Sekss iepazīšanās Rīgā un Latvijā

Esars23, 53 Online Biku šis tas Kurš gribētu sasiet ta kai kajas dupsis plati un pimpi iebazt ko gan dupsii?? Olas sasiet un stiept un ada olam adatas iedurtas ? Un sveci gan uz gala pilina gan pašā dupsii!! Var vel ari dupsi kā pelnutrauku izmantot un bert tur pelnus! Paplest un atkal sveci pilināt! Un pimpii bazt ieksā! Lai urins tek araa un visu galvinu nopilinat ar sveci jaa ari dupsim caurumu 336 1 14 pirms vairākām stundām

Kasparsfffff, 41 13 pirms vairākām stundām Pirmā daļa Iegāju iekšā dzīvoklī,bija pāris, sākām glastit viens otru, meitene taisa abiem minetu,tad atdodas četrapus sūkājot savam čalim,nobeidzu viņai ānusā,bija super.Pec tam iedzeram kafiju, viņa uzlika porno kur pis divi vienu sievieti, teica ka arī grib tā,viens dibenā otrs pežā, vīrs nogūlās gultā uz muguras, viņa uzsēdās viņa stāvošajam pimpim,es piegaju no mugurpuses ar lubrikantu, iesmērēju ānusu, arī savu daiktu kurš atkal bija kļuvis ciets un resns, sāku bazt iekšā,ānuss pretoties gribēja,bet dabūju iekšā, viņa pēkšņi sāka kustēties kā negudra, skaļi stenot beidza,jutu kā viņas anuss saraujas un atslābst,to sajūtu nevar aprakstīt,es beidzu, sperma ieplūda viņas dibenā un viņa no tā kaifoja,es arī....to atceroties man tagad saceļas vienmēr 773 2 21 pirms vairākām stundām

Rūdis, 49 7 pirms vairākām stundām Oficiants Kādu laiku atpakaļ savā profilā biju ielicis informāciju, ka interesējos par dažādām pāru grupiņām vai kompānijām, kuras ik pa laikam tiekas kādos kopīgos pasākumos. Tā kā savu profilu jau tik bieži neaplūkoju, tad par šādu ierakstu jau biju aizmirsis, kad pēkšņi vienā dienā man atraksta sieviete, kura interesējās vai mana vēlme piedalīties šādā pasākumā vēl esot spēkā. Tā kā līdz tam brīdim, neviens nekādu interesi nebija par manu ierakstu izrādījis, tad vēlējos no sievietes uzzināt kaut ko nedaudz sīkāk. Sieviete pastāstīja, ka viņi esot jau sen savā starpā pazīstama kompānija (apmēram 6-7 cilvēki, apmēram 35-50 gadus jauni, 2-3 pāri un sieviete, kura organizē pasākumu), kuri ik pa laikam organizējot tādus nelielus kopīgus seksuālus pasākumus brīvā gaisotnē. Reizēm tie esot tematiski vakari, reizēm vienkārši draugu kopā sanākšana un jauka laika pavadīšana. Pēc tā kā cik tas viss tika izsmeļoši un skaidri uzrakstīts, sapratu, ka šī grupa laikam tiešām ir reāla. Tā kā viņa uzrunāja mani, tad loģisks bija mans jautājums, kāpēc tieši mani aicina un kāda tad īsti ir mana loma šajā pasākumā. Arī šeit man uzreiz tika izsmeļoši pastāstīts, ka ideja ir, ka es esmu šajā pasākumā vīrietis, kurš pasniedz, pienes dzērienus vai ēdienus pārējiem dalībniekiem un nepieciešamības gadījumā arī seksuāli jāiepriecina tos. Vienīgā prasība bija ka dalībnieki jāapkalpo esot ģērbtam apakšbiksēs un uzvilktam tauriņam. Pozitīvi bija arī tas, ka pēc sarakstes arī sazvanījāmies ar organizatori un tad jau kļuva skaidrs, ka piedalīšos šajā pasākumā. Norādītajā dienā un laikā ierados viesu namā, kur mani laipni sagaidīja organizatore – sieviete ap 40, pievilcīga, slaida auguma. Tiku iepazīstināts ar pārējiem dalībniekiem – 3 pāri, dažāda vecuma un miesasbūves, bet pārsvarā visi bija simpātiski, slaida auguma cilvēki. Pēc pirmām sarunām sapratu, ka visi viņi ir pazīstami jau samērā ilgi. Zālē, kurā atradāmies, bija uzklāts tāds kā zviedru galds, pārējā telpā bija izvietoti daži dīvāni un mīkstie klubkrēsli. Man tika izrādītas arī citas telpas, pārsvarā tādas kā istabiņas ar gultām, kā jau gandrīz katrā viesu namā. Tiku aizvests arī uz virtuvi, kur man parādīja, kur stāv dzeramie un ēdiens, ko vajadzības gadījumā vajadzēs papildināt uz galda un piegādāt dalībniekiem. Man arī ierādīja istabiņu, kurā varēšu palikt pa nakti, un pārģērbties. Vakars gāja savu gaitu, skanēja mūzika, citi dejoja, citi sēdēja krēslos un dīvānos un savā starpā čaloja, cits skūpstījās vai paglāstīja viens otru. Es ik pa laikam kādam aiznesu kādu vīna vai šampanieša glāzi, vai ko citu dzeramu vai ēdamu. Kāds jau bija pamanījies arī nedaudz atbrīvoties no kāda apģērba gabala, viena no sievietēm jau bija palikusi tikai bikšelēs, bet jutās ļoti brīvi un nepiespiesti kopā ar citiem, kuri, protams, pa brīdim veltīja uzmanību arī viņas augumam, to paglāstot vai pieskaroties. Saimniece ik pa laikam ar visiem parunājās, apprasījās arī man kā jūtos, pa brīdim ļāvās arī kādam glāstam no kāda no viesiem vai viešņām. Pēc kāda laika saimniece palūdz mani paņemt divas glāzes un auglīšus un aiznest uz vienu no istabām. Nekavējoties devos turp ar savu nesamo, istabā sastapu vienu no pāriem, kuri bija atlaidušies gultā, maigojās un bija atbrīvojušies jau no visa apģērba. Man ienākot, abi pievērsās man, un sniedzās pēc savām pasūtītajām dzēriena glāzēm. Iemalkojuši dzērienu, pāris turpināja nodoties mīlas priekiem, lūdzot man uzturēties telpā kā vērotājam. Sieviete gulēja uz muguras, platām kājiņām, un vīrietis viņu ieguva, kad kādā mirklī viņš pameta man ar pirkstu. Es piegāju tuvāk viņam un viņš man klusiņām teica: “Iedod viņai pasūkāt!” Es novilku savas apakšbikses, un devos gultas otrā galā, sieviete satvēra manu locekli ar rociņu, un uzreiz ieslidināja to savā mutītē. Uzbudinājums mani pārņēma momentāni, loceklis uzbrieda un aizvien straujāk virzījās viņas mutītē. Vīrietis turpināja viņu iegūt, bet es izbaudīju šo skatu un baudīju orālos glāstus. Pēkšņi, istabā ienāca saimniece – “Ā, redzu, ka esiet iejutušies” – viņa īsi noteica un pasmaidīja. Tad atkal devās laukā. Pēc kāda laika, vīrietis beidza sievietē, viņa atrāvās no mana locekļa, un lūdzoši paskatījās uz mani – “Izlaizi tagad mani!” Es rāpus noliecos pie viņas kājstarpītes, viņa ar pirkstiņiem papleta savas kaunuma lūpiņas, un es redzēju kā vīrieša spermiņa nedaudz iztek no viņas. Mana mēlīte uzsāka savu darbiņu, sajūtot saldo, vīrieša spermas garšu. Centos cik varēju, un kad likās, ka esmu pabeidzis sev uzticēto darbiņu, sieviete piepacēla manu galvu ar rokām – “Un tagad notīri viņa locekli” – viņa saka, un manas sejas priekšā iznira vīrieša loceklis, kurš vēl joprojām bija ar spermiņu. Sāku aplaizīt locekli līdz tas bija tīrs. Šajā brīdī tikai pamanīju, ka istabā ir ienācis cits pāris un vēro mūs. “Skatāmies, jauka izklaide jums!” – viņi noteica. Uzvilku savas bikšeles un atgriezos lielajā zālē, atlikušais pāris kopā ar saimnieci sēdēja uz dīvāna. “Patika?” – uzjautāja man saimniece. Es piekrītoši pamāju ar galvu. “Tad varbūt esi gatavs arī mūs visus trīs iepriecināt?” – jautā viņa. “Jā, es centīšos” – es atbildēju. “Labi, jūs sāciet bez manis. Es tūlīt nākšu.” – saimniece noteica un devās uz citu istabu. “Mums te citi pačukstēja, ka tu forši laizot un ņemot mutītē” – pēkšņi saka pāra sieviete. Tajā brīdī viņas rokas atsprādzēja sava vīra jostu, atvilka rāvējslēdzi un novilka bikses līdz ceļiem. Tikpat ātri tās novilka arī apakšbikses, satvēra vīra locekli un saka: “Nu nāc, pasūkā to”. Es notupos pie dīvāna, un viņas roka pati ievirzīja vīra locekli manis pavērtajā mutītē. Viņas roka palīdzēja virzīt locekli manā mutītē, un ar katru brīdi, tas piebrieda aizvien vairāk un vairāk. Sievieti šis skats sajūsmināja par ko liecināja viņas viegla ņurdēšana - “Mmm, turpini” un pamanīju, ka viņa pati paralēli glāsta savas krūtis, kas gan vēl bija nosegtas ar kleitu. Pēc brīža, sieviete izņēma no manas mutes sava vīra locekli, un noteica: “Un tagad man!” Tajā pašā brīdī viņa apgūlās blakus vīram gultā, vīrs satvēra viņas biksītes un noslidināja no kājām. Manam skatam pavērās gludi skūta kājstarpīte ar mazām kaunuma lūpiņām, sieviete pavēra kājiņas – “Nāc” - aicinoši viņa izteica savu vēlmi. Es kaislīgi ar lūpām un mēli piesūcos viņas skaistajai vietiņai, bet vīrs ātri iekārtojās sievai pie sejas un ievadīja savu locekli viņas mutītē. Tajā pašā laikā, nebiju pamanījis, ka zālē atgriezusies arī saimniece, pamanīju to tikai tad, kad viņa nostājās dīvāna galā blakus vīrietim. Neticēju savām acīm, jo saimniece bija kaila, ap viņas gurniem bija piesprādzēts miesas krāsas strapons, bet rokā tā turēja vēl vienu ļoti līdzīgu strapon ar jostiņām. “Tagad, mēs, meitenes nedaudz pastrādāsim! – viņa izteica savu piedāvājumu. Jau pēc pāris minūtēm, mēs abi vīrieši bijām katrs savā dīvāna galā, ar sejām viens pret otru un dupšiem augstu gaisā uz dīvāna roku balstiem. Un nebija ilgi jāgaida, kad manā dupsī ieslīdēja pavēss, ar lubrikantu ieziests strapon, kuru pārvaldīja saimniece. Pēc pretī esošā vīrieša sejas izteiksmes, sapratu, ka arī viņa sieva nupat ir iegājusi viņā. Varēja redzēt, ka abām sievietēm šis process ļoti patīk, gan spriežot pēc viņu elsām, gan viņu kustībām abos mūsu dupšos. Grūdieni bija dziļi, bet ļoti saudzējoši, ik pa laikam mainoties ritmam. “Maināmies” – pēkšņi izskan no saimnieces un strapon izslīd no mana dupša, taču jau tūlīt to tur aizstāj cits, kad manī ieslīd otras sievietes strapon. Tā mēs abi tiekam iegūti kādu laiciņu, bet redzams, ka sievietes ir pamatīgi uzvilkušās no uzbudinājuma. Tajā brīdī pamanu, ka zāles otrā pusē dīvānā iekārtojušies abi atlikušie pāri un četratā nododas mīlas priekiem. Viena sieviete atgūlusies dīvānā, bet vinas kājsarpīti laiza otra sieviete, kas atrodas rāpus. Un šo sievieti vienlaicīgi iegūst abi vīrieši – viens vagīnā, otrs dupšukā. Skats ir pārsteidzošs, kas vēl vairāk mani uzbudina jau tā izjūtot neizsakāmu baudu, kad mani iegūst sieviete. Saimniece, iegūstot otru vīrieti, vēro mani un smaida, redzu ka viņas lūpas klusu saka: “Izbaudi to!”. Lai gan viņas vārdi šeit jau bija lieki, es jau tā biju pārņemts ar kolosālām izjūtām. “Kad esi gatavs, saki!” – pēkšņi izskan no sievietes, kas mani iegūst. Pirmajā brīdī nesapratu, kam bija adresēts šis sauciens, bet kad viņas vīrs pamāja ar galvu, tad sapratu, ka tas ir viņam. Kam gatavs, to es uzzināju tikai nedaudz vēlāk. Redzu, ka saimniece atvirzās no otra vīrieša, un uz otra dīvāna arī laikam viss ir tuvu noslēgumam. Man pretī esošais vīrietis pieceļas un nāk pie savas sievas, kura vēl veic ritmiskas kustības manī. “Viņš ir tavs!” – viņa vēršas pie vīra un izslīd no manis. Un jau pēc mirkļa es sajūtu savā dupsī siltu, piebriedušu locekli. Esmu tuvu kulminācijai, taču vēl turos. Otrs vīrietis laikam ir tik uzbudināts, ka burtiskā veidā “mani drāž” un jau drīz sajūtu kā manī izšļācas karsts škidrums. Un arī es vairs nevaru noturēties un kulminēju, lai gan īsti to neviens neredz, jo mana “suliņa” paliek dīvānā. Visa šī uzbudinājuma laikā tā arī nepamanu, ka pie mums ir atnākuši arī pārējie pāri un vērojuši šo nobeigumu. Saimniece pienāk pie manis, noglāsta man muguru un manus dupša apaļumus, nedaudz papleš tos, jūtu kā nedaudz iztek vīrieša sperma no manis. “Atpūties vēl šādi” – saimniece saka. Tā arī esmu pārliecies pār dīvāna sāniem un pēkšņi jūtu ka uz mana dupša izplūst vēl viena vīrieša siltā spermiņa, un pēc mirkļa vēl viena silta šalts. Saimniece glāsta manu dupsi, izslidinot spermu pa dupsi un muguru. Tā nu beidzās mans piedzīvojums šajā kompānijā. Pēc tam vēl pasēdējām, iedzērām, parunājāmies visi. Izrādījās (kā vēlāk atzinās saimniece), ka šāds scenārijs bijis jau daļēji izdomāts iepriekš, lai gan es par to nezināju. Lai kā arī būtu, pasākums bija patiesi izdevies. Lai izdodas arī jums, kas lasa šo stāstu. 3373 7 2 pirms nedēļām

