Panākumi

Vietne Vienā Klikšķī!

Gūsti ātru piekļuvi jauniem randiņiem un čatiem. Sīkāk.

Homo un Geju Stāsti

Katru dienu mūsu biedri publicē savus īsos Homo un Geju Stāsti, reālās dzīves stāstus un seksuālo pieredzi ❤️📃👀 Bezmaksas seksa stāsti, ko raksta sievietes, vīrieši un pāri! Lasiet un sajūsminieties par mūsu aizvien pieaugošo karsto un seksīgo stāstu bibliotēku.

Pievienot stāstu

Kategorija:

- Homoseksuālis
Tikšanās Kārtejā tikšanās.Jau izejot no mājas zinu, ka šodien tiks apmierināts vāverēna izsalkums🤭Taureņi vēderā un kņudoņu starp kājām 🙈Sasveicinoties, maigs skūpsts un gatavi doties.Mēs esam mājā.Pār manu ķermeni noskrien trīsas un es izlaižu strauju izelpu. Aizvelc mani līdz guļamistabai.Rokas tavas sāktu glāstītu ķermeni caur manu kleitu. Tavas rokas pabraucot zem manas kleitiņas.Tavi pirksti tiek līdz manai uzbudinātajai vāverītei un ir skaidrs esam abi gatavi tagad un tūlīt 🙈Tad Tu novilktu nost no mana auguma kleitiņu. Tavam skatam atklātos sarkana apakšveļa .Tu ilgi negaidi un izģerbies pats . Un tad Tava mēlīte pievērstos maniem krūšu galiņiem.. Katrs mēles pieskāriens foršhais tavs ķermenim liktu ik reizi notrīsēt. Tad es saprotu ,ka gribu tagad, tieši tagad sajust tavu locekli sevī . Tavs loceklis ir gatavs .. Tavas stingrās rokas satver mani un tu savu locekli ievadi manī.Es sajustu dziļi sevī-virzoties iekšā un ārā no manis. Pareāli viens otru glāstītu un skūpstītu. . . Manas rokas stingi satvērušas tavu augumu. Tavs loceklis ciets dziļi mani iekšā.😈 . Vel pāris grūdieni un es sajūtu, ka tavs loceklis kļūst cietāks, tu palielinu tempu un drīz vien ar beidz. 1853 1 3 pirms nedēļām 3.6/5 - (23 Kopā balsis)
- Homoseksuālis
Cum dump Man patika būt par cum dump.Kādu vakaru sēdēju Grindr un biju ļoti uzbudināts , gribējās ātru seksu bez liekām sarunām. Tā es sarunāju tikšanos ar kādu apmēram 50 gadus vecu vīrieti ar 19 cm locekli.Biju savā viesnīcas numurā. Atstāju durvis vaļā, uzvilku jockstrap un nostājos četrrāpus ar paceltu dibenu. Viņš ienāca iekšā, un es viņu pat īsti neredzēju. Tas mani uzbudināja vēl vairāk doma, ka kāds nepazīstams vīrietis ienāk, lai tevi izmantotu.Viņš pieskārās manam dibenam, vispirms ievietoja vienu pirkstu, tad divus un sāka mani stimulēt. Ilgi negaidot, viņš ievietoja mani savu locekli un sāka mani intensīvi un stingri drāzt.Atceros to brīnišķīgo brīdi, kad pēc viņa elpošanas varēja just, ka viņš tūlīt beigs. Viņš pilnībā izlādējās manī, un es paliku stāvam četrrāpus, kamēr viņš saģērbās un aizgāja.Viņa sperma tecēja ārā no mana dibena.Pēc kāda laika atnāca otrs vīrietis. Viņam vairs nevajadzēja lubrikantu. Viņš ievietoja savu locekli vietā, kur vēl bija iepriekšējā vīrieša sperma, izdrāza mani, beidza un aizgāja.Tā es vienā vakarā apkalpoju divus vīriešus. 1671 0 3 pirms nedēļām 2.4/5 - (42 Kopā balsis)
- Homoseksuālis
Pieredze cruising kluba Tajā nakti biju diezgan iedzēris un sajutos ļoti horny. Iegaju cruising kluba, bija diezgan daudz cilvēki kas ieraugot jaunu cilvēku skatījās ar interesi. Es aizgāju tālākajā istaba kur atrodas sling. Tur tumsa stāvēja kāds vīrietis, es nekavējoties nostājos uz ceļiem in vinam saku sūkāt. Tas ka es vinu neredzēju un publiski stāvēju uz ceļiem ar vina locekli mutē mani ļoti uzbudinaja. Viņam vina diezgan paliels loceklis, vins paņēma manu galvu un saka drāzt mutē. Pēc neilga laika vins pacēla mani, novilka man bikses un pastūma uz slinga pusi, liekot man tur apgulties. Es apguļos uz muguras, pacēlu augšā kājas, vins ilgi nekavējoties, ielika savu locekli man dupsi un saka intensīvi drāzt. Es saku vaidēt un tas izraisīja interesi no pārējiem. Tumsa es redzeju ka sāk parādīties citi džeki. Kāds pienāca pie manas galvas, saķēra galvu un saka drāzt mani mutē, kamēr pirmais turpināja drāzt dupsi. Bija pilnīga tumsa, vairāki viriesi, draza mani dupsi un mutē pēc kārtas. Laikam kādi 4-5. Kad visi pabeidza; es piecēlos, apgerbjos un aizgāju. 2300 0 1 pirms mēneša 4/5 - (26 Kopā balsis)
- Homoseksuālis
Trešā deva. Sporta zāle man nekad nav bijusi vieta, kur es cenšos kļūt spēcīgāks, vismaz ne tādā veidā, kā to dara citi vīrieši, man tā drīzāk ir vieta, kur es varu izvingrināt un izstaipīt ķermeni tā, lai tas kļūst tvirtāks, lokanāks un es jau esmu pieradis pie pie savām kustībām, es nedomāju par to, kā tas izskatās no malas, jo svarīgākais ir manas iekšējās sajūtas un tajos brīžos es pat aizmirstu, ka zālē ir vēl kāds.Par viņu es zināju ļoti maz, redzēts darbā, smagā auto šoferis, viens no tiem, kuri ienāk ofisā, paņem papīrus, dažreiz kaut ko pajautā un aiziet. Viņš bija liels, masīvs, ar mierīgām kustībām, it kā viņam nebūtu jāpieliek nekādas pūles, lai kaut ko smagu paveiktu. Mēs nekad nebijām pat runājuši. Tikai daži skatieni, kuri beidzās, jo es vienmēr nolaidu acis. Arī šeit sporta klubā, es viņu biju ievērojis, viņš vienmēr trenējās ar lieliem svariem, vienmēr savā ritmā.Kad es pabeidzu, es devos uz dušu, ļāvu ūdenim tecēt pāri ķermenim, man patika to izbaudīt. Noskalojies es nesteidzīgi devos uz ģerbtuvi ar dvieli ap gurniem, es jutu to mieru, kas nāk kopā ar tukšu ģērbtuvi, ar klusumu, kur neviens nepievērš uzmanību.Noslaucīju matus, ļāvu tiem nokrist līdz pleciem un tad, pagriežoties pret spoguli, es pamanīju tās līnijas uz muguras, gaišākas par pārējo ādu, divas pāri pleciem, viena zemāk un tik tikko redzamu trīsstūrīti, kurš pāriet līnijā virs gurniem, tas bija pietiekami, lai es saprastu savu paviršību, kuru biju pieļāvis vasarnīcā eksperimentējot ar sieviešu veļu un izbaudot jauko saulīti. Es brīdi vienkārši stāvēju, skatoties un mēģinot saprast, cik tas ir pamanāmi no malas. Un tikai tad es sajutu, ka es neesmu viens.Es lēnām pacēlu skatienu. Viņš bija tur. Tas pats vīrietis no darba, viņš mierīgi stāvējai un uz īsu brīdi mūsu skatieni satikās spogulī. Viņš paņēma dvieli un it kā tas būtu visdabiskākais turpinājums, uzrunāja mani.“Esmu manījis tevi darbā, strādā birojā, vai ne…? Starp citu, esmu Georgs. Bieži te nāc?”“Jā.. es.. Pauls.. man patīk izlocīt ķermeni!”Es jūtu, kā es to pasaku mazliet pārāk ātri, it kā es gribētu aizpildīt klusumu pirms tas kļūst smagāks un to pateicis, uzreiz novēršu skatienu uz spoguli. Tajā pašā laikā es apzinos, ka pārāk spēcīgi jūtu viņa klātbūtni, pārāk tuvu, lai to ignorētu.Kādu brīdi viņš tikai stāv klusējot. Šajā klusumā man pašam rodas vēlme kaut ko piebilst, it kā man būtu jāattaisnojas, bet es to neizdaru. Viņš nedaudz sakustās un atkal paskatās uz mani, šoreiz mazliet tiešāk, es to jūtu.“Ķermeņa formas tev.. labas.. jautājums tikai, ko tu pats vēlies attīstīt?”"...paldies.. nu... es nezinu.. nav man konkrēta mērķa."Es jūtu, kā siltums izplešas sejā vēl pirms es pabeidzu teikumu, it kā ķermenis būtu paspējis reaģēt ātrāk nekā domas un es atkal uzreiz novēršu skatienu, it kā ar to varētu kaut ko paslēpt.Uz brīdi iestājas klusums. Viņš nemēģina aiziet un viņa miers mani mulsina vēl vairāk. Es ar dvieli vēlreiz pārvelku pār matiem, vairāk mehāniski nekā vajadzības dēļ, tikai, lai kaut ko darītu un tajā pašā laikā es mēģinu slēpt savu muguru. Viņš nedaudz noliec galvu sānis, it kā skatītos uz mani no cita leņķa.“Ja nav mērķa, tad nav arī, pie kā pieturēties.”Viņš uz brīdi apklust, paskatās prom, it kā tas būtu tikai nejaušs komentārs, bet tad piebilst, jau mazliet citā tonī.“Tu vairāk izskaties pēc tāda, kurš grib, lai uz viņu skatās.. vīrieši… nevis pats kļūt stiprāks.”Georgs to pasaka bez uzsvara, bez ironijas, bez jebkādas emocijas, it kā tas būtu vienkāršs secinājums, nevis kaut kas, kas būtu jāpasniedz uzmanīgāk un tieši tas mani uz mirkli apstulbina.Es jūtu, kā viss manī sabrūk vienā mirklī, it kā viņa teiktais būtu izvilcis uz āru to, ko es līdz šim biju turējis cieši sevī un neapzināti manas kustības kļuva pārāk ātras, gandrīz neveiklas, satverot drēbes, mēģinot tās uzvilkt tā, lai viss būtu aizsegts, lai nekas vairs nebūtu redzams, es centos pazust no šī brīža.“Es… es… Ko tu ar to domā? Nē… es…”Mana balss izklausījās smalkāka, nekā es gribētu un es pats to dzirdēju, tā padarīja visu vēl sliktāku, jo arī viņš to dzirdēja. Es centos noslēpt muguru, instinktīvi pagriežoties, piespiežot dvieli, pēc tam kreklu, it kā audums varētu izdzēst tās saules atstātās līnijas, kuras es pats tikai pirms brīža ieraudzīju.Viņš pienāk tuvāk. Viņa roka — smaga, silta — pieskaras manai mugurai. Tieši tur, kur palikušas tās gaišākās līnijas, vispirms augstāk, pāri pleciem un tad zemāk, gandrīz apzināti atkārtojot to formu, mani pārņem nepazīstamas sajūtas, jo tas ir pieskāriens, kurš neko neslēpj.Es sastingstu, jo nezinu, kā reaģēt. “Tu vari neslēpt… es redzēju.”Viņš uz mirkli apklust, skatās tieši uz mani, ne vairs caur spoguli, bet tieši.“Tu mani interesē… tieši tāds, kāds tu esi.”Viņa plauksta aizskar manu gurnu, noslīd uz dibena un viņa pirksti to uz mirkli saspiež, ne stipri, bet pietiekami, lai tas nebūtu nejauši, pietiekami, lai es saprastu, ka tas ir apzināti. Mana elpa uz mirkli apraujas, ķermenim reaģējot ātrāk nekā domām.“Tev nav, jāslēpjas… no manis.”Viņš paskatās man acīs un viņa skatienā vairs nav tikai novērojums. Tur ir izvēle un piedāvājums.“Ja gribi, es varu tev parādīt, tavu vietu… gultā.”Es vēl pat neesmu īsti atguvies no tā, ko viņš pateica un vārdi paši izslīd ārā man no mutes, vairāk kā mēģinājums noturēties pie kaut kā saprotama, nekā reāls jautājums un es pats dzirdu, cik tas izklausās samāksloti.“Vai tas ir kāds joks…?”Viņš neatbild. Bet nākamajā brīdī viņš ir man aiz muguras, cieši piespiež mani sev klāt un es sajūtu viņa smagnējo ķermeņa siltumu, it kā tas būtu dabisks turpinājums tam, ko viņš man pateica un mana elpa uz mirkli apraujas. Es sastingstu. Sajūtu viņa puscieto, bet milzīgo locekli, kurš piespiežas manam dibentiņam, tā it kā starp kailajām miesām nebūtu drēbju, es jūtu cik tas ir iespaidīgs.“Tu pats jūti… ka tas nav joks.”Tas ir fakts. Es ievelku elpu, šoreiz dziļāk, vārdi nāk lēni, it kā katrs no tiem būtu jāizspiež ar varu.“Es… neesmu pārliecināts… par to, ko es gribu pats… man jāiet!”Uz mirkli viņš paliek kur bijis, tad lēni atkāpjas.“Labi. Padomā!”Neliela pauze.“Un visu laiku tev neizdosies aizbēgt no tā, ko pats gribi!”***Pēc tās reizes es uz sporta zāli vairs negāju, es pats sev neteicu, ka izvairos, bet katru reizi, kad doma par to uzpeldēja, es atradu iemeslu to atlikt, it kā man būtu vajadzīgs vēl mazliet laika, lai saprastu, kas ar mani īsti notiek, par to, kā es sāku sevi just.Darbā es Georgu ik pa laikam redzēju un katru reizi tas bija īss mirklis, sveiciens, neliela acu sastapšanās un es atbildēju, bet ne vairāk, it kā tur būtu robeža, kuru es vēl neesmu gatavs pārkāpt un tomēr katrā no tiem mirkļiem es jutu, ka viņš mani redz citādi un šī sajūta palika ar mani vēl ilgi pēc tam, kad viņš jau bija aizgājis.Mājās kad es biju viens, es sāku skatīties uz savu ķermeni ne tikai kā uz kaut ko, kas vienkārši ir, bet kā uz kaut ko, kas vienmēr ir bijis tuvāk citai formai, nekā es biju gribējis atzīt un stāvot pie spoguļa, es pieķēru sevi nevis analizējot, bet vērojot, kā līnijas veidojas pašas no sevis — šaurāka jostas vieta, maigāks plecu kritums, gurni, kas kustībā ieņem savu ritmu, nevis stingru, bet plūstošu un tas viss kopā pēkšņi vairs neizskatījās nejauši.Šīs sajūtas nebija jaunas. Tikai aizmirstas. Vai drīzāk — noliktas malā.Atmiņas nāca lēnām, bet skaidri, ne kā kaut kas svešs, bet kā kaut kas, kas vienmēr ir bijis manī, tikai klusāks un es atcerējos, cik dabiski tas reiz šķita — uzvilkt sieviešu apakšveļu, sajust, kā tā slīd pāri ādai, kā tā maina ne tikai izskatu, bet arī stāju, kustības, skatienu.Vēlāk tas kļuva par noslēpumu. Par to, ko darīju tikai vienatnē. Un tomēr — tas nepazuda. Es atcerējos vasarnīcu, to klusumu, kur neviens neskatās, kur var atļauties būt brīvākam un tos mirkļus, kad es ļāvu sev ieiet tajā sajūtā pilnīgāk, ne tikai uzvilkt skaistu sieviešu apakšveļu, bet arī iejusties lomā.Un tagad, pēc visa notikušā, tas viss pēkšņi savienojās. Ne kā atsevišķi fragmenti, bet kā viens vesels. Es vairs nevarēju izlikties, ka tas ir tikai ieradums, tikai ziņkāre vai tikai spēle. Tur bija vēl kaut kas. Kaut kas dziļāks.Un es pirmo reizi pieļāvu domu, no kuras es agrāk būtu izvairījies, ka varbūt es ne tikai gribu uzvilkt sieviešu apakšveļu. Varbūt es gribu būt tajā, kad esmu kādam blakus. Ne tikai uz mirkli. Bet pa īstam. Un līdz ar šo domu nāca vēl viena, daudz bīstamāka, daudz personīgāka, jo tā vairs nebija tikai par mani vienu. Georgs. Tas, kā viņš uz mani skatījās. Nevis kā uz dabas kļūdu, bet kā kaut ko… kas viņu interesē.Šī doma, kas vēl pirms dažām dienām būtu šķitusi neiespējama, tagad vairs neizklausījās tik sveša. Ja es patiešām… Ja es ļautu sev… Ja es būtu… Viņa.Un tur es apstājos. Ne tāpēc, ka doma nebūtu skaidra, bet tāpēc, ka, ja es to pateiktu līdz galam, atpakaļceļa vairs nebūtu. Un varbūt tieši tas mani biedēja visvairāk. Un tajā pašā laikā… vilināja.***Tajā rītā uz mana darba galda viss bija sakārtots kā vienmēr, nekas lieks, nekas nejaušs un tieši tāpēc tā izcēlās uzreiz — neliela tumša bundža, ar tīru, precīzu noformējumu, bez lētām detaļām, vairāk līdzīga dāvanai nekā nejaušam priekšmetam un bija skaidrs, ka tā šeit nav kļūdas pēc.Es to paņēmu rokā. Svars bija viegls, bet sajūta — nē. To rotāja neliels uzraksts - FEMORA. Blakus bija zīmīte. Es to vēru lēni, it kā pats sev dodot laiku vēl pēdējo reizi padomāt, pirms izlasu, lai gan es jau zināju, no kā tā ir un tieši tas lika vilkt garumā.“Šis tev palīdzēs turpināt sporta zālē iesākto!”“Neapstājies pusceļā. Atgriezies treniņos.”“Man tevis pietrūkst vairāk, nekā tu domā.”“Būšu tur piektdien vakarā. Gaidīšu!”