OnTheKnees, 43 13 pirms vairākām stundām Vīrs - sievas labākā draudzene? Sveiki, šis ir mazliet pārtaisīts un papildināts stāsts - izbaudiet. Stāsta Pauls:Ceturtdienas vakarā mūsu guļamistabā valdīja spriedze. Mēs tikko ar sievu bijām mēģinājuši mīlēties, bet tas atkal beidzās pārāk ātri. Es gulēju blakus Janai, skatoties griestos un jutu, kā kauns un bezspēcība mani lēnām sagrauž. Viņa klusēja, bet viņas sejā bija redzama ne tikai vilšanās, bet arī dusmas, kas šķita tūlīt izlauzīsies uz āru.„Paul, tas vairs nav izturams,” viņa pēkšņi izmeta, viņas balss trīcēja no apspiestajām emocijām. „Cik ilgi es vēl tā dzīvošu?”Es pagriezos pret viņu, mēģinot saglabāt mieru. „Es... es cenšos, Jana. Es tiešām cenšos.”Viņa iesmējās, bet šajos smieklos nebija nekā priecīga. Tas bija tīrs izsmiekls. „Cenšos? Tas ir viss, ko tu spēj pateikt? Cenšos? Paul, tev vispār ir kāda sajēga par to, ko es gribu, ko es jūtu?” Viņa manā virzienā meta skatienu, kurā valdīja dusmas un izmisums vienlaikus. „Man ir apnicis justies tā, it kā es dzīvotu ar kādu, kurš pat nezina, ko nozīmē būt īstam vīrietim. Tu esi vājš. Tu esi maigs. Un gultā tu... tu esi pilnīga katastrofa.”„Es mēģinu...,” es atkal centos sevi aizstāvēt, bet viņa mani apklusināja, paceldama roku.„Pietiek ar to mēģināšanu!” viņa nošņāca, Janas balss bija kā nazis, kas griezās cauri manam pašvērtējumam. „Es gribu justies kā īsta sieviete, Paul! Es gribu, lai mani rupji paņem aiz matiem, nostumj uz ceļiem un bez ierunām paņem mani mutē. Es gribu, lai tu mani padari par savu mauciņu, nevis čubinies ar mani kā ar kaut kādu porcelāna lelli. Tu vispār saproti, ko nozīmē kaislība?”Viņas vārdi mani satrieca līdz pamatiem. „Es... es nezinu, kā to izdarīt, Jana,” es čukstēju, mana balss šķita vēl mīkstāka nekā es pats.„Protams, ka nezini,” viņa ironiski atmeta. „Ar saviem nožēlojamajiem 12 centimetriem tu pat nemāki mani apmierināt. Kā lai es vispār jūtos sieviete, ja tu nespēj mani paņemt tā, kā man vajag? Es negribu gultā justies kā kaut kāda nevainīga meitene, Paul. Es gribu, lai mana vagīna pēc tam pat neaizveras stundām ilgi. Bet ar tevi? Tas nekad nenotiks.”Es jutu, kā asinsvadi pulsē manos deniņos, bet nespēju atrast vārdus, lai atbildētu. Viņa bija mana sieva, mana mīlestība, bet viņa mani tagad sita ar vārdiem, kas šķita kā sitieni zem jostasvietas.Viņa pagriezās pret mani, viņas acis dzirkstīja no dusmām. „Es gribu bērnu, Paul. Bet kā es varu cerēt, ka tas notiks, ja tu pat nespēj beigt? Kāds bērns? Tu pat neuzvedies, kā īsts vīrietis!”Viņa nopūtās un pagriezās uz otru sānu, atstājot mani vienu domās par viņas smagajiem vārdiem un pazemojošo sajūtu. Es gulēju, skatoties griestos, jūtot, kā mana pasaule lēnām sabrūk. Jana bija skaidri pateikusi, ka tas, ko es spēju viņai piedāvāt, nav pietiekami. Un tas mani pilnībā grāva. *** Stāsta Pauls:Piektdienas rīts darbā sākās kā parasti, bet manī viss šķita neskaidrs un smagnējs. Iepriekšējās nakts saruna ar Janu joprojām nepameta manu prātu. Viņas vārdi – „Es gribu justies kā īsta sieviete, Paul! Es gribu, lai mani rupji paņem aiz matiem, nostumj uz ceļiem un bez ierunām paņem mani mutē. Es gribu, lai tu mani padari par savu mauciņu, nevis čubinies ar mani kā ar kaut kādu porcelāna lelli. Tu vispār saproti, ko nozīmē kaislība?” – skanēja kā nepielūdzams spriedums, kas nemitīgi atgādināja par to, kā es viņai neattaisnoju cerības. Vēl vairāk – viņas tiešā vēlme pēc rupjības, spēka un kontroles mani dzina vēl lielākā izmisumā.Mana sieva Jana vienmēr izskatījās perfekti – 175 cm gara, slaida, ar vidēja izmēra, formīgām krūtīm un stingru dibentiņu, ko viņa uzturēja ar regulāriem treniņiem. Viņas tumšie mati krita uz pleciem un zaļās acis bija kā magnēti – gan vilinošas, gan tādas, kas neļāva nekam paslīdēt garām. Viņa bija gracioza un sievišķīga, bet tajā pašā laikā viņā slēpās kaut kas auksti dominējošs. Es bieži jutos mazs viņas ēnā.Es? Ar saviem 176 cm es biju tikai nedaudz garāks par sievu, kalsns un kā man šķita, pilnīgi neizteiksmīgs. Brūniem, pusgariem matiem un brūnām manuprāt neuzkrītošām acīm. Smalkas rokas, kuras nekad nebija īsti piedzīvojušas smagu darbu un mans 12 cm loceklis šķita tikai papildus pierādījums tam, ka es esmu nepietiekami vīrišķīgs.Darbs ritēja kā parasti – monotonā dokumentu kārtošana. Bet noliktavas krāvēji bija skaļi un nevaldāmi kā vienmēr. Viņu sarunas pie kafijas automāta bija dzirdamas pa visu noliktavas telpu.„Vakardiena bija traka,” Arturs iesāka, viņa balss bija pilna pašpārliecības. Viņš bija 35 gadus vecs, muskuļots un harizmātisks, ar izskatu un attieksmi, kas lika apkārtējiem justies mazākiem. „Viņa man pateica, ka es esmu labākais, kas viņai jebkad bijis. Man patīk, kad viņas pašas man prasa vairāk.”Krāvēji uzsprāga smieklos un sajūsmas kliedzienos. „Tu esi īsts dzīvnieks, vecīt!” viens no viņiem iesaucās. Arturs pasmaidīja, viņa smaids bija kā plēsīgam dzīvniekam. „Es vēl meklēju to īsto – tādu, kura ļautos visam. Gribu tādu, kuru var izfistot abos caurumos, kuru var paņemt mutē, anālajā – visos caurumos un lai viņai tas patiktu.”Viņa vārdi lika manai sejai piesarkt. Es klusēju, darot savu darbu, bet jutu, kā viņa tēls un dominējošie izteicieni mani grauž. Viņš bija viss, kas es nekad nevarētu būt – pārliecinošs, bez kauna un ar nepārprotamu fizisku pārākumu. Es bieži vēroju viņu dušā – viņa loceklis bija milzīgs, vismaz divreiz lielāks nekā mans un tas man lika justies vēl mazvērtīgākam.Kad viņi turpināja jokot par saviem „varoņdarbiem”, es nespēju koncentrēties darbam. Arturs, Romāns un citi krāvēji šķita pārliecināti, ka viņi valdīja pār pasauli un viņu fiziskās dotības tikai pastiprināja šo pārliecību. „Visas viņas grib, lai viņas kārtīgi izdrāž. Un viņas zina, ka mēs varam to izdarīt,” Arturs izmeta ar lepnumu.Pēc darba, stāvot dušā, es mēģināju nomazgāt ne tikai dienas netīrumus, bet arī kauna un mazvērtības sajūtu. Tomēr sevi pieķēru vērojot Arturu. Viņš stāvēja tur pilnīgā pārliecībā, viņa masīvā ķermeņa un milzīgā locekļa apvienojums bija kā dzīva apsūdzība manai nepietiekamībai. Bet – mani tas uzbudināja. Mani piesaistīja viņa fiziskā dominance, viņa rupjība un tas, ka viņš bija tik pilnīgi pretējs man.Kad es nostājos pie spoguļa un paskatījos uz sevi, redzēju tikai kalsnu, neizteiksmīgu vīrieti, kuram nebija nekā no tās pārliecības, kas piemita Arturam. Es jutos pazemots un tomēr dīvaini apreibis no savām domām. Tas, kā viņš runāja, kā viņš skatījās uz pasauli, mani gan grauza, gan vilināja. Dziļi sevī es sapratu, ka mani šī viņa dominance uzbudina un šī atziņa mani gan izbiedēja, gan mulsināja.Kad atgriezos mājās pēc darba, jau pie sliekšņa sajutu, ka kaut kas nav kārtībā. Jana stāvēja viesistabā, rokas sakrustotas, viņas sejā – sarūgtinājuma un apņēmības sajaukums. Blakus viņai atradās ceļojumu soma, kas nekavējoties piesaistīja manu uzmanību.„Jana?” es izdvesu, neizpratnē skatoties uz viņu. „Kas noticis?”Viņa nopūtās un ieskatījās man acīs, viņas skatiens bija smags. „Paul, mums jāparunā. Es negribēju, lai tas notiek šādā veidā, bet...” Viņa apklusa, it kā vārdus būtu grūti atrast. „Es atradu kaut ko tavā datorā.”Manas asinis sastinga. „Ko tu domā? Ko tu atradi?” Es jutu, kā sirdspuksti kļūst skaļāki, izmisīgi cenšoties atcerēties, ko viņa varētu būt redzējusi.Viņa ievilka dziļu elpu un turpināja, cenšoties palikt mierīga. „Es pārskatīju tavu interneta vēsturi. Un, Paul... es nezinu, kā to pateikt citādi. Es atradu lapas, kuras tu apmeklē. Porno lapas par vīriešu pazemošanu. Par sievām, kuras savus vīrus padara par kaut kādiem... kukoldiem. Un vēl tās citas – par to, kā vīrieši kļūst par sissy.”Viņas vārdi man iespēra kā zibens. Mana seja piesarka un es nevarēju uzdrošināties pacelt acis.„Vai tas ir tas, kas tev patīk, Paul?” viņa jautāja, viņas balss bija kā nazis, kas grieza cauri klusumam. Tajā skanēja gan nesapratne, gan vilšanās. „Vai tev patīk būt... tādam? Vai tev patīk ideja, ka cits vīrietis mani apmierina, kamēr tu skaties? Vai tev patīk būt mīkstajam?”Es klusēju, mana rīkle šķita sausa un rokas sāka trīcēt. Es jutu, kā kauns mani pārņem pilnībā.„Es tevi mīlu, Paul,” viņa turpināja, viņas balss bija kļuvusi maigāka. „Bet es jūtu, ka es tevi nemaz nepazīstu. Es sapratu, ka aiz tava maiguma slēpjas kas vairāk. Bet es nezinu, vai es to varu pieņemt. Tu nekad neesi runājis ar mani par šīm lietām. Nekad neesi ļāvis man uzzināt, kas tu patiesībā esi.”„Jana, es...” es mēģināju kaut ko teikt, bet vārdi neiznāca. Kā es varētu viņai izskaidrot kaut ko, ko es pats vēl nebiju līdz galam sapratis?Viņa paskatījās uz somu un ievilka dziļu elpu. „Man tas viss ir jāapdomā. Es nevaru šobrīd palikt šeit. Es braukšu pie vecākiem.”„Ko? Tu... tu aiziesi?” es jautāju, mana balss bija pilna izmisuma.Viņa piekrītoši pamāja. „Es to nedaru tāpēc, ka tevi nemīlu. Es vienkārši nezinu, vai mēs varam būt kopā, ja tu pats nezini, kas tu esi un ko tu gribi.”Telefona zvans pārtrauca mūsu sarunu. Taksis bija klāt. Jana paņēma somu un uzmeta man pēdējo skatienu – tajā bija mīlestība, bet arī dziļas skumjas. „Es ceru, ka tu atradīsi atbildes, Paul. Es gribu, lai tu esi laimīgs. Un es gribu, lai mēs abi saprastu, vai mēs vēl varam būt kopā.”Viņa aizgāja, atstājot mani stāvam vienu. Mājās valdīja klusums. Es apsēdos uz dīvāna un satvēru galvu rokās. Viņas vārdi joprojām atbalsojās manā prātā: „Vai tev patīk būt mīkstajam?”Man bija jāatzīst sev – tajā bija patiesība. Manī bija apslēptas vēlmes, kuras gadiem ilgi biju apspiedis. Doma par pazemošanu, par pakļaušanu un to, ka citi mani kontrolētu, vienlaikus biedēja un neizskaidrojami uzbudināja. Es biju apmaldījies savās vēlmēs, bet zināju, ka tās ir tur – neizbēgamas un patiesas. ***Stāsta Jana:Kad taksometrs sāka ripot pa ielu, es atspiedos pret sēdekļa atzveltni un dziļi ievilku elpu. Mana sirds vēl joprojām dauzījās un es centos savākt savas domas. Pauls bija palicis mājās – salūzis un apjucis, tāpat kā mūsu attiecības. Es paskatījos uz savu telefonu un uzreiz sameklēju Līgas numuru. Viņa zināja visu. Viņa vienmēr bija man blakus, īpaši tad, kad es baidījos pieņemt lēmumus.„Sveika!” Līga pacēla klausuli, viņas balss bija kā parasti – pašpārliecināta un mazliet satraukta.„Es esmu ceļā,” es čukstēju, jūtot, kā mani pārņem sajūtu sajaukums – vainas apziņa, atvieglojums un dīvains satraukums. „Es viņam teicu, ka došos pie vecākiem.”Līga klusēja uz mirkli, pirms atbildēja: „Un kā viņš reaģēja?”„Viņš bija izmisumā,” es atbildēju. „Bet man šķiet, ka viņš pats nesaprot, cik ļoti viss ir mainījies. Es vienkārši... es vairs nespēju.”„Jana, tev tas bija jāizdara,” viņa teica stingri. „Tu esi mēģinājusi viņu atbalstīt, bet viņš tevi nekad nav sapratis. Tu pelni kaut ko labāku, kaut ko īstu. Kādu, kurš tev parādīs, kāda ir dzīve.”Es aizvēru acis un uz mirkli apdomāju viņas vārdus. „Bet es jūtos tik slikti, Līga. Es viņam teicu, ka dodos pie vecākiem, bet...”„Nē,” viņa pārtrauca mani. „Tu sev to vairs neteiksi. Pauls šobrīd ir atstāts pats ar savām domām un tas ir tas, kas viņam vajadzīgs. Tagad ir tava kārta dzīvot, Jana. Mēs atradīsim kādu, kurš tev atgādinās, ko nozīmē būt sievietei. Nevis sievai, nevis aprūpētājai – bet īstai sievietei.”Es atvēru acis un paskatījos ārā pa logu. Šī pilsēta šķita sveša, kaut gan es visu dzīvi biju šeit nodzīvojusi. „Tu zini, ka es neesmu gatava nekam nopietnam...”„Protams,” Līga atbildēja ar nelielu smīnu, kas bija dzirdama viņas balsī. „Mēs nerunājam par nopietno. Mēs runājam par kaisli, par dzīves baudīšanu. Pauls tevi gadiem ir ignorējis, atstājis novārtā un tu pati zini, ka tas, ko viņš dara, tevi nekad neapmierinās. Es pazīstu tevi, Jana. Tu esi skaista, spēcīga sieviete un es apsolu – līdz nedēļas beigām tu būsi atcerējusies, ko nozīmē būt iekārotai.”Manas lūpas nedaudz izliecās smaidā, bet tas bija piesardzīgs. „Un kā tu plāno to panākt?”Līga pasmējās. „Tev jāuzticas man. Es zinu īstos cilvēkus. Es jau esmu runājusi ar kādu, kas būs ideāls sākums.”„Tu jau runāji ar kādu?” Es iesaucos, sajūtot vieglu paniku.„Protams,” viņa atbildēja mierīgi. „Es zinu, ka tu būtu vilcinājusies, tāpēc es nolēmu, ka mazliet palīdzības tev nenāks par ļaunu. Viņš ir harizmātisks, pievilcīgs un... dominējošs. Tieši tas, kas tev vajadzīgs, lai aizmirstu Paulu un sāktu dzīvot no jauna.”Es jutu, kā sirds sāka sisties straujāk. „Līga, es nezinu... Es neesmu pārliecināta, vai tas ir pareizi.”„Pareizi?” viņa atkārtoja. „Nepareizi bija tas, ka tu gadiem centies piekāpties, cīnīties un ignorēt savas vajadzības. Tagad ir laiks aizmirst par pareizo. Tagad ir laiks baudīt dzīvi.”Es ilgi klusēju, apdomājot viņas vārdus. Beidzot es pieņēmu lēmumu. „Labi,” es teicu klusi. „Bet man vajag laiku.”„Es saprotu,” viņa atbildēja maigākā balsī. „Bet uzticies man, Jana. Tev tas ir vajadzīgs vairāk, nekā tu vari iedomāties.”Kad mēs beidzām sarunu, es ieliku telefonu somā un paskatījos uz taksometra vadītāju, kurš klusējot vadīja automašīnu. Man bija sajūta, ka manā dzīvē viss mainās. Un šoreiz es nolēmu vairs nebaidīties no pārmaiņām.Kad taksometrs apstājās, mana sirds dauzījās tik strauji, ka man šķita, tā tūlīt izlēks no krūtīm. Pauls domāja, ka es dodos pie vecākiem, bet patiesībā mans ceļš veda pie Līgas – manas draudzenes un uzticības personas, kas vienmēr zināja, kā mani piespiest spert soli, ko es pati baidījos veikt.Līga jau gaidīja pie durvīm, viņa bija kā vienmēr perfekta – tumši, viļņaini mati krita pār pleciem, uzkrāsotas lūpas sarkanā krāsā, kas lika viņai izskatīties kā no modes žurnāla vāka. Viņas figūra bija slaida, bet ar izteiktām formām, ko viņa prasmīgi akcentēja ar apspīlētu, melnu zīda kleitu, kas bija pietiekami īsa, lai piesaistītu uzmanību, bet pietiekami eleganta, lai izstarotu autoritāti.„Beidzot esi šeit,” Līga pasmaidīja un viņas smaidā bija kaut kas triumfējošs. „Labi. Tagad laiks tev aizmirst visu to nelaimīgo pagātni. Šovakar mēs parūpēsimies, lai tu atceries, kā ir justies dzīvei piederīgai.”Es nebiju pārliecināta, vai esmu tam gatava, bet mani vārdi šķita neatgriezeniski. „Labi,” es noteicu.Līga mani uzreiz apsēdināja uz mīksta dīvāna un atvēra vīna pudeli, kas jau stāvēja uz galda. Viņa piepildīja glāzi līdz malām un pasniedza man to ar vārdiem: „Šis tev palīdzēs atslābt.”Pēc pirmā malka es sajutu, kā saspringums, kas visu dienu bija mani mocījis, sāk lēnām izplēnēt. Līga, kā ierasts, bija pašpārliecināta un pārliecinoša. Viņa runāja viegli, aizpildot klusumu ar stāstiem par savu nedēļu, par vīriešiem, kuri, pēc viņas vārdiem, viņai „metās pie kājām.” Viņa nekad nelika man justies mazvērtīgai, bet tajā pašā laikā viņas klātbūtne vienmēr atgādināja, ka viņa bija cita kalibra sieviete – tāda, kura kontrolēja savu dzīvi un tos, kuri bija tās daļa.Kad vīns bija paveicis savu darbu, Līga mani maigi aizveda uz savu guļamistabu. „Tu izskaties lieliski, bet mēs varam padarīt šo vakaru vēl īpašāku,” viņa teica, atverot savu skapi un izvelkot melnu, apspīlētu kleitu. Tā bija tik īsa, ka gandrīz nepārklāja augšstilbus un ar dziļu dekoltē, kas atklāja vairāk nekā es jebkad būtu vēlējusies.„Es nezinu, vai...” es sāku, bet Līga pacēla roku, lai mani apklusinātu.„Jana, tu esi absolūti fantastiska. Un šī kleita ir ideāla, lai atgādinātu tev, cik ļoti tu to esi pelnījusi.”Es padevos viņas pārliecībai un ļāvu viņai mani saģērbt. Kad es beidzot ieraudzīju sevi spogulī, es knapi atpazinu savu atspulgu. Kleita piegūla maniem augšstilbiem un viduklim, izceļot katru līniju. Augstpapēžu kurpes, kuras viņa man iedeva, padarīja manu stāju graciozāku.„Tu esi pārsteidzoša,” Līga sacīja, apskaujot mani no mugurpuses un vērojot manu atspulgu. „Un tieši šādi tev vajadzētu justies.”Tieši tad pie durvīm atskanēja zvans. „Kādu gaidi?” es jautāju, jūtot, kā mans miers sāk izzust.„Viņš ir šeit, viņu sauc Arturs,” Līga teica un viņas balss tonis bija daudznozīmīgs.Viņa devās pie durvīm. Es dzirdēju viņas balsi, kas sveicināja kādu un tad viņš ienāca.Viņš izskatījās iespaidīgi – viņa muskuļotais augums piepildīja telpu un viņa pašpārliecinātais smaids šķita neapturams. Tumši mati, precīzi apcirpti un skatiens, kas it kā caururbtu.„Jana,” viņš teica, viņa balss bija zema un aizsmakusi. „Man prieks ar tevi beidzot iepazīties.”Es stāvēju uz vietas, jūtoties kā notverta starp ziņkārību un satraukumu.„Es jūs divus atstāšu,” Līga teica, pasmaidot un dodoties uz savu guļamistabu. „Izbaudiet vakaru.”Kad durvis aiz viņas aizvērās, Arturs piegāja tuvāk. Viņa klātbūtne bija tik spēcīga, ka man šķita, ka telpa sarūk. Viņš mani pētīja ar savām tumšajām acīm un es jutu, ka mans ķermenis reaģē uz viņa tuvumu.„Tu izskaties neticami,” viņš teica un es sajutu, kā manas kājas kļūst mazliet vājas.Es nezināju, ko gaidīt no šī vakara, bet vienu es zināju skaidri – mans dzīves ritējums bija kļuvis neparedzams. Un, iespējams, tieši tas man bija nepieciešams.„Tātad tāda tu esi, Jana,” viņš sacīja, balss rupja un piesātināta. „Līga par tevi daudz stāstīja.”Es centos izspiest kādu atbildi, bet tikai pamāju. Viņš pienāca tuvāk, tik tuvu, ka es varēju sajust viņa smaržu – intensīvu, vīrišķīgu, apreibinošu.„Šovakar man nav daudz laika,” viņš sacīja, liekot vienu roku uz mana gurna. Viņa plauksta bija liela un spēcīga. „Bet es gribu, lai tu mani atceries.”Viņš lēnām sāka mani virzīt atpakaļ, līdz es sajutu dīvāna malu. Viņš apsēdās un pievilka mani tuvāk. Viņa rokas negaidīja – tās uzreiz atrada manu dibentiņu, stipri saspiežot un masējot, it kā viņam jau piederētu mans ķermenis. Viņa skatiens bija tiešs, nepārprotami uzbudināts.„Tev ir lielisks dibentiņš,” viņš teica un viņa pirksti viegli spiedās cauri kleitas audumam. Es jutu, kā mana elpa kļūst sekla, bet neko nevarēju izteikt. Viņa roka lēnām pacēlās līdz manām krūtīm. Viņa pirksti iegrima kleitas audumā un viegli saspieda tās vienu pēc otras, it kā pārbaudot manu reakciju.„Un krūtis...” viņš teica, nedaudz pasmaidot. „Perfektas.”Es jutos kā pilnībā zaudējusi kontroli. Viņa pieskārieni bija tieši un bez jebkādas kautrības un lai gan es biju šokēta, mana ķermeņa reakcija nodeva, ka man tas patika. Arturs, protams, to pamanīja un tikai pastiprināja savu pieeju.„Es tevi gribu redzēt atkal,” viņš teica un viņa balss bija pietiekami klusa un intīma, bet tikpat valdonīga kā viss pārējais viņā.Viņš izvilka no kabatas pildspalvu un pirms es sapratu, kas notiek, viņš nedaudz pavilka kleitas izgriezumu uz leju, atsedzot manas krūts augšdaļu. Viņa pirksti bija silti un es sajutu, kā mana sirds sāk dauzīties vēl straujāk.„Tu mani neaizmirsīsi,” viņš sacīja, lēnām uzrakstot savu telefona numuru tieši uz manas ādas. „Un rīt tu man piezvanīsi.”Viņš pacēla skatienu un noskūpstīja mani. Tas nebija maigs vai piesardzīgs skūpsts – tas bija dziļš, intensīvs, viņa mēle atrada manējo un pieprasīja manu pilnīgu uzmanību. Viņa rokas turpināja ceļot pa manu ķermeni, pieskaroties vietām, kuras sen neviens nebija tā skāris.Kad viņš beidzot atkāpās, viņa skatiens bija triumfējošs. „Rīt,” viņš atkārtoja, paņemot savu jaku un dodoties uz durvīm. „Domā par mani.”Kad viņš aizgāja, es piecēlos, vēl joprojām jūtot viņa pieskārienus un numuru, kas bija kā zīmogs uz manas ādas.Līga iznāca no guļamistabas, apskatot mani no galvas līdz kājām ar apmierinātu smaidu. „Es zināju, ka viņš tevi gribēs.”„Es nezinu, vai es tikšos ar viņu sestdien,” es teicu, mana balss bija aizsmakusi un nedroša.„Protams, ka tu tiksies,” viņa sacīja, pasniedzot man vēl vienu glāzi vīna. „Arturs nevienu nevēlas tāpat vien. Kad viņš saka, ka grib tevi satikt, tas nozīmē, ka viņš tevī ir ieinteresēts. Un tu to izbaudīsi. Vienkārši ļauj viņam vadīt un tu redzēsi, kā tas var mainīt tavu dzīvi.”Es klusēju, apdomājot viņas vārdus. Numurs uz manas ādas bija kā dedzinošs atgādinājums par viņa pieskārieniem un skūpstu. Līga, kā vienmēr, izskatījās tik pārliecināta, ka man nebija spēka viņai iebilst. Varbūt viņai bija taisnība. Varbūt sestdien būtu jāļaujas šim piedzīvojumam. *** Stāsta Pauls:Naktī mani pārņēma dīvaini un intensīvi sapņi. Es atrados citā realitātē – pasaulē, kurā vairs nebiju vīrišķīgs, bet gan pilnīgi sievišķīgs, pakļāvīgs „sissy”. Šajā sapnī es noliecos citu vīriešu priekšā, viņu rokas stingri satvēra mani aiz zoda, liekot skatīties viņiem tieši acīs. Viņu balsis bija dziļas, raupjas un tās valdīja pār mani ar neapstrīdamu autoritāti. Viņi mani nospieda uz ceļiem, kontrolēja manu ķermeni un es ļāvos, sajūtot kaunu, kas sajaucās ar neizskaidrojamu baudu.Sapnis bija tik reālistisks, ka pamodos ar strauju elpu un dauzošos sirdi. Tumšajā istabā valdīja klusums, taču sapņa sajūta bija tik spēcīga, ka šķita – tas vēl turpinās. Es gulēju, jūtot, kā mani pārņem karstums un mulsums, taču nespēju noliegt, ka mani tas uzbudināja.Līdz ko pirmās rīta gaismas iespīdēja pa logu, es piecēlos no gultas, mēģinot nomierināties. Es devos uz vannasistabu, cerot, ka auksta duša izskalos gan šīs domas, gan kaunu, kas kņudināja zem ādas. Tomēr, stāvot pie spoguļa, es ievēroju savu ķermeni – kalsnu, minimāls apmatojums, mazliet pat sievišķīgu. Tas mani nevis atgrūda, bet vilināja. Mana roka satvēra skuvekli un es pieņēmu lēmumu.Es sāku noskūt visu apmatojumu, no manām kājām, rokām, krūtīm. Katrs skuvekļa pieskāriens radīja man savādu gandarījumu. Kad biju pabeidzis, mana āda bija gluda kā zīds un šī sajūta mani negaidīti uzbudināja. Es paņēmu Janas ķermeņa losjonu ar saldenu, vieglu vaniļas aromātu un sāku to klāt uz savas ādas. Katrs pieskāriens radīja maigas trīsas, kas skrēja cauri ķermenim, uzjundot vēl nepieredzētas sajūtas.Mans skatiens aizklīda līdz sievas veļas atvilktnei. Mana elpa kļuva smagāka un sirds dauzījās krūtīs kā negantas bungas. Es piegāju tai un rokas, it kā pašas vadīdamas sevi, izņēma no tās melnas mežģīņu biksītes un saskaņotu krūšturi. Es apstājos, bet ne uz ilgu laiku. Manī bija sajūta, ka es vairs nespēju kontrolēt savu vēlmi. Es uzvilku to, izjūtot auduma maigumu uz savas gludās ādas.Kad paskatījos uz sevi spogulī, es biju šokēts un vienlaikus fascinēts. Tas nebiju es, bet tajā pašā laikā tieši es. Es biju pārvērties un šīs pārmaiņas lika manai sirdij dauzīties vēl straujāk. Kauna sajūta, kas parasti mani apturētu, šoreiz bija aizstāta ar intensīvu uzbudinājumu un dziļu apziņu par to, ka beidzot ļauju sev būt tādam, kāds patiesībā esmu.Ar joprojām trīcošām rokām es apsēdos pie datora. Ielēju vīnu. Mana elpa bija sekla, kad es uzrakstīju sludinājumu: „Slaids, pakļāvīgs vīrietis meklē valdonīgu partneri. Gluds un gatavs padevībai. Diskrētums garantēts.” Kad nospiedu „publicēt”, mani pārņēma satraukuma un uzbudinājuma sajaukums. Es zināju, ka tas bija solis, kas var mainīt manu dzīvi uz visiem laikiem, bet šajā brīdī tas šķita pareizi.Es beidzot biju nolēmis pieņemt sevi, savu patieso būtību, neskatoties uz to, cik svešāda tā šķita maniem agrākajiem priekšstatiem par vīrišķību un spēku. Tagad atlika gaidīt un uzzināt, kur šis ceļš mani aizvedīs.Vakars mājās bija piepildīts ar mulsinošu sajūtu un neskaidrību. Es biju viegli iereibis no vīna, sveces mirdzēja apkārt un manā datorā turpināja pienākt ziņas no vīriešiem, kas bija atbildējuši uz manu sludinājumu. Daudzi rakstīja banālas un pliekani uzstājīgas ziņas, bet viena sarakste bija citāda – tieša, uzbudinoša un ļoti rupja.Rakstītājs sevi sauca par DominatorX un viņa vārdi skanēja kā pavēle:„Tu būsi ideāls vergs. Es jūtu, ka tu alksti, lai tevi salauztu. Es vēlos, lai tu atmet jebkādu pašcieņu un atdodies man pilnībā. Es tev parādīšu, kas tu patiesībā esi – mans apakšējais. Vai esi tam gatavs, mīkstais?”Es jutu, kā mana sirds sāk dauzīties straujāk, lasot šos vārdus. Viņa tiešums un rupjā valoda mani gan biedēja, gan uzbudināja. Pat ja es centos to noliegt, dziļi sevī es zināju, ka tas mani neaprakstāmi valdzināja. Es drīz vien atbildēju, mani pirksti trīcēja:„Es nezinu, vai esmu tam gatavs. Es... es mazliet baidos.”Viņa atbilde atnāca gandrīz acumirklī un tā bija vēl asāka un skarbāka:„Tev nav jāzina, vai esi gatavs. Tu būsi mans un tu darīsi visu, ko es tev likšu. Izģērbies, ieslēdz kameru un parādi man, kā izskatās īsts pakļāvīgais. Vai gribi, lai es tevi apmācu, sissy?”Es sastingstu, nespējot atbildēt. Es lasīju viņa vārdus atkal un atkal, sajūtot gan uzbudinājumu, gan kaunu. Es aizvēru datoru un aizgāju uz virtuvi, cenšoties savākties. Kaut kādas robežas man vēl vajadzēja saglabāt.Es iedomājos par Janu. Es paņēmu telefonu un uzrakstīju viņai ziņu: „Kā tev iet? Es gribu zināt, vai viss ir kārtībā. Es gribu tevi dzirdēt.”Es gaidīju, skatoties uz ekrānu, kamēr viņa atbildēs. Kad atnāca ziņa, tās vārdi mani sāpīgi aizķēra: „Es esmu aizņemta, Paul. Lūdzu, netraucē mani. Man vajag laiku.”Es jutu, kā kauns un vainas sajūta pārņem mani vēl spēcīgāk. Es biju viņu pievīlis un pat tagad viņa nevēlējās ar mani runāt. Es noliku telefonu uz galda un atgriezos pie sava datora.Atvēris saraksti ar „DominatorX”, es sāku rakstīt: „Es nezinu, vai esmu tam gatavs, bet tu... tu mani uzbudini. Ko man darīt?”Viņa atbilde atnāca ātri un viņa vārdi atkal bija valdonīgi un skaidri: „Tu darīsi, ko es tev teikšu. Tavs pienākums ir paklausīt. Tev nav tiesību runāt man pretī. Tu būsi mana mauka. Es gribēšu redzēt tevi pilnīgi kailu, uz ceļiem, lai mani apmierinātu. Tu man piederēsi.”Tajā brīdī es nezināju, kā reaģēt. Mani viņa vārdi mulsināja, bet tajā pašā laikā – uzbudināja tā, kā nekad iepriekš. Es turpināju saraksti ar "DominatorX", viņa tonis kļuva arvien valdonīgāks un uzstājīgāks. Viņš turpināja mani pierunāt parādīt sevi, sākot ar vienkāršām bildēm. Es ilgi pretojos, jūtot kaunu un bailes, bet viņa vārdiem bija neparasta vara pār mani.„Jūlija,” viņš pēkšņi rakstīja. „Es tā tevi saukšu no šī brīža. Tu esi Jūlija – pakļāvīga, paklausīga un īsta sissy. Vai tu pieņem savu jauno vārdu?”Es skatījos uz ekrānu, jūtot, kā šie vārdi manī raisa dīvainu sajūtu. "Jūlija" – vārds skanēja sievišķīgi un pilnīgi atšķirīgi no tā, kas es senāk biju. Bet tas mani mulsināja un vienlaikus uzbudināja.Es beidzot uzrakstīju: „Jā, es pieņemu. Es būšu Jūlija.”Viņš atbildēja ātri un viņa vārdi bija gandrīz triumfējoši: „Labi, Jūlija. No šī brīža tu runā tikai sieviešu dzimtē. Tu būsi tāda, kādu es vēlos tevi redzēt. Paklausīga, glīta un pilnībā man piederoša.”Sarakste turpinājās un viņš kļuva arvien valdonīgāks. „Es gribu redzēt, kā tu izskaties, Jūlija. Saģērbies kā pienākas. Uzvelc ko seksīgu, tev ir 10 minūtes, lai man atsūtītu pierādījumu – bildi.”Manas rokas trīcēja, un es jutu, kā viņa vārdi lēnām iznīcina jebkādas šaubas. Viņa valdonīgā vara un nevaldāmā dominance mani pilnībā savaldzināja. Es devos pie sievas veļas atvilktnes un izvilku viņas seksīgākos mežģīņu zeķturus un garās zeķes. Es vilku zeķes uz savām gludajām kājām, jūtoties kā apmāts, un katra kustība šķita kā daļa no ceremonijas, kurā es pats sevi ziedoju.Kad biju papildinājis savu izskatu ar zeķturīti un garajām zeķēm, es paskatījos uz sevi spogulī. Es izskatījos citādi – pilnīgi citādi. Mana slaidā, gludā figūra izskatījās pārsteidzoši sievišķīga un tas mani uzbudināja vairāk, nekā es varēju atzīt. Es paņēmu telefonu un uzņēmu bildi.Kad es nosūtīju bildi, viņš atbildēja gandrīz uzreiz: „Lieliski, Jūlija. Tu izskaties perfekti. Bet es gribu vairāk. Nosūti man bildes dažādās pozās. Parādi man, cik labi tu izskaties.”Es jutu, kā viņa vārdi mani piespiež. Es uzņēmu vēl bildes – uz gultas, uz ceļiem, stāvot pie spoguļa. Un katra bilde mani uzbudināja vēl vairāk. Viņš rakstīja: „Labi, sissy. Tu esi ideāla. Tu esi radīta, lai tiktu pazemota. Es vēlos, lai tu saprastu – drīz es tevi pilnībā izmantošu. Un tad tu uzzināsi, ko nozīmē būt manai maukai.”Viņš pievienoja bildi – viņa mantība bija milzīga un valdonīga, kā viņa vārdi. Es lasīju viņa ziņas un skatījos uz bildēm, jūtot, kā mani pārņem pilnīgs uzbudinājums un pazemība. Es vairs necīnījos pret šo sajūtu – es pieņēmu savu lomu, kādu viņš man bija radījis. Es biju Jūlija un es biju gatava viņam pilnībā pakļauties.Pavēles no „DominatorX” kļuva arvien konkrētākas un uzstājīgākas. Viņš pieprasīja bildes, kas būtu ne tikai provokatīvas, bet arī ļoti intīmas. Es biju aizrāvies ar šo spēli, ļaujoties viņa dominējošajam tonim un sajūtot, kā mani pārņem pilnīga padevība.„Jūlija, es gribu, lai tu uzņem īpašu bildi,” viņš rakstīja. „Stāvot spoguļa priekšā uz ceļiem, ar nedaudz pavērtām kājām un sūkā pirkstu, it kā tas būtu mans pimpis. Parādi man, kā tu izskaties, kad pilnībā piederi man.”Mana sirds dauzījās un es jutu, kā uzbudinājums pārņem manu ķermeni. Es piecēlos un notupos spoguļa priekšā, ģērbusies sievas seksīgajā veļā – zeķes, krūšturis, biksītes un zeķturi cieši piekļāvās manam ķermenim. Es uzņēmu bildi un ātri nosūtīju viņam.Pēc dažām sekundēm mans telefons sāka vibrēt. Ekrānā parādījās vārds, kas lika manai sirdij uz mirkli apstāties: Romāns. Es skatījos uz tālruni, nezinot, vai man vajadzētu atbildēt. Ar trīcošām rokām un sažņaugtu kaklu es beidzot nospiedu atbildes pogu.„Romān?” es izdvesu, mana balss bija tik klusa, ka šķita, ka mani nevarēs dzirdēt.„Jūlija,” viņš teica, balss rupja un valdonīga. „Tu esi pilnīgs idiots. Vai tu vispār saproti, ko esi izdarījis? Tavā bildē spogulī skaidri redzama tava seja. Tagad tu esi pilnībā manā varā, mauka.”Es sajutu, kā mana seja piesarkst. Kauna vilnis pārņēma mani un manas rokas sāka trīcēt. „Romān... Es... Es negribēju... Es nezinu, kā tas notika,” es stostījos, cenšoties kaut kā izskaidrot sevi.„Apklusti!” viņš pārtrauca mani, balss grieza kā nazis cauri manai pašapziņai. „Es negribu dzirdēt tavas nožēlojamās atrunas. Tu mani uzbudināji ar savām seksīgajām bildēm, bet tajā pašā laikā pierādīji, cik tu esi nožēlojams mīkstais. Vai tu tiešām domā, ka varēsi tagad man pretoties?”„Es negribu tev pretoties...” es izdvesu, balss knapi dzirdama.„Protams, ka negribi,” viņš smējās, skaļi un brutāli. „Tu esi radīta, lai pakļautos. Tu to vienmēr esi gribējusi, vai ne? Paskaties uz sevi – maza, smieklīga sissy, kas nespēj pat apslēpt savas vēlmes.”Viņa vārdi bija neapturami un es jutos pilnīgi sagrauts. Taču tajā pašā laikā katrs viņa teikums mani uzbudināja tā, kā nekas nekad iepriekš.„Klausies uzmanīgi, mazo mauciņ,” viņš turpināja. „Es gribu, lai tu pilnībā saproti savu vietu. Tu tagad būsi mans īpašums. Sākot no šī brīža, tu darīsi visu, ko es tev likšu. Ja tu kaut uz mirkli padomāsi par nepaklausību, es parūpēšos, lai visi uzzinātu, kas tu patiesībā esi.”„Es saprotu...” es izdvesu, mana balss bija tik klusa, ka šķita, ka tā izzūd telpā.„Es negribu dzirdēt, ka tu saproti, es gribu dzirdēt, ka tu pakļaujies,” viņš asi pārtrauca. „Saki to skaļi, Jūlija. Pasaki, ka tu esi mana mauka.”Es sastingu, jūtot, kā kauna un uzbudinājuma sajūtas cīnās manī. „Es... Es esmu tava mauka,” es beidzot izdvesu, mana balss trīcēja no pazemības.„Skaļāk!” viņš rūca. „Es gribu dzirdēt, kā tu to saki, kuce!”„Es esmu tava mauka,” es atkārtoju skaļāk, manas rokas trīcēja, bet balss kļuva skaidrāka.„Labi, sissy. Tagad tu esi sākusi saprast savu vietu,” viņš triumfēja. „Bet tas ir tikai sākums. Pirmdien darbā tu pierādīsi savu pakļāvību. Tu nolieksies manā priekšā, atnesīsi man kafiju un pateiksi: ‘Romān, Jūsu kafija ir gatava.’ Un tu darīsi to ar tādu pazemību, lai es saprastu, ka tu man piederi.”„Un ja citi kaut ko pamanīs?” es čukstēju, mana balss pilna šaubu.Viņš smējās skaļi, viņa smiekli bija raupji un valdonīgi. „Tieši tas ir interesantākais, sissy. Citi nesapratīs, bet tu un es zināsim. Tu jutīsies pilnīgi pazemota un tas tevi uzbudinās. Tu gribēsi, lai viņi tevi redz un jūtas pārāki. Vai ne tā, Jūlija?”Es klusēju, nezinot, kā atbildēt. Bet viņa vārdi bija kā hipnotisks vilnis, kas pārņēma manu prātu.„Atbildi, kuce!” viņš uzbļāva.„Jā, es gribu,” es izdvesu, mana balss bija pilna padevības.„Laba, kuce,” viņš atbildēja, viņa balss kļuva gandrīz maiga savā triumfā. „Tagad gatavojies pirmdienai, jo es tagad rūpēšos, lai tu nekad neaizmirstu savu lomu.”Kad zvans beidzās, es sēdēju, pilnībā pārņemts viņa vārdiem. Es zināju, ka pirmdiena mainīs visu, bet man vairs nebija spēka pretoties. Es kļūšu viņa mauciņa un tas likās neizbēgami. *** Stāsta Jana:Kad sestdienas rīts pienāca, es joprojām jutos mazliet apreibusi no vakardienas vīna un visa, kas bija noticis. Līga vakar mani uzņēma pie sevis kā māsu – uzreiz pārģērba, piedāvāja vīnu un apsolīja, ka viss mainīsies. Vakardiena ar Arturu bija atstājusi mani sajūsmas un neziņas virpulī. Viņa pieskārieni, viņa skatiens, tas, kā viņš uzrakstīja savu numuru uz manas krūts... Tas viss vēl joprojām bija tik spilgti manā prātā.Es sēdēju pie Līgas virtuves galda ar kafijas krūzi rokās, kad viņa ienāca, svaiga un pašpārliecināta, savā elegantajā rīta halātā. „Labrīt,” viņa teica, apsēžoties man pretī. „Un? Tu domāji par Arturu?”„Es nezinu, Līga,” es atbildēju, maigi maisot kafiju. „Viņš ir tik... valdonīgs. Tik pārliecināts. Es neesmu droša, vai es vispār esmu gatava tam.”Līga pasmējās. „Protams, ka esi. Vai es tev jau vakar neteicu, ka tu to izbaudīsi? Es zinu tevi, Jana. Tu esi pelnījusi kaut ko tādu – piedzīvojumu, kaisli, dzīvi.” Viņa pieliecās tuvāk, viņas acīs dzirkstīja azarts. „Un zini ko? Es zinu, ka viņš grib tevi.”„Bet es...” es sāku, bet viņa pārtrauca mani ar stingru skatienu.„Nē, nekādu ‘bet’. Tev tikai jāizvēlas, vai tu ļausi sev dzīvot. Vai arī atgriezīsies pie Paula un viņa nožēlojamiem mēģinājumiem būt vīrietim. Tu jau pati zini, ka tas nav risinājums.”Es apklusu. Viņas vārdi bija skarbi, bet es zināju, ka tie ir patiesi. Arturs bija pavēris man pasauli, kuru es sen biju aizmirsusi. Kaisle, ko viņš izstaroja, bija neizbēgama. Bet vai es tiešām biju gatava to pieņemt?„Ko viņš tev teica, kad rakstīja savu numuru?” Līga jautāja ar smaidu.Es pasmaidīju par atmiņu, joprojām sajūtot, kā viņa siltais pieskāriens atstāja dedzinošu zīmi uz manas ādas. „Viņš teica, lai es viņam piezvanu. Un ka viņš mani grib redzēt.”„Tātad piezvani,” Līga teica, it kā tas būtu pats vienkāršākais lēmums pasaulē. „Es tevi saposīšu vēl skaistāku, nekā vakar. Arturs būs sajūsmā.”Pēc nelielām debatēm es beidzot piekritu. Līga mani pārliecināja, ka nekas slikts nevar notikt, ja es vienkārši ļaušu sev izbaudīt vakaru.Līga bija neapturama. Viņa izraka no skapja vēl īsāku kleitu nekā iepriekšējā vakarā, melnu un apspīlētu, kas piegūlās katrai manai ķermeņa līnijai. Viņa uzlika man grimu un ieveidojusi manus matus, viņa pabeidza savu darbu ar triumfējošu smaidu.„Tu esi satriecoša,” viņa teica, apmierināta ar rezultātu. „Tagad ej un uzraksti Arturam, ka tu esi gatava viņu satikt.”Es biju nervoza, bet Līgas pārliecība mani pamudināja. Es uzrakstīju Arturam ziņu: „Sveiks, vai piedāvājums vēl spēkā?”Atbilde atnāca ātri: „Protams. Es tevi gaidīšu astoņos. Stāvvietā pretī mājai.”Līga mani apskāva un iečukstēja man ausī: „Tu to nenožēlosi.”Kad piegāju pie stāvvietā novietotās melnās automašīnas, mana sirds dauzījās tik strauji, ka šķita, tā tūlīt izlēks no krūtīm. Mašīna bija ar tonētiem logiem, kas aizsedza skatu uz tās salonu. Tiklīdz piegāju tuvāk, viņš atvēra durvis no iekšpuses. Es vilcinoties pasmaidīju un iesēdos blakus viņam priekšējā sēdeklī. Viņš bija ģērbies tumšā kreklā, kura augšējās pogas bija atvērtas, atklājot viņa spēcīgo kaklu.„Sveika, Jana,” viņš sacīja ar smaidu, kas bija tik pārliecināts un valdonīgs, ka mani gandrīz paralizēja. „Es zināju, ka tu piezvanīsi.”„Tu esi tik pārliecināts par sevi,” es atbildēju, jūtot, kā mana balss nedaudz trīc.„Vienmēr,” viņš atteica un paliecās tuvāk, lai aizvērtu durvis. „Tu izskaties satriecoši.”Es sajutu, kā viņa intensīvais skatiens slīd pāri manam ķermenim. Kleita, kuru Līga bija man izvēlējusies, piegūla kā otrā āda un Arturs to novērtēja. Viņš iedarbināja motoru un lēnām izbrauca uz ceļa.„Kur mēs braucam?” es jautāju, cenšoties izklausīties mierīgi.Viņš uzmeta man īsu skatienu, kas bija pilns ar solījumiem. „Tā nav tava problēma, Jana. Vienkārši sēdi un izbaudi braucienu.”Mašīnā valdīja saspringts klusums, kas bija uzlādēts ar gaidām. Viņa roka bija uz stūres, bet es sajutu, kā viņš mani pēta ar sānu skatienu.Kad mēs apstājāmies nomaļā vietā, kur ielas apgaismojums bija vājš un apkārt nebija redzams neviens cilvēks, viņš izslēdza motoru. Es sajutu, kā spriedze mašīnā pieaug. Viņš pagriezās pret mani un viņa tumšās acis skatījās manējās tik dziļi, ka man šķita, ka viņš redz visu, ko es centos slēpt.„Tu zini, kāpēc mēs esam šeit, vai ne?” viņš jautāja, viņa balss bija tikpat klusa, cik valdonīga.Es nezināju, bet pamāju, nespēdama atrast vārdus. Viņa tuvums, viņa smarža un tas, kā viņš uz mani skatījās, lika man aizmirst visu pārējo.Viņš pasmaidīja un pastiepa roku, kas atrada ceļu uz manu augšstilbu. Viņa pirksti lēnām slīdēja augstāk, kamēr viņa skatiens neatkāpās no manējā. „Tu esi skaista, Jana,” viņš čukstēja, viņa balss pilna raupja maiguma. „Un šovakar es gribu, lai tu jūties kā brīva sieviete.”Viņa rokas bija prasīgas, bet kontrolētas un viņa skūpsts, kas sekoja, bija tikpat intensīvs kā vakar. Dziļš un valdonīgs, viņš paņēma mani pilnībā savā varā un es ļāvos, aizmirstot visu, izņemot to, kā viņš lika man justies.„Es zinu, ko tu vēlies,” viņš sacīja, kad beidzot atkāpās. Viņa balss bija zema un viņa pirksti joprojām atradās uz mana augšstilba. „Un es vēlos, lai tu man uzticies.”„Artur...” es sāku, mana balss trīcēja. „Es... Es nezinu, vai tas ir pareizi.”Viņš pasmējās – zemu, rupji un tas šķita kā vibrācija, kas izplatījās pa visu manu ķermeni. „Pareizi?” viņš atkārtoja, noliecoties tuvāk. „Pareizi ir tas, ko tu vēlies. Un es zinu, ko tu vēlies, Jana.”„Es nezinu...” es mēģināju protestēt, bet viņa roka jau bija uzslīdējusi augstāk, pietuvojoties kleitas malai. Viņa pirksti maigi, bet noteikti pieskārās manas kleitas apakšmalai, it kā izaicinot mani viņu apturēt.„Beidz tēlot,” viņš noteica, viņa balss kļuva stingrāka. „Tava elpa, tava seja, viss tavs ķermenis man saka, ka tu to gribi. Tātad, pārstāj lauzties.”„Artur, es nopietni...” es mēģināju atkāpties, bet viņš mani nepalaida. Viņa otra roka satvēra manu zodu, piespiežot mani skatīties viņam acīs. Viņa skatiens bija valdonīgs un tas mani pilnībā paralizēja.„Nopietni?” viņš jautāja, balss pilna izsmiekla. „Tad kāpēc tu neizkāp no mašīnas? Kāpēc tu man piezvanīji? Un kāpēc tu sēdi šeit, uztraukta un uzbudināta?”Es klusēju, mana elpa bija smaga un viņš to sajuta. Viņa smaids kļuva platāks un viņš noliecās tuvāk, līdz viņa lūpas bija tikai pāris centimetru attālumā no manām.„Atzīsti, Jana,” viņš čukstēja. „Tev tas patīk. Tev patīk, kā es tevi skaru. Un tev patiks, ko es darīšu pēc tam.”Es joprojām pretojos, bet mana ķermeņa reakcija nodeva mani. Viņa roka, kas atradās uz mana augšstilba, sāka pārvietoties augstāk un kad viņš atkal noskūpstīja mani – rupji, dziļi un prasīgi –, es vairs nespēju cīnīties. Viņa mēle atrada manējo un viņa skūpsts pieprasīja vairāk, nekā es biju gatavojusies dot. Bet tas mani uzbudināja.„Artur, es...” es mēģināju vēl pēdējo reizi, bet viņš mani pārtrauca, viņa rokas ciešāk satverot manu ķermeni.„Nav nekādu 'es,'” viņš noteica, balss zema un pavēloša. „Šobrīd ir tikai tas, ko es vēlos. Un es vēlos tevi.”Viņa rupjība mani pārņēma pilnībā. Viņš spieda mani pret sēdekli, viņa rokas jau bija atradušas manu gurnu un muguras lejasdaļu un viņš manipulēja ar mani tā, it kā viņam jau piederētu katra mana ķermeņa daļa. Katrs viņa pieskāriens bija izaicinošs, neapšaubāmi dominējošs un uzbudinošs.Beidzot es padevos. Es ļāvu viņa rokām, viņa lūpām, viņa valdonīgajai klātbūtnei mani pārņemt pilnībā. Un, kad viņš atkāpās, lai manī paskatītos, viņa sejā bija triumfa izteiksme.„Es zināju, ka tu nespēsi pretoties,” viņš teica un viņa balss bija pilna pārliecības. „Un tagad tu esi mana.”Viņa vārdi bija kā pēdējais trieciens manai pašaizsardzībai. Es zināju, ka viņam bija taisnība. Un tas, cik ļoti man tas patika, mani nobiedēja un vienlaikus uzbudināja vēl vairāk.Arturs izvilka no savas puses degvīna pudeli, ar vieglu kustību attaisīja korķi un pasniedza man. Viņa skatienā nebija vietas protestiem – tas bija pavēlošs, valdonīgs un es sapratu, ka viņš neļaus man atkāpties.„Iedzer,” viņš teica, balss zemāka nekā iepriekš. „Tas palīdzēs tev atslābt.”Es vilcinājos, bet viņa tumšās acis mani neatlaida. Beidzot es pacēlu pudeli pie lūpām un iemalkoju. Alkohols bija stiprs un tas dedzināja manu kaklu, bet vienlaikus lika siltumam izplatīties pa visu ķermeni. Arturs uzreiz satvēra pudeli un pielika to vēlreiz manām lūpām.„Vēl,” viņš pavēlēja un es paklausīju.Kad pudele bija nolikta malā, viņš pārvietoja savu roku uz manu augšstilbu, ļaujot pirkstiem slīdēt augstāk, līdz viņa plauksta sasniedza manu kleitas apakšmalu. Viņa pirksti prasmīgi atrada manas apakšbiksītes un viņš tās nedaudz pavilka sāņus, atsedzot mani. Es sajutu, kā viņa pirksts maigi pieskaras manai mincītei, pārbaudot, cik mitra es biju. Viņa skatiens kļuva vēl valdonīgāks.„Jana,” viņš teica, balsī jūtama gandarījuma nots. „Tu esi tik slapja. Tā tu reaģē uz mani?”Mana seja nosarka. Es negribēju atzīt, cik ļoti viņš mani uzbudina, bet mana ķermeņa reakcija bija neapstrīdama. Viņš pasmaidīja un atstāja mani turpināt sēdēt apjukumā, kamēr viņa rokas jau nodarbojās ar viņa bikšu priekšu. Arturs ar prasmīgu kustību attaisīja rāvējslēdzēju un izvilka savu locekli. Es biju mēma.Tas bija milzīgs. Es nevarēju nenosarkt, domās salīdzinot viņu ar Paulu. Paula loceklis šķita kā mazs zars blakus Artura spēka un pārliecības simbolam. Mana elpa kļuva sekla un es nezināju, kā rīkoties.„Paņem to rokās,” viņš teica un viņa balss tonis neļāva apšaubīt pavēli.„Es... es nezinu, vai varu...” es klusi teicu, bet viņa roka jau bija atradusi ceļu pie manējās. Viņš maigi, bet noteikti vadīja manu roku, līdz es biju satvērusi locekli. Tas bija karsts, pulsējošs un tā smagums manās rokās lika manai galvai sareibt vēl vairāk.„Jana,” viņš teica, viņa balss zema un skaidra. „Pārstāj tēlot kautrīgo. Es zinu, ka tu to gribi. Noliec savu galvu.”Es vilcinājos, bet viņš pacēla manu zodu un cieši paskatījās man acīs. Viņa roka aizslīdēja aiz manas galvas un viegli, bet pārliecinoši virzīja to lejup. Mans prāts cīnījās starp kaunu un uzbudinājumu, bet viņa pārliecība salauza jebkādu pretestību. Beidzot manas lūpas pieskārās viņa loceklim.Sākumā es biju nedroša. Viņa izmērs šķita neaptverams, bet viņa rokas uz manas galvas un viņa klusā, pieprasošā elpa mani vadīja. Lēnām es sāku kustēties, ļaujot viņam vadīt tempu. Viņš izdeva zemu, rupju skaņu, kas lika man saprast, ka es daru to pareizi.„Jā, tā ir labi,” viņš čukstēja un viņa pirksti viegli saķēra manus matus, nostiprinot savu kontroli. „Sūkā dziļāk.”Es centos pielāgoties viņa vēlmēm un viņa loceklis lēnām slīdēja aizvien dziļāk manā mutē. Es sajutu, kā mana elpa kļūst nevienmērīga. Viņš mani vadīja, viņa rokas kontrolēja manu galvas kustību un viņa balsī bija dzirdams gandarījums.„Tu esi perfekta,” viņš sacīja, kad es beidzot ļāvu visam iet dabiski. Viņa kustības kļuva ātrākas, intensīvākas un es sajutu, ka viņš tuvojas kulminācijai. Es nespēju neko apturēt – es biju pilnībā viņa varā.Kad tas notika, viņš dziļi ievilka elpu un ar zemu, rupju skaņu sasniedza savu kulmināciju. Viņš neatlaida manu galvu un es sajutu, kā viņa karstā sēkla piepilda manu muti. Viņa skatiens bija triumfējošs, šis bija mirklis, kuru viņš pilnībā kontrolēja.Es noriju un lēnām pacēlu galvu, jūtot, kā mana seja deg. Arturs pasmaidīja un maigi pieskārās manam vaigam.„Līga teica, ka tu būsi perfekta,” viņš teica, balss zema un gandarīta. „Un viņai bija taisnība.”Kad es noriju pēdējos pilienus, mana seja dega ne tikai no kauna, bet arī no nevaldāmā uzbudinājuma. Arturs, vēl aizvien sēdēdams ar plašu smaidu, pacēla pudeli un pasniedza man. Viņa acīs spēlējās nevaldāma dzirksts.„Noskalo,” viņš teica. „Degvīns padarīs visu vieglāku.”Es paklausīju, paņēmu pudeli un iedzēru vēl lielāku malku nekā iepriekš. Alkohols dedzināja kaklu, bet man šķita, ka tas palīdz izkliedēt visu, kas manī mutuļoja. Es sajutu, kā viņa roka maigi pieskaras manam zodam, paceļot manu seju, lai mūsu acis sastaptos.„Nu, Jana,” viņš teica ar triumfējošu smīnu. „Saki man patiesību. Kā tev tas patika?”Es mēģināju izvairīties no viņa skatiena, bet viņa roka cieši turēja manu zodu. „Es...” es sāku, bet mana balss bija pārāk klusa.„Es gribu dzirdēt, ko tu domā,” viņš uzstāja, viņa tonis bija valdonīgs. „Tev patika, vai ne?”Es noriju kamolu kaklā un beidzot ieskatījos viņa acīs. „Tev ir... labākais loceklis, kādu esmu redzējusi,” es atzinos, mana balss tik tikko bija dzirdama.Arturs pasmaidīja plašāk, viņa roka uzslīdēja manam augšstilbam, nedaudz paspiežot. „Tā jau es domāju,” viņš sacīja, balss pilna lepnuma. „Un tas ir tikai sākums, Jana. Tu esi radīta, lai man piederētu.”Es sajutu, kā mani pārņem gan kauns, gan nevaldāms uzbudinājums. Viņa klātbūtne, viņa rupjā valoda, viss viņā bija tik pilnīgs pretstats visam, ko es biju pazinusi līdz šim. Un tieši tas mani valdzināja.„Bet rīt...” viņš turpināja. „Rīt mēs dosimies uz pirti. Tur būsim tikai es un tu. Un es vēlos tevi iegūt pilnībā.”Manas acis paplašinājās un es sajutu, kā mana elpa kļūst sekla. „Pirtī?” es jautāju, nezinot, vai esmu gatava tam, ko viņš plānoja.Viņš pamāja, viņa roka maigi, bet neatlaidīgi spiedās man tuvāk. „Jā. Es vēlos tevi, Jana. Pilnībā. Un es tev parādīšu, kāds ir īsts vīrietis. Kāds ir vīrietis, kurš zina, ko vēlas.”Viņa vārdi šķita kā magnēts, kas mani pievilka un es sapratu, ka esmu pilnībā viņa varā. „Es nezinu, vai es...” es sāku, bet viņš pārtrauca mani.„Tev zināt nav nepieciešams,” viņš teica, viņa balss kļuva zemāka un rupjāka. „Es zinu. Un tas ir pietiekami.”Viņš pacēla manu zodu vēlreiz, piespiežot mani atkal skatīties viņam acīs. „Un tagad,” viņš teica ar plēsonīgu smaidu, „saki man, kāda bija garša?”Mana seja kļuva vēl sarkanāka, bet viņa valdonīgais tonis piespieda man atbildēt. „Sāļa... un... intensīva,” es izdvesu, knapi spējot runāt.Viņš smējās – rupji un apmierināti. „Laba meitene,” viņš sacīja un nolika pudeli malā. „Tagad tev tikai jāizlemj, vai rīt tu būsi pilnībā mana.”Viņa skatiens, viņa balss un viņa pieskārieni mani pilnībā pārliecināja. Es lēnām pamāju un čukstēju: „Jā.”Kad Arturs iedarbināja motoru un mašīna sāka kustēties, es jutu, kā siltums no degvīna un viņa pieskārieniem izplatās visā ķermenī. Alkohols un viņa valdonīgā klātbūtne bija darījusi savu – mana prāta aizsardzības bija gandrīz pilnībā sagrautas un es ļāvos notikumu plūsmai.„Mēs brauksim uz vietu, kur varēsim būt vieni,” viņš sacīja, skatienu nenolaižot no ceļa, bet viņa roka jau atkal bija uz mana augšstilba. „Es vēlos tevi redzēt pilnībā, Jana. Bez drēbēm, bez izlikšanās. Es gribu redzēt visu – abas tavas šķirbiņas.”Mani vaigi kļuva karsti no viņa tiešajiem vārdiem, bet es neiebildu. Mana iereibušā prāta daļa pat sāka pieņemt domu, ka viņš vienkārši bija tik nevaldāmi patiess, ka atteikt būtu gandrīz kā nolaupīt sev ko skaistu.Kad mēs apstājāmies nomaļā stāvvietā, kur neviens nevarēja mūs redzēt, viņš izslēdza motoru un pagriezās pret mani. Viņa acis bija tumšas, piepildītas ar iekāri, un viņa roka jau vilka mani tuvāk. „Es gribu, lai tu izģērbies,” viņš teica, balss tikpat zema un stingra kā vienmēr. „Parādi man savu ķermeni.”„Artur, es...” es sāku, bet viņa roka uz mana gurna mani apklusināja.„Tu zini, ka to vēlies,” viņš teica, viņa tonis bija neapstrīdams. „Tu vēlies, lai es tevi vēroju. Tāpat kā es vēlos, lai tu manī ieklausies.”Es jutu, kā reibums un viņa autoritāte pilnībā izslēdz manas šaubas. Lēnām un nedroši es pacēlu kleitas apakšmalu, ļaujot tai slīdēt augstāk pār augšstilbiem, līdz tā pilnībā atklāja manu apakšveļu. Viņa skatiens kļuva vēl intensīvāks un viņš atbalstījās pret sēdekli, ļaujot man turpināt.„Vairāk,” viņš teica, balss pavēloša. „Es gribu redzēt visu.”Es dziļi ievilku elpu un pacēlu rokas, novelkot kleitu pāri galvai un atklājot viņam savu ķermeni apakšveļā, kuru Līga bija man izvēlējusies. Viņa skatiens mani aprija un es jutos gan apmulsusi, gan neizskaidrojami uzbudināta.„Skaista,” viņš teica, pirkstiem slīdot gar manu vidukli. „Bet tagad novelc visu. Es gribu redzēt tevi kailu.”Es atkal vilcinājos, bet viņa roka, kas maigi pieskārās manai sejai, lika man izšķirties. Es pacēlu rokas, noņemot krūšturi un ļāvu tam nokrist uz sēdekļa. Viņa acis pārslīdēja pār manām krūtīm un viņa smaids kļuva vēl platāks.„Un tagad biksītes,” viņš teica. „Es vēlos redzēt abas tavas skaistās šķirbiņas.”Es pacēlu gurnus un lēnām novilku biksītes, atstājot sevi pilnīgi kailu viņa priekšā. Viņa skatiens bija nepārprotami apmierināts un viņš ļāva savām rokām slīdēt pa manu ķermeni, izpētot katru līniju.„Perfekta,” viņš teica un viņa rokas bija uz maniem gurniem. „Tu esi tieši tāda, kādu es tevi iztēlojos.”Viņš pacēla pudeli un pasniedza to man. „Izdzer vēl, lai atbrīvotos,” viņš teica un es paklausīju, sajūtot, kā degvīns vēl vairāk noņem bremzes.„Un tagad,” viņš teica, atverot bikšu priekšu un izvelkot savu locekli atkal, „es gribu redzēt, kā tu man to dari. Šoreiz kaislīgāk. Parādi, cik ļoti tu to gribi.”Es uz brīdi vilcinājos, bet viņa roka maigi nospieda manu galvu lejup. Šoreiz es nepretojos. Es saņēmu viņu rokās, jūtot tā pulsēšanu un lielumu un noliecos, lai paņemtu locekli mutē. Es ļāvu savai mēlei spēlēties ap galviņu, kamēr viņa zemu rūkošā balss piepildīja mašīnas salonu.„Tā ir pareizi,” viņš sacīja, viņa rokas iegrima manos matos. „Tagad dziļāk, Jana. Parādi, ka tu vari dziļāk.”Es paklausīju, ļaujot viņam vadīt manu galvu. Šoreiz es kustējos pārliecinošāk, ļaujot viņa loceklim slīdēt dziļāk un dziļāk, līdz viņa elpa kļuva smaga un viņa pirksti ciešāk satvēra manus matus.Kad viņš beidzot sasniedza kulmināciju, tas bija vēl intensīvāk nekā iepriekš. Viņa sēkla piepildīja manu muti un es centos visu norīt, jūtot, kā tās karstums izplatās manā rīklē. Kad viņš mani atlaida, viņa skatiens bija triumfējošs.„Tu biji pārsteidzoša,” viņš sacīja, roka maigi pieskaroties manam vaigu kaulam. „Un rīt es tevi iegūšu pilnībā. Tu tam esi gatava?”Es pamāju, nespējot izteikt vārdus. Arturs bija pārņēmis manu pasauli un es vairs nevēlējos cīnīties pret to.Kad Arturs mani atveda atpakaļ pie Līgas mājas, es jutos apreibusi – gan no stiprā alkohola, gan no notikumiem, kas tikko bija risinājušies. Viņš uzmeta man savu ierasto plēsonīgo smaidu, pirms pieliecās un vēlreiz noskūpstīja mani. Skūpsts bija īss, bet valdonīgs, it kā viņš gribētu man atgādināt, ka viņš vēl nav beidzis ar mani.„Rīt es tevi redzēšu pirtī,” viņš sacīja, balss piepildīta ar nepārprotamu solījumu. „Un tu būsi vēl skaistāka.”Kad es iegāju Līgas dzīvoklī, viņa jau gaidīja mani ar smīnu, ko es pazinu pārāk labi. Viņas tumšie mati bija savilkti vieglā mezglā un viņa bija ģērbusies savā parastajā mājas tērpā – šaurās biksēs un brīvā kreklā. Viņas acis bija ieinteresētas un es zināju, ka izvairīties no viņas jautājumiem nebūs iespējams.„Nu, kā gāja?” viņa prasīja, paceļot uzaci.„Līga...” es sāku, jūtot, kā mana seja nosarkst.„Nekāda Līga,” viņa sacīja, ar spēlīgu smīnu rādot man uz dīvānu. „Sēdies un stāsti. Vai Arturs tev parādīja, ko nozīmē būt īstai sievietei?”Es nosēdos uz dīvāna, sajūtot, kā manas kājas vēl arvien ir nedaudz vājas. „Tas bija...” es centos atrast īstos vārdus, bet Līga pacēla roku, lai mani pārtrauktu.„Tu izskaties tā, it kā esi piedzīvojusi kaut ko nopietnu. Un pēc tava izskata es pat zinu, ko,” viņa teica, pasniedzot man glāzi ūdens. „Bet es gribu dzirdēt visu. Vai viņš bija tik labs, kā es teicu?”Es nopūtos, dzerot ūdeni, lai atgūtos. „Viņš bija.... Viņš ir tik pārliecināts, tik valdonīgs. Es pat nezinu, kā es nonācu līdz šim.”„Ak, es tev teikšu, kā,” Līga sacīja, viņas acīs parādījās rotaļīgs mirdzums. „Tu esi bijusi izsalkusi pēc tāda vīrieša gadiem ilgi. Un tagad tu beidzot esi atradusi kādu, kurš zina, ko vēlas, un spēj tev to dot.”Es pasmaidīju, sajūtot, kā mana seja vēl vairāk piesarkst. „Viņš... viņš lika man justies kā...”„Kā īstai sievietei,” Līga pabeidza manis iesākto teikumu. „Tieši tāpēc es zināju, ka Arturs ir tas, kas tev vajadzīgs. Un?” Viņa pieliecās tuvāk, acis pilnas ziņkāres. „Kā tas bija?”Es ilgi klusēju, bet galu galā izstāstīju viņai visu – no tā, kā viņš lika man izģērbties, līdz pat tam, kā viņš mani vadīja, kad es viņu apmierināju ar muti. Es jutu, kā mana seja deg, bet vienlaikus izteikt šīs sajūtas skaļi bija atbrīvojoši.Kad es beidzu, Līga izskatījās vairāk nekā apmierināta. „Un tu vēl šaubījies, vai tas būs pareizi,” viņa teica, pasmaidot. „Es tevi brīdināju, ka viņš būs intensīvs. Bet es redzu, ka tev tas patika.”„Viņš... viņš ir neticams,” es atzinu, nezinot, kā citādi izteikt visu, ko jutu. „Un viņš teica, ka rīt pirtī vēlas mani pilnībā.”Līga pacēla uzaci un pasmējās. „Tad gatavojies, mīļā. Ja Arturs saka, ka viņš vēlas tevi pilnībā, tad viņš tiešām to gribēs. Un, ja tu viņam ļausies, tas būs kas tāds, ko tu nekad neaizmirsīsi.”Es pamāju, zinot, ka viņai ir taisnība. Arturs bija tikai sācis un rītdiena solījās būt vēl intensīvāka.Viņa mani vēroja ar to pašu draudzīgo, bet vērtējošo skatienu, kas viņai vienmēr piemita un tad pasmaidīja. Tomēr šoreiz viņas smaidā bija kas cits – brīdinājuma ēna.„Jana,” viņa teica, pārceļot kāju pāri kājai un nopietni ieskatoties man acīs. „Es priecājos, ka tu atslābi un izbaudīji šo vakaru. Bet tev jāsaprot, ka Arturs nav parasts vīrietis. Viņš ir... labi, teiksim tā, viņam patīk dalīties.”Es sarāvos, viņas vārdi mani pārsteidza. „Dalīties? Ko tu ar to domā?”Līgas sejas izteiksme kļuva vēl nopietnāka. „Es gribu, lai tu zini, ka rīt pirtī viņš, iespējams, nebūs viens. Es jau tevi brīdināju, ka viņš ir dominējošs un zina, ko vēlas, bet viņš arī ir cilvēks, kuram patīk ekstrēmi piedzīvojumi. Viņa draugu lokā ir līdzīgi vīrieši – valdonīgi, pārliecināti un... prasīgi.”Manas acis paplašinājās un es sajutu, kā mana sirds sāk sisties straujāk. „Tu gribi teikt, ka... viņi varētu būt vairāki?”Līga pamāja, viņas balss bija mierīga, bet nopietna. „Jā, ir ļoti iespējams. Un, ja tā notiks, tev ir jābūt pilnīgi skaidrai par to, ko tu gribi un cik tālu esi gatava iet. Arturs nav vīrietis, kurš pieņems 'varbūt' kā atbildi. Viņš tevi ievilks savā pasaulē un ja tu piekritīsi, tas var būt gan aizraujoši, gan... ļoti, ļoti intensīvi.”Es klusēju, mēģinot apstrādāt viņas vārdus. Pati doma par to, ka rīt pirtī varētu būt vairāki vīrieši, bija vienlaikus biedējoša un mulsinoši uzbudinoša. Es nevarēju izlikties, ka man tas likās vilinoši, bet arī nezināju, vai spēšu tikt galā ar ko tādu.Līga pasmīnēja, redzot manu apjukumu. Viņa pieliecās tuvāk un viegli pieskārās manai rokai. „Nekas, kas notiks rīt, nebūs piespiedu kārtā, Jana. Arturs un viņa draugi zina, ka sievietei vienmēr ir pēdējais vārds. Bet tev ir jābūt gatavai izteikt savu 'jā' vai 'nē' skaidri un nepārprotami.”„Un tu domā, ka viņš mani ievilks šādā situācijā?” es jautāju, mana balss bija klusa, bet pilna šaubu.Līga uz mirkli apklusa un tad pasmaidīja. „Es domāju, ka viņš tev dos iespēju. Un es arī domāju, ka tu pati nolemsi, vai vēlies to pieņemt. Tu esi stiprāka, nekā domā, Jana. Un, iespējams, tas ir tieši tas piedzīvojums, kas tev vajadzīgs, lai saprastu, ko patiesībā vēlies no dzīves.”Es atkal pamāju, joprojām cīnoties ar savām domām. Līga, kā vienmēr, bija precīza savos vārdos. Rīt varētu būt pārbaudījums – gan manai drosmei, gan spējai pieņemt pašai savus lēmumus. Un, lai gan mana sirds dauzījās kā traka, es sapratu, ka biju gatava. *** Stāsta Pauls:Svētdienas rīts sākās ar cerību, ka varbūt varēšu sazināties ar Janu un mēģināt viņai pierādīt, ka es spēju mainīties. Es uzrakstīju ziņu: „Mīļā, varbūt varam parunāt? Es ļoti vēlos tevi dzirdēt.”Atbilde atnāca ātri, bet tās saturs mani notrieca pie zemes: „Paul, es šodien nevaru. Man ir ieplānota atpūta ar draudzenēm. Lūdzu, netraucē mani.”Es ilgi skatījos uz ekrānu, mēģinot tikt galā ar sajūtām. Viņas vārdi bija kā auksts ūdens, kas noskaloja jebkādas cerības. Es biju viņai pilnīgi nevajadzīgs – tukšums viņas dzīvē. Tomēr, kamēr viens tukšums mani aprija, cits mani piepildīja. Jūlija – šī jaunā, īstā es sajūta mani piepildīja ar mieru un uzbudinājumu un es sapratu, ka šī diena ir domāta tam, lai es pilnībā ļautos savai jaunajai lomai.Es atvēru sievas skapjus un sāku pārskatīt viņas apģērbu. Viņas tērpi bija eleganti un izsmalcināti un katrs pieskāriens audumam lika manai elpai aizrauties. Es izvēlējos viņas garo zīda halātu, kas šķita kā radīts tam, lai apņemtu manu gludo ādu. Kad es to uzvilku, tā maigums šķita kā otra āda, kas pilnībā apņēma manu būtību.Manas acis aizklīda līdz viņas kurpēm. Viņas melnās augstpapēžu kurpes bija spīdīgas, ar elegantām lencītēm un smailiem purngaliem. Es tās paņēmu rokās, jūtot, kā sirds sāk dauzīties. Vai es varētu tajās staigāt? Vai es varētu izskatīties tikpat eleganti kā Jana?Es uzvilku kurpes, vienu pēc otras un sajutu, kā mana stāja mainās. Augstpapēži lika man nostāties taisni, pacelt zodu un justies gandrīz cēli. Sākumā es biju nedrošs, taču ar katru soli es kļuvu pārliecinātāks. Mans ķermenis automātiski sāka sekot šiem jaunajiem noteikumiem – gurni kustējās ritmiski, soļi kļuva maigi un es jutos kā cita persona.Es skatījos uz sevi spogulī, vērojot, kā es staigāju augstpapēžu kurpēs. Man tas izdevās! Es ne tikai varēju tajās staigāt – es to darīju ar grāciju, kuru es nekad nebiju iedomājies, ka tāda man piemīt. Katrs solis lika man justies kā īstai sievietei, kā īstai Jūlijai.Iedvesmots no savas pārvērtības, es sāku pozēt spoguļa priekšā. Es iziecos, pacēlu vienu kāju, spēlējos ar savu pozu un stāju, uzņemot bildes ar telefonu. Katrs klikšķis bija kā pierādījums tam, ka es pārtopu. Bildēs es redzēju nevis Paulu, bet Jūliju – pārliecinātu, sievišķīgu, elegantu.Turpinot spēli, es atvēru vienu no apakšējām atvilktnēm un ieraudzīju kaut ko, kas lika man aizturēt elpu – lielu, reālistisku dildo. Tā iespaidīgais izmērs mani gan mulsināja, gan vilināja. "Romāns," es to nosaucu, balstoties uz savu kolēģi, kurš jau bija pārņēmis manu prātu un fantāzijas.Es paņēmu "Romānu" rokās, glāstot to ar maigumu, ko es nekad nebiju izrādījis nevienam citam. Tas bija simbols viņam – viņa spēkam, viņa dominējošajai dabai. Es lēnām piecēlos augstpapēžu kurpēs, nostājos spoguļa priekšā un noskūpstīju dildo, aizverot acis. Es iztēlojos Romānu – viņa valdonīgo skatienu, viņa nepielūdzamo balsi.Es sāku pozēt ar "Romānu" – turot to kā relikviju, nometos uz ceļiem, pilnībā ļaujoties pazemības sajūtai. Katrs pieskāriens, katra kustība lika man justies tuvāk Romānam, viņa klātbūtnei, viņa varai. „Es piederu tev, Romān,” es nočukstēju un manas rokas cieši satvēra dildo.Šī brīža intensitāte bija neiedomājama. Es biju pārkāpis robežas, kuras nekad agrāk nebūtu iedomājies pārkāpt. Es biju pilnībā Jūlija – pakļāvīga, sievišķīga, radīta, lai kalpotu. Pēc tam, kad uzvilku mežģīņu apakšveļu un zeķturi, es ilgi skatījos uz sevi spogulī. Jūlija – tā biju es, pilnībā pārveidojusies un savā īstajā lomā. Es redzēju, kā mana ķermeņa līnijas kļūst izteiktākas, kā audums pieglaudās manai ādai. Es jutos gan uzbudināta, gan satraukta.Lai mazinātu satraukumu, es ieslēdzu mūziku un sāku dejot. Augstpapēžu kurpes klikšķināja pret grīdu un manas kustības kļuva arvien pārliecinātākas. Es ļāvos ritmam, jūtot, kā katrs solis, katrs gurnu vēziens mani piepilda ar enerģiju un sajūtu, ka esmu pieņēmusi savu patieso būtību.Es apstājos spoguļa priekšā, nometos uz ceļiem, lai apskatītu, kā tas izskatās... Manas kustības bija instinktīvas un es jutos gan mazliet apmulsusi, gan neizsakāmi dzīva. Tad es turpināju dejot, iztēlojoties, kā būtu, ja Romāns mani vērotu, kā viņš smaidītu, redzot manu pakļāvību.Vakarā, kad es sēdēju, ģērbusies apakšveļā un augstpapēžu kurpēs, mans telefons iedegās. Tā bija ziņa no Romāna:„Jūlija, es gribu, lai tu rīt man pierādi savu jauno lomu. Uzvelc kaut ko tādu, kas liks tev justies kā īstai Jūlijai. Es gribu, lai tu to dari tikai priekš manis. Vai tu esi gatava?”Manas rokas sāka trīcēt un es jutu, kā uzbudinājums un bailes mani pārņem vienlaikus. Es uzrakstīju atbildi: „Ko tu vēlies, lai es uzvelku?”Viņa atbilde bija tikpat ātra, cik tieša:„Mežģīņu apakšveļu zem savām drēbēm. Un kad tu pienāksi ar kafiju, es gribu, lai tu noliec galvu, lai es saprotu, ka tu esi mana Jūlija.”Es sēdēju gultā, ģērbusies mežģīņu apakšveļā un augstpapēžu kurpēs. Mans prāts bija pilnībā pārņemts ar domām par rītdienu – pirmo dienu, kad es būšu Jūlija arī ārpus šīm sienām.Es aizvēru acis un ļāvos iztēlei. Es redzēju sevi darbā, starp kolēģiem, kafijas pauzes brīdi. Viņi visi bija tērpušies parastajos apģērbos, šķietami nemanot neko īpašu. Taču es zināju, kas slēpjas zem manām drēbēm. Es zināju, ka man būs uzvilktas smalkas, melnas mežģīņu biksītes, pieskaņoti zeķturi un zeķes, kas apskauj manas kājas līdz augšstilbiem.Domās es sajutu, kā audums pieglaudās manai ādai, katra kustība liktu tam viegli pakustēties, atgādinot par manu noslēpumu. Es iztēlojos, kā stāvu kolēģu priekšā, runājot par ikdienas darbiem, bet manā prātā virpuļo tikai viena doma – „Ja viņi zinātu…”Sirds sāka dauzīties. Ko viņi teiktu, ja viņi zinātu? Vai viņi mani izsmietu, vai viņi redzētu, cik ļoti esmu mainījusies? Vai viņi saprastu, ka zem manas ārienes slēpjas Jūlija – pilnīgi cita persona?Un ko Romāns. Es iztēlojos, kā viņš mani vēros. Viņa acis būtu pilnas zināšanu un varas, kura viņam bija pār mani. Viņš zinātu, ka tieši viņa pavēle lika man uzvilkt šo apakšveļu, viņš zinātu, ka esmu pilnībā viņa pakļautībā. Kad es viņam pieietu, viņa skatiens būtu kā plēsējam, kurš vēro savu upuri.„Tu esi mana, Jūlija,” viņš teiktu, viņa balss klusa, bet valdonīga. Es būtu tik tuvu, ka sajustu viņa elpu uz savas ādas. Es iztēlojos, kā es noliecos pie viņa un čukstu: „Romān, Jūsu kafija ir gatava.”Domās es redzēju, kā viņa lūpas izliecas nelielā smīnā. Tikai viņš zinātu, ka zem manām drēbēm slēpjas biksītes un zeķturi. Tikai viņš zinātu, cik ļoti tas mani uzbudina, cik ļoti es vēlos viņa apstiprinājumu, viņa varu pār mani.Šīs domas pārņēma manu ķermeni ar spēcīgām sajūtām – kaunu, uzbudinājumu, bailēm un prieku vienlaikus. Es atvēru acis un mans skatiens aizslīdēja uz tālruni. Es paņēmu to rokās un uzrakstīju atbildi:„Es darīšu, kā tu saki. Es būšu Jūlija arī darbā.”Atbilde atnāca gandrīz uzreiz:„Labi, Jūlija. Es gaidu. Atceries, ka es esmu vienīgais, kas zina, kas tu patiesībā esi. Es vērošu.”Šī vienkāršā ziņa mani satricināja. Es zināju, ka rītdiena nebūs parasta diena. Es būšu Jūlija ne tikai savās domās un mājās, bet arī pasaulē, kurā mani ikdienas kolēģi nemaz nenojautīs, kas notiek. Es biju satraukta, uzbudināta un pilnībā viņa varā. *** Pirmdienas rīts sākās ar intensīvu sajūtu vilni, kas mani pilnībā pārņēma. Katrs solis, ko spēru, šķita piepildīts ar smagumu un kauna sajūtu. Zem savām parastajām darba drēbēm es valkāju sievas seksīgāko apakšveļu – melnas mežģīņu biksītes, zeķes un zeķturi, kas cieši piekļāvās manām kājām. Audums glāstīja manu ādu, ar katru kustību liekot man atcerēties, ka šodien es neesmu tikai Pauls. Šodien es biju Jūlija.Es sajutu, kā mani vaigi iesarkst, kad šķērsoju ofisa slieksni. Domās es nevarēju atrauties no sava noslēpuma. Ko viņi teiktu, ja viņi zinātu? Vai viņi smietos? Vai viņi mani izsviestu ārā, saucot par mīksto vai ko vēl sliktāku?Kad beidzot pienāca brīdis, es ar trīcošām rokām paņēmu Romānam domātu kafiju un devos pie viņa. Mans sirds ritms paātrinājās ar katru soli. Es biju viņa pavēļu izpildītāja un šis brīdis bija kā pārbaudījums manai padevībai.Viņš stāvēja, sarunājoties ar citiem kolēģiem, pilnīgi pašpārliecināts. Es piegāju pie viņa, jūtot, kā mana sirds dauzās kā negantas bungas un pastiepu krūzīti pret viņu. „Romān… Jūsu kafija ir gatava,” es izdvesu, mana balss bija tik klusa, ka šķita kā vēja plūsma.Viņš pacēla acis un uz mani paskatījās – tieši un valdonīgi. Viņa seja izteica nelielu smīnu, it kā viņš būtu gaidījis šo mirkli, lai izbaudītu manu pazemojumu. Bet viņš neko neteica. Vienkārši paņēma kafiju no manām rokām, lēnām un ar tādu spēku, ka es nejauši notrīcēju.„Labi,” viņš čukstēja pietiekami klusi, lai citi nedzirdētu, bet es sajustu viņa vārdos valdošo varu. „Ej un dari savu darbu. Un atceries, kas tu esi.”Es paliku stāvot, mēģinot savākt sevi, kamēr viņš turpināja sarunāties ar citiem, it kā nekas nebūtu noticis. Kolēģi smējās un sprieda par darba lietām, bet manā prātā viss griezās ap to, ka viņš mani bija pilnībā ignorējis. Es biju tur, viņa priekšā, tik neaizsargāta un atklāta, bet viņš vienkārši paņēma kafiju un turpināja savu dienu.Un tomēr, šī ignorēšana mani pārsteidza. Vai tā bija kā viņa spēles daļa – pazemot mani tā, lai tikai es saprastu, lai tikai es sajustu, cik ļoti es piederu viņam? Manās krūtīs viļņoja sajūta, kas bija tikpat sāpīga, cik uzbudinoša. Es zināju, ka viņš kontrolē ne tikai šo brīdi, bet visu manu būtību.Katrs solis atpakaļ uz manu darba vietu bija kā norādījums manai vietai šajā spēlē. Mežģīņu biksītes viegli pieskārās manai ādai un zeķturi nedaudz spieda, liekot man atcerēties, ka es neesmu tāds kā citi šeit. Es biju atšķirīgs, es biju Jūlija un tas bija mūsu noslēpums, kas mani turēja viņa varā.Kolēģu skatieni man šķita ilgāki nekā parasti un es nevarēju saprast, vai tas ir tikai mans prāts, kas izspēlē trikus, vai arī viņi juta, ka kaut kas nav kārtībā. Mans ķermenis dega no šīm domām un es sapratu, ka Romānam tas būtu vienaldzīgi. Viņš gribēja, lai es izbaudu šo pazemojumu, lai katra mana kustība liktu man atcerēties, ka es esmu viņa īpašums.Un es to izbaudīju. Kaut arī tas bija savādi un pretrunīgi, es biju pilnībā viņa un šī apziņa mani pilnīgi pārņēma.Dienas laikā es dzirdēju kolēģu sarunas pie kafijas automāta. Tās sākās klusi, bet ātri vien kļuva skaļākas, un es, gribot negribot, sāku tām pievērst uzmanību. Arturs, kā vienmēr, bija stāsta centrā. Viņa lepnumpilnā balss piepildīja noliktavas telpu un visi apkārtējie viņam pievērsa uzmanību.„Es jums saku,” Arturs sāka, viņa balss bija pilna pašpārliecinātības un sajūsmas. „Tāda sieviete reti gadās. Es viņu satiku piektdienas vakarā. Skaistule – slaida, tumši mati, tieši tik formīgas krūtis, kā vajag. Viņa nav tāda, kura uzreiz pakļaujas. Man nācās mazliet pasvīst, bet galu galā, es panācu, ko gribēju.”„Viņa lauzās, ja?” Juris, viens no viņa biežākajiem klausītājiem, iesaucās ar zinātkāru smīnu.Arturs pasmīnēja un uzmeta viņam skatienu, pilnu pārākuma. „Protams, ka lauzās. Tādas sievietes vienmēr sākumā tēlo, ka negrib. Bet, kad es viņu noliku pie vietas, viņa saprata, ko nozīmē īsts vīrietis. Kad mēs sestdien satikāmies un viņa man mašīnā atsūkāja, es sapratu, ka viņa būs pilnībā mana.”Kolēģi uzsprāga smieklos, bet Arturs, ne mirkli nezaudējot pašpārliecinātību, turpināja. „Sestdiena bija tikai sākums. Vakar, pirtī, mēs ar Romku nolikām viņu pie vietas. Viņa bija perfekta – tie gurni, tās lūpas... Un, kad viņa beidzot saprata, ka nekur nevar sprukt padevās, beigās viņa pati gribēja vairāk.”Viņa vārdi mani pārsteidza, bet tajā pašā laikā izsauca savādas sajūtas – kaut ko starp uzbudinājumu un dziļu skaudību. Es stāvēju, cenšoties koncentrēties uz savu darbu, bet Artura balss turpināja dominēt telpā.„Un kā tas beidzās?” viens no citiem krāvējiem jautāja, viņa sejā bija redzama nevaldāma ziņkārība.Arturs pacēla kafijas krūzi un pasmīnēja. „Beigās mēs ar Romku viņu sākām laist pa apli. Viņa visiem deva, lai gan sākumā tēloja pareizo, beigās viņa to pati izbaudīja. Viņas ķermenis runāja pats par sevi, viņa piedzīvoja vairāk orgasmu, nekā spēja saskaitīt.”„Pa apli?!” viens no kolēģiem iesaucās, smejoties. „Jūs nopietni viņu palaidāt pa apli?”„Protams,” Arturs apstiprināja, viņa balss bija pilna izsmējīgas pārliecības. „Tā ir īstā apmācība. Kad viņa bija pilnībā mūsu spermā un joprojām prasīja vēl, es sapratu, ka tā ir mana sieviete. Viņa jau ir mana, tikai viņa vēl pati to līdz galam neapzinās.”„Artur, tu esi traks,” kāds izmeta, bet Arturs tikai smējās, pilnīgi ignorējot viņa vārdus.„Traks vai ne, bet tas darbojas. Un es jau viņai pateicu, ka nākamreiz mēs izmēģināsim fistingu abos caurumos. Viņa sākumā atkal mēģinās tēlot svēto, bet es zinu, ka viņai tas patiks. Viņas ķermenis visu izdod – viņa ir radīta, lai tiktu izmantota.”Kolēģi smējās un jokojās par šo ideju, daži izsmejot Artura pārliecību, bet citi šķita patiesi aizrauti. Man šķita, ka visa noliktava vibrē no viņu balsīm un raupjiem smiekliem.Kolēģi izsprāga skaļos smieklos un Romāns, kurš līdz šim bija klusējis, beidzot pievienojās sarunai. „Arturs tikai nepieminēja, ka viņa pēc tam vēl man lūdza, lai es viņu vēlreiz izpišu. Neviena no padauzām nespētu izturēt viņas līmeni.” Viņa balss bija zema un valdonīga un man šķita, ka tā ir tieši vērsta uz mani.„Tu viņai parādīji, kā tas jādara, vai ne, Romān?” viens no kolēģiem pasmējās.Romāns izsmējīgi pasmaidīja. „Protams. Tādas sievietes ir radītas tam, lai viņas apmācītu. Un viņa mācījās ātri. Tā bija vienreizēja pirts ballīte...”Viņu smiekli piepildīja telpu un es jutu, kā mana seja kļūst karsta. Mani pārņēma dīvaina sajūtu virkne – no apkaunojuma līdz nespējai atrauties no viņu sarunas. Katra viņu frāze mani vilka dziļāk manās domās un es jutu, ka esmu vēl tālāk no viņiem un viņu pasaules, bet vienlaikus – savādi ievelkams tajā.Kamēr viņi turpināja jokot un stāstīt par saviem piedzīvojumiem, manas kājas šķita ieaugušas grīdā. Romāna skatiens īsu brīdi saskārās ar manējo un es jutu, kā mani pārņem satraukums un izsalkums pēc kaut kā, ko es nespēju saprast.Sajūta manī mainījās no vienkāršas greizsirdības uz nevaldāmu dusmu un mulsinošu uzbudinājumu. Kāpēc šīs sarunas mani tik ļoti ietekmēja? Vai es biju greizsirdīga? Vai es vairs nevēlējos dalīt Romānu ar citām? Mana domāšana kļuva haotiska un es atgriezos pie sava galda, lai paslēptos no savām sajūtām. Bet tās mani neatlaida – mans prāts bija pilns ar jautājumiem, uz kuriem man nebija atbilžu. *** Vakars pēc darba dušā bija kārtējais ikdienas rituāls – kolēģu sarunas, smiekli un skaļi joki piepildīja telpu. Es centos turēties malā, izvairīties no acu kontakta un koncentrēties tikai uz to, lai ātri nomazgātos un pazustu no viņu redzesloka. Taču viņu balsis bija skaļas, īpaši šovakar, kad atkal tika apspriesti svētdienas pirts „varoņdarbi”.„Tāda sieviete ir kā sapnis,” viens no viņiem teica, balsī bija jūtama atklāta izsmejoša sajūsma. „Arturam jāpasniedz medaļa par tādu atradumu.”„Es teiktu, ka mums visiem pienākas pa medaļai,” piebilda cits, acīmredzot arī iesaistītais. „Viņa bija tik gatava, ka mēs pat neprasījām neko vairāk. Kad beidzām viens pēc otra, viņa skatījās uz mums un smaidīja. Kā īsta mauka, kas dievina, kad viņu laiž pa apli.”Viņu raupjie smiekli atsitās pret dušas telpas sienām un šķita vibrējam manā ķermenī. „Un viņa lūdza vēl. Nevis vienkārši prasīja, bet lūdza! Kad viņai beigās pienāca Romka no aizmugures, viņa patiesi laimīga smaidīja!”„Un kā tad ar fistingu?” kāds no viņiem jautāja, smiekliem pieklustot, lai dzirdētu atbildi.„Es jums saku – viņa to gribēs. Es to redzēju viņas acīs, jutu viņas ķermenī.” Arturs atcirta, viņa balss bija rupja un pašpārliecināta.Es devos ārā no dušas cerot, ka neviens mani nepamanīs, pārģērbšanās telpā neviena nebija, es uz mirkli paliku viena. Zem savām drēbēm es ātri uzvilku sievas smalko apakšveļu. Romāna pavēle bija vienkārša, bet tās izpilde lika man justies gan satrauktam, gan uzbudinātam.Tad tas notika. Kamēr es stāvēju, vēl vilkdams savu kreklu, es sajutu dedzīgu skatienu. Es pacēlu acis un ieraudzīju viņu – Romānu. Viņa tumšās acis šķita caururbjam katru manu slēpto noslēpumu. Viņa seja nebija pārsteigta – tā izstaroja tīru apmierinājumu.Viņš neko neteica. Neviens vārds nebija nepieciešams. Bet viņa skatiena intensitāte lika man kļūt sarkanam kā bietei. Es steidzīgi uzvilku drēbes, cenšoties noslēpt savu apkaunojumu. Tomēr viņš turpināja mani vērot ar to pašu pārliecināto smaidu, kas teica vairāk nekā jebkurš komentārs.Kad viņš atgriezās pie pārējiem, es dzirdēju viņa balsi, kas atkal kļuva valdonīga: „Jūs visi runājat par Artura mauku, bet es jums saku – man drīz būs savējā. Tā, kas pilnībā pakļausies tikai man.”Es sajutu, kā mana elpa aizraujas. Viņa vārdi bija kā dūre tieši manā apziņā. Es zināju, par kuru viņš runā. Par mani. Bet viņš to pateica tik publiski, tik pašpārliecināti, ka neviens no klātesošajiem neiedomājās, ka viņa „īpašā” stāv tikai pāris metru attālumā aiz sienas.„Un viņa būs īpaša,” Romāns turpināja, viņa balss bija zemāka un piepildīta ar noteiktību. „Viņa jau ir mana. Es parādīšu viņai, ko nozīmē būt pilnībā man pakļautai. Viņa to dievinās.”„Kad tas notiks, neaizmirsti pasaukt arī mūs!” kāds iesaucās un kolēģu smiekli atkal piepildīja telpu.Romāns pasmaidīja, bet viņa balss kļuva skarba un neļāva šaubīties: „Šī nebūs priekš jums. Viņa ir tikai mana. Vismaz sākumā!”Es steidzīgi pabeidzu ģērbties, bet viņa vārdi skanēja manā prātā kā atbalsis. Viņš bija mani jau pilnībā apzīmējis. Kauns un pazemība mani pārņēma, bet tāpat arī dziļš, neizskaidrojams uzbudinājums. Es zināju, ka Romānam bija taisnība. Es jau biju viņa. Es jau biju Jūlija. No autora:Šis stāsts ir intīms sajaukums starp realitāti un manām iekšējām vēlmēm, kas atklājas caur detaļām un tēliem. Daudzas epizodes ir izdzīvotas, citas – iztēlē radītas, bet visas kopā tās veido manu personīgo ceļojumu uz sevis izzināšanu.Ja tev patīk šis stāsts, ja tas rezonē ar tevi vai ja tev ir idejas, kā to papildināt ar savām īpašajām detaļām, es būtu pateicīgs par tavu iesaisti. Raksti man, dalies savās domās, vēlmēs vai ieteikumos – varbūt kopā varam turpināt šo stāstu un padarīt to vēl īpašāku.Gaidu jūsu vēstules, idejas un iedvesmu! 3402 3 2 pirms nedēļām

Rūdis, 49 7 pirms vairākām stundām Brīvdienas ar bi pāri Nolēmu šajā reizē pastāstīt par tikšanos ar pāri. Tā nebija vairs mana pirmā tikšanās ar pāri, biju jau uzkrājis nelielu pieredzi šajā jomā. Pastāstīt to vēlos tāpēc, ka tā tomēr bija nedaudz savādāka tikšanās nekā citas. Viss sākās ar iepazīšanos šajā portālā (iepriekš biju daudz reizes mēģinājis, bet bez rezultātiem un padomāju, ka šeit reālus tikties gribošus pārus nevar atrast). Sākām lēnām saraksti, apspriežot ko vēlās viņi, ko vēlos es. Sarakste bija interesanta, jo pāris skaidri un saprotami izstāstīja, ka viņi noteikti vēlās tikšanos ar bisex “piesitienu”. Tā šī sarakste ilga vairākus mēnešus ar pārtraukumiem, un vienubrīd likās, ka līdz reālai tikšanās reizei netiksim. Bet tad pāris atrakstīja, ka esot nedēļas beigās noīrējuši brīvdienu mājiņu nomaļā vietā un vai es nevēloties uz kādu laiciņu viņiem piebiedroties. Tā kā man tajā nedēļas nogalē īpaši nekas saplānots nebija, tad principā piekritu pie viņiem aizbraukt. Bet tad nāca pārsteigums – viņi izteica priekšlikumu vai esot iespējams, ka es kā vīrietis uzvelku sieviešu veļiņu un tāds tiekos ar viņiem. Sāku šaubīties, jo nekad neko tādu nebiju darījis un arī tādas veļiņas man nebija. Sāku meklēt tīmeklī, kur varētu šādu veļiņu atrast, jo tomēr kaut kas mani uzrunāja šajā var teikt, avantūrā. Un tiešām atradu, pasūtīju, un jau pēc pāris dienām, mans veļiņas komplekts bija klāt. Iegādājos melnas zeķītes ar zeķturiem, krūšturi un tādu vieglu, īsu kleitiņu kā kalponītes tērpu. Papildus tam, lai ieietu tēlā, paķēru arī parūku. Mājās tad nu to visu pielaikoju, un biju dīvaini pārsteigts, ka to visu uzvelkot, ļoti uzbudinājos. Tad arī nolēmu, ka došu pārim ziņu, ka esmu ar mieru tikties. Pienāca tikšanās diena, un devos ceļā, lai vestu sevi pretī jaunam izaicinājumam. Pa ceļam ļoti uztraucos, jo neziņa par to kā viss izvērtīsies, mani visu laiku tirdīja. Beidzot biju sasniedzis galamērķi – jauku, klusu vietiņu mežiņā, kur atradās maza brīvdienu mājiņa (ar mazu virtuvīti, palielu istabu, un labierīcībām). Satikšanās bija pārsteidzoši vienkārša – pāris iznāca no mājiņas, sagaidot mani pie mašīnas. Šeit varbūt nepieciešama neliela atkāpe, jo neesmu neko pateicis par pāri. Pāris bija vecumā nedaudz virs 40 gadiem, abi slaida auguma (ap 170 cm), vīrietis nedaudz garāks par sievieti bija ģērbies T-kreklā un šortos, bet sieviete sarkanā, brīvi krītošā, īsā kleitiņā ar lencītēm, kājiņās bija uzvilktas sarkanas zeķes. Devāmies iekšā, istabā uz galda bija šampanieša pudele, dažādi augļi un našķi. Es gan uzreiz atzinu, ka dzert nevarēšu, jo tomēr esmu pie stūres, bet simboliski saskandināt ar viņiem jau varēju atļauties. Malkojot šampanieti sieviete man pajautāja vai esot paņēmis sieviešu veļu līdz, uz ko atbildēju apstiprinoši. “Pārādīsi” – viņa lūdzoši teica. Devos pie savas sporta somas, un izņēmu savu sagādāto veļiņu. “Ooo” - viņi abi gandrīz vienlaicīgi izsaucās. “Tas jau kalponītes tērps, super! Tad jau tu varēsi būt mums šovakar par kalponīti” – teica sieviete. “Labprāt” – atbildēju es, lai gan biju pamatīgi uztraucies. “Tad ej un saģērbies!” – viņi teica un es devos uz vannas istabu pārģērbties. Kad beidzot esmu saģērbies, saņemos un dodos istabā. Pāris, apsēdušies dīvānā, skūpstās, bet izdzirdot mani, atraujas no skūpsta un pievērš skatu man. “Vau! Super! Kāda forša kalponīte pie mums atnākusi” – izsaucas sieviete. Abi ar skatienu novērtē manu izskatu. Vīrietis atraujas no sievietes un saka: “Tad esi tik laba un apkalpo mūs, salej šampanieti un atnes to mums”. Cenšos ātri veikt man uzticēto pienākumu. Paņemu abas glāzes un pasniedzu viņiem. Es stāvu viņiem pretī, viņiem rokās šampanietis, un es jūtu, ka zem parūkas man jau paliek karsti, un loceklis zem kalponītes kleitiņas jau piebriest. Pēkšņi divas rokas, katra no savas puses, slīd pa maniem augšstilbiem, viena ir sievietes, bet otra vīrieša roka. Viegli notrīcu no uztraukumu un uzbudinājuma, bet tieku viegli atstumts – “Iekārdini mūs, pacel svārciņus, pagrozies, izrādi sevi! – izskan no vīrieša. Es paklausīgi paceļu svārkus, mans loceklis ir piebriedis. “Turpini!”, saka vīrietis un tajā pašā laikā redzu kā viņš novelk sievietei kleitiņu, atstājot viņu vienās zeķītēs un zeķturī, jo izrādās viņai nav bijis uzvilkts ne krūšturis, ne biksītes. Paralēli arī vīrietis jau ir novilcis šortus un T-kreklu – “Noliecies un parādi dupsīti” – saka sieviete, bet pati ar rociņu glāsta sev vienu krūti, bet otrai ar lūpām jau pieplacis vīrietis. Pagriežos pret pāri ar muguru, noliecos. “Paplet savus dupša apaļumus” – saka sieviete. Uzlieku rokas uz dupša un paplešu dupsīti, lai viņi labāk var redzēt manu dupša caurumiņu. “Nāc tagad pastrādāt! “ – saka vīrietis, es pagriežos atkal pret viņiem un redzu, ka abi sēž dīvānā un apmierina sevi – sieviete nedaudz papletusi kājiņas un glāsta ar pirkstiņiem kaunuma lūpiņas un klitoru, bet vīrietis satvēris savu locekli un onanē. “Palaizi viņai!”– uzstājīgi saka vīrietis, es notupjos pie sievietes kājstarpītes un ar lūpām un mēlīti pieploku pie viņas gludi skūtās kājstarpītes. Esmu pamatīgi uzbudināts un laizu kā neprātīgs, bet sieviete vēl papildus ar rociņu piespiež manu galvu vēl ciešāk savai kājstarpītei. Kādu laiku baudu šo sulīgo kājstarpīti, kad sieviete saka: “Un tagad pasūkā viņam!”. Atraujos no kājstarpītes un redzu savas sejas tuvumā vīrieša locekli. Vīrietis ir piecēlies no dīvāna un stāv pretī man ar piebriedušu locekli un tāpat tupus esot pagriežu galvu pret locekli, atveru mutīti un loceklis jau ieslīd tajā. “Jā, jauki! – izsaucas sieviete, satverot vīrieša locekli ar saviem pirkstiem, palīdz to ievadīt manā mutītē – “Forša, kalponīte! Paņem mutītē kārtīgi, uzbudini viņu, lai viņš var mani iegūt!”. Jūtu, ka jau tā piebriedušais loceklis, paliek aizvien stingrāks. “Gulies uz muguras” – saka vīrietis. Apguļos dīvānā uz muguras, sieviete noguļas uz manis ar kājstarpīti, bet lūpas satver manu locekli. Viņa nedaudz piepaceļ dupsi, un viņas vīrs strauji ieiet viņā, es pieploku pie viņas klitora ar melīti. Ik pa brīdim loceklis izslīd no viņas un tiek ievadīts manā mutītē, pēc tam atkal viņā. “Pasūkā vēl viņam” – saka sieviete – “es tūlīt būšu atpakaļ”. Vīrietis apgūlās gultā uz muguras un es turpināju viņu apmierināt orāli. Dzirdu soļus, atgriežas sieviete. “Un tagad ņem abus pēc kārtas!” - izskan man aiz muguras. Atraujos no locekļa un ieraugu sev priekšā sievieti ar piesprādzētu strapon. “Tagad tev ir divi locekļi, pasūkā tos abus!” – ar uzbudinājumu balsī saka sieviete. Šādā situācijā vēl nebiju bijis, kad manas sejas tuvumā ir divi locekļi – viens mākslīgais, otrs dabīgais. Bet kur tad vairs, izvēles nebija, tā nu es pārmaiņus ņēmu mutītē abus. Pēc kāda laika es tiku palūgts nogulties uz muguras, zem mana dupša tika palikts spilvens, kleitiņa parauta uz augšu, kājas tika augsti paceltas gaisā un atplestas. Tās satvēra vīrietis aiz potītēm un plaši atvērtas turēja. Dupsis atradās dīvāna maliņā un starp manām kājām parādījās sieviete. Viņa tobrīd ar lubrikantu iesmērēja strapon, tad paskatījās uz mani un noteica: “ Cik foršs skats, tu esi kā palaistuvīte manā priekšā, ar paplestām kājiņām, izbaudi tagad mani!” Un jau pēc mirkļa viņas strapon lēnām un uzmanīgi ieslīdēja manā dupša caurumiņā. Kādu brīdi viņa lēnām to slidināja iekšā un ārā, ar katru brīdi nedaudz paātrinot tempu un spēku. “Turi kājas pats! – pavēlnieciski pateica vīrietis, un es satvēru savas kājas. Mana galva tika pagriezta sānis, un manā mutē ieslīdēja vīrieša loceklis. Lai gan šobrīd pat pastenēt nevarēju, jo mana mutīte bija aizņemta, izjutu ļoti lielu baudu, un tiešām sajutos kā tāda palaistuve, kuru vienkārši iegūst. “Mainamies” – pēkšni izskan no kāda no viņiem. “Liecies rāpus pret dīvānu – izskan tālāk. Es nostājos ar ceļgaliem uz dīvāna malas, manas kājas tiek paplestas un manī ieiet kaut kas siltāks par strapon – vīrieša loceklis. Un tūlīt pat tika aizpildīta arī mana mutīte ar strapon. Vīrietis gan jau vairs nebija tik saudzīgs un uzreiz pārgāja pie straujākām kustībām manī, bet arī šajā brīdī tā bija ļoti forša bauda. Kādu brīdi mani ieguvis, vīrietis izslīdēja no mana dupša. Sieviete apsēdās dīvānā – “Sēdies virsū un pastrādā arī pats” – viņa ar nelielu ironiju noteica. Ar rociņu atkal ievadīju strapon sevī un sāku ritmiskas kustības augšup lejup. Jau pēc brīža man priekšā stāvēja vīrietis un ielika mutītē locekli, tā nu es ritmiski šupjoties uz strapon, sūkāju vīrietim, bet sieviete ar roku satvērusi manu locekli ritmiski braucīja. Biju tuvu kulminācijai, kad sajutu, ka arī vīrietis ir tuvu tam. Viņš izņēma locekli no manas mutes un sāka manas sejas tuvumā sevi apmierināt, arī sievietes kustības ar roku pār manu locekli atsākās ar lielāku sparu. Pirmais beidzu es, izšļācot spermiņu pa grīdu vīrietim pie kājām, pēc tam beidza sieviete, ar jaukiem orgasma viļniem pār viņas ķermeni, ko izjutu arī es, un visbeidzot beidza arī vīrietis, spermas šalti izšaujot man uz sejas. Tas bija vienreizēji, izjusti un patiesi. Vēl kādu laiku kopā ar viņiem kopā pasēdējām, parunājāmies, un es devos savās gaitās, atstājot šo pāri divvientulībā brīvdienu mājiņā. 2226 3 2 pirms nedēļām