— Georgs***Mājās, vakarā, pēc dušas, āda vēl bija silta un nedaudz jutīgāka nekā parasti un es biju iededzis dažas sveces, lai gaisma kļūtu mīkstāka, ielējis vīnu glāzē, apsēdos pie galda, noliku bundžu sev priekšā un kādu brīdi vienkārši uz to skatījos, it kā šis brīdis pats par sevi jau būtu daļa no izvēles.Es to atvēru lēni, bez steigas, izņēmu instrukciju, izlocīju to pilnībā un izklāju sev priekšā. Šoreiz es nolēmu izlasīt visu no sākuma līdz beigām, tieši tā, kā tas ir uzrakstīts.Es sāku ar efektiem un jau pirmais teikums lika man nedaudz aizkavēties, jo tas bija pārāk vienkāršs, lai būtu nenozīmīgs — paaugstināta ādas jutība visā ķermenī — doma par to, ka jutība varētu kļūt vēl izteiktāka, bija vienlaikus gan pievilcīga, gan nedaudz satraucoša.Es turpināju lasīt, neatraujot skatienu - izteiktāka un ilgāka reakcija uz pieskārieniem - šeit es jau sāku iedomāties, kā tas būtu, ja katrs pieskāriens kļūtu jūtamāks, ja tas neatstātu tikai īsu sajūtu, bet paliktu ilgāk, dziļāk un šī doma mani nevis atgrūda, bet lika pielipt tekstam vēl ciešāk.Nākamais - Ķermeņa tauku slāņa pieaugums, īpaši krūšu, gurnu un dibena zonā - pie šī teikuma es neapzināti sakustējos dīvānā, it kā mēģinot saprast, kādas sajūtas varētu rasties, kā tas mainītu stāju, kustības.Nākamais - Viegla muskuļu relaksācija, kustības kļūs plūstošākas - un es uz mirkli aizvēru acis, iedomājoties kādas būtu šīs kustības.Lasu tālāk - Siltuma viļņi, pārsvarā gurnu, vēdera lejasdaļas un dibena zonās - tagad es jau apzināti ievilku elpu lēnāk un es jutu, kā šī ideja pati par sevi sāk radīt reakciju, ne fizisku, bet domās, kas kļuva arvien skaidrākas.Es turpināju - Stājas maiņa, pilnvērtīgāka gurnu iesaiste gaitā - Nēkamais punkts - Pastiprināta reakcija uz apģērba pieskārienu - Es iedzēru vīnu un pārgāju uz nākamo sadaļu.Sensorie efekti.Paaugstināta nervu galu aktivitāte, tauriņu sajūta ķermeņa apakšdaļā, palielināta jutība uz pieskārienu intīmās zonās, ilgāka sajūtu noturība pēc pieskāriena - es jutu, ka man kļūst grūtāk to lasīt kā vienkāršu instrukciju.Es pārgāju tālāk. Psiholoģiskie efekti un blaknes.Samazināta psiholoģiskā pretestība, pastiprināta vēlme pēc tuvības un fiziska kontakta, emocionālā atvērtība, izteiktāka reakcija uz dominējošu klātbūtni, izteiktāka vēlme pēc personas, kura raisa simpātijas - pie šī punkta es apstājos ilgāk nekā pie jebkura cita, jo šeit vairs nebija runa par kaut ko vispārīgu.Lasu tālāk - Garastāvokļa svārstības, grūtības ignorēt savas vēlmes, miega traucējumi, koncentrēšanās grūtības, spontāna reakcija uz atmiņām vai skatieniem, viegla dezorientācija, pastiprināta reakcija uz rupju balsi, tuvumu, klātbūtni, sajūta, ka ķermenis domā ātrāk nekā prāts.Un tad es nonācu līdz beigām. Sekoja izcelts brīdinājuma teksts. LIETOŠANA TIKAI SIEVIETĒM!!!Es to vēroju ilgāk, nekā vajadzētu, it kā šī viena rinda pati par sevi jau būtu jautājums, nevis brīdinājums. Es turpināju. - Lietošana ārpus paredzētās grupas var izraisīt neprognozējamas hormonālas un psihofiziskas reakcijas, tostarp neatgriezeniskas izmaiņas ķermeņa uztverē un funkcijās.Šeit es apstājos, jo vārds “neatgriezeniskas” nebija kaut kas, ko var vienkārši izlasīt un iet tālāk, tas prasīja izvēli un tajā brīdī man kļuva skaidrs, ka šis ir virziens, kurā atpakaļceļa nav.Es izlasīju pēdējo rindu. - Jau pēc trim dozām vīriešiem iestāsies neatgriezeniskas reproduktīvās funkcijas izmaiņas, neauglība un impotence.Tagad viss kļuva vēl konkrētāks, jo tas vairs nebija vispārīgs formulējums, tas bija tiešs un es to izlasīju kā medicīnisku faktu, par to, kas ar mani notiks, ja es šo robežu pārkāpšu un uz mirkli es vienkārši paliku sēžot, ar instrukciju rokā, ļaujot šai domai nosēsties līdz galam apziņā. Neauglība. Impotence.Tas nozīmē, ka es vairs nekad neatgrieztos tajā lomā, kuru sabiedrība man ir iedevusi, tajā lomā, kuru es pats līdz galam nekad nebiju pieņēmis, bet arī nebiju pilnībā noraidījis, jo vienmēr bija palikusi iespēja, ka varbūt kādreiz, kaut kādā brīdī, es kļūšu par to, ko no manis sagaida. Un tieši šī iespēja šeit tika nolikta uz galda.Es sēdēju un domāju nevis par to, ko es zaudēšu, bet par to, vai tas vispār man kādreiz ir bijis vajadzīgs, vai tikai ideja, kuru es esmu mēģinājis noturēt tāpēc, ka tā “vajadzētu būt”, nevis tāpēc, ka es to patiešām gribu.Un jo ilgāk es domāju, jo skaidrāk kļuva, ka tas, ko šis brīdinājums apraksta kā zaudējumu, manā gadījumā vairāk izskatās pēc atbrīvošanās, nevis atteikšanās un šī doma mani nevis nobiedēja, bet nomierināja.Ne uzreiz, bet pakāpeniski. Jo, ja man tas nav svarīgi… tad kas mani vēl tur šajā pusē? Es paskatījos vēlreiz uz rindu. LIETOŠANA TIKAI SIEVIETĒM!!! Šoreiz tas vairs neizklausījās pēc brīdinājuma. Tas izklausījās pēc jautājuma, uz kuru man pašam ir jāatbild.***Tas nebija impulss, tas bija lēmums, es atvēru skapi un nevis meklēju kaut ko nejaušu, bet uzreiz pievērsos sieviešu apakšveļas komplektam, kuru biju pircis tieši šādam vakaram.Es to izņēmu ārā lēnām, ar piesardzību, kādu parasti nepievērš drēbēm, bet šoreiz tas nebija vienkāršs apģērbs, tas bija lēmums.Es apsēdos uz gultas malas un uz mirkli vienkārši turēju to visu rokās, it kā vēl negribētu sākt, nevis tāpēc, ka šaubītos, bet tāpēc, ka šis brīdis pats par sevi jau bija svarīgs. Tad es sāku ģērbties, lēnām kustībām, katrs pieskāriens ādai bija apzināts, nevis mehānisks, es baudīju katru auduma pieskārienu.Krūšturis viegli piekļāvās, apakšbiksītes nostiprināja sajūtu, ka ķermenis tiek uztverts mērķtiecīgāk un kad es pievienoju zeķturi un nostiprināju zeķes, ķermeņa kustības kļuva plūstošākas, it kā tās sekotu līnijām, kuras šis komplekts uzliek, nevis es tās kontrolētu.Es piecēlos un devos atpakaļ pie galda un es pat nepamanīju, kā solis pārgāja kaut kādā vieglā, gandrīz nemanāmā dejas ritmā, es jutu kā mans ķermenis izbauda šo apakšveļu.Es apsēdos. Paņēmu glāzi. Iedzēru nelielu malku un paskatījos uz tūbiņu. FEMORA. Es paņēmu vienu tableti un noliku sev priekšā un brīdi vienkārši uz to skatījos. Es paņēmu to starp pirkstiem, kustības bija mierīgas, apzinātas un maigas, kad es to pacēlu līdz lūpām, es uz mirkli aizvēru acis, tāpēc, ka šis solis bija jāizjūt līdz galam.Tad es to ieliku mutē, iedzēru vīnu, ļaujot tam aiznest līdzi šo pirmo dozu. Pirmo no trim, vis grūtākajām un liktenīgajām.***No rīta viss bija pārsteidzoši mierīgi, pat tik mierīgi, ka uz mirkli es sev ļāvu noticēt, ka nekas īsti nav sācies, ka vakardiena ir palikusi tikai kā doma, jo pieceļoties, kustoties, ģērbjoties, es jutu savu ķermeni tieši tādu pašu kā vienmēr, bez jebkādām izmaiņām. Darbā sākumā viss ritēja kā parasti, es pievērsos dokumentiem, centos ieiet ierastajā ritmā, bet pamazām es sāku just, ka manī mainās reakcija uz apkārtējo, cilvēku balsis kļuva kaitinošākas, kustības traucējošākas un es pats kļuvu jūtīgāks pret sīkumiem, kurus citkārt pat nepamanītu un šī iekšējā spriedze sāka uzkrāties bez skaidra iemesla.Georgs neparādījās. Un tieši tas mani sāka kaitināt visvairāk, lai arī mūsu saskarsme darbā nekad nebija bijusi liela, šoreiz es pieķēru sevi gaidot viņu, gaidot to īso mirkli, kas agrāk neko nenozīmēja, bet tagad šķita nepieciešams un viņa neesamība kļuva pārāk pamanāma.Līdz pusdienlaikam šī sajūta tikai pieauga un kaut kur vēdera lejasdaļā parādījās pirmās konkrētās sajūtas, ne asas, ne sāpīgas, bet pietiekami noturīgas, lai es tās nepārtraukti justu un līdz ar tām parādījās arī pavisam vienkārša, fiziska vajadzība, kuru vairs nevarēja ignorēt.Es piecēlos un aizgāju uz tualeti, lai pačurātu un tas bija tik ierasti, ka es pat nedomāju par rīcību, līdz brīdim, kad iegājis kabīnē un aizvēris durvis, es novilku bikses un bez vilcināšanās apsēdos uz poda sēdus. Tas notika automātiski.Un tikai pēc mirkļa es apzinājos, ka esmu apsēdies, lai izdarītu to, ko vīrieši parasti dara stāvot un šī doma mani uz mirkli izsita no līdzsvara, jo tas vienkārši bija noticis tā, it kā tas būtu dabiski. Es paliku tualetē uz mirkli ilgāk, nekā vajadzētu, lai saprastu, kāpēc tas šķiet tik… pareizi.Kad es atgriezos pie sava darba galda, koncentrēties vairs nebija iespējams, jo sajūtas vēdera lejasdaļā kļuva izteiktākas un līdz ar to arī ķermenis sāka reaģēt, es biežāk mainīju pozīciju, kustības kļuva nemierīgākas un kaut kur starp kājām parādījās kairinājums, kas nepazuda, bet palika, viegli, bet nepārtraukti un tas sāka ietekmēt visu pārējo. Viss mani kaitināja. Cilvēki. Troksnis. Laiks. Un visvairāk tas, ka viņš joprojām neparādījās.Es pieķēru sevi domājot par viņu biežāk, nekā gribētos, nevis apzināti, bet kā reakciju uz šo sajūtu, it kā viņa klātbūtne varētu kaut ko sakārtot un tas mani padarīja vēl nemierīgāku. Beigās es sapratu, ka vairs nespēju normāli nosēdēt, ka katra minūte velkas pārāk ilgi un bez liekas vilcināšanās es savācu savas lietas un devos mājup.Ejot, es manīju, ka mana gaita ir kļuvusi citāda, pietiekami, lai es to justu, mazliet piesardzīgāka, mazliet savāktāka, it kā ķermenis pats meklētu citu līdzsvaru un šī sajūta vairs nebija kaut kas, ko varētu ignorēt.***Vakars mājās mani uzreiz pārņēma savā ritmā, es vairs nemēģināju izlikties, sajūta ķermenī bija kļuvusi pārāk skaidra, pārāk nepārtraukta, tā prasīja uzmanību, prasīja reakciju. Es apstājos istabas vidū, mana roka neapzināti pacēlāsi.Tā atrada dibentiņu ar tādu dabiskumu, kas mani uz mirkli pārsteidza, šajā kustībā bija vairāk nekā parasts pieskāriens, tas bija mēģinājums saprast, kas ar mani notiek. Es aizvēru acis uz mirkli un sāku glāstīt savu dibentiņu, no mutes izlauzās kluss, sievišķīgs vaids, kuru es pat nebiju plānojis.Un tajā pašā brīdī doma par viņu - Georgu - uzradās nevis kā ideja, bet kā sajūta, pārklājot visu pārējo, it kā šī kustība būtu nepilnīga bez viņa, it kā tā prasītu ne tikai manu klātbūtni, bet arī viņa un tas mainīja visu. Es atvēru acis un paskatījos uz galdu. FEMORA. Šoreiz vairs nebija ne šaubu, ne vilcināšanās.Es piegāju tuvāk, atvēru to, kustības bija mierīgas, bet noteiktas un izņēmu tableti. Tad es to ieliku mutē, uzdzēru pa virsu vīnu un nevilcinoties noriju. Otrā, es vienkārši konstatēju.***Es pamodos no dīvainām sajūtām ķermenī, vēl pat neatverot acis, es skaidri jutu smagumu gurnos un dibentiņā tādu velkošu, noturīgu, tādu, kas neļauj vairāk aizmigt. Es apsēdos gultā un uzreiz sajutu, kā gurni reaģē uz katru kustību, dibentiņš bija ļoti jūtīgs, it kā es to būtu trenējis visu nakti, es sapratu, ka tas nav vienkārši diskomforts, tas ietekmēs visu dienu.Es piecēlos un piegāju pie spoguļa, paskatījos uz sevi tuvāk, es pamanīju, ka lūpas ir kļuvušas pilnīgākas, nedaudz uzpampušas, bet galvenais jutīgas un kad es tām pieskāros ar pirkstiem, sajūta bija izteikta, dzīva tāda, kas neizzūd uzreiz, bet paliek un es instinktīvi atkārtoju šo pieskārienu vēlreiz, it kā pārliecinoties, ka tas nav iedomāts. Mana elpa kļuva dziļāka. Es paskatījos uz krūtīm. Krūšugali bija jūtami piepampuši un kad es viegli uz tiem uzspiedu, sajūtas bija asas, pārāk izteiktas, it kā ķermenis pats pieprasītu, lai es tam pievēršu uzmanību.Es uzvilku ierasto darba kreklu. Un uzreiz to novilku. Audums bija par raupju, par smagu, tas ļoti kairināja piepampušos krūšugalus. Mēģināju uzvilkt bikses, tās šķita nepiemērotas, it kā mans ķermenis vairs nepieņemtu to, kas vakar bija pilnīgi normāls.Es stāvēju istabas vidū ar drēbēm rokās un sapratu vienu ļoti konkrētu lietu — es šodien nevaru iet uz darbu ne tikai tāpēc, ka es jūtos savādi, bet tāpēc, ka man pat nav, ko uzvilkt šajā stāvoklī, kādā es esmu, jo man vajadzēja citas drēbes - maigākas tādas, kas netraucē, bet pielāgojas.Gurni joprojām sāpēja, dibentiņš bija jutīgs, manas kustības palika lēnas un apzinātas. Es vairs nevilcinājos. Es piezvanīju un atprasījos no darba.***Veikalā es neapstājos pie ieejas un nevilcinājos, bet droši gāju iekšā un uzreiz devos uz sieviešu sadaļu. Šoreiz es to neuztvēru, kā izaicinājumu, bet loģisku turpinājumu tam, ko es jau biju pieņēmis sevī un tāpēc manas kustības bija mierīgas un pārliecinātas.Es neķēru pirmo, kas pagadās, es pieskāros audumiem, paņēmu, paturēju rokās, lai sapratu, kas man ir vajadzīgs. Darbam un ikdienai tumši pelēkas bikses, tās bija mīkstas, ar augstāku jostasvietu, lai man būtu vieglāk kustēties, lai nenospiestu gurnus un dibentiņu, kurš bija palicis īpaši jutīgs. Tajā pašā laikā tās joprojām izskatījās pietiekami neitrālas, lai es varētu tās nēsāt ikdienā bez liekas uzmanības.Viegli rozā topiņu izvēlējos automātiski, nevis kā drosmes soli, bet ieklausījies savās sajūtās. Topa krāsa nebija agresīva, tā nebija uzkrītoša, bet tā vairs nebija arī neitrāla un es nodomāju, ka darbam tas derēs, lai es justos citādi, bet ne tik ļoti, lai tas pievērstu uzmanību.Balto krūšturi es izvēlējos, lai nosegtu krūšu galus un tos tik ļoti nekairinātu krekls berzējoties gar tiem, šī izvēle bija vairāk par ķermeņa vajadzību nekā par izskatu.Sporta sadaļā es vairs nedomāju tikai par sevi, bet arī par to, ka vakarā es iešu uz zāli un viņš tur būs, tas mainīja visu.Rozīgie legingi ar puķu ornamentu piesaistīja mani uzreiz, šoreiz es necentos izvēlēties neitrālāko variantu, es sapratu, ka tieši šis ir tas, kas man šobrīd der, jo tie ne tikai pielāgosies ķermenim, bet arī izcels to un šī doma nostiprināja manu izvēli. Saskaņots sporta krūšturis-tops nāca komplektā un tas ļoti iepriecināja mani. Maiciņa, viegli rozīga un īsa, bija pēdējais šīs sporta buķetes elements.Krēmīgi baltais halātiņš ar mežģīņu detaļām nebija nepieciešamība tādā pašā veidā kā pārējais, bet, kad es to paņēmu rokās, es uzreiz sapratu, kāpēc tas man ir vajadzīgs, jo mājās man vairs nepietiks ar vienkāršu apģērbu, man vajag kaut ko, kas ne tikai netraucē, bet arī saskan ar to, kas notiek manā ķermenī, kas ir viegls un mīksts.Nostājos rindā, gaidot savu kārtu ar iepirkumu groziņu rokās, līdz pamazām sāku just skatienus, tādu kā fonu, kas kļūst arvien pamanāmāks. Tad es sapratu, kā es stāvu — gurni viegli pavirzīti sāņus, svars balstās uz vienu kāju, otra brīvāka atslābināta, mugura atbrīvota, manā stājā bija kaut kas plūstošs, mīksts, neuzspiests un pietiekami atšķirīgs, lai to pamanītu. Kad es to sapratu, es varēju to pamainīt, bet es to nedarīju.Kad pienāca mana kārta, es piegāju pie kases un sāku likt drēbes uz letes, vienu pēc otras, necenšoties tās slēpt vai aizsegt no apkārtējiem un kasiere uz mani paskatījās ar vieglu smaidu, kas bija vairāk profesionāls nekā personīgs.Viņa sāka skenēt. Pīkstiens. Vēl viens. Gandrīz pabeigusi skenēt, viņa paskatījās uz mani un uzsāka sarunu.