Evija, 44 8 pirms vairākām stundām Uz skatuves Saņemu zvanu. Man jāaiziet uz norādīto adresi , jāpaņem sūtījums, bet dienu iepriekš jāpiesaka cikos būšu, jo sūtījums slepens. To varu saņemt tikai es vakaros. Izbrīnos, kas par sūtījumu. Saku rīt 20.00. būšu .Ierodos kaut kādā klubā pa rezerves ieeju kā teica zvanītājs .Ļoti laipni runāja pa telefonu. Ieeju telpā, satieku vīrieti, bet grūti saskatīt, telpa tumša. Vīrietis saka, elektrība jātaupa, esot elektrības problēmas, uz brīdi pazudusi elektrība. Paraksties par sūtījumu. Noliecos pie galda lai parakstītos un ... Man tiek aizspiesta mute, izlauztas rokas. Vairāki spēcīgi vīri mani sagrābuši. Muti aizlīmē lai nekliegtu un sāk izģērbt kailu.. tad ieslēdz gaismu.. esmu piesieta pie kaut kāda staba, mute ciet, pilnīgi kaila.. tagad mēs tevi saģērbsim kā īstu mauku, sakrāsosim un parādās sieviete, kura mani sagatavos. Nesaprotu, kam sagatavos? Esmu pārbijusies.. pienāk man klāt, uzvelk kājās ļoti garus sarkanus ādas zābakus, augsts spics papēdis, zābaki gandrīz līdz kājstarpei. Ādas kostīms. Tā mauka saģērbta.. tas ir viss, ko bolies , tagad esi MAUKA ZĀBAKOS. Piesien mani pie krēsla spoguļa priekšā un uzkrāso ļoti spilgtas sarkanas lūpas tādā pašā krāsā kā zābaki, tad acis spilgtas.. esmu sakrāsota kā lelle. Ieraugu sevi spogulī. Nepazīstu sevi. Kaut kāda sakrāsota lelle uz mani skatās. Tieku vesta pustumsā pie kaut kādām durvīm . stingri tur ciet.. kaut ko gaida.. kāds prasa var,..nevar.. tagad var.. var . grūd.. un tieku grūsta pa durvīm. Stāvu uz dēļu grīdas.. skatos, tā ir skatuve.. ļoti spilgti prožektori.. neko neredzu ..dzirdu bļāvienus.. mauka.. MAUKA ZĀBAKOS iznākusi. Izrāde sākās.. Tagad saprotu, skatītāji zālē. es viena sakrāsota, apģērbta kā Mauka Zābakos stāvu uz skatuves... mēģinu kaut ko saskatīt, bet nesaprotu neko.. prožektori ļoti spoži.. gribu bēgt, bet skatuves malā stāv īsti muskuļu kalni.. nav kur likties.. Kas par zābakiem.. es pirmais.. nē vispirms sitīs, redzēs kā prot spiegt paskatāmies kāda viņa ir.. Dzirdu vairākus korī saucam MAUKA ZĀBAKOS. Jo garāki zābaki, jo lielāka mauka. Nav melots, šī tad ir vislielākā mauka. Vai tas ir joks, esmu kādā izrādē? Kā viņi zināja ka es te būšu. Cik skatītāji ir 10, varbūt 20.. ārprāts esmu 10-20 svešu cilvēku priekšā uz skatuves.. kauns.. milzīgs kauns.. uz skatuves uzkāpj vīri sasien man rokas, uzrauj un nostiprina tās gaisā virs manas galvas ar striķa palīdzību, katru zābaku stingri piesien pie grīdas.. nevaru pat pakustēties.. piesieta stāvu mēmās šausmās.. esmu tuvu histērijai no bailēm.. Nodziest prožektori un ieraugu zāli..????????????????????????????????? Zālē vairāki simti skatītāji vīrieši, sievietes. Šķiet , noģībšu no kauna, laikam esmu nosarkusi.. mani vēro simtiem sveši cilvēki.. stāvu piesieta uz skatuves.. kauns.. nevaru īsti pakustēties.. Zālē ovācijas.. sauklis mauka mauka mauka.. drāžam mauka.. nu šitā ir super.. cerams ka izdzīvos pēc šīvakara.. gribas vēl kādreiz šito redzēt.. No dzirdētā galva sāk griezties.. esmu histērijā, panikā, sievietes uzkāpj uz skatuves un sāk sist pliķus.. .. viss mans ķermenis trīc no bailēm.. katrs pieskāriens rada skudriņas. no milzīgām bailēm, pazemojuma. mēģinu nomierināties, cenšos skatīties apkārt, pamanu sevi pilnā augumā lielā ekrānā.. Redzu sevi.. ko ar mani darīs.. Drāžam, drāžam..skandē vīri. Sitam, sitam - sauc sievietes un lēnām kāpj uz skatuves. Redzu ka daudzas no tām saģērbušās kā Bargās Kundzes. Kādēļ? Lai mani spīdzinātu.. Viena pienāk man klāt sagrābj aiz matiem, ieskatās acīs.. Tādas kā tu mūsu vīrus aizvilina no ģimenēm. Tagad tiksi sodīta. Es tā nedaru, nočukstu.. Nezinu tu vai citas šādā izskatā, bet sodu saņemsi tu... saprati. Ko uzvilki šādus zābakus kā mauķele.. Redzi man un viņēm (rāda uz pārējām sievietēm) arī tādi ir. Un zini kāda atšķirība. Mēs esam Kundzes , bet tu nožēlojama mauķele.... Vai tas ir sapnis, ļauns murgs.. kādēļ es? Tad pamanu stūrī plakātu un tajā esmu ??? Es?? Un tieši sarkanos zābakos kuri tagad kājās..kā??? .. kā tas iespējams. es nofotografēta zābakos Šādā izskatā , kādā tagad esmu. Saprotu, fotošops. Mana seja nofotografēta kaut kur un salikta kopā ar tērpu, zābakiem.. Tad ar šausmām lasu plakātu ar saukli. . 21.00. Šovs MAUKA ZĀBAKOS.. Ieeja 99 eiro. "Jo garāki zābaki, jo lielāka mauka". Tas viss iepriekš sagatavots un, kad zvanīju, pateicu, kad būšu pēc sūtījuma, uzreiz sāka pārdot biļetes. Kāds ierosina.. Maukas vajag kārtīgi pamocīt.. piemēram ar elektrību.. redzēsim kā viņa iztur elektrošoku un kāds jau nes elektro ierīci.. ar šausmām skatos ka uz mana ķermeņa pielipina vadus.. uz krūtīm.. vēdera .. iedod pirmo nelielo strāvas sitienu.. iekliedzos,, drebu.. lūdzu laidiet mani vaļā,, lūdzu... Nē kopš šī brīža tavs atlikušais mūžs zābakos jāpavada.. tagad esi Mauka Zābakos uz mūžu.. un tādas ir jāspīdzina..kāds prasa kur tad šito Mauku pēc tam liksim.. kā nezini? .. lidmašīna jau gaida.. maukai māja sagatavota.. labi apsargāta.. sensori, kameras visur.. apsargi ārpusē.. tur atlikušo mūžu pavadīs.. māja dārga, labi iekārtota.. maukai patiks. Un vienā stāvā ir vairākas istabas tikai ar tērpiem un zābakiem. Viņa bez zābakiem pa māju pārvietoties nedrīkst.. kamerās redzēsim.. Un izklaidēs mūs dažādos šovos.. brīvo laiku pavadīs mājās.. laidīsim uz ielas pastaigāties, bet tikai šāda veida zābakos. Visi zinās kas tā tāda. Ar valsts amatpersonām esam vienojušies. Tajā valstī bez problēmām ar šito izklaidēsimies.Kakla siksna ar elektročipu visu laiku būs. Nekur neaizbēgs. To visu klausos ar šausmām.. un no pārdzīvojumiem zaudēju samaņu. Ja vēlme rakstīt ko līdzīgu, gaidu vēstules. 2427 3 3 pirms nedēļām

Reno5, 53 9 pirms vairākām stundām Darba kolektīva līgošana Ziemassvētki un Jaunais gads ir laiks, kad ne tikai kaļam nākotnes plānus, tas ir arī laiks, kad atskatīties uz aizejošā gada krāšņākajiem mirkļiem. Tā nu malkojot glāzi karstvīna, atmiņā nāk šā gada Līgo nakts... Strādāju palielā firmā, mūsu šefam patīk ik pa laikam sarīkot kādu korporatīvo pasākumu, tā sakot - kolektīva saliedēšanai. Šogad viņš nolēma sarīkot kopīgu līgošanu foršā vietā apmēram 100 km no Rīgas, ezera krastā, bija noīrēts arī blakus esošais viesunams, kur vājākiem līgotājiem pagulēt, ja nepieciešams. Uz pasākumu varēja ņemt līdzi arī otrās pusītes, taču šo iespēju izmantoja diezgan neliels skaits kolēģu, tai skaitā mūsu jaunais IT speciālists Lauris. Viņš lielā mērā atbilst tam priekšstatam, ko mēdz dēvēt par datora nūģi - nopietns, noslēgts, ar ne pārāk labu humora izjūtu un datoru lietām kā vienīgo hobiju. Tā nu Līgo vakarā sapulcējāmies uz svinēšanu - netālu no ezera bija saklāti galdi, kūrām ugunskuru. Pa kreisi no manis sēdēja datorists Lauris ar savu sievu Leldi - mazliet apaļīgu blondīni ap 35, ar lielām skaistām krūtīm, pilnīgām, jutekliskām lūpām. Lelde bija tērpusies īsā, gaišā vasaras kleitiņā, kas lieliski izcēla viņas auguma aprises. Jautrība pamazām pieauga, lija gan alus, gan smalkāki dzērieni, raisījās sarunas un smiekli. Mūsu jaunajam datoristam šovakar kaut kā nepaveicās - viņš diezgan ātri samiksēja alu un viskiju, un kļuva miegains un nesakarīgs. Šefs norādīja, lai pavadām Lauri uz viesu nama atpūtas istabu. Tagad es pie galda paliku blakus Leldei. Viņa bija pilnīgs pretstats savam vīram - jautra, runīga, koķeta. Protams, bija arī manāms, ka drusku jau baudījusi dzērienus. Tā nu runājoties pie galda ar Leldi, vienubrīd uzliku roku viņai uz gurna. Lelde nesamulsa, tieši otrādi - viņas acīs parādījās draiskas dzirkstelītes... Sieviete uzlika savu roku uz manējās, un pavirzīja manu roku augstāk. Jau sajutu biksīšu maliņu... "Varbūt mazliet pastaigāsimies, apskatīsim apkārtni?", es ierosināju. "Jā, labprāt" atbildēja Lelde, un mēs piecēlāmies. Jau sāka krēslot, un mazliet pastaigājuši nonācām līdz viesu nama auto stāvvietai. Šeit neviena cita nebija un mēs sākām skūpstīties. Paslidināju roku zem Leldes īsās kleitiņas, viņa man piekļāvās vēl vairāk. "Gribu tevi", sieviete teica, novilka savas biksītes un ar rokām atspiedās pret tuvākā džipa kapotu, pavēršot pret mani savu apaļīgo dupsīti. Es bez liekas kavēšanās parāvu uz augšu viņas īso kleitiņu un pārbraucu ar roku viņas lūpiņām - tās jau bija riktīgi mitras... Jau skūpstoties mans loceklis bija kļuvis ciets un stingrs, tagad es atrāvu savu džinsu rāvējslēdzēju, izvilku viņu un iegāju Leldes pežā. Sieviete sāka elsot. Es satvēru viņu aiz skaistajiem gaišajiem matiem un sāku drāzt viņu dziļi un spēcīgi. Mani sagrāba baudas vilnis, un pēc brīža es beidzu, piepildot sievietes vagīnu. Izvilku savu locekli, Lelde vēl palika, atspiedusies pret mašīnas kapotu. Sadzirdēju aiz sevis strauju, saraustītu elpu un atskatījos. Metrus trīs tālāk stāvēja mūsu noliktavas pārzinis Rihards, liela auguma, būdīgs vīrs. Viņš bija mūs vērojis, un izvilcis savu locekli no biksēm, dročīja... Arī Lelde tagad viņu ieraudzīja. "Ko stāvi? Nāc šurp!" sieviete teica, pavēršot pret viņu savu kailo pēcpusi. Rihards pirmajā brīdī pat apmulsa, ka ir pamanīts. Taču tad steidzīgi pienāca un ar savu tiešām milzīgo metamo iegāja starp Leldes lūpiņām. Sieviete mazliet ievaidējās... Rihards drāza viņu spēcīgi un pēc neilga brīža kulminēja. Kad viņš izvilka savu locekli, no Leldes pežas tecēja sperma. Datorista sieva izslējās, sakārtoja savu kleitiņu un teica: "Nu, puiši, iesim tagad kaut ko mazliet iedzert!". Mēs ar Rihardu piekritām un sākām visi trīs pa tumsu virzīties uz svinību galda pusi. Te pēkšņi kaut kur tuvumā iezvanījās mobīlais. Un tikai tagad mēs pamanījām, ka mūsu izklaidēm ir bijis vēl viens skatītājs - praktikants Mārtiņš, pēdējā kursa students, kurš mūsu firmā gāja vasaras praksi. Saprotot, ka pamanīts, puisis taisījās lavīties prom. Taču Lelde sāka smieties un saķēra puisi aiz rokas. "Nemūc, tev būs jāsaņem sods", viņa teica. Lelde pieveda Mārtiņu pie netālā soliņa un pati apsēdās uz tā. "Stāvi!" sieviete nokomandēja. Viņa attaisīja puiša bikšu rāvējslēdzēju un izvilka viņa locekli. Laikam no stresa, bet tas nebija riktīgi piebriedis. Lelde sāka puiša locekli pamazām dračīt, vienlaikus ar mēli darbojoties ap viņa galiņu. Varēja pamanīt, ka Mārtiņš nomierinās un sāk izbaudīt procesu. Viņa loceklis ātri piebrieda, un nu jau sieviete viņu ņēma mutē dziļi. Drīz puisis beidza un apšļāca Leldes skaisto seju ar pamatīgu spermas lādiņu. Spermas lasītes bija pat viņas matos. Sieviete vēl nolaizīja pēdējo spermu no puiša locekļa... "Vai kādam no jums nav salvetes?" Lelde jautāja. Es izvilku no kabatas vienreizējo salvešu paciņu un iedevu viņai. Lelde vispirms noslaucīja spermu no sejas. Tad pacēla kleitu un ar otro salveti noslaucīja spermu no pežas un gurniem. Mēs visi četri devāmies atpakaļ uz pasākuma vietu... No rīta, kad bija jau laiks visiem braukt mājās, no viesu nama iznāca Lauris - tāds nokaunējies. "Piedod, mīļā, vakar sanāca par daudz iedzert," viņš bēdīgā balsī teica savai sievai Leldei. "Nekas, Lauri, es nedusmojos uz tevi. Līgo nakts bija tiešām forša," Lelde mierinoši atbildēja, satverot vīra roku. 2148 2 3 pirms nedēļām