— Saglabājiet čeku! Ja draudzenei kaut kas nederēs, varēsiet atnākt un pamainīt izmēru.Es ļāvu šiem vārdiem palikt gaisā uz mirkli un tad mierīgi, bez steigas atbildēju.— Izmēri derēs, es to pērku sev!Viņa uz brīdi sastinga. Tikai mirkli.— Ā… labi… — viņa klusi noteica un nolaida skatienu uz skeneri, turpinot darbu.Pīkstiens. Vēl viens. Aiz muguras dzirdēju čukstus, kurus nevarēja saprast, bet bija saprotams, ka tie ir par mani un tomēr tas mani vairs nesatrauca.Es samaksāju, bez liekām kustībām paņēmu maisiņu, pagriezos un gāju. Es jutu savu gaitu, tā vairs nebija tāda kā agrāk, bet šoreiz es to neanalizēju. Es to pieņēmu.***Es uzvilku legingus, pieskaņoto sporta krūsturi, īso krekliņu, kurš mazliet atsedza vēderiņu un iegāju trenežieru zālē. Jau ar pirmajiem soļiem es sajutu savu ķermeni, gurnu kustības, kā dibentiņš reaģē uz katru soli, cik ļoti legingi pieglaužas ādai un nepārtraukti atgādina par sevi, no malas es noteikti biju pamanāms.Georgs jau trenējās. Es viņu pamanīju uzreiz un viņš mani, bet viņš netuvojās, neuzrunāja un šī klusā, neuzmanība mani aizskāra daudz vairāk, nekā jebkura tieša reakcija būtu spējusi.Es sāku trenēties, it kā koncentrējoties uz vingrinājumiem, bet patiesībā arvien vairāk izrādot sevi, es vairākas reizes pietuvojos viņam pietiekami tuvu, lai viņš nevarētu to nepamanīt un tomēr katru reizi viņš turpināja savu, it kā es būtu tikai vēl viens cilvēks šajā telpā, nevis tas, kurš apzināti ir nostājies viņa redzeslokā.Cilvēki pamazām sāka aiziet, telpa kļuva tukšāka, skaņas retākas un līdz ar to arī katra kustība kļuva redzamāka, izteiktāka un es jutu, kā mans sākotnējais nemiers pārgāja neapmierinātībā un neapmierinātība kaut kādā iekšējā saspringumā, tas kļuva arvien grūtāk ignorējams.Kad mēs palikām divatā, telpā vairs nevarēja paslēpties aiz citu klātbūtnes. Es apstājos, uz mirkli izbaudot šo brīdi un tad bez steigas novilku krekliņu. Es paliku tikai legingos un pieskaņotajā sporta krūšturī, ļaujot sev būt tādam, kāds šobrīd jutos.Es neskatījos uz viņu, bet jutu, ka viņš mani vēro, jutu to telpā, jutu to sevī un tomēr — viņš turpināja savu, it kā tas neko nemainītu, it kā šis nebūtu signāls, it kā šis viss būtu domāts citam. Tieši tas mani sāka grauzt no iekšpuses, jo šoreiz es vairs nebiju tajā stāvoklī, kurā es gaidu vai šaubos, es biju izdarījis izvēli, es biju atnācis.Tas manī izraisīja dusmas, asas, koncentrētas. Es stāvēju tur, jūtot savu ķermeni, jūtot, kā elpa kļūst dziļāka, kā šis klusums starp mums kļūst smagāks un pirmo reizi es vairs nejutos kā tas, kurš gaida. Es jutos kā tas, kurš prasa un tas mani pašu pārsteidza.Georgs aizgāja uz dušām, it kā nekas īpašs nebūtu noticis, it kā visa iepriekšējā spriedze būtu tikai manā galvā un es vairs nespēju palikt šajā telpā, kustēties starp svaru stieņiem un spoguļiem, it kā viss būtu kā agrāk, jo nebija. Es mazliet vēl pagaidīju, tad sapratu, ka es tomēr sekošu viņam.Georgs tur stāvēja, tikko iznācis no dušas, ūdens vēl lēni pilēja pāri viņa pleciem un spalvainajām krūtīm un es pirmo reizi vēroju viņu gandrīz kailu, tikai dvielī ap gurniem. Viņa ķermeni, smagu, vīrišķīgu, izteikti spalvainu, ūdens vēl kavējās starp matiņiem un šis skats mani piesaistīja, tas mani vilka tuvāk.Es klusējot piegāju viņam klāt, tik tuvu, ka starp mums vairs nebija gaisa, ar roku pieskāros viņa spalvainajām krūtīm, es sajutu viņa siltumu, raupjumu, dzīvo klātbūtni un tas mani vēl vairāk iedvesmoja. Es noliecu galvu un ar lūpām pieskāros viņa krūtīm, sāku tās skūpstīt un ar skūpstiem lēni virzījos zemāk, skūpstīju vēderu, mani uzbudināja viņa biezais apmatojums.Es sajutu, kā mana elpa mainās, kā manas kustības kļūst maigākas un neapzināti pats nolaidos uz ceļiem viņa priekšā. Es pacēlu skatienu, viņš mani vēroja un joprojām klusēja. Un tieši viņa klusums, neiejaukšanās — padarīja visu vēl tiešāku, vēl neizbēgamāku.Mana roka lēnām pieskārās dvielim uz viņa jostasvietas, uz mirkli es apstājos un tad lēnām es to atbrīvoju, ļaujot tam noslīdēt un šajā vienkāršajā darbībā bija vairāk nozīmes nekā jebkuros vārdos. Georga loceklis bija iespaidīgs un skaists, tas pa pusei jau bija piebriedis un es nenoturējos, es kāri to noskūpstīju, ieelpojot viņa vīrišķo smaržu!Viņa roka pēkšņi stingri satvēra manus matus un ar vienu īsu kustību viņš atlieca manu galvu atpakaļ, liekot man paskatīties augšup, tieši uz viņu un šajā kustībā bija tik daudz pārliecības, ka visa mana vēlme, kas mani bija vedusi līdz šim brīdim, uz mirkli palika ieslēgta manī.“Nesteidzies!” viņš noteica mierīgi.Viņa pirksti joprojām turēja manus matus, galva atgāzta, elpa dziļāka nekā pirms brīža un viņš uz mani skatījās ilgi, it kā vērtējot ne tikai to, ko es daru, bet arī to, kas ar mani notiek.“Cik devas jau pieņēmi?” Jautājums izskanēja tieši, bez liekām niansēm.“Divas,” es atbildēju.Georga lūpas viegli savilkās smaidā, kurā bija gan apstiprinājums, gan kaut kas vairāk, ko viņš nepateica skaļi.“Tabletes ir līdzi?”“Jā, skapītī.”Viņš atlaida manus matus un stingri sagrāba manu roku, piecēla mani kā bērnu, kurš pats vairs nelemj par kustības virzienu un veda ārā no dušu telpas, pāri slapjajai grīdai, cauri gaitenim, līdz mēs nonācām ģērbtuvēs.Es atslēdzu savu skapīti ar kustībām, kas pēkšņi šķita pārāk lēnas pret viņa klātbūtnes noteiktību un tiklīdz durvis atvērās, viņš pats pastiepa roku, paņēma tūbiņu ar tabletēm un izņēma vienu.Tad viņš apsēdās uz sola. Pavēra spēcīgās kājas, viena pēda palika uz grīdas, bet otru viņš pacēla uz sola malas, ķermeni nedaudz atbalstījis uz rokas un šajā pozā bija tā pati pārliecība, kas bija visā viņa klātbūtnē kopš pirmā brīža. Viņš paskatījās uz mani.“Tagad!”***Es bez jebkādiem iebildumiem, pietuvojos Georgam un atkal nolaidos uz celīšiem viņa priekšā. Ar seju pieliecos tuvāk viņa, nu jau mazliet vairāk piebriedušajam loceklim. Viņa spalvainās un masīvās olas brīvi karājās zem masīvā un vēnainā locekļa. Es ar pirkstiem apķēru locekli, piepacēlu to un sāku maigi skūpstīt un laizīt viņa sēklinieku maisiņu, tas bija tik spalvains, ka es tā matiņus uz mēles jutu, kā paklājiņu. Viņa sēklinieku maisiņš ik pa brīdim sarāvās un atbrīvojās, man patika šīs sajūtas uz mēles. Ar pirkstiem sajutu, kā viņa loceklis kļūst pilnīgi ciets, es atrāvos no oliņām un palūkojos uz to. Tas bija kļuvis ļoti garš un resns, ar izteikti sārtu piebriedušu galviņu un piebriedušām vēnām, kuras uz tā veidoja interesantus rakstus. Es piespiedu mēli pie locekļa pamatnes un lēnām sāku savu kustību augšup galviņas virzienā. Es pavēru lūpas un maigi iesūcu locekļa galviņu mutītē, tad ar mēli sāku to glāstīt veidojot apļveida kustības ap to. Georgs nodrebēja un es jutu kā viņš uzliek roku man uz pleca, tad gar manu kaklu virza to uz sejas pusi un ar pirkstiem noglāsta man vaigu. Es ar roku aptvēru viņa locekli, novērtējot tā resnumu, es izlaidu to no mutes un vēroju locekļa galviņu, kura mirdzēja no manas mutītes atstātā mitruma. Es pilnībā atvēru muti, izbāzu mēli un vairākas reizes paberzēju locekļa galviņu pa to. Georgam izlauzās vaids. Es atkal paņēmu locekli starp lūpām, ievadīju dziļāk un sāku lēnām sūkāt. Kamēr ar vienu roku es turēju locekli ar otru es sāku glāstīt Georga spalvainās kājas. Es pacēlu acis un ieraudzīju, viņa skatienu. Georga skatienā bija viss - mana pilnīgā pakļaušanās viņam, viņa svētlaime, kuru viņš savienoja ar mani caur savu locekli, kuru es turēju mutītē. Viņa lielais, spalvainais vēders piepildīja manu pasauli, viņa spalvainās rokas un krūtis, viņa skatiens, kurš pieņēma manu orālo padevību viņam. Es biju ekstāzē!Vēl mazliet pasūkājis es atkal izlaidu locekli no mutes. Es pieliecos zemāk, lai loceklis un oliņas būtu virs manas sejas. Georgs mazliet platāk paplēta kājas. Es ar degunu un muti pieplaku pie viņa sēklinieku maisiņa, izjutu tā svaru un galvu reibinošo aromātu, likās, ka maisiņā ir sava dzīvība, jo tas viļņojās uz manas sejas. Es sāku skūpstīt un laizīt maisiņa grumbas, līdz tās kļuva mitras.Es sajutu viņa roku savos matos, viņš stingri satvēra tos un piepacēla manu galvu, lai mana mute būtu tieši pretī viņa milzīgā locekļa galviņai. Es pavēru mutīti un viņš uzsēdināja to atpakaļ uz sava milzeņa. Palēnām Georgs kļuva aizvien agresīvāks un pats sāka drāzt mani mutītē. Viņš sajuta, ka es labprātīgi atdodu kontroli un tas viņu uzkurināja vēl vairāk. Georgs izmantoja šo neierobežotās baudas brīdi un vairākas minūtes agresīvi mani drāza mutītē. Es sūkāju un laizīju cik vien labi spēju, vaidēju baudā, izpaužot savu izmisīgo vēlmi paņemt visu, ko viņš vēlas man dot. Ar brīvo roku es kaislīgi glāstīju viņa spalvaino augšstilbu un dibenu izrādot savu pateicību un kaisli. Georga loceklis sāka neprātīgi pulsēt, izdalot sāļu šķidrumu, kurš sāka plūst pa mutes sieniņām. Tad no viņa mutes izlauzās dzīvniecisks, mežonīgs rūciens un es sajutu, kā manā mutē iešaujas pirmā spermas strūkla. Ar katru nākamo spermas strūklu viņš skaļi ierēcās, ātri ieelpoja un atkal spermas šļāciens un viņa rēciens, kā no mežonīga lāča. Georga ķermenis spēcīgi raustījās, tagad viņa sperma šļācās garās plūsmās un turpināja piepildīt manu mutīti ar bagātīgu spermas daudzumu.Kad viņš pilnībā bija iztukšojies, viņa loceklis mazliet atslāba un Georgs paskatījās uz mani. Viņs uzlika roku man uz sejas un lēni izvelkot locekli no manas mutītes, noglāstīja man vaigu.“Turi, vēl nerij! Atver muti!” viņš norūca.Es pacēlu seju pret viņu un pavēru mutīti, kura bija pilna ar viņa spermu. Georgam starp pirkstiem parādījās tablete, kura bija gaidījusi savu kārtu. Viņš satvēra manu zodu, piepaceļot manu galvu augstāk. Viņa skatiens uz mirkli noslīdēja zemāk, uz manu pavērto un spermas piepildīto mutīti, tad atkal atpakaļ pie manām acīm, it kā viņš pārbaudītu nevis to, ko redz, bet to, vai es pats saprotu, līdz kuram brīdim esmu nonācis.“Tātad trešā?” viņš mierīgi noteica.Manā galvā domas sāka trakot. Pirmais vakars ar vīna glāzi rokā, tad otrais, FEMORA, blaknes, neauglība, impotence. Neatgriezeniski!“Tu visu saproti?” viņš pajautāja.Es lēni, bet skaidri pamāju, jo es tiešām sapratu. Varbūt ne visu, kas nāks pēc tam, bet šo robežu — šo robežu es sapratu ļoti labi. Viņš paskatījās uz mani vēl dažas sekundes, it kā pārliecinoties, ka šī nav tikai mirkļa reakcija, ka es tiešām visu apzinos. Viņš pieskārās manai apakšlūpai un tad iemeta tableti manā spermas piepildītajā mutītē. Maza tablete, bet tik nozīmīga un manas domas skrēja caur galvu viena pēc otras — bērnības sajūtas, slepus vilktā veļa, viņa rokas, viņa balss, viņa loceklis. Tad es aizvēru mutīti un skatoties Georgam acīs jutekliski noriju lielo spermas daudzumu un trešo devu!***Es līdz galam nesapratu, kā tieši vakarā biju nonācis mājās, jo atmiņas par ceļu bija kā caur miglu, fragmentos, kuros es atcerējos tikai atsevišķas sajūtas — vēlo vakara gaisu uz ādas, klusās ielas, savas elpas smagumu un to dīvaino mieru, kas bija iestājies manī pēc tam, kad nekas vairs nebija jālemj.Sestdienas rītā es pamodos lēni, it kā ķermenis pats vilcinātos pilnībā atgriezties nomodā un jau pirmajā brīdī es sapratu, ka šis rīts nav līdzīgs nevienam citam, ko es jebkad biju piedzīvojis, jo sajūtas nebija tikai neparastas — tās bija spēcīgas, pilnas, gandrīz pārāk intensīvas, it kā viss mans ķermenis vienā naktī būtu kļuvis par kaut ko citu.Gurni bija smagi, piepildīti ar dīvainu, velkošu spriedzi, kas izplatījās pa visu iegurni, dibentiņš uzkarsis. Krūšgali bija cieti, uzpampuši un jutīgi līdz sāpīgumam, bet tad mana uzmanība noslīdēja zemāk. Es paskatījos uz vietu, kas vienmēr bija bijusi skaidra, nepārprotama daļa no tā, ka es esmu vīrietis. Mans loceklis bija sarāvies, mazs, kluss, gandrīz vairs nepamanāms, bez dzīvības, bez reakcijas. Mans ķermenis nemeloja un tas, kas bija noticis, nebija pārejošs, tas nebija tikai nogurums vai nejaušība — tas bija tieši tas, kas bija rakstīts instrukcijā, tajā rindā, kuru es lasīju tik uzmanīgi. Neauglība. Impotence. Neatgriezeniski.Uz mirkli es vienkārši gulēju, jūtot, kā šī doma izplešas manī un pārsteidzošākais, ka neuztrauc. Tajā pašā laikā mans ķermenis dzīvoja ar pavisam citām sajūtām, daudz spēcīgākām nekā jebkad agrāk — ar siltumu gurnos, ar pulsējošu jutīgumu iegurnī, ar dīvainu, neatlaidīgu spriedzi, kas lika kājām viegli pavērties pašām no sevis. Un šī sajūta bija tik spēcīga, ka to nevarēja ignorēt. Es aizvēru acis uz mirkli un sajutu, kā elpa kļūst dziļāka, kā ķermenis pats meklē kustību, meklē pieskārienu, meklē kaut ko vairāk.***Sestdiena ieilga kā viena gara, smaga elpa, jo tas, kas bija sācies no rīta, dienai ejot pārvērtās par kaut ko daudz spēcīgāku, daudz primitīvāku, par sajūtu, kura vairs nepiederēja tikai manām domām, bet pašam ķermenim, instinktam, kas bija pamodies un vairs nedomāja vīrieša loģikā, bet kā sievietes ķermenis, kurš ir atvērts, kurš gaida, kurš meklē.Es staigāju pa dzīvokli, mēģināju sēdēt, mēģināju lasīt, pat ieslēdzu televizoru, bet nekas no tā nespēja apslāpēt sajūtas, tik skaidras un tik neapstrīdamas, ka es tās pat necentos apklusināt. Man vajag vīrieti. Tādu, kurš ņem ar spēku un šī doma manā galvā sāka dzīvot ar pavisam citu loģiku, gandrīz instinktīvu, sievišķīgu, tādu, kurā nebija vietas analīzei, bet bija kaut kas dziļāks — sajūta, ka es gribu būt paņemts, gribu tikt iegūts, gribu būt sieviete vīrietim. Un šajā domā bija tikai viens vārds. Georgs.Es ilgi, tukši skatījos telefonā, līdz beidzot saņēmos un rakstīju viņam. Ziņa bija īsa, man pat tā šķita pārāk atklāta, pārāk tieša un tomēr es to nosūtīju.