dream, 30 4 pirms dienām Vēlos nopietnas attiecības Bieži aizdomājos, fantazēju par domu ka esmu nopietnās attiecībās kur mana sieviete sarakstītos un tiktos ar citiem seksam. Sūtītu man perversas bildes bet teiktu ka "viņš ir tikai draugs", "es viņu jau pazīstu, tāpēc neskaitās" vai "esmu treniņā" un bāztu man to sejā. Vai tiešām nav nevienas sievietes kura grib tā darīt esot nopietnās attiecībās? 1332 0 1 pirms mēneša

Kolibri, 44 8 pirms vairākām stundām SOHO 4. daļa Preti man nāca neliela auguma vīrietis ar noaugušu bardu, tumšās pavasarīgās drēbēs. Es piegāju pie viņa lai pisķiltu cigareti bet nespēju bilst ne vārda, izvilksi cigareti es žestikuleju ka velos to pieškilt. Vīrietis ar spēcīgu britu akcentu kaut ko murmuleja un man piešķīla cigareti. Es paliku stāvam turpat uz ielas smēķējot. Es jutu ka katras cigaretes dūms man gāž vai gar zemi, galva sareba un es jutu ka nespēju vairs noturēties uz smailā papēža, centos sasniegt ēkas sienu, bet nokritu turpat uz trotuāra pamežģijot kāju un saplēšot žeķi ceļgalā. Virietis kas man pirms mirkļa bija iedeva piesmēķēt bija attālu, bet dzirdēju ka vins pieskrēja un palīdzēja man piecelties.. Es turpināju nebillst ne vārda… Sapratu ka viņš man murmulējot, piedāvā aizvest mani līdz mājām. Mans skurbums bija tik liels ka nespēju paiet. Nebildis ne vārda bet žestikulējot nokļuvām līdz mana apartamenta durvim, nospiedis kodu es atveru durvis… 1531 2 1 pirms mēneša

Kolibri, 44 8 pirms vairākām stundām SOHO 3. daļa Viņa, bija sapucējusies tā, ka pat ar grūtībām bija arškirama no vīrieša, vienīgais kas viņu nodeva bija zemā tembra balss. Viņa, paņema no bāra letes mikrafonu un uzkāpa uz improvizētu paaugstinājumu, tā lai mēs visi telpa stāvošie varētu pilnībā viņu saskatīt. Flitera kleta zibinājās gaismās un lielajās skropstas midžinās pa mirdzumiņam. Viņai bija lieliska figūra, vismaz man tā šķita. Klātesošie uzņēma viņas iznācienu ar ovācijām.Lady pagriezas lai pieliektos zemu un nospiestu datora taustiņu karokes pavadījumam. Protams Londonā šajā laikā ir silts un mežģīņu zekes tikai es varēju iedomāties paņemt koferi :), šai dāmai tādas nebija…Lady nodziedāja kādas piecas- sešas dziesmas un publika dziedāja līdzi. Tad viņa noklāpa no skatuves un kaut kā organiski viņa tika lutināta publikā ar patīkamām emocijām. Pa to laiku, zāle bija sanākusi pilna, maniju vēl kādu CD bet vīrišķā frizūra un lateksa tērps nepiesaistīja manu uzmanību. Malkojot kārtējo pinti un pasīvi komunicējot ar apkārtējiem. Jutu ka man arī to vajag, mani iezagās trīsas, ka es arī tā gribētu justies šovakar. Izgāju uz ielas un steidzos uz majam kā sadedzis. Skurbums un ideja ka pārtapšu par viņu mani uzbudinaja.Protams skurbumā liekās ka velos visu izdarīt ātri, tāpēc ātri noskuvos, uzliku krēmu, tad BB krēmu, tad nedaudz pūdera, iekrasoju uzacis ar brūno zīmulīti un neuzliekot skropstas, tas uzfrišināju ar skropstu tušu. Saģērbos jo biju nodomājusi vismaz iziet kvartālu publiskā telpā…iziet kā sievietei, nakts melnumā.Uzvilku sarkano kleitu un uzkrāsoju sarkanas lupas, bet pag, ..pie spoguļa izskatījos satriecoša bet reize arī izaicinoša. Manas blondas matu cirtas lika man justies kā dīvai.Apartamentos bija melns pleds, es to uzliku sev uz savas blondās parūkas un tas nosedza manus plecus. O jā! Tagad es izskatījis nedaudz piezemētāka nakts melnumam, dzelteni izgaismotas ielas. Kāpnes uz ielu no apartamentiem bija tik stāvas ka man vajadzēja novilkt savas augspapēžu kurpes, ar mežģīņu zeķem kājas es nokāpu lejā..es biju uz ielas… pilsētas kņadu varēja dzirdēt no sānielām bet uz manas ielas neviena nebija. Lai nenodotu sevi es tipināju maziem solīšiem tā, lai kājas ir cieši kopā un justu kā mēģinu maliņas berzejas viena gar otru.Es biju lieliskā noskaņojumā un savienojums ka esmu pirmo reizi publiski iznākusi uz ielas, man iedeva tādu WAUUBiju domājusi netraucēti apiet kvartālu un doties mājas. Skurbums lai arī patīkams lika tomēr manīt. Es biju paņēmusi cigaretes bet sasodīts…biju aizmirsu šķiltavas mājas. Kur lai tagad piešķiļu cigareti… 1138 2 1 pirms mēneša