“Georg… es nevaru nomierināties. Mans ķermenis vēlas vīrieti.”Dažas minūtes pagāja klusumā. Tad telefons iepīkstējās.“Nomierinies.”Tikai viens vārds. Un tas mani satricināja vairāk nekā klusums. Es piecēlos no krēsla, sāku staigāt pa istabu, gurni instinktīvi šupojās, elpa bija smagāka un pēc dažām minūtēm es rakstīju atkal, šoreiz bez mēģinājuma sevi kontrolēt.“Tu nesaproti… tas nav prātā. Tas ir ķermenī. Es gribu vīrieti. Es gribu tevi.”Atbilde nāca pēc ilgāka brīža.“Es saprotu daudz labāk, nekā tu domā.”Es ilgi skatījos uz šo tekstu. Pārāk ilgi. Tad uzrakstīju vēlreiz, jo sajūta manī bija kļuvusi gandrīz neizturama.“Man vajadzīgs vīrietis seksam. Es gribu būt paņemts kā sieviete. Es gribu, lai tu mani iegūsti.”Šoreiz atbilde atnāca ātrāk, bet tā bija aukstāka.“Izskatās, ka neesi sapratis savu vietu!”Es sastingstu, skatoties uz ekrānu. Pirksti uz brīdi palika nekustīgi, bet sajūta ķermenī nekur nepazuda, tā tikai kļuva dziļāka, smagāka un es, saņēmies rakstīju vēl vienu ziņu.“Kādu vietu? Man vajag vīrieti!”Ilgu brīdi telefons palika kluss un tad parādījās vēl viena ziņa.“Bļa.. savu KUCES vietu, gaidīt! Dot, kad prasa - nevis uzprasīties!”Tajā brīdī es sajutu, ka manas rokas viegli trīc, no tā paša nemiera, kas dzīvoja manā ķermenī jau kopš rīta. Es vēl ilgi sēdēju ar telefonu rokā, skatoties uz viņa vārdiem, jūtot, ka mani nolika tur, kur man jābūt.***Svētdiena pagāja smagi un vienlaikus izplūdusi, it kā laiks būtu zaudējis savu ierasto ritmu un viss būtu pakārtots tikai vienai lietai — manam ķermenim un kājstarpei, kura vairs nespēja nomierināties, kura dzīvoja savā nemitīgajā spriedzē, liekot man atkal un atkal meklēt kaut kādu atvieglojumu un tieši tāpēc es vairākas reizes dienā nonācu vannas istabā, kur noskalojos pats un izskaloju kājstarpi ar vēsu ūdeni, ļaujot tam plūst pāri ādai, pāri jutīgajām vietām, kuras reaģēja uz katru temperatūras maiņu. Es pat vairākas reizes izmantoju klizmu un viss tas patiešām palīdzēja, nomierināja, apslāpēja manu iekšējo karstumu, bet to man nācās atkārtot atkal un atkal.***Pirmdienas rīts sākās ar to pašu nepieciešamību meklēt kaut nelielu kontroli pār to, kas ar mani notiek un es atkal stāvēju vannas istabā, ļaujot vēsam ūdenim plūst pāri ādai un izskaloju sevi uztaisot klizmu, tas bija vienīgais veids, kā savākties pirms došanās ārā, pirms mēģināt ieiet dienā, kura jau tagad šķita pārāk gara.Darbā laiks vilkās. Stundas stiepās un katra mana kustība krēslā, tikai vēl vairāk pastiprināja apziņu par manu ķermeni, par to, kā tas reaģē, kā tas nemitīgi atgādina par sevi un es arvien biežāk pieķēru sevi pie tā, ka elpoju dziļāk, ka uz mirkli aizveru acis, cenšoties savākties, bet tas nedeva ilgstošu efektu un man nācās bieži apmeklēt tualeti, lai kaut mazliet izskalotu savu spraudziņu!Vakars nāca lēni. Kolēģi pamazām aizgāja. Telpa kļuva aizvien klusāka, līdz es paliku viens. Un tad durvis atvērās. Georgs ienāca bez steigas. Viņa skatiens bija auksts, koncentrēts un tajā nebija nekā lieka, tikai skaidra klātbūtne, kas uzreiz aizpildīja telpu, padarot to mazāku. Viņš aizvēra durvis un aizslēdza. Klikšķis bija kluss. Man pār muguru pārskrēja drebuļi, it kā ķermenis būtu reaģējis ātrāk nekā prāts, es piecēlos no krēsla un iznācu galda priekšpusē. Apstājos tur, jūtot, kā mana elpa kļūst dziļāka, kā katra sajūta pastiprinās, jo man nebija iespējas atkāpties. Mēs bijām divatā un šis fakts bija pietiekams, lai viss pārējais pazustu.Tad strauji pietuvojies Georgs satvēra mani un pagrieza ar muguru pret sevi. Ar rupju kustību viņš nospieda mani ar krūtīm uz galda. Viņa plauksta starp manām lāpstiņām spieda uz leju tik nepārprotami, ka es instinktīvi pats pieņēmu šo pakļāvīgo pozu un nemēģināju pretoties.Ar otru roku viņš satvēra manu bikšu jostasvietu un ar nepielūdzamu kustību vilka manas bikses uz leju, it kā šis būtu tikai tehnisks solis ceļā uz kaut ko tālāku un manas bikses noslīdēja man līdz potītēm. Viņš nekavējās. Es sajutu, kā viņš satver manas apakšbiksītes un nākamajā brīdī tās tika noplēstas ar sausu, skaidru skaņu, kas telpā izskanēja pārsteidzoši skaļi. Mana elpa uz mirkli aizrāvās, no tā, cik tieša bija šī darbība. Pēc brīža manas saplēstās apakšbiksītes tika iestumtas man mutē.“Nekad,” viņa balss bija asa.Un tajā pašā mirklī sekoja spēcīgs sitiens ar plaukstu pa manu dibentiņu, liekot man ieelpot straujāk, pleciem saspringstot.“Nedusmo,”Atkal sitiens. Vēl spēcīgāks.“Mani!!!”Trešais sitiens, bez vilcināšanās. Manas acis pašas piepildījās ar asarām, ne tik daudz no sāpēm, cik no tā, cik intensīvs ir šis brīdis, cik daudz sajūtu vienlaikus pārņēma manu ķermeni.Tad es sajutu kā kaut kāds vēss šķidrums tiek izspiests uz mana anālā gredzentiņa. Negaidot Georga pirksts piespiedās tam un ar apļveida kustībām sāka meklēt ieeju. Es instinktīvu sarāvu savu caurumiņu ciešāk.“Atslābinies, Kuce!!!” Georgs norūca.Es centos atslābināties, ļaujot viņa pirkstam ieiet manī. Viņš to sāka kustināt iekšā un ārā, it kā cenšoties mazliet izstiept mani. Tad izņēmis pirkstu, viņš vēlreiz uzspieda uz mana caurumiņa vēso šķidrumu un negaidot starp saviem dibena vaidziņiem es sajutu ko citu. Georga locekli!! Es nezinu kā viņš to bija paspējis izvilkt no biksēm, bet tas jau bija pilnībā piebriedis un gatavs. Es sajutu viņa lielo locekļa galviņu pie sava iesmērētā, bet vēl ciešā caurumiņa."Mmmmhhhmmm!" man izlauzās, kad pirmais centimetrs ieslīdēja manī. Sāpes bija intensīvas un man vajadzēja sakopot visu spēku, lai nekliegtu un nelūgtos viņam apstāties. Es biju paredzējis, ka tas būs sāpīgi. Bet es negaidīju, ka sāpēs tik ļoti. Es nolaidu galvu, aizvēru acis un ciešāk sakodu zobos savas saplēstās apakšbiksītes, stenot no savādajām sajūtām. Atslābinies, es sev teicu. To tu gribēji. Tu gribēji, lai tevi iegūst vīrietis. Koncentrējies uz sajūtām un ignorē sāpes.Neskatoties uz mokošo diskomfortu es negrasījos liegt Georgam baudu mani iegūt. Par laimi man, viņš nesteidzās, lēnām ievadot savu locekli manī, ļaujot manam caurumiņam izstiepties un pielāgoties viņa apkārtmēram. Sāpes nedaudz mazinājās, bet vēl svarīgāk, es sāku just uzbudinājumu. Georgs lēnām sāka kustināt gurnus, viņa loceklis kustējās manī iekšā un ārā, izbaudot mana caurumiņa stingrību. Es ar pirkstiem cieši satvēru galda malu, piespiežot sevi izturēt dedzinošās sajūtas un koncentrēties uz baudu. Lēnām, bet noteikti, es varēju just, kā mans caurumiņš atveras brīvāk ar katru grūdienu.“Jā! Kuce!” viņš rēca un sāka mani rupji drāzt. Viņš bija nežēlīgs, bet es ļāvos viņam. Bauda bija nepazīstama, bet tomēr reibinoša. Mana vaidēšana kļuva skaļāka un nesakarīgāka. Es nespēju noticēt tam, kas notiek. Viņš mani drāza vēl desmit minūtes un es jau vaidēju, kā meitene, nē, kā sieviete!Viņa izturība bija nereāla un es zaudēju laika izjūtu. Mans prāts šķita kā izkusis sviests. Es viņam biju objekts, ciešs, silts caurums un viņš to izmantoja. Pēkšņi mani pārņēma intensīvs, nekontrolējams orgasms un mans caurumiņš saspieda Georga milzīgo locekli, signalizējot par manu sakāvi."Jā, Kuce…," viņš rūca. "Es tūlīt... Es beigšu... dziļi tevī. Jā!!!" Viņš mani drāza arvien spēcīgāk un spēcīgāk."Jā, pie velna! Sasodīts..." viņš skaļā orgasmā iekliedzās un es sajutu, kā manu caurumiņu piepilda karsta sperma. Georgs spazmatiski izbaudīja savu vīrišķīgo orgasmu, rēkdams kā zvērs. Es izkusu viņa rokās un gaidīju. Viņa orgasms lika manam ķermenim vibrēt. Nomierinājies un izsmēlis sevi, viņa loceklis izslīdēja no manis. Georgs atzinīgi papliķēja mani pa dibentiņa vaigiem, tad no kabatas izņēma anālo korķi un ievadīja to manā caurumiņā.“Tagad tu esi mana Kuce un spermai ir jāpaliek iekšā! Es tevi drāzīšu kur un kā gribēšu! Ja vēlēšos, likšu zem citiem! Viss skaidrs?!”“Jā! Georg...” 2209 0 2 pirms mēnešiem 4.8/5 - (16 Kopā balsis)
- Homoseksuālis
Es atkal biju sūkāt Es atkal biju sūkāt. Jau kādu laiku man ļoti gribējās mutē sajust locekli un sēklu, bet apstākļi liedza ļauties šim priekam. Darbs, mājas, visādas darīšanas - un tā visu laiku. Beidzot saplānoju, un sanāca, ka darba laikā būs brīvāks brīdis. Tajā rītā bija jābūt Āgenskalnā. Ievietoju te sludinājumu un gaidīju, ka kāds atsauksies. Atsaucās, kā parasti, visādi “čau” un “varam”, bet bez konkrētības. Viens čalis no Eksporta ielas gan likās sakarīgs, bet īsti nav pa ceļam, plus vēl risks, ka, ja nu tomēr “dročītājs”, tad es paliktu bez baudas. Tāpēc pirms braukšanas Eksporta ielas virzienā, ātri pārskrienot sludinājumiem, pamanīju, ka draudziņš, ar ko jau esmu ticies, ir ievietojis sludinājumu. No Āgenskalna līdz Jūrmalai tikpat, cik līdz Eksporta ielai. Īsa, pāris teikumu sarakste, un es jau esmu ceļā uz zināmo adresi Jūrmalā. Atkal patīkamais satraukums no gaidām - šoreiz mazāks nekā iepriekšējā reizē, jo puisis un vieta zināma, bet tāpat sajūtas burvīgas. Ierados, padzērām kafiju, bikses nost un gultā iekšā. Viņš apgulās uz muguras, es viņam pa vidu starp kājām. Sākumā noskūtais draudziņš (tādi man patīk) bija pavisam atsābis. Paņēmu viņu mutē, ar rokām nepieskaroties — turēju ar lūpām un ar mēli laizīju no visām pusēm. Piebrieda tas pavisam ātri, kļuva ciets, un visam vairs vieta mutē nepietika. Sūkāju cītīgi, laizīju un aplaizīju. Sajūtas burvīgas. Pāris reizes mēģināju paņemt viņu visu mutē, bet nesanāca - pie tā man vēl jāpiestrādā. Es iemācīšos viņu visu ierīt, ļoti gribētos to prast. Sūkāju un laizīju diezgan ilgi, palika karsti un nedaudz piekusu, bet tas, ka draudziņš ne uz brīdi nepalika mīkstāks, deva man pašam pārliecību par savām spējām, un es turpināju. Gan laizīju, gan sūkāju, ar roku arī palīdzēju. Guvu no procesa baudu - neviens arī nebija solījis, ka būs viegli. Drīz jau jutu, ka čalim savelkas muskuļi un saspringst viņš viss, ne tikai loceklis man mutē. Un tad sajutu, kā klusu drauga kunkstienu pavadīta man mutē ieplūst silta sēkla - ieplūst daudz, un vēl, un vēl. Sajūta brīnišķīga - es turu locekli mutē, mute kļūst arvien pilnāka. Noriju. Neļaušu es tai gardajai mantai nekur aiztecēt - noriju visu un vēl izsūcu līdz pēdējai pilei, kas tur palikusi. Turu pipeli mutē, kamēr viņš labsajūtā raustās. Man arī absolūta bauda un labsajūta. Tas bija burvīgi. Gribas atkārtot. Gribētos pamēģināt sūkāt dažādās pozās - es uz ceļiem, un puisis sēž uz krēsla vai gultā. Es guļu uz muguras, un viņš man bāž mutē tupot man blakus. Vēl nezinu, kā ir sūkāt, guļot uz muguras, kad galva karājas pār gultas malu. Un vēl gribētos, ka es sēžu uz grīdas, atspiedies ar muguru pret sienu, un kāds pienācis drāž mani mutē - tā, ka atpakaļceļa nav. Un vēl gribētu sūkāt divas, vai vairāk, pipeles reizē, vai pēc kārtas. Vai gribat, lai jums pastāstu, kā bija, kad būs nākamā reize? Vai varbūt gribat iedot man atsūkāt? 2463 0 3 pirms mēnešiem 4.7/5 - (29 Kopā balsis)
- Homoseksuālis
Prostatas masāža Šis būs gan stāsts gan arī lūgums dalīties ar pieredzi un padomiem. Pašos pirmsākumos,kad es sapratu ka es gribu seksu arī ar vīrieti un vēlos lai mani iegūst es nemācēju atraisīties. Kādreiz kad lieta ar vīrieti nonāca līdz gultai es kļuvu kā paralizēts, bija bailes ,kauns, tāpēc nemācēju atraisīties un izbaudīt. Mani varēja drāzt mutē,dupsī un grozīt tā kā seksa lelli. Nebija arī nekādas saprašanas par prostatu un ka no tā visa var gūt baudu. Kad mani nēma priekšā man nebija nepatīkami,bet arī baigo kaifu nejutu. Līdz kādreiz mīlējos ar vienu vīrieti ar kuru man jau iepriekš bija seksiņš līdz ar to jutos brīvāk. Skūpsti, minetiņš, tad stāvus, tad četrāpus. Es piekusu, viņs teica,nāc man virsū. Pirmo reizi es lakstīju uz locekļa,man sāka patikt. Sāku sajust iepriekš nejustu uzbudinājumu, pār visu augumu skrēja patīkamas tirpas,likās viss augums ir erogēnā zona. Viņš spaidīja manas krūtis,tajā mirklī man pat likās ka tās paliek lielākas😄, trīcēju no patikas,likās kaut kam jānotiek bet nekā... Kad viņš bija beidzis,es pastāstīju par savām sajūtām, tad arī viņš mani apgaismoja. Sāku vairāk par to interesēties,pats ar sevi eksperimentēju bet nekā. Ari pēc tam ar citiem partneriem nebija šo sajūtu, diemžēl. Varbūt kāds var padalīties ar pieredzi, vai armani kas ne tā,vai tas ir atkarīgs no partnera. Ļoti gribētos kādreiz to izjust atkal un līdz laimīgām beigām. 2413 0 4 pirms mēnešiem 4.2/5 - (15 Kopā balsis)
- Homoseksuālis
Melnais draudziņš Reāls stāsts par manu pirmo pieredzi ar tumšādaino vīrieti. Ballīte Rīgā bija beigusies,biju diezgan iereibis, sagribējās vakaram turpinājumu. Esmu bi,bet iereibušam tā kā ļoti sagribējās piedzīvojumus uz savu pakaļu, tāpēc devos uz Kalniņa 4 , toreiz tad tur vēl bija sauna. Pašā saunā bija tikai divi vīrieši, nedaudz papļāpājām,iedzērām. Viņiem abiem vilka uz BDSM, tā kā tas man nevisai devos uz kinozāli. Ja godīgi iereibis jau biju pamatīgi, staigāju pa videozāli,bet arī tur bija patukšs. Pustumsā kādam uzgrūdos, atvainojos,arī viņš atvainojās krieviski,bet ar stipru akcentu. Vīņs piedāvāja iedzert kafiju,ok,ejam uz bāru un tikai gaismā ieraudzīju- nēģeris! Neesmu rasists un aizspriedumu šajā jomā man nav. Kafija bija izdzerta,gājām uz videozāli. Es apsēdos krēslā, bet viņš vilcinājās. Tajā brīdī man uzbudinājums jau bija tik liels ka pārējais jau notika instinktu līmenī. Tāpat sēžot pievilku viņu sev klāt, viņa bikšupriekša bija tieši man pretī sejai. Caur biksēm sajūtu viņa mantību. Pāris ātrie glāsti priekšpēlei un es steidzos atpakot dāvanu. Te nu tas bija, man tieši pie lūpām, melns, paliels, nedaudz līks. Tikmēr viņš jau bija novilcis man T kreklu glāstija mani, spaidīja manus krūšu galus. Tas tā uzbudināja,un es sāku sūkt viņa melno līko draudziņu. Tikmēr jau apkārt mums bija sanākuši jau pāris līdzjutēji. Kāds mēģināja arī savu locekli pa vidam man iemānīt,bet es biju pievērsies tikai savam jaunajam paziņam. Viņš beidza ātri man uz krūtīm, es tai mirklī sajutos kā nepiesātināma padauza, elsoju, izamērēju viņa nektāru sev uz krūtīm,kāri sūcu pēdējās piles no viņa daikta. Tai pašā mirklī spiežoties viņam klāt no jaudīgā uzbudinājuma beidzu arī es,pat nepaspēju bikšu prikšu attaisīt. Tā kā līdzjutēji kļuva jau pārāk uzbāzīgi,tināmies prom. Velkot kreklu pamanīju ka vēl kāds paspējis beigt uz manis, uz pleca un uz muguras bija pamatīga spermas šalts. Vēl iedzērām, ieminējos ka labprāt vēlreiz satiktos un gribētu arī anālo seksiņu. Apmainījāmies telefona numuriem,sarunājām kaut kad tikties. Pāris reizes sazvanījāmies, bet ne reizi nesanāca vienoties par laikiem kad tikties, jo toreiz es dzīvoju patālu no Rīgas. Bet mainot telefonus,pazaudeju viņa numuru, tā nu diemžēl seksiņš izpalika. Diemžēl... 2630 1 5 pirms mēnešiem 4.6/5 - (11 Kopā balsis)
- Homoseksuālis
ātrakais sex Pēc treniņa iegāju dušā, kaut kā prāts nesas uz neratnībām. Iznākot no dušas ieliku sludinājumu,kamēr ģerbos, jau bija viens piedāvājums tikties tūlīt un tagad, uzrakstiju atbildi. Praktiski uzreiz saņemu atbildi ar adresi un durvju kodu, izrādijas ka tas ir gandrīz blakus sporta zalei, 10 minušu gājienā no zāles. Tā kā arā samerā karsta diena, ģerbies biju vieglos šortos un t-kreklā, atrā soli nokļuvu līdz adresei, īsu brīdi pastāvēju pie durvīm,saņemos uzpiedu kodu un durvis atveras, kāpu uz otro stāvu. Piezvanīju pie durvīm, durvis gandrīz uzreiz tika atvērtas. Ienākot samērā lielā priekštelpā, dzīvokļa saimnieks stāvēja halātā un ar vērtējošu skatienu vērtāja mani. Tad īsa frāze,ejam, iegājam viess istabā,kur bija ādas divāns, sēdies, nometis halatu,manā priekšā stāveja ar pustāvošu pimpi un jau pēc mirkļa pimpis jau bija man mutē, sūkaju lēnām un maigi ar roku palīdzot,līdz sāka stāvēt kartīgi. Ģērbies nost un uz dīvana četrāpus, sajutu mazliet vēsus pieskārienus ap savu dupša caurumu, pēc mirkļa jau sajutu kā pimpis pie mana atspiežas pret manu dupša caurumu un lēnām spiežas iekšā. mazliet sāpīgi,bet tad sajutu specīgu un sapīgu grūdienu,piempis iegāja līdz galam, iebļavos ka sāp,klusē. Un sāka brutāli drāzt, ilga kadas 10 min, sajutu kā silta spermā iešļācās dibenā. Ģerbies un visu labu, gaidi e-pastu nakamai reizei. Izgājis pagalmā,jutos mazliet dīvaini. 2268 0 5 pirms mēnešiem 4.6/5 - (12 Kopā balsis)
- Homoseksuālis
Открытое письмо Все началось с моего объявления о массаже, размещенного в разделе для геев. Мне начал писать человек с пустым профилем. Он задавал бесконечные вопросы. Я терпеливо отвечал. Да, мне нравятся мужчины. Нет, я не пристаю к ним во время массажа, если, конечно, они сами этого не хотят… Я старался проявлять эмпатию, потому что чувствовал, что человек переживает, намереваясь переступить некую черту. Пусть даже эту черту он придумал себе сам. Я уже не сомневался, что впустую трачу с ним время, когда мы все же договорились о встрече. По анкете ему 40, на вид при встрече не дашь и 35. Но не красавец. Предлагаю принять душ. Говорит, что уже принял. «Отлично, тогда раздевайся и ложись на живот». Смотрю, как он раздевается, и заполняю его молчание какими-то ободряющими фразами. Он классно сложен, просто божественно. Я уже его хочу. Кстати, в переписке мы договорились, что оба будем голые и по ходу массажа я помогу ему кончить, но он оставляет трусы на себе. Стесняется :) Ладно, не будем форсировать. Сам я сбрасываю всю одежду, но он уже лежит на животе и не видит этого. Располагаюсь сбоку и начинаю мять ноги. Довольно волосатые. Говорю, что мне нравятся волосатые, мужественные ноги. Массирую икры, голени, стопы. Чувствую, как он расслабляется под моими прикосновениями. Ему уже хорошо, и мне тоже. Рассказываю случаи из практики, задаю вопросы. Отвечает, что играл с игрушками, но ничего серьезного с мужчинами не было. Я перехожу к бедрам. Дальше у нас в программе попа. Он не против, главное — аккуратно, без спешки. «Тогда снимаем трусы?» «Ок». Пока массирую ягодицы, чувствую, что он уже не только расслабился, но и хорошо возбудился, а значит можно позволить себе что-то большее. Я запускаю руку под его живот и осторожно вытягиваю оттуда член и яички. Член уже надулся, но головка все еще прикрыта. Размер небольшой. Я любуюсь и ничего не могу с собой поделать — у меня тоже начинает вставать. Продолжаю усердно мять бедра и ягодицы. Какие же красивые у него ягодицы. Круглые, мясистые. Не то, что моя плоская жопа… Иногда, как бы невзначай, руки скользят у него между булок. Иногда так же «случайно» поглаживаю торчащий из-под них член. Кажется, он начинает сочиться. Теперь захожу с головы. Интересно, как он отреагирует на мой член, ведь он не видел, как я разделся. Я несколько раз как бы случайно задеваю членом его плечи и руку. Он приподнимает голову, чтобы убедиться, что ему не показалось, и видит возбужденный член прямо перед собой. Он делает движение головой в мою сторону, будто хочет понюхать или попробовать на вкус, но я вовремя ускользаю, продолжая массаж вниз по руке. Извини, дружище, дразнить гораздо интереснее, чем переходить сразу к банальному минету. Он снова опускает голову. Теперь ему сложно сосредоточиться на моих прикосновениях, он думает о члене, который так близко. В подтверждение этого, когда я захожу сбоку, чтобы помассировать ему спину, он протягивает руку и ловит ладонью мой член. На этот раз я не уклоняюсь. Он держит его в руке, какое-то время ощупывает… затем я снова мягко высвобождаюсь и спускаюсь к его бедрам. Пора серьезно заняться его анусом. Аккуратно погружают туда палец, на минимальную глубину, и чувствую, как пульсирует простата. Клиент созрел :) Спрашиваю, готов ли он к самому интересному, и слышу в ответ глухое «угу». «Тогда поворачивайся на спину». Член теперь торчит вверх. Я хвалю его эрекцию, но член пока не трогаю. Глажу низ живота. Там тоже довольно густая растительность, и это возбуждает. От живота вниз, в пах, по яичкам, потом к анусу — и назад. Еще раз, и еще… Прошу согнуть ноги и раздвинуть их пошире, чтобы получить полный доступ к отверстию. Ноги согнуты, стопы упираются в пол. Я бы с удовольствием занялся этими стопами, вылизал бы каждый пальчик, каждую ложбинку, но я не уверен, что он к этому готов уже на первой встрече, поэтому переключаюсь на анус. Снова медленно ввожу палец. Он начинает постанывать. Спрашиваю, все ли в порядке. Еще одно глухое «угу». Не вынимая пальца, начинаю другой рукой массировать его член. Пока еще не дрочу, лишь запускаю палец под крайнюю плоть и вожу им под головкой. Кожа на члене смуглая, а головка выглядывает бледно-розовая, на конце — слезинка. Этот вид определенно сводит меня с ума. Я мечтаю попробовать эту красоту на вкус, но вдруг слышу: «Я кончаю». «Давай!» и продолжаю легко поглаживать под головкой. Она теперь темно-розовая, но так тоже красиво. Первая порция небольшая, за ней следуют три мощные, вязкие. Кажется, что сперма теперь везде. На его груди, на животе, на слипшейся шерсти внизу живота, на самом члене. Он лежит откинувшись назад, глаза закрыты. Я бережно вынимаю палец из ануса. Начинаю собирать языком сперму с члена. Потом зарываюсь лицом во влажные волосы на лобке. Вдруг чувствую, что он начинает как бы выскальзывать из-под меня. «Салфетка есть?» «Держи». Он снова зажался, замкнулся, как в начале встречи. «А в душ не хочешь?» «Не, я дома…» «Ладно». Быстро собрался, сухо попрощался. То есть не то чтобы совсем сухо, но между той степенью близости и открытости, которая установилась во время массажа, и его теперешним состоянием контраст разительный. «Все нормально?» «Нормально. Спасибо!» И ушел. Все было так хорошо. Что на него нашло? Может, когда он кончил и похоть прошла, стало стыдно, вернулись мысли, что трахаться с мужиками — это плохо? А может, я сразу оказался не в его вкусе, и он все время только ждал возможности поскорее сбежать? К сожалению, правильный ответ я не узнаю, потому что он стер нашу переписку и я больше не вижу его на сайте. Чувак, считай, что это мое открытое письмо к тебе. Я специально написал его по-русски, чтобы ты смог его прочесть. Ты мне очень понравился. Я мог бы подарить тебе еще много приятных минут, и ты мне тоже. Наверно, можно научиться хорошо кончать, забившись, как ты, в своей норке и используя игрушки. Но никогда в этом не будет того потенциала, той глубины, которая возможна при встрече с другим человеком, при слиянии двух в одно (если, конечно, они подходят друг другу, но мне кажется, что мы подходили). Нужно только время и немного совместных усилий. И тогда… Подумай об этом. 1375 0 5 pirms mēnešiem 4.9/5 - (30 Kopā balsis)
- Homoseksuālis
Rīta nemiers Jau vakar vakarā sāku lūkoties pēc piedzīvojuma. Sludinājuma sadaļa ir blīva, bet nekad nevar paredzēt iznākumu. Šķirstot, ķermenis un loceklis reaģē uz nebeidzamiem piedāvājumiem izklaidei. Izlemts, rīt no rīta. Domas urda jau no pamošanās brīža, strauji sagatavojos, saģērbjos …un… jā šodien pikantumam, ielieku dupsī plug… gatavs. Zem biksēm sieviešu drēbītes tik patīkami iespīlē ķermeņa daļas. Tuvojoties, redzu, ka mani gaida. Fūre. Kabīnē gaismiņa, atverot durvis vīrietis ir jau kails. Loceklis rokā un tiek noteikts, lai rāpjas iekšā. Šodien bez garām ievadrunām- nodomāju. Vīrietim ir skaidrs, ka šim rītam mauka ir atrasta. Apskata un apgrāpsta savu trofeju. Tieku nolikts uz ceļiem un seja iespiesta kājstarpē. Loceklis ir liels un pēc brīža jau siekalas, asaras ir visur. Ik pa brīdim galvu palaiž no tvēriena, lai ievilktu gaisa malku. Dupsis sārtojas no pliķiem. Cerams ārā neko daudz nedzird, jo kunksti un vaidi ir grūti valdāmi. 3516 0 6 pirms mēnešiem 3.9/5 - (17 Kopā balsis)
- Homoseksuālis
Gloryhole Brēmenē Pirms padsmit gadiem dzīvoju un strādāju netālu no Brēmenes. Brīvdienās nolēmu viens pats aizbraukt uz Brēmeni, apskatīt pilsētu utt. Kad jau pēcpusdienā devos uz staciju lai brauktu mājās, pāri ielai pamanīju neona gaismas reklāmu, o, sexšopiņš! Laika bija vēl pietiekami, nolēmu aiziet, varbūt ari ko nopirkt. Iegāju, veikals mazs, bet tālāk redzu ka ir videozāle. Samaksāju prasītās naudiņas un aiziet. Jāpiebilst ka pieredze man ar vīrieti bija, bet cruising clubā biju pirmoreiz. Trijos stāvos telpas dažādām gaumēm un izvirtībām. Apsēdos vienā no glory hole kabīnēm. Acis vēl nebija apradušas ar pustumsu, sirds satraukumā dauzījās. Sienās bija trīs caurumi un drīz vienā no tajiem parādijās pirmais "klients". Viss satraukuma pulsēja, iekšējā balss teica ,mūkam, bet kārdinājums bija liels un sāku to sūkt un tūlīt arī dabūju spermas devu mutē. Nebiju atjēdzies ka citā caurumā parādijās nākamais. Tā es īsā laikā dabūjis četras devas domāju ka jāpaņem pauze, izstaigāju visus stāvus, cilvēku bija daudz, laikam tā brīvdienās te notiek. Paskatījos kā uz šūpolēm ņēmās trīs tēviņi. Sajūta bija sirreāla, kaut ko tādu iepriekš biju redzējis tikai gay porno, bet te viss notiek pa īstam, visi apkārt kniebjas, ņemās, spaidās. Iegāju citā kabīnē, tur arī bia trīs caurumi, lielāki un ar aizbīdņiem. Tūlīt arī no blakus kabīnes parādijās loceklis, sāku to sūkāt, bet pēkšņi atvērās durvis un ienāca viens vīrietis, es apstulbis blenzu uz viņu, bet viņš, nekas,nekas turpini es paskatīšos. Un es muļķis noticēju, jau pēc brīža man bija jāsūkā arī viņam un vēl pēc brīža es jau biju četrāpus uz krēsla un viņš mani drāza un to visu apkārt esošie vēroja, kāds arī izmantoja manu muti. Doma ka baudu aizliegto augli bungoja man galvā,bet tas tikai pastiprināja kaifu. Izdrāzis mani viesis veikli notinās,bet pēc kāda laika atgriezās un atkal bez ceremonijām paņēma mani priekšā. Kad jau devos uz izeju mani koridorā uzrunāja vēl kāds vīrietis, viņš mani bija vērojis mīlējoties un nu viņam arī dikti griboties. Nu pēc trešā aktiņa gan dupsis sūrstēja, bet tas bija patīkami. Es šo klubu apmeklēju vēl pāris reizes, ļoti patika, un ja kad atkal būšu Brēmenē, obligāti turp došos 3640 0 8 pirms mēnešiem 4.3/5 - (22 Kopā balsis)
- Homoseksuālis
Un beidzot pirmā reize pienāca... Pirms sāku savu stāstu, gribu teikt ka es sevi vienkārši pēc fakta uzskatīju par hetero, bet sirdi sapņoju par seksu ar virieti. Un tā tas bija daudzus gadus, līdz pienāca šī diena... Bija lietains vakars vienā mazā Vācu pilsētiņā, sēdēju un garlaikots sāku šķirstīt dažādas interneta lapas, lidz uzduros geju saita Grindr reklāmai. Likās interesenti, uzinstalēju un arī piereģistrējos. Sāku iepazīties ar lapas funkcijām, līdz izleca ziņa - Sveiki seksīgais... Ko meklē? Mazliet apstulbu no tāda ātruma, bet mans nezināmais draugs turpināja, - varbūt vēlies ko pikantu? Varbūt mani, jeb šo? Parādijās stāvoša daikta foto, aptuveni 17 cm... Es skatījos kā apburts un tai pat laikā arī nenormāli uzbudināts. Katra mana ķermeņa šūna dega kaislē, domas man kliedza, jā piekrīti viņam, šis vakars var būt īsts, ar īstu vīrieti, ar īstu daiktu, ar spermu. Nu ko teiksi, gribi manu pimpi pagaršot? Būs forši, tev tikai būs vīņš jāsūkā... Es vairs nespēju domāt, pretoties, uzrakstīju JAAA... Saki adresīti un es braucu pie tevis, mans daikts grib tavā karstajā mutītē... Pēc aptuveni stundas mans jaunais draugs zvanīja pie durvīm... Es tās atvēru un tur bija viņš, mana auguma, platiem pleciem un ar žilbinošu smaidu. Vai varu ienākt? Un mirklī viņš bija jau iekšā dzīvoklī. Nekautrējies, redzēdams manu mulsumu, es visu izdarīšu pats... Kur tev ir vanasistaba, jautaja viņš? Es pamāju un aizverot durvis viņš noteica, ej uz istabu un gaidi, tūliņ būšu. Vēlams esi bez apģērba, tas piedos pareizās sajūtas. Vispār jau eamu kautrīgs, bet šoreiz ļāvos sava jaunā drauga vēlmēm, izģērbos un gaidīju... Te nu viņš nāca, kā grieķu dievs, kails, skaists un tas daikts, tik ciets, tik skaists... Redzu ka tev iepatikās mans pimpis, teica viņš, nākot man klāt. Tu šodien būsi mana palaistuve, sūkāsi kamēr es beigšu un atkal sūkāsi un es beigšu... Es neteicu ne vārda, tik pavēru savu muti un viņš bija man mutē. Viņš to grūda ārā, iekšā, ta maigi, bez brutalitātes. Vai tev patīk mana mazā palaistuve? Es ar acīm tik pamāju un turpināju sūkāt... Es biju iedomājies šo situāciju visādi, bet realitāte biJa pāri visām manām fantāzijām. Viņa loceklis bija tik karsts, brīnišķīgs, es to sūkāju kā neprātīgs, ik pa reizei ari laizot oliņas... Tā es peldēju kaisles viļņos kādu laiku, līdz mans draugs kaislē sāka drebēt un kliedza, es jau nāku... Mana mute piepildījās ar karstu spermu vēl un vēl... Sākuma nezināju ko darīt, bet kad garša man likās tīkama, es to riju nost un sūcu viņa daiktu līdz pēdējai pilei... Mēs atmetāmies dīvānā, es masēju savu daiktu un skatījos uz viņa daiktu, kas nekļuva mīkstāks... Turpinam, teica mans draugs un nolieca mani pie sava daikta. Tas atkal bija man mutē un ritmiski slīdēja man mutē iekšā un ārā. Jā sūc to mauķele mana, sūc un jau atkal mana mute bija pilna ar karstu spermu. Es noriju visu, izsūcu visu, neviena pilīte spermas nepalika ārpus manas mutes... Es biju ekstāzē un viņš arī... Tā mēs šķīrāmies bez vārdiem ar cerību tikties atkal.. Un es gribu sūkāt atkal un atkal... Ja vēlies padalīties ar savu daiktu un spermu, raksti... 3919 0 8 pirms mēnešiem 4.5/5 - (10 Kopā balsis)