Kolibri, 44 8 pirms vairākām stundām SOHO 2. daļa Nākošais rīts nāca ar patīkamu ņirboņu: zeķēs ievītās kājas, parīvējusi vienu pret otru un pret vakardienas uzdzīvotājiem palagiem, piecēlos jau gašajā rīta kleitā. Izvilku pa gridu izmētātas kurpītes, aiztentereju augspapēžos līdz virtuvei kur piespiedu kapsulnieku rīta kafijai. Visi mani sarkanie nadziņi vēl bija palikuši vietā. Padzerusi kafiju, ar sakrustotām kājām, viena pie brokastu galda, sapratu tomēr cik kaifigi es tagad jūtos. Jo nākot āra no dušas es vairs nebūšu tā piemīgā seksīgā milfa.Partapusi, es devos uz pirmo metro lai dotos iz izstāžu zāli. Rutīna, saviesīgas sarunas un darbs. Protams visas daiļas būtnes šajā izstādē ir uzcirtušas tuvu Ninas Harlijas stiliņam. Dienu beidzu agrāk un kā vakar, mans ceļš veda garām klubam Village, šoreiz kārtīgi nopētīju skatlogu bet iekšpusē rosījās tikai buduga izskata vīrieši. Man pretī izslēdzas viens no viņiem un laipni apvaicājas par manu interesi. Piedāvāja man iegriezties pie viņiem vakarpusē.Par cik, nekad agrāk nebiju bijis uz geju klubu, interese man noteikti nemazinājās ar katru pielikto soli ceļā uz apartamentiem, tieši otrādi. Hmm.. bet kāpēc lai vīriešu klubā būtu dāmas, blondiem matiem, to ko vakar skaidri redzēju…Soreiz es vakara nesapucējos, jo ar pieaugušo intetesi gribēju apmeklēt klubu, baidījos uzvilkt pat savas sarkanas mežģīņu biksītes zem džinsiem. Sagaidījis pirmo atvēršanas stundu es bikli ar trīsošu sirdi devos uz Village bāru, Soho rajonā. Bars bija tikai daļēji pilns ar vīriešiem kuri skaļi runāja viens ar otru. Mani neviens īpasi neinteresēja.Es pasūtījis pinti Guiness un nolīdu stūrī lai vērotu apkārtējos un gaisotni.Te pēkšņi, no citas savienojošas bāra telpas iznāca, tā pati blondīne, ko redzēju vakardien caur skatlogu, tērpusies mirdzoša flitera kleita ar patīkamu smaidu un full makeup, es paliku mēms… kā tā var, tā var tik brīvi? Tik nepiespiesti iznākt publiskā telpa un justies sievišķīgi??? Es vai apskaudu viņu pirmajā sekundē.... 1301 2 1 pirms mēneša

Kolibri, 44 8 pirms vairākām stundām SOHO Man bija jādodas komandējuma uz Londonu, šoreiz zināju ka došos viens un manā rīcība ir trīs dienas. Zinot to, ka būšu viena- na, es līdzi sapakoju savu čemodānu ar glamurugajām drēbītēm ko ikdienā slēpju no sievas, ceļojuma koferī. Parcik sieva pārāk neaizraujas ar ceļošanu, varu diezgan droši savu slēpto dzīves daļu glabāt uz skapja augšas aizslēgtu.Koferis, ir mans buduārs, pilns ar visu kas man liek justies glamurigai, ar drēbītēm, papedīšiem, zeķītēm, parūku, nadziņiem, meikapa komplektiem un šādiem- tādiem nieciņiem.Par koferi piemaksāju Ryanair un to nodevu kā bagāžu. Nedaudz gan es uztraucos lidojuma laikā, bet šķiet ka satraukums vairāk man radās no tā, ka zinu, ka turpmākās trīs dienas mani neviens netraucēs un katru vakaru un rītu es varēšu neviena netraucēta pamosties sievišķajās drēbītes. Uhhh.. tā manī tas radīja vibrējošu saviļņojumu visu lidojuma laiku. Kā tāda nepacietīga Tinder jauniete kura dodas pie sava ārzemju drauga randiņā.Nolaidamies Londonā un mani pārņēma gandarījuma sajūta kad ieraudzīju savu koferīti uz slīdošās lentes.Par cik izstāde, uz kuru man bija jābūt atradās Londonas centra, priekšlaicīgi izvelejos apartamentus SOHO Londonas daļā ar nelielu balkoniņu. Es ikdienā nesmēķēju bet kad esmu saposusies, tā ir kā “part of a game”, izsmēķēju dāmu cigaretes ar saviem Ferrari sarkanajiem, pieliktajiem nadziņiem. Mmm…man pašai patīk.Iečekojies apartamentos un devos uz izstādi. Bija jau vēls, kad iekāpu sabiedriskajā lai dotos uz apartamentiem bet izsalkums lika par sevi manīt. Atradis piemērotu vietu vakariņām nodomāju par savu ilgi gaidīto vakara ballīti. Ejot mājas uz saviem apartamentiem, “uzduros” uz geju bāru Village, caur logu stikliem redzēju rosamies blondīni īsos svārciņos. Īpaši neizkavējies, bet pie sevis nodomājis, hmm…devos tālāk, pa ceļam iegāju veikalā lai nopiktu Itāļu baltvīnu.Mana ballite varēja sākties!!!! Pielaidu pilnu vannu ar ūdeni un iegrimu tājā ar glāzi baltvīna. Sevī sajutu saviļņojumu par drīzo pucēšanas prieku. Parasti sakopju sevi lai viss ir gluds un patīkams kā arī ar dušas klausuli uztaisu sev klizmiņu.Dodos pie spoguļa lai savas kājiņas ietērptu zeķes. Melnas zeķes 15den ar platu mežģīņu maliņu. Uzvelku melnu bodiju ar mazam sarkanam rozītēm, ielieku krūtis un piesprādzēju zeķītes. Manas sarkanas augstpapēžu kurpītes izskatās dievīgi uz manam sportiski sievišķīgajām kājām.Piesedos ar krēslu pie spoguļa un iesmērējusi seju ar krēmu, baudu to mikli kad varu pucēties, liekot meikapu, skropstiņas un tonīšus. Tas man parasti paņem stundu, pusotru. Pirms visu šo iegādājos stundām vēroju meikapa uzklāšanas iespējas YouTube rullīšos.Baudu vīnu un strādāju pie procesa… visu nobeidzu ar savu blondi krāsoto, matu cirtu parūku kas sniedzas līdz pat elkonim. Uzvelku savu sarkano kleitu, es izskatos vienkārši satriecoša spoguļa piekšā.mmmm… kodīgas sarkanas lūpas piedod man neķītrumu.Kā allaž, ar sarkanajiem nadziņiem ievadu sevi vibro- olu, ko spēju ar pulti kontrolēt otrajā režīmā. Esmu tik kņudīga, atveru balona durvis un izeju uz tā. Sakrustojusi kajinas šūpojot papedišus uz krēsla es aizšķiļu pimo tievo L&M cigareti. Kaifs ir vienreizējs.Mājas pretējie logi ir tumši, laikam tā ir kāda biroja ēka, līdz ar to netraucēti varu baudīt vakaru ar sevi.…..manas turpmākas dienas SOHO rajonā un kas ir šī dāma, klubā Village, lasi turpinājumā. 2535 2 1 pirms mēneša

Puisis35, 36 2 pirms nedēļām Juris Mana pirmā reize ar darba kolēģi Juri bija negaidīta. Viņš zināja, ka esmu gejs, bet viņam nebija nekādu iebildumu. Tieši otrādi - viņš bieži stāstīja par to, kā viņam ir bijis sekss ar sievietēm un tad prasīja par to, kāds sekss patīk man un ko es daru ar vīriešiem. Juris ir masīvas miesasbūves un lai arī labsirdīgs, spēj būt diezgan brutāls. Viendien mēs braucām palīdzēt vienam citam kolēģim, kas dzīvo ārpus pilsētas. Juris mani savāca, lai arī ar nokavēšanos, jo bija svaru zālē un neesot pamanījis, ka jau kavē. Kad es iekāpu mašīnā, es jau sajutu spēcīgu, vīrišķīgu sviedru klātbūtni un man negaidīti sacēlās. Pa ceļam mēs runājām par dzīvi un Juris atkal stāstīja, kā brīvdienās satiks savu draudzeni un grib viņu kārtīgi izpist, jo sen neesot iztukšojis olas. Es biju maksimāli uzbudināts, bet, protams, neko neteicu. Tad mēs piestājām ceļa malā pie mežiņa, jo Jurim vajadzēja čurāt. Viņš izkāpa un pagāja vien pāris metrus nost no tumšā, nomaļā ceļa. Es izkāpu no mašīnas un izlikos, ka man arī vajag, bet īstenībā es gribēju redzēt viņa locekli. Man jau stāvēja, tāpēc es to centos noslēpt, bet neveiksmīgi, jo, nokratījis savu daiktu, Juris pagriezās pret mani, masēdams savu locekli. Valdonīgā balsī viņš pateica, lai pienāku klāt. Man bija bail un sirds sitās kā traka. Es nostājos viņam pretī un viņš sagrāba mani aiz kakla. - Atver muti. Es zinu, ka tu gribi manu pimpi. Tūlīt es tevi no džeka padarīšu par savu pidaru. Viņš iespļāva man mutē un nogrūda mani uz ceļiem. Viņa sasvīdušais, vēnainais un pamatīgais daikts un olas bija tieši pretī manai sejai. Es nevarēju noturēties un sāku to sūkāt. Sākumā es sajutu sāļu garšu, jo viņš tikko bija beidzis čurāt, bet tas mani neatturēja, es tieši jutos vēl vairāk uzbudināts. Juris sagrāba manu galvu un sāka drāzt mani mutē. Viņa olas sitās man pret zodu un es dzirdēju, kā viņš elso baudā. Drīz vien, viņš to izvilka man no mutes un, rīvējot savas sviedrainās olas man pa seju, turpināja masēt savu nu jau cieto locekli. Es jutu, ka visa mana seja tagad ir noklāta ar Jura sviedriem. Viņš mani bija iezīmējis kā savu īpašumu. Izvilcis savu locekli, es sāku ātri to masēt. Juris sāka elsot arvien ātrāk līdz beidzot nedaudz atvilka nost manu seju un beidza uz tās lielām, biezām šaltīm. Visa mana seja bija noklāta ar viņa spermu. Tad viņš lēnām ar savu daiktu ievilka to visu man mutē. Arī es beidzu ar Jura nu jau ļengano locekli dziļi mutē. Tas bija tikai sākums daudzām tikšanās reizēm. Ar katru reizi es sapratu, cik perverss un brutāls viņš spēj būt un cik ļoti no vīrišķīga džeka es gribu kļūt par viņa jājamobjektu. 2253 2 1 pirms mēneša

Lovely010, 21 1 pirms nedēļas For a relationship Hi darling, i am waiting for a women for a one night standard. Love is the quiet rhythm of two hearts beating as one, the unspoken poetry that lingers in the spaces between words. It is the sunrise that paints the soul with warmth, a glow that transcends the fleeting passage of time. Romantic love is not confined to grand gestures; it is found in the smallest, most intimate moments—a stolen glance, a gentle touch, a shared silence that speaks volumes. It is the symphony of vulnerability and strength, a dance where two souls intertwine, each finding solace and courage in the other. True romance flourishes in the everyday, in the way one remembers the other’s favorite song or notices the light in their eyes when they talk about their dreams. It is the act of choosing someone, not once, but over and over again, through the highs and lows, the laughter and the tears. Love is both fragile and resilient, a paradox that binds us in its delicate, unwavering embrace. Romance is a sanctuary, a safe haven where flaws are celebrated, and imperfections become the brushstrokes of an extraordinary masterpiece. It is the promise of forever whispered in the here and now, an eternal connection that grows deeper with every shared moment. In the end, romance is not a destination but a journey—a timeless odyssey that transforms the mundane into magic, weaving two lives into a tapestry of passion, devotion, and infinite possibility. 328 0 1 pirms mēneša

Kitijs, 26 5 pirms dienām Mans partneris Nolēmu uzrakstīt par lielisku reizi ar vīrieti, kuru ik pa laikam slepeni tikos. Bija maija vēls vakars. Sēdēju dzīvoklī nebija īsti ko darīt un pārbaudīju savu e-pastu, kur saņēmu ziņu no sava slepenā drauga. Viņš bija 48 gadus vecs precēts vīrietis ar neparastām vēlmēm, bet es 23 gadus vecs jaunietis ar vēlmi ik pa laikam nolaist tvaiku. Vēstulē no viņa saņēmu ziņu, vai ir vēlme tikties. Sākumā es ignorēju ziņu, jo nebija noskaņojuma, bet pēc laika saņēmu no viņa linkus ar porno video, ko pieklājības pēc atveru vaļā. Tas man sagrieza galvu. Es nedēļu nebiju sevi aizticis un visas manas domas izmainījās. Es piekritu satikties ar nelielu cerību, ka viņš atteiks, jo nākošajā dienā bija jāiet uz darbu, bet notika pretējais. Viņam bija brīvs dzīvoklis un viņš bija gatavs braukt man pakaļ. Iegāju dušā, nomazgājos un iztīrīju savu caurumiņu un meklēju ko apgērbt. Bija silts vakars un es izgāju no dzīvokļa, lai sagaidītu viņu, bet es jau redzēju viņa mašīnu stāvam. Katru reizi, kad atvēru mašīnas durvis mani pārņēma uztraukums, bet šoreiz tas bija lielāks, jo mans cietais loceklis spiedas ārā no sporta biksēm un tas izskatījās mazliet neveikli. Pa ceļam braucot kā vienmēr starp mums bija neveikla saruna par to kā iet, par covid utt. Iebraucām iekšpagalmā un devāmies uz viņa dzīvokli, kas bija 4. stāvā. Kāpņutelpa bija tumša, mēs gājām līdz tikām līdz dzīvoklim. Iegājām iekšā, sākās neveikls klusums, es novilku kedas. Viņš piegāja man klāt, teica lai sekoju viņam. Mēs aizgājām līdz dīvānam. Viņš apsēdās pirmais un teica, lai es izģērbjos. Es viņam paklausīju, sāku izģērbties līdz tiku līdz apakšveļai un viņš teica, lai apstājos. Es apsēdos viņam blakus, mans loceklis bija ciets un gaidīju viņa iznācienu, bet viņš uz TV ieslēdza video, ko bija man iepriekš atsūtījis e-pastā. Tas bija video ar creampie compilation. Viņš skaļā balsī teica, lai skatos.. Es viņam klausīju un skatījos... Pa to laiku viņš skatījās uz mani. Viņš redzēja manu piebriedušo un sulojošo locekli. Es biju tik ļoti uzbudinājies, ka sāku piekārtot locekli, lai neizlien no apakšveļas. To redzēdams viņš uzsitam man pa rokām, jo domāja, ka sākšu masturbēt. Turpināju skatīties. Tas video bija tik hipnotizējošs. Kamēr skatījos viņš sāka glāstīt manu kāju, skūpstīt manas krūtis. Es tik ļoti biju noilgolies pēc tā un vēlējos, lai viņš iet tālāk. Viņš sāka mani skūpstīt.. viņa bārda nedaudz skrāpēja, bet viņa lūpas un mēle bija tā vērta. Es apķēru viņu, viņš uzgūlās man virsū un sāka skūpstīt vēl kaislīgāk. Mēs sākām glāstīt viens otra ķermeņus, es sajutu kā viņa siekalas tek man mutē – tas bija tāds uzbudinājums. Viņš nogūlās blakus uz muguras. Es novilku viņam bikses kamēr viņš pats novilka sev kreklu. Man priekšā bija ciets loceklis ar nelielu izliekumu. Es sāku to sūkāt kā mauka. Es sajutos tik neķītri līdz nonācu pie viņa olām... tās sāku tās laizīt, taču viņam tas ne pārāk patika. Viņš sagrāba mani aiz matiem un teica, lai sekoju viņam. Aiz rokas es tiku aizvests uz guļamistabu , kur bija gulta. Tajā viņš mani noguldīja uz muguras un sāka glāstīt un ar pirkstiņiem staipīt manu caurumiņu. Pēkšņi viņš iebāza man mutē pirkstus un teica :” Es vēlos tos mitrus”. Es siekalojos kā varēju līdz viņš tos izņēma no manas mutes un sāka tos bāzt manā dupsī. Es sajutu sāpes, jo juto, ka viņam nebija apgriezti nagi. Es nedaudz iekaucos pēc kā viņš sāka laizīt un sļaut iekšā manā caurumiņā. Sajūtas bija fantastiskas kā viņš ar mēlīti lauzās iekšā manā caurumiņā. Es sajutu kā mani parauj augšā aiz matiem. Es nostājos suniša pozā un viņa loceklis ienāca manī. Es tiku drāzts uzreiz strauji, ka nevarēju saprast vai viņa 17cm loceklis pēc sajūtām bija lielāks manā mutē vai dupsī. Es sajutos pakļauts un sajutu viņa ķermeņa smagumu uz sevis un locekļa izmēru sevī. Man gribējās viņu sajust vairāk. Es apgūlos uz muguras un viņš uzreiz ar varu uzgūlās man virsū. Es sāku nedaudz pretoties, bet viņš ar varu pacēla manas kājas un sagrāba manas rokas līdz es biju pilnībā bezspēcīgs. Sajutu kā viņa loceklis bez pretestības ieslīd manā caurumiņā. Viņš sāka čuksēt man ausī:” Tu esi mana padauza un es beigšu tevī”. Viņš sāka mani drāzt ļoti strauji. Pēc desmit sekundēm viņš teica, ka tūlīt beigs. Es apķēru viņu ar savām kājām un sasprindzināju savu dupsi, lai viņš nevar izvilkt ārā savu locekli. Tas noveda viņu līdz kulminācijai un sajutu kā viņš apķēra mani un elsodams iekoda man ausī. Tajā pat laikā jutu kā viņa loceklis izteiksmīgi pulsē manī, kas nozīmēja to, ka viņš patiešām beidza manī. Viņš sagrāba manu locekli un sāka to masturbēt līdz arī es beidzu. Es atjēdzos un mani pārņēma kauna sajūta. Man galvā bija domas kā pēc iespējas tik prom no turienies. Es piecēlos kājās sāku meklēt savas mantas līdz viņš piegāja man no mugurpuses, sagrāba mani un iebāza savus pirkstiņus man dupsī, sāka virpināt tos līdz man no dupša sāka tecēt ārā sperma. Mans uzbudinājums bija pārgājis un nezināju ko darīt. Jutu kā viņš sāk apsmērēt manu dupsi ar iztecējušo sēklu. Pieklājības pēc atļāvu ar sevi vēl paspēlēties. Vinš nomierinājās, es atradu savas drēbes, atvadījos un aizveda mani mājās. Kad biju nonācis mājās, man gribējās to vēl, bet bija vēls, otrā rītā jādodas uz darbu tāpēc vienkārši aizgāju gulēt. 2949 3 1 pirms mēneša

Jana1994, 30 2 pirms nedēļām Aktīvs dzīvesveids Agrs rīts dodos ikrīta maratonā skrienu no pulkstens 4 rītā līdz aptuveni 5:30 .Vienmēr viens un tas pats maršruts. Šajā laikā kāds onkulis Dainis izejot rīta apgaitu ar savu suņuku vienmēr mani sagaida pie "finiša". Vecums nenosakāms no 50-65 .Ļoti runātīgs - katru rītu apspriežam jaunumus.. Pēc tā dodos mājup - taisi dušā. Kā ierasts duša + masturbācija . Bet šoreiz masējot pati biju uz pauzes , jo sāku fantazēt par Daini - tolaik man bija tikai 19 !!! Mūsu vecumu atšķirība vienkārši iespaidīga +- 35 gadi ! Nodomāju viss kārtībā tā ir tikai fantāzija lai vienu reizi sasniegtu orgasmu .Bet viss nebija gluži tā , jo katra masturbācija mani noveda pie domām par Daini. Es sevi šaustīju. Esmu jauna glīta meitene ar tvirtu augumu - nav vīrieša kas mani neiekārotu . Rīcības plāns sekojošs - izvēlējos daudz piespīlētākus legingus un topu kas mazāk piesegs manas krūtis un atsakos no krūštura . Pienācis rīts dodos skriet - pēc pirmajiem kilometriem nožēloju ka neuzvilku sporta krušturi - krūtis vienkārši lēkā uz visām pusēm. Un mani nabaga krūšu gali norīvēti un piepampuši. Esmu Finiša taisnē ! Tāds atvieglojums. Dainis mani sagaida .Ak Dievs ! Cik man neerti ! Bet vēlamais panākts Daiņa acis izvairīgi šaudās - Arī viņš nav tajā ērtākajā pozīcijā. Dodos mājup ,šoreiz dušā gan masturbēju 6 reizes ! Daiņa kautrīgums un viņa dabīgā vīrišķā iekāre mani tā uzbudināja. Pienācis jau nākošais rīts Dainis mani sagaidīja bez sava uzticamā kompanjona - jau nobažījos ka kaut kas nav kārtībā. Bet manam uztraukumam nebija pamata - viņiem neesot nācis miegs un apgaitu veicis krietni agrāk un iznācis ārā sagaidīt mani (tik mīļi 🤗🤗🤗) (nodomāju vai tik nav mana vaina ar provakatīvo izskatu). Nolēmu uzaicināt viņu pie sevis ! Ak Dievs ko es daru !? Esam pāri pa slieksni ...ievelku dziļu elpu ...Ja būs tad būs ja nē cerams nesagandēšu draudzību. Nosēdinu Daini pie virtuves galda ar skatu ārā pa logu ...Lieku vārīties tējkanā ūdeni. Un piebilstu ka ieiešu ătri dušā noskaloties. Dodos uz guļamistabu novelku bikses - nopētu sevi pilnā augumā un Speciāli pirms došanās dušā dodos uz virtuvi - bet ne jau ar pliku pēcpusi vienos stringos tas būs par traku ! Uzvelku īsus šortiņus- nebūs tik traki kā iziet stringos, bet vaidziņus gan viņš spēs ievērtēt . Uzleju kafiju un atstāju to ievilkties - dodos uz dušu un speciāli virtuvē uz letes aizmirstu dvieli .Vannasistabas durvis neaislēdzu . Tāds satraukums ! Esmu nomazgājusies 5 minūtes vēl stresā nostāvu līdz saņemos pasaukt Daini.. Lai atnes manu dvieli. Ar vienu roku aizsedzu krūtis ar otru piesedzu kājstarpi un gaidu Daini ienākam ! Paveras durvis parādas izstiepta roka ar dvieli ! (Viņš neienāca ) Bļāviens ! Ne pēc mana plāna . Es mudināju Daini ienākt .Viņš ienāca - esam 1 pret viens .Es noņemu roku no krūtīm tās pilnībā atsedzot viņa skatam lai paņemtu dvieli. Dainis izsaka komplimentus par manu augumu. Es smejot piebilstu tā kā redzēji mani kailu būtu tikai godīgi ja es redzētu arī tevi...mēs abi nedaudz samulsuši smejamies ... Dainis nosaka mani kailu ? Bet tev gan meitiņ liels paldies "īsta Dieva dāvana "! Lai nu cik Dainim gadu un morāles, bet viņa draudziņam biksēs gan kas cits bija sakāms ! Es iskāpu no vannas noliku dvieli nu jau atsegusi gan krūtis gan kājstarpi ... Un informēju Daini ka esmu pamanījusi ka viņa draudziņam biksēs kas cits sakāms . Es maigi pieskaros viņa kājstarpei un prasu Dainim - tev patīk ? Beidzot viņš ir sapratisk , ka esmu gatava viņam atdoties. Viņa rokas slīd pa manu muguru dupsi un atpakaļ uz augšu līdz beidzot viņš sāk spēlēties ar manām krūtīm . Sāk glāstīt manus krūšu galus, Visbeidzot tos aplaiza , zīž tos ne pa jokam - to ierastais izmērs ir izzudis viņi ir uzsūkti gigantiski ! Man pa visu augumu skrien skudriņas - tas bija tik neordināri un super patīkami .Vienkārši neizturami labi ! Es saku Dainim stop !!! Krītu viņa priekšā ceļos ,atsprādzēju jostu , atvelku slēdzēju, izvelku viņa locekli un sāku to masēt tas iegūst savu cietību atrodoties uz pulkstens 12:00 . Saprotu ka ilgi nevaru vilkt garumā ieņemu pozu četrāpus , Dainis akurāti glāsta manus mīlas vārtus ar savu stingro locekļa galviņu ! Esmu tur lejā tik mikla . Dainis ieslīd manī atlaiž roku no locekļa un iestumj vēl dziļāk esot mani pilnībā uzvilcis uz locekļa Dainis pārvieto rokas uz maniem gurniem un palielina tempu līdz intensīvai drāšanai - esmu tik slapja ,ka viņš var atļauties tā darīt. Mans dupsis triecas pret viņu un viņa debesu zvani pret manu pežuku ! Radot skaļus slapjus plaukšķus , viss par ko domāju ņem mani ņem mani ! Un tam seko spēcīgs orgasms . Es visa trīcu viņa loceklis vēl ir manī mana maksts muskulatūra dzīvo savu dzīvi - nekontrolētas spazmas tāda sajūta ka apčurāšos un Daiņa raupjās rokas patīkami masē manu muguru mierinot mani . 1mm turp 1mm atpakaļ mani nobeigs - bet Dainis izlemj izvilkt savu locekli no manis un tajā momentā atvērās geizars .Un tajā momentā tikai sapratu ka viņa loceklis bija kļuvis ļengans un biju pildīta ar viņa spermu ! Iedzēru avārijas kontrocepciju (stāvoklī nepaliku ) Ekstrēma pieredze . Reizi 3 dienās Dainis bija mans slepenais viesis kaislīgam seksam . 3847 6 1 pirms mēneša