- Homoseksuālis
Pirts ar turpinājumu, jeb Igauņu viesmīlība Tallinā ir geju klubs ar nosaukumu "69". Tā ir lieliska geju pirts, kuru cenšos apmeklēt katru reizi, kad esmu pilsētā. Kabīnēs ir bezmaksas prezervatīvi un lubrikanti, lielisks turku hamams un laba somu pirts ar sausu tvaiku... Es to ļoti iesaku, ja atrodaties Tallinā. Bet tagad nerunāju par pašu pirti, bet gan par to, kas ar mani tur notika starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu. Es biju Tallinā ceļā uz Somiju un nakšņoju viesnīcā. Dienu iepriekš redzēju sludinājumu vietnē Hornet, kur vietējais puisis jautāja, vai kāds vēlas iet kopā ar viņu uz to pirti. Viņš tur nekad iepriekš neesot bijis. Diezgan jauks puisis un, kā izrādījās, runāja labi krieviski. Mēs satikāmies ēkas priekšā, sasveicinājāmies un iegājām iekšā. Tā kā viņš tur bija pirmo reizi, es viņam visu parādīju, visu paskaidroju un visu pārējo. Kad mēs izģērbāmies un es redzēju, cik skaists, gaļīgs daikts viņam ir, manējais uzreiz arī manāmi pieauga, un viņš man par to izteica komplimentu. Mēs negājām uz “cruise zone” un uz kabīnēm, bet runājām, skūpstījāmies un masturbējām porno skatīšanās telpā un hamamā. Kad jau tuvojās pusnakts (sauna parasti tiek slēgta pulksten divos), viens puisis tvaika pirtī teica, ka, ja kāds vēlas doties pie viņa, viņš mums sarīkos ballīti. Mans jaunais paziņa piedāvāja aiziet (viņam bija auto). Parasti es neiesaistos šādos pasākumos, bet toreiz manī runāja iekāre, un es piekritu. Izrādījās, ka tā bija sešu cilvēku grupa: es un mans jaunais draugs vienā auto, bet vēl četri uzaicinātāja auto. Mājās visi atkal izģērbās, un sākās īsta orģija. Es apsēdos manam puisim virsū, kamēr viņš skūpstās ar citu puisi. Tajā brīdī īpašnieks mūs visus pasauca uz blakus istabu. Redzu, tur puiši jau drāžas. Es iekāpu ķermeņu kaudzē, pacēlu savu dibenu gaisā, un mani uzreiz sāk drāzt. Vīriešu ķermeņu tuvums, nejauši pieskārieni, glāsti – tas viss notvēra un aiznesa prom kā vilnis. Un man tas ļoti iepatikās. Es droši vien paņēmu trīs locekļus savā dibenā un vēl vairākus sūkāju, vienu reizi tiku līdz ejakulācijai un pāris reizes tiku apšļākts ar spermu. Pēc kādām stundām divām puisis, ar kuru atnācu, jautāja, vai es nevēlos doties ārā, un tā mēs nomazgājāmies, pateicāmies saimniekam un devāmies uz manu viesnīcu. Tajā naktī mēs vairs nedrāzāmies, vienkārši apgūlāmies uz platās viesnīcas gultas, apskāvāmies, aizmigām un gulējām kā nevainīgi bērni. (Tomēr no rīta, pēc pamošanās, nevainība atkal bija pazudusi.) Man ļoti patika, kā viss negaidīti izvērtās. Pēc atgriešanās Latvijā es kādu laiku turpināju sarakstīties ar to puisi, kamēr man bija profils vietnē Hornet, bet tad es profilu izdzēsu un vairs ar viņu nesazinājos. Ceru viņu kādreiz satikt klubā 69, kad būšu Tallinā. 2392 0 9 pirms mēnešiem 4.5/5 - (8 Kopā balsis)
- Homoseksuālis
"Gribu pamēģināt ar tevi" Apmēram pirms 10 gadiem, kad sociālie tīkli tikko bija sākuši iekarot pasauli un mūsu dvēseles, es izveidoju kontu Facebook. Jaunais saziņas formāts mani aizrāva, es daudz rakstīju, komentēju – dažreiz vieglprātīgi, nedomājot par sekām. Tāpēc, kad viena kolēģe ieskatījās manā profilā un izlasīja dažus no maniem vaļsirdīgajiem stāstiem, tas atstāja uz viņu spēcīgu iespaidu. Jau nākamajā dienā visa uzņēmuma komanda uzzināja par manu seksuālo orientāciju. Principā nekas briesmīgs nenotika. Protams, bija nepatīkami, ka apkārtējie uzzināja par kaut ko tādu, ko nebiju plānojis viņiem stāstīt. Tomēr es nesajutu no viņu puses nekādu naidu vai nicinājumu. Turklāt man šķita, ka daži vīrieši (un pat sievietes) sāka uz mani skatīties ar interesi. Viens no tiem bija puisis, kurš mūsu uzņēmumā bija atbildīgs par datoru un cita biroja aprīkojuma darbību. Garš, tievs kā žagars. Viņš izskatījās jaunāks par savu vecumu. Reiz viņš apsēdās pie mana galdiņa kafejnīcā, kur es pusdienoju, bet saruna bija ļoti neitrāla: par manu projektu internetā, par jaunākajiem Apple produktiem. Pēc pāris dienām viņš atkal apsēdās. Atkal tika atrasta neitrāla sarunas tēma, un tad viņš negaidīti teica, ka ļoti gribētu pamēģināt noskūpstīt vīrieti. Ko?! Man visur zosāda un skaņa ausīs. Viņš turpina stāstīt, ka ļoti to vēlas, ka baidās meklēt kādu internetā, ka gribētu pamēģināt ar mani. Apjucis devos uz savu darba vietu. Pēc stundas atjēdzos, vēl pēc stundas pie viņa piegāju un teicu, ka pēc darba mēs varētu doties uz to pašu kafejnīcu, kur pusdienojām. Un tā mēs arī izdarījām. Kafejnīcā pasūtījām pa kokteilim un devāmies "nomazgāt rokas" uz vīriešu tualeti - nelielu telpu, kuru var aizslēgt. Tualetē viņš ieslēdz ūdeni, es pieeju tuvāk, viņš pieliecas un piespiež savas lūpas pie manējām. Mana sirds dauzās ausīs tik stipri, ka nedzirdu, kā tek ūdens, un viņš jau iebāž mēli man mutē… Bet ilgi nevaram palikt tualetē. Mēs ejam iedzert kokteiļus un dodamies mājās. Sākam tikties: tikai skūpstoties un pieskaroties caur drēbēm. Pēc 2 nedēļām es nometos ceļos un sāku berzēt muti pret viņa izspiedumu caur džinsiem. Tad viņš atvilka rāvējslēdzēju, novilka nost bokseršortus… Garš penis, ļoti bāls. Resna priekšāda (mmm, spēlēties ar priekšādiņu man ļoti patīk). Viņš sacietē, kamēr es ar viņu rotaļājos, paaugas apmēram par 3 cm, kad ir pilnībā sacietējis, un saliecas uz priekšu. Es sāku viņu sūkāt, spēlējos ar viņa gaļīgo priekšādiņu, masēju to ar lūpām (mmmm). Jūtu, ka viņš sāk trīcēt un bez brīdinājuma nolaiž uz manas mēles; es noriju un turpinu ar priekšādiņu.Redzu, ka viņš ir apjucis, jo es noriju, nevis izspļāvu. Nez kāpēc… Viņš nomazgājas, es iedzeru no krāna. Viss kārtībā. Atkārtojām gandrīz tieši to pašu scenāriju apmēram 30 reizes 8 mēnešu laikā (tirdzniecības centrā, parkā...). Vienmēr noriju, pēc tam viņu notīrīju ar muti. Dažreiz mēģinājām satikties nedēļas nogalēs, bet tad gandrīz vienmēr viņš neieradās. Kad retas tikšanās nedēļas nogalēs tomēr notika, tajās reizēs mēs skūpstījāmies un apgūlāmies viņa gultā, un tad es viņam sūkāju, taisīju viņam rimingu, līdz viņš beidz. Pašā pēdējā reizē, kad mēs tikāmies, viņš gribēja, lai es viņu izdrāžu, bet es nevarēju tikt pāri mūsu ierastajām lomām, tāpēc viņš sēdēja man uz sejas un es viņu apmierināju ar rimingu, līdz viņš pabeidza, un tad vēroja, kā es sevi apmierinu. Šī bija vienīgā reize, kad es pabeidzu visā laikā, kamēr mēs bijām kopā, viņš nekad īsti nebija mēģinājis mani apmierināt. ...un tad viņš atrada jaunu darbu un aizgāja. Es centos uzturēt kontaktus, bet gada laikā viņš bija pazudis, Facebook konts pazuda, e-pasti tika ignorēti. Neesmu ar viņu runājis jau 10 gadus, bet nesen Maximā redzēju garu čomaku, kas man viņu atgādināja, visi tie sūdi atgriezās atmiņā, un es uzrakstīju kārtējo stāstu. 4236 0 10 pirms mēnešiem 4.7/5 - (3 Kopā balsis)
- Homoseksuālis
Sūdīgs randiņš Nezinu, vai man vispār vajadzētu stāstīt par to randiņu… Laikam jau vajadzētu. Domāju, šis stāsts piešķirs vietnei dažādību, tāpat kā tas piešķīra dažādību manai vienmuļajai seksuālajai dzīvei. Nesen man čatā uzrakstīja kāds aziāts, šķiet, ķīnietis. Viņam vietnē ir tukšs profils, bet viņš man atsūtīja savu fotoattēlu čatā. Diezgan jauks puisis, jaunāks par mani, nedaudz pāri 30. Viņš, braucot cauri, piedāvāja satikties. Aziāti ir mana vājība. Un šis ir diezgan mans tips: īss, tievs kā pusaudzis, biezi melni mati. Tomēr es nolēmu viņu pagaidām neaicināt pie sevis, bet ierosināju satikties dabā, pastaigāt gar Gauju. Mēs satikāmies autostāvvietā un devāmies pa taku mežā. Es ilgi nebiju runājis angliski, un viņš nezina ne vārda latviski, tāpēc sākumā saruna nevedās raiti, bet pamazām mums izdevās sarunāties. Viņš man jautāja, vai esmu gejs vai biseksuāls, vai bieži man ir randiņi ar puišiem, vai man bija daudz vīriešu, vai man ir pastāvīgs partneris… Tā nu mēs pagājām garām Ozolkalnam un pagriezāmies atpakaļ. Es jau grasījos viņu uzaicināt pie sevis, lai turpinātu sarunu intīmākā gaisotnē, kad viņš pēkšņi apstājās, nometās ceļos, novilka manus šortus un sāka sūkāt. Ļoti labs sūkātājs, ātri kļuvu ciets kā akmens. Arī viņš to juta, un, pirms es vispār sapratu, kas notiek, viņš pieceļas un ieslidina manu locekli sevī. Tas ir brīnums, cik ātri viņš to izdarīja. Bet cik es jutos labi iekšā! Tomēr zemapziņā saprotu, ka spiežu tur kaut kādus sūdus. Patiesībā tā ir ļoti patīkama sajūta. Tāpēc ātri beidzu viņā, izvelku ārā… Bļāviens! Viss loceklis ir klāts ar lipīgiem sūdiem un smird. Esmu pilnīgi sašutis, bet viņš tūlīt atkal nolaižas uz ceļiem un notīra mani. Nolaizīja un norija ievērojamu daudzumu sūdu no mana locekļa. Un ļoti pamatīgi. Es pārbaudīju, kad viņš bija pabeidzis. Uzvelku šortus un mēs ejam atpakaļ uz autostāvvietu, daudz nerunājot. Atgriežoties mājās, izmetu apakšveļu miskastē un pavadīju stundu dušā. Ceru, ka neesmu noķēris nekādu infekciju... Tas randiņš ar to sūdu izdrāšanas nindzju man visu nedēļu nodarbināja prātu. Un man ir aizdomas. Jā, viņš laikam bija apmulsis, kad es izvilku pimpi sūdos. Bet var būt tiešām iespējams, ka viņš burtiski būtu apēdis kaudzi sūdu, ja tas nebūtu apzināts fetišs? Varbūt viņš to visu bija izplānojis iepriekš un vienkārši mani izmantoja… 3383 1 10 pirms mēnešiem 5/5 - (1 Kopā balsis)
- Homoseksuālis
Reāls stās par sūkāšanu Reāls stāsts Gribēju uzrakstīt šīs sajūtas uz papīra, lai vēlāk pats varētu pārlasīt un atkal izbaudīt.Es esmu heteroseksuāls čalis — sievietes man patīk bez gala. Tomēr dažreiz rodas vēlme sajusties kā īstai maukai. Varbūt tāpēc, ka mani visvairāk uzbudina sievietes, kurām ir daudz seksa — tās, kuras ir tikko izdrāztas. Īpaši patīk noskūpstīt meiteni, kura kādam tikko taisījusi minetu. Tas mani vienmēr traki uzbudina. Un tieši tāpēc šoreiz izlēmu — gribu pats kādam sūkāt. Ieliku sludinājumu, un jau pavisam drīz atsaucās divi gribētāji. Abiem profilā bija iespēja aplūkot viņu draudziņus. Viens — īsāks un pieticīgāks, otrs — liels, garš un nedaudz līks. Protams, vairāk kārdināja sūkāt lielo un līko, bet viņš varēja tikai pēc pāris stundām un tikai pie manis mašīnā. Tāpēc izvēlējos tuvāko. Kā saka — labāk paņemt, kas ir, nekā palikt bešā, gaidot ideālo variantu. Norunājām, ka varu doties uzreiz. Tieši tas ceļš, tās gaidas un neziņa mani uzbudina visvairāk. Nezini, kur nokļūsi — bagāts vai pieticīgs mājoklis, dzīvoklis vai māja. Vienīgais, ko zini, ir tas pimpja foto, ko redzēji, un pāris parametri ziņās. Pārējais — noslēpums. Tas mirklis man vienmēr rada sajūtu, ka esmu kā mauka, kuru suteners ved pie klienta — nezinu, kas mani sagaida, bet zinu, ka būs jāpieņem viss, kā ir. Jo tuvāk galamērķim, jo spēcīgāka kļuva spriedze. Beidzot saņēmu precīzas norādes. Kad piebraucu, māja izskatījās glīta, sakopta, droša. Gaidot pie vārtiņiem, jutos satraukts kā vēl nekad. Protams, vienmēr pastāv iespēja vienkārši doties prom, bet tas nebūtu cienīgi. Es taču gribēju būt īsta mauka. Durvis atvēra simpātisks, kopts vīrietis. Atvieglojums! Mājā — tīrs, svaigi izremontēts. Jutos droši. Piekrītu kafijai, parunājāmies. Tad atkal pārņēma satraukums — vai spēšu viņu uzbudināt? Man pašam uz čaļiem nekad nestāv, bet ar meitenēm mans draudziņš ir kā klints. Tomēr es atbraucu šurp ar mērķi, un atpakaļceļa nebija. Pēc kafijas dodamies uz guļamistabu. Es novelku kreklu, palieku šortos — tā bijām sarunājuši. Viņš noģērbjas pilnīgi kails. Spalvains vīrietis, bet draudziņš — skaisti noskūts. Tieši tādi man patīk. Viņš mazliet satraucies, loceklis vēl mīksts. Bet tas mani tikai iedrošina — tagad ir mana kārta viņu piecelt. Apguļos starp viņa kājām, paņemu locekli rokās un viegli ielieku mutē. Tīrs, patīkams, mīksts, bet ar potenciālu. Lēnām viļāju viņu ar mēli, sūcu, un drīz sajūtu, kā viņš piebriest, kļūst stingrāks. Kad mutē vietas vairs nepietiek, sākas īsts darbs — cieši sakļautas lūpas, ritmisks sūkšanas temps. Kad mutē kļūst sausāks, pabāžu viņu dziļāk kaklā. Siekalas uzreiz piepilda muti, un blowjob kļūst kārtīgi slapjš, netīrs un kaislīgs. Ar vienu roku pavelku ādiņu, ar mēli aplaizu galviņu, viņš vaid, un es jūtu, cik ļoti viņam patīk. Ilgi sūkājot, jūtu, ka viņš sāk kustēties pretī — gurni strādā, viņš mani drāž mutē. Un tad sajūtu to brīdi — sperma siltā straumē piepilda manu muti. Noriju visu līdz pēdējai pilei, bet turpinu sūkāt viņu, līdz loceklis lēnām zaudē stingrumu. Manā mutē vēl arvien ir viņa garša, un tas ir tieši tas, kāpēc atbraucu. Fantastiski. Es esmu sajūsmā. To gribas atkārtot vēl un vēl. Un kādreiz — pasūkāt vairākus locekļus pēc kārtas. Ceru, ka tas piepildīsies, un tad noteikti uzrakstīšu arī par to. Paldies, ja izlasīji līdz galam. Šis ir patiess stāsts, bez izdomājumiem.Un paldies čalim, kurš iedeva man pasūkāt. Ja gribi vēl — uzraksti. 3584 1 10 pirms mēnešiem 5/5 - (19 Kopā balsis)
- Homoseksuālis
Devās vīrieši uz pirti. Arī nomazgājās. Tagad par pašu galveno. Sekss viesnīcā, garāžā, pagrabā… – tas viss ir labi, bet nav nekā foršāka par seksu geju saunās.Es ļoti labi atceros savu pirmo piedzīvojumu, lai gan tas bija pirms 20 gadiem. 31 g. vecumā, Maskavā. Noskujos un iztīros, dodos uz leģendārajām “Donskije Baņi”.Skaidrojums. Galvenā atšķirība starp “Donskije Baņi” un visām pārējām geju saunām, ko esmu apmeklējis kopš tā laika, ir tā, ka klients nemaksā par ieeju, bet gan par katru pavadīto stundu. (Ieejot, maksā par divām stundām, pēc tam var samaksāt papildus un pagarināt.) Tāpēc gandrīz ikviens šeit ir apņēmies pēc iespējas ātrāk gūt maksimālu baudu. Tas ievērojami ietekmē atmosfēru. Skaidrojuma beigas.Pirtī daudz cilvēku. Pārsvarā vīrieši vecumā virs 50 gadiem. Man 31, bet esmu slaids un izskatos jaunāks. Esmu šodien šeit pats jaunākais (vēlāk redzu varbūt vēl divus puišus, kuriem bija ap 30). Bet ir labi – man patīk vecāki vīrieši, īpaši lāči. Izģērbjos un aizeju uz atpūtas zonu. Tur vīrieši sēž gandrīz visi kaili, un uzreiz divi sāk mani glāstīt, viens mani skūpsta, otrs sāk sūkāt (citi skatās). Es viņus maigi apturu, jo pa priekšu gribēju tur visu apskatīt.Ieeju pirtī, tā ir pilna ar vīriešiem, viens otru apmierina. Apsēžos un atkal uzreiz divi sāk mani glāstīt. Palieku pirtī vēl pāris minūtes. Pieceļos un aizeju uz otru pirti.Tur ir vēl 10 puiši, arī viens otru apmierina. Apsēžos, atkal minūtes laikā mani skūpsta viens puisis, cits puisis berzē savu ļengano locekli gar manu plecu, vēl viens sūkā manu pimpi un vēl viens masē manas krūtis. Puisis, kas sūkā, ir plikpaurains, bet labā formā, ap 40. Viņš laiku pa laikam apstājas, lai teiktu: "klasnij pacan" (‘foršs puisis”) un atgriežas pie locekļa. Apkārtējie puiši mūs abus glāsta. Kādi masturbē… tas viss ātri kļūst par traku, un es beidzu plikpaurainā puiša mutē, kamēr viens vecāks vīrietis beidz uz manām krūtīm. Tagad es sēžu viss slapjš no sviedriem. Olas tukšas. Sperma uz krūtīm un uz vēdera. Vēl kāds vīrietis grib skūpstāt mani. Viņš ir vecs, ar lielu nabas trūci, nemaz nav izskatīgs, bet ar lielu, ļenganu locekli, uz kura ir uzvilkts metāla gredzens. Jūtos dīvaini līdzjūtīgs un noskūpstu viņu, viņš beidz uz manis.Eju dušā. Ir pagājusi mazāk nekā pusstunda, un es jau esmu pabeidzis un divi puiši pabeidza uz manis. Atgriežos atpūtas zonā. Šeit var pasūtīt tēju vai alu. Pēc tējas es vienkārši atpūšos, domājot, ko darīt tālāk. Jā, es jau esmu beidzis, bet gribu tikt izdrāzts.Pēc brīža pienāk tas pats plikpauris, kurš mani apmierināja pirtī. Viņa loceklis ir tagad mīksts, bet diezgan jauks. Viņš mani uzreiz pamana un sāk runāt ar mani. Saka, ka viņam patika man sūkāt. Vecie vīri, kuri sēž atpūtas zonā, skatās uz mums ar skaudību, kamēr mēs flirtējam. Sāk mani glāstīt. Es jūtu, kā viņa daikts ceļas un nodomāju: "Aiziet!"“Vai mēs varam iet pie manis vai pie tevis?” (šeit katram ir individuāla dušas kabīne). Ejam pie viņa, kabīnē ir prezervatīvi un lubrikants.Mēs bučojamies, viņš man pārlaiž ar rokām un atkal čukst: "Foršs puisis!"Jūtos diezgan samulsis, neesmu pieradis saņemt komplimentus, es iečukstu viņam ausī: "Vai uzvilksi to gumiju?" Viņš smaida un cenšas atvērt prezervatīvu, es apguļos uz muguras uz soliņa un paceļu kājas.Viņa rokas ir nosmērētas ar lubrikantu, tāpēc viņš nevar dabūt prezervatīvu. Es to daru pats un beidzot atveru, bet viņam jau nestāv. "Atvaino, es jau pāris reizes esmu pabeidzis"Viņš atkal grib mani apmierināt ar savu muti. Laiza manu dibenu un olas un tad atkal sāk sūkāt. Sasodīti labs, nekad agrāk tik viegli nebiju beidzis no orālā seksa.Tas ir liels orgasms, mans ķermenis trīc, un viņš atkal saņem manu spermu mutē."Foršs puisis".Jūtos mazliet noguris, jo šis puisis nepilnas stundas laikā divreiz iztukšoja manas olas.Nedaudz parunājām, pēc tam ejam katrs savu ceļu.Vēl kādu brīdi atpūšos atpūtas telpā.Ienāk jauns puisis. Liels, ap 50, rudmatis, ar garu locekli.Tagad ir mana kārta uzņemties iniciatīvu. Eju pie viņa un sasveicinos.Mēs ejam uz manu kabīni, apskauju viņu, viņa loceklis pulsē pret mani.Es viegli uzlieku viņam prezervatīvu un sasmērējos ar lubrikantu, apguļos uz muguras, un viņš sāk mani drāzt.Tas ir labi, ka viņš ir liels un resns, nav labi, ka viņš ir daudz resnāks, nekā esmu gatavs paņemt pēc divām laimīgām beigām. Apturu viņu, uzsmērēju vairāk lubrikanta, pamasēju caurumiņu un sākam no jauna, bet, lai cik ļoti censtos atslābināties, viņš vienkārši ir par lielu. Lūdzu viņam apstāties, viņš apguļas man blakus, noņem prezervatīvu un ar muti un rokām es palīdzu viņam pabeigt.Es diezgan noguris, bet sajūsmināts, ka mani izdrāza liels puisis un divreiz iztukšoja ForšāPuiša kungs. Lieliski.Nomazgājos dušā. Pa ceļam pieklājīgi atsakos no veca vīrieša, kurš vēlas mani uzaicināt pie sevis. Vēl viens 50 gadu puisis ar ūsām man smaida un aicina uz kabīni. Es smaidu: "Piedod, draugs, šodien viss."Pie durvīm ForšāPuiša kungs gatavojas aiziet, viņš berzē manu dibenu, saka "Rūpējies par sevi" un noskūpsta mani uz lūpām.Izeju lietainajā vakarā.Lieliski pavadīju laiku. Tas arī pacēla manu ego, jo tik daudzi vīrieši gribēja man pieskarties un piedāvāja atsūkāt vai lūdza, lai es viņus izdrāžu.Tā nebija pati veiksmīgākā vizīte pirtī “Donskije Baņi”. Vienkārši pirmā. Pēc tam es katru nedēļu devos uz “Donskije Baņi”, un, lai atstāstītu visus piedzīvojumus, būtu nepieciešams rakstu krājums vairākos sējumos. Kas vēl man paliek? “Donskije Baņi” vairs nepastāv, un es pats esmu pārvērties par vienu no tiem vecajiem pirdējiem, kuri meklē jaunākus par sevi geju saunās. 3870 1 11 pirms mēnešiem 5/5 - (2 Kopā balsis)
- Homoseksuālis
Отпуск без запретов.. Мой отпуск начался необычно, словно я попал в эпицентр "огненного марафона страсти"! После него я чувствую себя не в своей тарелке — депрессия, мысли, что я какой-то "сломанный". Всё смешалось: правильное и неправильное, извращения и громкие стоны наслаждения. И, чёрт возьми, я понял, что просто обожаю, когда меня трахают… в попку. Этот уикенд стал настоящим вулканом страсти, а я, Артём, оказался в самом его центре! Всё началось с моей тайной девушки — коллеги по работе, с которой мы тусим в банке, такие себе воспитанные, цивилизованные молодые люди. На летнем корпоративе, после пары коктейлей и откровенных разговоров, она узнала, что я "гипотетически" не против анальных экспериментов — бывшая иногда засовывала мне палец, хотя я особо не давал. Её глаза загорелись. "Сладкий мой мальчишка," — прошептала она, глядя прямо в душу, — "отдам свою попку и попку подруги, если дашь себя трахнуть. Не раз, а всю ночь. Это моя фантазия — смотреть, как красивых парней жарят, особенно когда их берут сразу несколько." У меня челюсть отвисла. Она замялась, пробормотала что-то невнятное, а я уже был под кайфом от алкоголя. Взяла меня за руку, утащила подальше от всех. спрашивает. "Ну, да," — отвечаю. Она делает , и через полчаса её пальчик уже там, где я не ожидал. Она дрожала от возбуждения. Понял, что пора сваливать с корпоратива. Едем к её подруге — тренеру по фитнесу, у которой, как оказалось, похожий фетиш на парней-геев. Обе девицы — огонь, без запретов, с фантазиями, от которых мозг плавится. Особенно вторая, которая умоляла: "Я на всё готова, почти!" Она вызвала четверых парней — таких же, как я: пресс из восьми кубиков, всё выбрито, белоснежные зубы, стильная причёска, попка — два упругих шарика. "Господи, ни волоска на яйцах, на члене, даже между ягодиц — гладко!" — воскликнула подруга, подбивавшая на групповуху. "Не верю, что ты не гей и тебя не трахали!" Я в ответ: "Проверь!" — и, нагнувшись раком, раздвинул попку руками. "Гладкий, потому что пользуюсь кремом для депиляции — без раздражения, реально идеально." Вместо пальца вдруг почувствовал её язык. Ох, как же это было приятно! "Давай, малыш, подари свою попку и ротик до утра, стань нашим секс-подарком," — сказала она, начиная меня шлёпать. Потом коллега медленно ввела резиновый член, сантиметров 17, не до конца. Было больно, я взмолился: "Ай, больно!" Получил шлепок по попке от второй, сексапильной, с точёной фигурой и дьявольским огоньком в глазах. Она заявила: "Таких, как ты — не манерных, не развязных, подкачанных, с идеальной попкой и без волосков — найти почти нереально!" Запреты? А так — всё можно. Через пару часов я уже был в парике, вульгарном платье, чулках, накрашенный, в стрингах, с анальной пробкой 4,5 см, которая еле вошла — было больновато. У моих новых "расхитительниц мужских задниц" оказались мужья. Грустно, но ладно. Обе молодые, а их секс с мужьями — скукота под одеялом в темноте. А я? Я был готов отдать попку разок, чтобы потом трахать их, как захочу, и даже позвать парней. Но они вызывали своих — за деньги, со справками, готовых долбить до утра. Единственный, кто знает о моей новой страсти, — это моя коллега. Друзья и знакомые даже не подозревают. Когда спросил, почему не растормошить мужей, блондинка ответила, что однажды бросила вызов своему: "Моя попка готова к аналу, не хочешь?" Даже предложила тройничок с его другом, но он отрезал: "Нет, ты с ума сошла!" Если бы он знал, что её попка раз в месяц принимает сразу два члена, а киску она не даёт… Вторая, тренер, обожает, когда парней трахают в попку. "Мужики же тащатся от лесбиянок," — говорит она. Предложила мужу анальный секс, но с условием: сначала он даст ей трахнуть себя страпоном. Тот отказался и запретил возвращаться к этой теме. Кто бы мог подумать, что я влюблюсь в трах от девушек и топовых геев? Для меня это чистый секс — никаких чувств к парням, только жажда, чтобы меня рвали ртом и попкой. Всё началось с коллеги: мы с ней лизали и сосали два члена одновременно, наши языки переплетались, и это возбудило меня до безумия. Сердце колотилось, внутри полыхало пламя! "Не гони, сбавь обороты," — сказала брюнетка, боясь, что я "спекусь". Пока мы сосали, её подругу драли, как шлюху — сначала двое, потом трое, а затем и четверо. Она не стонала, а орала: "Да, сильнее в попку, быстрее!" Я в объятиях коллеги, её язык скользит по моим губам, руки раздвигают ягодицы, готовя мою узкую попку. "Ммм, хочу прямо сейчас в попку, как её," — шепчу я. "Нужно растянуть, смазать и добавить волшебного порошка, чтобы снять рамки," — отвечает она. Я повернулся к подруге, которую драли без презиков, и блондинка шлёпнула меня: "Первой буду я! Привела, напоила, раздела, уговорила." Чувствую, пора сваливать, но она настаивает: "Пусть парни начинают, чтобы никого не обидеть." "Сладкая, а в твой спортзал можно записаться?" — спрашиваю. "Работа и развлечения отдельно," — отрезает она, смазывая пальцы, чтобы растянуть мою попку. "Но тренироваться — почему нет? Мы с подругой иногда в бане отлизываем друг другу, пока никого нет. Бывает, заходит парень, растеряется и убегает." — "И никто не остался?" — интересуюсь. "Я бы даже дала парню отсосать, но был один — весь в волосах, фу!" — отвечает она. "Слишком много вопросов, попка," — добавляет, и тут один из парней подставляет член. Я мямлю: "Не хочу сосать…" Она: "Через год-два будешь заглатывать по самые яйца с кайфом, пока второй тебя жарит." Но меня уже без презика имеют в рот, дышать нечем, рвотный рефлекс, а я стону от предвкушения. И тут горячий член медленно входит в попку. "Больно!" — мычу, выплюнув второй член. Перекур. Блондинка исчезает на пять минут, возвращается, и вот я на коленях, два члена в попке, а коллега в страпоне жёстко трахает парня раком. Выбираю гладкий, пульсирующий член для сосания, её язык в моей попке, и я стону, заглатывая глубоко, прося тянуть за волосы. "Огонь, ты классно сосёшь," — говорит парень. "Кончи лучше в попку!" — прошу я. было больно, но вдруг — бац! — и стало так приятно, что я поплыл. "Ммм, хочу ещё, давай все 24 см!" — кричу, кровать ходуном ходит. "Сильнее, трахай как сучку!" — офигевая от кайфа. Смотрю, блондинку дерут в рот и попку, она стонет сладко. "Хочу, чтобы тебя тоже два члена!" — говорит. Я возражаю: "Не зайдёт!" Но дрожь по телу, и я кричу: "Сильнее!" Ещё два часа нас с блондинкой драли горячие члены. Приятный кайф пришёл от жидкого экстази в попку и ротик. "Без него Дерек бы тебя не трахнул," — говорит она. "Есть ещё?" — прошу. Меня заполняют, двое парней долбят, шепча пошлости. Сперма во рту, на лице, в попке. Блондинка достаёт огромный дилдо: "Такой никому не влезет!" Но в меня входит настоящий 24-сантиметровый член. "Пятый парень!" — стону. Они трахают по очереди, не давая попке сжаться. "Можно на улице?" — спрашиваю. "Нет, люди!" — отвечает она, предлагая снять порно с моей попкой и пятью членами в прямом эфире на большой экран. "Давай снимай!" — соглашаюсь. Она садится мне на спину, растягивает ягодицы, чтобы всё было видно. Я стону так громко, что кровать скачет. Кончаю без рук, умоляя не останавливаться. "Ты самая горячая шлюшка!" — говорит блондинка. Один парень просит мой номер: "Потрахаемся бесплатно?" — "Пиши мне, Артём решит," — отвечает она с ревностью. Утро. Встречаю соседку у лифта. Она сияет, но смотрит, будто я враг народа. "Ай, стыд и срам," — шепчет. Понимаю: мы орали, кровать грохотала. Я расплываюсь в улыбке, облизывая губы и трогая попку. "Кому-то было хорошо," — говорит она. "Простите, красавица, жаль, только до утра," — отвечаю. И выдал: "Меня всю ночь так сладко трахали!" — "Кстати, я Артём!" Она в шоке: "Гей?" — "Нет, просто обожаю, когда меня трахают в попку, пока одна снимает, а вторая лижет член со мной!" Нагнулся завязать шнурки, засветив стринги G-pump для пассивов. Она: "Девушка есть?" — "Есть, любовница с подругой, что драли меня, как шлюшку. Но кайф!" Она признаётся: "Смотрю гей-порно, пока мужа нет. Повезло твоим подругам!" — "Вы третья за сутки, кто такое любит!" Рассказал, как меня подкупили: их попки за мою "девственную". Она: "Старая схема, пробовала уговорить мужа, но он волосатый и к попке не подпускает." Облизываю губы, поправляю член в штанах. Она: "Ты неправильно понял!" Я приседаю, засвечивая попку в стрингах: "Хочу, чтобы ты меня… в попку, пока муж смотрит." Оттягиваю резинку, шлёпаю себя. Она: "Случай на миллион, люблю парней с парнями!" — "Покажи член!" Лифт открывается, я показываю выбритый член, она касается рукой. "Через час в гостинице, беру страпон," — шепчет и уходит. Отправляю ей смс с видео, где меня трахают во все дыры, а я лижу подругу. "Горячо!" — отвечает она. Вечером она затащила меня в ЛГБТ-клуб "Тор". Все пялятся на мою попку в стрингах, а не на её фигуру. "Анальная пробка? Им пофиг!" — смеётся она. После секс-коктейля она тянет мою руку к своей попке: "Хочу!" Краснею, но она тащит в клетку. Трахаемся, я стону под маской. Она: "Будет горячо, я пришла за тобой!" Снимает мою майку, джинсы, оголяя стринги, шлёпает. Бармен: "Твой парень новенький, столик справа хочет вас." Она: "Выпивка и твёрдые члены. Но аккуратно, он вчера потерял девственность попки, и только выбритые, со справкой!" Она отходит, я в клетке, привязан, три мускулистых гея с выбритыми членами рвут мою попку. Один в рот, другой по ягодицам, третий в попку. Я кричу под цветомузыку. Она уговаривает громилу трахать её раком, пока бармен меня долбит. Полтора часа кайфа, я стону: "Сильнее!" Теперь понимаю, почему девчонки злятся, если кончить за пять минут. --- **Картина ночи**: Я на коленях, два члена в попке, девушка в страпоне трахает парня раком. Всё пылает страстью. --- 2617 0 11 pirms mēnešiem 4.3/5 - (4 Kopā balsis)