Redijs84, 40 1 pirms nedēļas Reiz mežā- sava fetisha atklashana Šis tāds iss stāstiņš par reālu notikumu. Kā arī atsauce uz sludinājumu. Vasarā kad vēl bija silts laiks, devos pēc smagas nedēļas darbā, uz vietējo pierīgas mežu pastaigā, kā teikt izvēdināt galvu. Mājiniekiem pateicu ka nebūšu pāris stundas mājas. Aizbraucu netālu no Zaķumužas, uz sev zināmu mežiņu, forši pirms pāris gadiem izstrādāts, gandrīz kā parkā :) Kad biju jau izvēdinājies izdomāju ka šoreiz iziešu citā vietā laukā no meža un līdz mašinai aiziešu vēl kādu kilimetru pa meža ceļu. Un nejauši uzskrēju virsū pārītim kurš bija iebraucis mežinā paseksot. Vēroju no attāluma, protams biksēs jau sacēlies, izdomāju paiet tuvāk. un tas mani nodeva. Viņi mani ieraudzīja. Un par pārsteigumu nepārtrauca savas darīšanas, bet gan vēl aktīvāk darbojās un sieviete kļuva daudz skaļāka. Es sadūšojos un izvilku arī savu locekli pamasēt jo jutu ka nebūs ilgi jāgaida lai beigtu. Un kad es izvilku no biksēm jau savu stāvošo locekli,un sāku to masēt, sieviete pēc kāda laika to pamanīja. Kaut ko pajautāja vīrietim, tas pamaāja ar galvu un sieviete ar pirkstu man parādīja lai nāku tuvāk. Es jau sapriecājos ka nu man arī tiks viņa, bet nekā. Kad līdz viņiem bija palikuši divi soļi viņa parādīja lai apstājos. Viņi drāzas kā traki, brīnījos kur čalim kuram bija ap 50 vēl tāda enerģija :) . Bet pēc kāda laiciņa es jutu ka drīz beigšu, šiem pateicu, uz ko sieviete pateica, iedod palīdzēšu. Un tiklīdz viņa pieskārās manam loceklim es biju debesīs :). Viņa dažas reizes tikai padročīja un es beidzu ar lielu šāvienu sev priekšā. Kad biju beidzis, gribēju pieskarties sievietei, bet viņa manu roku pagrūda malā un tikai noteica izrāde beigusies, vari doties. Protams abloms, bet devos. UN kad biju pagājis kādu gabaliņu tikai dzirdēju cik skaļi viņi laikam kopā beidza. Tāds piedzīvojums, cerēju vēl kādreiz viņus tur satikt bet nesanāca, un tagad zinu ka man patīk vērot kā citi drāžās, un nevienmēr pašam vajag ņemt dalību procesā :) 2740 0 1 pirms mēneša

Forsaispenis, 37 5 pirms vairākām stundām Talsos Sveiki dažas stundas atpakaļ Talsos pie centra Rimi stāvlaukumā pa ņēmu priekšā precetu sievieti. Viņa bija ļoti griboša un gribeja lai beidzu viņai mutē. Varbut vēl kāda grib ko neratnu Talsos vai arī iesaki savu sievu. Raksti man uz epastu [email protected] 2186 2 1 pirms mēneša

OnTheKnees, 43 13 pirms vairākām stundām Vai es kļūstu par ma...ņu? 1.daļa “JĀ, ŅEM MANI... AK, DIEVS... JĀ, DRĀZ ... OOOOO ... JĀĀĀĀAAA!” Tas šķita tik neticami. Es dzirdēju šos vārdus un tie bija uzbudinoši, bet... bet es nespēju noticēt, ka tie ar tādu skaidrību un nopietnību plūda no MANAS mutes. Es nekad nebiju bijusi tāda, nekad nebiju lietojusi šādus vārdus vai izteikusi tos ar tādu atklātu un labvēlīgu attieksmi. Bet iepriekš es nekad neko tādu nebiju izjutusi. NEKAD. Manī bija 21cm garš un resns dzimumloceklis, kas ienāca manā mincītē un jau no pirmā ielaušanās brīža... neraugoties uz mincītes izstiepšanas sāpēm... mans ķermenis piedzīvoja to, ko es nekad nebūtu varējusi paredzēt. Es biju seksuālajās debesīs!Dzimumloceklis? Es šaubījos. Nē, nē, tas nebija dzimumloceklis. Es jau agrāk biju jutusi dzimumlocekli. Šis... bija PIMPIS. Tas bija garš, resns, dzīslots un ciets pimpis. Un tas bija neiedomājami uzbudinoši, kad tas piepildīja manu mincīti.Atvēru acis un paskatījos uz vīrieti, kas atradās starp manām kājām virs manis. Kā viņu sauca? Es labi neatcerējos. Es pacēlu galvu, lai ar neticīgām acīm paskatītos uz to milzīgo pimpi, kas ritmiski tika izvilkts no manas miklās mincītes un tad stumts atpakaļ iekšā. Bija brīži, kad viņa pimpis lēnām tika izvilkts pilnībā no manas ciešās mincītes, centimetru pēc centimetra atsedzot spīdošo pimpja miesu, bet tad stingri un spēcīgi stumts atpakaļ iekšā, lai atsistos manas mincītes dziļumos.Man aizrāvās elpa, kad es koncentrējos uz atkailināto pimpi, redzot katru centimetru un joprojām neticēju, ka es to visu ieņemu pat pēc pāris minūtēm, kad tas mani bija drāzis. DRĀZIS. Tas bija vienīgais veids, kā par to domāt. Tā nebija mīlēšanās. Tā bija drāšanās un pirmo reizi mūžā es to patiesi izbaudīju.Manas krūtis šūpojās un lēkāja ar katru viņa spēcīgo grūdienu. Mana galva atkrita atpakaļ uz gultas. Turēt to, lai neticīgi skatītos starp kājām, man bija pārāk liela piepūle. Šķita, ka vienīgais, ko es patiešām vēlējos darīt, bija ļaut, lai no manas mutes līdzās elpai izplūst nemitīga elsu, stenēšanas un vaidu plūsma.Kad viņš satvēra manas potītes un pacēla tās uz augšu, es atkal atvēru acis. Viņš bija uzlicis manas kājas uz saviem pleciem, kas lika manam dibentiņam pacelties augšup un viņš turpināja iegūt mani. Es pamanīju vizuālas izmaiņas, kad viņa milzīgais pimpis no iekšpuses atsitās pret mana vēdera augšdaļu. MANS KUNGS! Es redzēju, cik dziļi viņš mani drāž, jo pimpja galviņai atsitoties pret manu vēdera iekšpusi izstiepa pauguriņu uz tā!Mana galva atkrita atpakaļ uz gultas un es turpināju stenēt un elsot.“Vai... tev... ir... labi?” viņš izrunāja vārdus, līdz ar katru spēcīgo grūdienu.“Ahhhhhh ... Kungs, jā... ak, jā... jā... jā, jā...” Es izdvesu starp savām elsām.Viņš iesmējās, kas atkal lika man atvērt acis. Viņš pasmaidīja, turpinot iegremdēt savu brīnišķīgo pimpi manā mincītē. Mani gurni bija piepacelti no gultas, manas potītes bija uz viņa pleciem un viņa mežonīgie grūdienu triecieni lika manām krūtīm lēkāt, bet augšstilbiem un kājiņām trīcēt.Mana mutīte pavērās “O” formā un es atkal aizvēru acis. Es jau biju izjutusi orgasmu uz viņa locekļa un jutu, ka nākamais orgasms strauji tuvojas.“Es tūlīt... beigšu,” viņš murmināja, it kā perfekti lasītu manas sajūtas. “Man... izvilkt…?”“NĒ!” Es kliedzu, atkal pārsteidzot sevi ar iekāres kaisli, kas mani bija pārņēmusi. “Nē... nē... Es gribu... to... sajust...”Viņš bija ļoti tuvu kulminācijai, nākamajā mirklī es sajutu, kā viņa pimpis vēl vairāk uzbriest un sāk pulsēt. Viņš dziļi un spēcīgi iegrūda savu pimpi un turēja to manī. Tad, īsi pirms mani pārņēma orgasms, es sajutu, kā viņa sperma ieplūst manī. Mans Kungs, tās bija tik daudz. Bet tā bija tikai pirmā šalts. Mana mincīte bija pilnībā piepildīta ar viņa pimpi... Kurp tad aizplūda visa šī sperma?Manas rokas atkrita pie sāniem, kamēr es aizsmakusi elsoju. Viņš joprojām bija manī, tad viņš maigi nolaida manas kājas uz gultas un mani celīši paplētās uz sāniem. Viņš noliecās pār mani, vispirms noskūpstīja katru krūtsgaliņu, tad skūpstīja manas krūtis līdz pat kaklam un tad ieskatījās manās acīs. Es viņam veltīju vāju smaidu, vislabāko smaidu, kādu vien varēju sakopot, taču šaubījos, vai tas pienācīgi atspoguļoja pateicību par baudu, ko viņš man bija sagādājis.Ar rokām apķēru viņu ap kaklu un pievilku tuvāk, lai kaislīgi noskūpstītu. Viņš atlaidās uz mana ķermeņa un viņa loceklis ik pa brīdim noraustījās manī, kamēr mēs skūpstījāmies un centāmies savaldīt savu elpošanu un sirdspukstus.Mēs kādu laiku tā gulējām un skūpstījāmies, līdz viņš lēnām atrāvās no manām lūpām. Viņš noskūpstīja manas krūtis un viņa loceklis izlīdēja no manas ciešās, ar spermu piepildītās mincītes. Vēl nekad sajūtas, kad mani pamet loceklis, nebija bijušas tik erotiskas un jutekliskas, mana mincīte savilkās ap to, it kā negribētu ļaut tam aiziet. Un mana mincīte nekad nav jutusies tik tukša kā tagad, kad šis skaistais un masīvais loceklis bija prom.Es piecēlos uz elkoņiem, lai viņu vērotu. Manas acis pievērsās logam, kura aizkari bija plaši atvērti. Nespēju noticēt, ka nebiju to pamanījusi agrāk un aizvērusi aizkarus. Mani pārņēma dīvains uzbudinājums, apzinoties to, ko biju darījusi spilgti izgaismotā telpā pie atvērtajiem aizkariem. Protams, istaba atradās piektajā stāvā, bet tomēr... Šāda izrādīšanās nebija tas, ko dara kārtīga sieviete, vai ne? Man pār seju pārskrēja smaids, kad loga atspulgā ieraudzīju sevi kailu gultā. Es izskatījos ļoti apmierināta. “Kārtīga” sieviete arī nesatiekas ar svešu vīrieti, lai tiktu izdrāzta.Savu uzmanību atkal pievērsu šim vīrietim, kurš pajautāja, vai es negribu ko iedzert no minibāra. Es viņam uzsmaidīju un piekrītoši pamāju. Viņš bija ne tikai ļoti izskatīgs un tāds kurš bija spējis mani pavedināt, bet arī īsts džentelmenis, jo viesnīcas istabiņu bija apmaksājis ar savu kredītkarti. Es vēroju, kā viņš piegāja pie mazā minibāra skapī zem televizora. Salīdzinot ar mani, viņš bija milzīgs: 180 cm garš un 100 kg muskuļu. Tad es atcerējos, ka viņš teica, ka apmeklē sporta zāli un izskatījās, ka viņš to uztver ļoti nopietni. Mans skatiens pārlaidās pa visu viņa ķermeni, kad viņš izņēma divas nelielas brendija pudelītes. Tad viņš pagriezās pret mani, norādot uz brendiju, es piekrītoši pamāju, acis pievērsusi citai milzīgajai lietai, viņa 21cm loceklim, kurš rotaļīgi šūpojās ar katru viņa kustību un spīdēja no mūsu abu šķidrumiem. Tas mani uzreiz uzbudināja un mana roka noslīdēja, lai glāstītu savu mincīti, kuru tas bija mazliet izstiepis un apmierinājis. Kaut ko šādu es biju izbaudījusi pirmo reizi dzīvē.Viņš atnesa man brendija pudelīti. Man bija jāsaņemas, lai atrautu savu skatienu no šī brīnišķīgā locekļa, kurš šupojās manā priekšā. Es pieņēmu brendiju un viņš noskūpstīja mani uz lūpām. Es nopūtos. Viss šis bija tik ļoti labi visos aspektos.Es nedaudz pagriezos uz sāniem, ar vienu roku turēju dzērienu un ar otras rokas pirkstu galiem viegli noglāstīju viņa muskuļotās krūtis. Es paskatījos uz viņu un redzēju, ka viņš mani vēro ar maigu smaidu. Jauns, spēcīgs vīrietis. Divdesmit gadus jaunāks par mani. Salīdzinoši zemu atalgots mehāniķis. Un es: 43 gadus “jauna” sieviete, labi atalgota, lielveikala vadītāja, mans 165cm, slaidais augums izskatījās trausls, salīdzinājumā ar viņa un pēc gadiem viņš varēja būt mans dēls.Manas pārdomas pārtrauca viņa pirkstu pieskāriens manām krūtīm un joprojām uzbudinātajiem krūšu galiņiem. Es pasmaidīju un paskatījos uz spēcīgajiem pirkstiem, kas bija pieskārušies manam trauslajam ķermenim. Es paskatījos un pasmaidot paliecos pret viņu. Viņš arī lēnām noliecās un šoreiz mēs skūpstījāmies mazliet ilgāk un kaislīgāk. Pēc brīža es atrāvos, lai atvilku elpu un mani pārņēma trīsas.Dievs... Es tikko piedzīvoju savu mūža labāko skūpstu un es reaģēju uz viņa lūpu pieskārienu kā pusaudze uz savu pirmo īsto skūpstu. Es sevi pazinu, tāpēc, pirms sāku sevi tiesāt un apšaubīt, es ātri izdzēru atlikušo dzērienu un noliecos pār viņu, lai tukšo pudelīti novietotu uz sānu galdiņa. Es paskatījos uz viņu, manas krūtis stipri piespiedās pie viņa krūtīm un atklāju, ka viņš mani uzmanīgi vēro, ar pirkstiem maigi glāstīdams mani no pleciem līdz pat kājiņām.Es uzgūlos pilnībā ar savu ķermeni uz viņa, skatoties viņam acīs. Manas kājiņas bija starp viņa atvērtajām kājām, viņa loceklis spiedās man vēderā un mani cietie krūšu galiņi bija iespiedušies viņa krūšu lejasdaļā, es sāku skūpstīt viņa krūtis un kutināt tās ar savu mēli. Viņš tikai vēroja mani ar maigu smaidu, ar pirkstu galiem turpinot glāstīt manus plecus un muguras augšējo daļu. Es ar skūpstiem slīdēju lejup pa viņa ķermeni, tad sajutu, kā viņa loceklis, kurš berzējās gar manu ķermeni lēnām sastingst, acīmredzami gaidot. Es noskūpstīju viņa vēderu un pacēlu galvu, lai paskatītos uz, iespējams, vienīgo reālo sešpaku, ko jebkad biju redzējusi... un vēl jo vairāk - aptaustījusi.Es virzījos zemāk pa viņa vēderu, līdz sajutu viņa locekļa galviņu sev pie zoda. Es nedaudz pavirzījos lejup un noskūpstīju to. Tajā mirklī loceklis sakustējās un, šķiet, vēl vairāk sastinga. Es paskatījos viņam acīs. Viņš joprojām smaidīja. Ko gan es gaidīju, ka viņš varētu liegt man mīlēt viņa locekli? Es vēl kaislīgāk noskūpstīju locekļa galviņu, tad nolaizīju locekļa kātu apmēram līdz pusei, tad pacēlu galvu un aplaizīju lūpas, it kā izbaudītu garšu un tieši to es arī darīju.“Es nekad neesmu...” Es klusiņām teicu samulsusi un kautrīgi paskatoties uz viņu.Viņš maigi pieskārās manam vaidziņam, “Tu nekad neesi sūkājusi pimpi?” viņš jautāja.Iespējams, es nosarku. Es pakratīju galvu, manām lūpām pieskarasot viņa vēl puscietajam loceklim, “Nedaudz ar bijušo vīru, bet... ne pēc...”. Es atkal nolaizīju lovekli, joprojām skatoties uz viņu. Es paņēmu tā galviņu starp lūpām un aplaizīju to ar mēli. “Es domāju,” es kautrīgi noteicu, ”ka mūsu kopējais nektārs... garšo ļoti labi.”Pēc tam es paņēmu dziļāk mutītē viņa locekļa galviņu, daļēji tāpēc, lai neredzētu viņa reakciju, bet galvenokārt tāpēc, ka manī radās izmisīga vēlme, par kuras esamību es pat agrāk nenojautu. Es neticēju, ka esmu laba locekļu sūkātāja. Man bija tik maza pieredze. Tas nebija kaut kas tāds, ko savā iepriekšējā laulībā biju pieradusi darīt līdztekus vairumam citu seksuālu lietu. Tomēr viņa pastāvīgi briestošais loceklis liecināja, ka es daru pareizi un tas mani iedrošināja veltīt tam vairāk uzmanības ar rokām un muti. No viņa mutes atskanēja kluss vaids, kas lika manai mutītei drošāk virzīties lejup pa cieto kātu, līdz locekļa galviņa atdūrās man rīklē un es norīstījos. Es ātri atvilku galvu atpakaļ, lai dziļi ieelpotu, bet tad turpināju savus pūliņus, glāstot, sūcot un laizot resno locekļa kātu, kurš atkal bija pilnībā uzbudināts.Es jutu, kā viņa rokas maigi pavelk man plecus. Joprojām glāstot viņa locekli ar mēli, es paskatījos uz viņu. Viņa uzmundrinošais maigais smaids bija nomainījies pret uzstājīgu izteiksmi.“Pagājušajā reizē es drāzu tevi,” viņš sāka, ”tagad ir tava kārta.” Manā sejā parādījās apjukums, es nebiju pārliecināta par viņa vēlmēm. Pie vainas mana nelielā pieredze. Es vienmēr biju uz muguras, kad mani mīlēja... bijušais vīrs. Viņš pasmaidīja, šķiet, saprata. Viņš viegli noglaudīja man vaigu, vienlaikus maigi un iedrošinoši smaidot. “Sēdies uz manis. To sauc par “Jātnieces pozu”.”Beidzot es sapratu, viņš izstiepa savas kājas un es pārmetu kāju pāri viņa gurniem. Es noliecos uz priekšu, lai viņu noskūpstītu un berzēju savu ļoti miklo mincīti gar viņa cieto milzeni. Mana sirds paātrinājās, bet pa ķermeni pārskrēja kaisles vilnis. Divreiz? Vai es vienā naktī būšu izdrāzta divreiz? Un jau pēc pāris orgasmiem?Es apsēdos stāvāk un berzējos gar viņa cieto locekļa kātu. Tas bija apbrīnojami, kā viņa loceklis pašķīra manas lūpiņas, kad es virzījos gar to uz priekšu un atpakaļ. Locekļa galviņa berzās pret manu klitoru, tas radīja saldas trīsas visā manā ķermenī. Es sēdēju uz viņa, ar rokām glastot savas krūtis, bet ar gurniem slidināju savu mincīti uz priekšu un atpakaļ pa viņa locekli. Man patika šādi kaitināt viņu, bet viņa locekļa nepacietīgā noraustīšanās man lika saprast, ka ir pienācis laiks paņemt to sevī.Es pacēlos augstāk, pasniedzos sev starp kājām un pabīdīju viņa locekli, lai tas būtu vienā līmenī ar manu caurumiņu. Kad sajutu, ka tas tur ir, es nolaidos, lai locekļa galviņa varētu iespraukties manī. Es sajutu kā viņš ielauzās starp manām lupiņām, tad laidos vēl zemāk, tad vēl un vēl, es atkal vēlējos izbaudīt šos 21cm spēka.Kad sajutu to pilnībā sevī no manas mutītes atkal izlauzās elsas un maigas nopūtas. Es lēnām pacēlos uz augšu un uzmanīgi nolaidos atpakaļ. Viņš saspieda manus krūšu galiņus un mazliet pavilka tos. Atvēru acis, lai paskatītos uz viņu, viņš smaidīja un izbaudīja, kā es jāju uz viņa, ar viņa locekli pilnībā sevī.Es noliecos uz priekšu, lai viņu noskūpstītu un tad atzinos: “Tas ir...kas jauns. Tas viss... ir kas jauns, priekš manis.” Es viņu cieši noskūpstīju un maigi pajautāju, “Vai es to daru labi?”Viņš iesmējās, pievelkot manu seju vēl kaislīgākam skūpstam. “Tu esi lieliska. Vienkārši dari to, kas tev sagādā prieku un tas sagādās prieku arī man.” Kad es apsēdos atpakaļ, viņš vēl spēcīgāk saspieda manus krūšu galiņus. “Labs sekss,” viņš turpināja, ”daļēji ir eksperimentēšana un uzmanība. Jaunu lietu izmēģināšana un pielāgošanās tam, kas sagādā baudu tev un tavam partnerim.”Es pamāju un jau arvien ātrāk un straujāk jāju uz viņa locekļa. Bija sajūta, ka vairs nevaru bez tā iztikt, ka man bija jāizbauda vēl un vēl un vēl un jājūt viņa loceklis pilnībā sevī. Bet es arī gribēju, ļoti gribēju sajust, kā viņa sperma atkal piepildīs mani. Es nekad ... NEKAD ... agrāk nebiju tā jutusies.Katru reizi, kad es pilnībā uzsēdos uz viņa locekļa, viņš kairināja manu klitoru ar savu pirkstu. Es negaidot beidzu, mani pārņēma baudas viļņi…. un tad sajutu, kā viņa loceklis noraustās un sāk pulsēt, piepildot mani ar karstu spermu. Tad es uzgāzos uz viņa krūtīm. Es jutos ļoti izsmelta un ļoti apmierināta, guļot uz viņa ķermeņa un ne mazākajā mērā nebaidījos par savu svaru uz viņa, ņemot vērā, ka viņš bija gandrīz divreiz smagāks par mani. Es elsoju un atklāju, ka varu saspiest viņa locekli ar savas maksts muskuļiem, kad tas sāka zaudēt savu cietību un samazināties, tāpēc tas joprojām palika manī.Es jutos... ļoti apmierināta. Divreiz lieliski izdrāzta un sajutusi vairākus orgasmus. Es negribēju kustēties. 2984 2 1 pirms mēneša