- Homoseksuālis
Karstas dienas Melnkalnē Melnkalnē ir tāda vietiņa kā Budva. Kūrortpilsēta jūras krastā ar labām viesnīcām un brīnišķīgu miera atmosfēru. Uzturējos šeit viesnīcā 4 dienas, un pirmās divas dienas godīgi nodarbojos ar tūrismu: devos apskatīt vecu pili un izbraucienā ar kuģi. Tomēr otrās dienas vakarā nolēmu papildināt standarta tūristu programmu ar seksu un ieslēdzu Grindr. Wow! Visi seksa alkstoši tūristi (kā es esmu pats) ir klāt. Pirmais no tiem, kas sazinājās un ieinteresējā, bija 40 gadus vecs francūzis, kurš atsūtīja sava penisa fotogrāfiju. Lielisks, resns franču penis, kuru es labprāt nosukātu. Viņš palika tajā pašā viesnīcā, kur es, bet vakarā bija jau aizņemts un mēs vienojāmies, ka es viņam nosukāšu nākamajā dienā, dienas pirmajā pusē. Godīgi sakot, uztraucos, ka nākamajā dienā nesaņemšu no viņa ziņu. Bet francūzis mani nepievīla, uzrakstīja pēc brokastīm. Tad es viņam iedevu savu istabas numuru, un mēs vienojāmies, ka durvis būs atvērtas un viņš ienāks bez trokšņa. Nezinu, kādu iespaidu es uz viņu atstāju, bet viņš noteikti nepievīla: atlētisks, pieredzējis, pašpārliecināts. Mēs abi neesam noskaņoti garām sarunām. Viņš uzreiz novelk šortus līdz ceļiem un tur tas dabas brīnums no fotoattēla! Lielisks loceklis! Es nometos ceļos un sāku sūkāt, bet viņš papriekšu vēlas apsēsties. Labi, nosēdinu viņu krēslā, iekārtojos starp viņa kājām… un pēc pāris minūtēm viņš jau jautā, kur var beigt. Es saku “kā gribi”. Vēl apmēram 30 sek un viņš laiž man mutē pirmo porciju, tad pieceļas no krēsla un pārējo izlaiž uz sejas. (No ārpuses tas droši vien izskatās iespaidīgi.) Labi, ka sagatavoju dvieli. Noslaucos un iedodu viņam. Viņš pateicas, uzvelk šortus un aiziet. Es paskatos pulkstenī: 5 minūtes :) Vakarā tādā pašā veidā saņēmu vēl vienu viesi (pirmais bija labāks par otro, bet nekas), un nākamajā dienā devos ciemos pie krieva, kuram, kā izrādījās, bija savs dzīvoklis Budvā. Es atceros šo krievu, jo viņam bija “salauzts” dzimumloceklis. Nevis izliekts, kā daudziem, bet tiešām “salauzts”. Mierīgā stāvoklī tas nav redzams, bet, kad viņam stāv, izrādās ļoti liels leņķis. Visu laiku, kamēr es viņam sukāju, viņš turēja vienu roku pie locekļa pamatnes, kas nebija īpaši ērti, jo man patīk deepthroat. Kopumā Budva ir lieliska vieta nesteidzīgai atpūtai, un ir lielisks ceļojumu palīgs, kas atvaļinājumam piešķir spilgtas krāsas. 2925 0 11 pirms mēnešiem 5/5 - (1 Kopā balsis)
- Homoseksuālis
Bezierunu kapitulācija Berlīnē Man tad bija 27-28 gadi. Reiz braucu cauri Berlīnei un gribēju izmantot šo iespēju apmeklēt kādu no geju klubiem. Klubu es atradu, bet neatradu tur nevienu uzmanības cienīgu cilvēku, ar kuru varētu pasexot. Tuvāk pusnaktij devos atpakaļ uz viesnīcu. Pie viesnīcas kad uzpīpēju pēdējo cigareti, aprunājos ar kādu vietējo. Ap 50, tievs, drusku garāks par mani. Viņš jautāja kko vācu valodā, pēc tam angliski, lūdza cigareti. Pavadām dažas minūtes tērzējot. Viņš jautā, vai šī ir mana "before bed" vai "after bed" cigarete («pirms gulētiešanas" vai "pēc gulētiešanas»). Nesaprotu, ko viņš grib, bet atbildu, ka pēc tam iešu uz savu numuriņu, jo rīt man būs jāaizbrauc un man vajag atpūsties. Tomēr redzu pēc ķermeņa valodas, ka viņš flirtē: pieskaras manam plecam, savām biksēm. Domāju, varbūt ir jāizmanto šī iespēja, ja klubā neizdevās. Jautāju, vai viņš nevēlas pievienoties man numuriņā. Viņš vēlas. Istabā noņēma savu laulības gredzenu un atstāja to uz galdiņa (nu ļoti interesants cilvēks!). Tad sākam bučoties un es ielieku roku viņa biksēs. Bļāviens! Es turu savā rokā lielāko daiktu, kādu jebkad esmu redzējis. Nezinu… droši vien 22 cm garš, varbūt vairāk, milzīgs, nenormāli resns, rozā galviņa, un jau sāk tecēt. Taisnībā biju plānojis tikai orālo, bet tagad gribu viņu sajust sevī. Noteikti. Nometos uz ceļiem starp viņa kājām, centos iebāzt mutē vismaz 15 cm. Kad pimpis ir tievs, ir viegli iebāzt gan 15, gan 20, bet tādu resnu… Nu glāstu ar vienu roku un sūkāju, cik vien labi varu. Drīz viņš sāk vaidēt ("i'm cumming"). Nē, nē, nē, pagaidi. Eju uz vannas istabu, sagatavojos, noskalojos… Izeju no vannas istabas, viņš sēž un glāsta savu episko daiktu. Uzkāpju viņam virsū. Spļāvu uz locekli un ar to arī smērēju savu caurumu. Lēnām, lēnām, ļoti lēnām… nolaižu savu dibenu. Viņš atkal vaid, bet man gribas kliegt. Jūtos tā, it kā mani pārplēš uz pusēm. Neko darīt, turpinam, viņš iebāž dziļāk un dziļāk. Sāk kusties iekšā un ārā. Bļāviens! Sāp… Noslīdu no tā stieņa, spļāvu vēlreiz un uzkāpju atpakaļ. Tagad caurumiņš mazliet pieradis un ir pilnībā atvērts. Es kustos pats, dziļāk, dziļāk. Mmm… Cita lieta. Jūtu, ka mans pimpis arī aug, sāk tecēt. Parasti man patīk spēlēties ar savu locekli, kad mani drāž, bet šoreiz es vienkārši baidos pieskarties, lai uzreiz nepabeigtu. Prasu viņam paņemt mani “from behind”. Tagad jūtu viņu pilnīgi citādi. Viņš atkal un atkal trāpa "tajā īpašā vietā”, un man ir sajūta, ka noģībšu. Sāku trīcēt no baudas. Pimpis ir akmensciets. Saspiežu to ar roku un viss… Visa ķermeņa orgasms 30 sekundes. Viņš nepalēnina tempu, turpina drāzt vēl dažas minūtes, kamēr es cenšos nenoģībt pēc tik spēcīgas končošanas. Beidzot vaid, grūž dziļi un pārpludina mani ar savu spermu. Bet tas nav viss :) Pēc tam es vēl pusstundu pavadīju, glāstot to daiktu. Lielāko daiktu, kādu jebkad esmu dabūjis, jebkad redzējis savā dzīvē. Nezinu cik vēl dienu visu laiku domāju par to vācieti ar laulības gredzenu, tāpēc ka mans caurumiņš bija baigi sāpīgs... 2753 0 12 pirms mēnešiem 5/5 - (1 Kopā balsis)
- Homoseksuālis
Sissy mauciņa un tālbraucēji. Es biju gaidījis šo nakti visu nedēļu. Mana sirds jau dienas vidū dauzījās kā traka, bet tagad, kad beidzot stāvēju spoguļa priekšā, mans uzbudinājums kļuva tik spēcīgs, ka ķermenis viegli trīcēja. Šovakar es nebiju vienkārši Pauls – klusais vīrietis, ko apkārtējie redzēja ikdienā. Šonakt es biju Jūlija – nekaunīga, pavedinoša prostitūta, kura izaicinoši un bez kauna izrādīs savu ķermeni tālbraucējiem.Es biju izvēlējies tieši tādu apģērbu, kas neatstāja nekādas šaubas par manu profesiju – īsus, pavedinoši pieguļošus melnus svārkus, kas tik tikko nosedza manu dibenu, mežģīņu zeķturus, melnas zeķes un spilgti sarkanas augstpapēžu kurpes, kas mani padarīja seksuāli neaizsargātu, pakļaujamu. Zem ciešā, dziļi dekoltētā topa, kas vairāk atklāja nekā slēpa, mans krūšturis bija piepildīts tā, lai krūtis izskatītos izaicinoši lielas, nepārprotami mākslīgas. Manas drēbes un pārspīlētais grims kliedzoši liecināja – es neesmu īsta sieviete, es esmu crossdressers, netikla sissy prostitūta, kas apzināti izaicina likteni un vīriešu skatienus.Es nesteidzīgi devos ārā no mājas un sēdos savā auto. Drīz vien biju šosejas malā esošajā nomaļajā stāvvietā, kur bieži apstājās smagie auto, šoferiem atpūšoties no garā ceļa. Lai gan jau iepriekš biju to darījis, kājas viegli trīcēja, kad izkāpu no auto, augstpapēžu kurpēm klakšķot pret asfaltu. Nesteidzīgi, bet izaicinoši šūpojot gurnus, es pastaigājos gar garo kravas mašīnu rindu, cerot, ka kāds mani var vērot. Man bija vienalga, ko šie vīrieši domā, galvenais – lai viņi redzētu mani, manu ķermeni, lai viņi iekārotu šo lēto, nekaunīgo prostitūtu, par kādu es šovakar biju kļuvusi. Šī nebija pirmā reize, kad šādi izrādījos un mani tas ļoti uzbudināja.Manas fantāzijas pārtrauca pēkšņi atvērušās kabīnes durvis vienam no smagajiem auto. Spēcīga, dominējoša vīrieša balss tumsā skaļi pavēlēja: „Hei, pediņ, nāc šurp! Es jau labu brīdi tevi vēroju. Nav labi tā mocīt vīriešus…!”Uz mirkli apstājos, izbaudot vilinošo baiļu un uzbudinājuma maisījumu, kas pārņēma manu ķermeni, tad nesteidzīgi devos pretī atvērtajām durvīm…Kad piegāju tuvāk, man sejā lūkojās vīrietis, kurš izskatījās ap gadiem sešdesmit. Viņa mati bija pelēki, seja vīrišķīga un nobriedusi, bet visvairāk manu uzmanību piesaistīja viņa masīvais, dūšīgais augums, kas liecināja par spēku un pārliecību. Viņa acīs atspīdēja nekaunīgs smaids, vērojot mani no galvas līdz kājām kā preci, kuru grasās izmantot.„Tu labi zini, ko dari, mauka,” viņš klusi ierūcās, lūpas stiepjot nekaunīgā smīnā. „Cik ilgi tu plānoji tā pastaigāties garām, izrādoties kā lēta prostitūta? Domāji, ka neviens tevi nesavāks?”Mani pārņēma reibinoša sajūta, jūtot, kā viņa balss un skatiens mani pilnībā kontrolē. Es koķeti pasmaidīju, mazliet uzspēlēti nolaizot lūpas.„Ne pārāk ilgi... domāju, tikai pastaigāties,” es atbildēju.Vīrietis skaļi nosmējās un ar galvas mājienu lika man kāpt kabīnē. Viņa smagā, platā plauksta stingri satvēra manu dibenu, spēcīgi iespiežot mani dziļāk kabīnē un es sajutu, cik viņš ir spēcīgs, cik viegli viņš var mani kontrolēt. Viņš aizvēra durvis, ieslēdzot mūs abus kabīnē, kur gaiss ātri kļuva karsts un piesātināts ar juteklisku spriedzi.„Tev patīk, ka šoferi redz, kāda palaistule tu esi, vai ne?” Viņš ierūcās man ausī, spēcīgi piespiežot mani pie sevis un es sajutu, kā man pret gurnu noglaužas viņa loceklis – liels, resns, jau pamatīgi piebriedis. Es nespēju novērst domas no tā, cik pazemojoši būs pakļauties šim vecajam, brutālajam vīrietim.„Jā, man tas patīk,” es nočukstēju, jūtot, kā mani pārņem kauns, bet vienlaikus arī ārprātīgs uzbudinājums.„Tad tev patiks arī tas, kas tevi sagaida, mazā mauķele,” viņš skarbi noteica, satverot manu zodu un liekot man skatīties tieši viņam acīs. „Bet pirms tu izbaudīsi to, tev ir jāzina, kur ir tava vieta.”Viņš rupji piespieda mani nokrist ceļos kabīnes šaurajā telpā, stingri satvēra aiz matiem un ar brīvo roku lēnām atpogāja bikšu rāvējslēdzēju. Mans pulss dauzījās kā traks, kad viņš ar valdonīgu skatienu lika man atvērt muti...Manas lūpas instinktīvi atvērās, pakļāvīgi gaidot viņa milzīgo, piebriedušo locekli, kas lēnām izspiedās no bikšu atvēruma.„Skaties uz mani, netīrā mauķele,” viņš skarbi pavēlēja, satverot manu seju rupji aiz zoda un piespiežot mani pacelt acis uz viņu. „Es gribu redzēt, kāda izvirtusi prostitūta tu esi. Tu taču gribi, lai visi zina, ka esi tikai lēta, netīra, izsalkusi kuce, vai ne?”„Jā,” es pakļāvīgi čukstēju, sajūtot karstu vilni, kas man pārskrēja pāri ķermenim no šīs atzīšanās. „Es gribu būt izvirtusi, netīra kuce...”Viņš smagi iesita man pa vaigu – pļauka bija asa, negaidīta, pazemojoša, bet tā lika manai ādai kvēlot no uzbudinājuma. Viņš skatījās man sejā, vērodams manas acis, kas piepildījās ar asarām – nevis no sāpēm, bet no ārprātīgās iekāres un pazemojuma sajūtas.„Tu vari labāk, mauka. Pasaki to skaļāk,” viņš pavēlēja, velkot manu galvu atpakaļ aiz matiem, līdz sāpes sajaucās ar vēlmi viņam pakļauties.„Es vēlos būt tava netīrā, izvirtusī kuce, tava prostitūta,” es čukstēju skaļāk, jūtot, kā mana seja nosarkst no kauna un vēlmes, kas vienlaikus pārņēma visu ķermeni.Viņš pašapmierināti pasmaidīja, apmierināts ar manu pazemojošo atzīšanos un tad ieslidināja locekļa galviņu man mutē, neļaujot man izvairīties vai atkāpties. Es gandrīz aizrijos, sajūtot tā lielumu, bet pakļāvīgi pieņēmu šo iebrukumu, ļaujot viņam izmantot manu muti tik rupji, cik viņš vēlējās.„Laba kuce,” viņš rūca, skatīdamies uz mani, ar brīvo roku vēlreiz iepļaukājot man pa vaigu, vieglāk, bet pietiekami asi, lai atgādinātu par manu pazemojošo lomu. „Tev patīk būt šādai, vai ne? Tu taču sapņo, ka vīrieši tevi izmantos kā lētu prostitūtu?”Es nespēju neko atbildēt, mana mute bija pilna ar viņa locekli, bet mana pakļāvīgā skatiena pietika kā apliecinājuma. Viņš sāka lēni, bet ritmiski kustināt gurnus, pakāpeniski arvien dziļāk iegrūžot savu masīvo locekli manā mutē, liekot man pierast pie šīs pazemojošās pakļautības.Viņš sāka kustēties arvien ātrāk, brutālāk, satvēris mani aiz galvas abām rokām. Mana kakla muskuļi saspringa, mēģinot pielāgoties, kad viņš spiedās arvien dziļāk. Man acīs sariesās asaras, siekalas jau tecēja pa zodu, bet es paliku savā vietā – ceļos, pakļāvusies, ļaujoties viņa nežēlībai.„Tu neesi nekas cits kā caurums, kuru jādrāž,” viņš ieņurdēja, viņa balss kļuva raupja un nikna. „Tu gribi būt sissy kuce? Tad esi. Es tevi padarīšu par īstu padauzu, par sūkātāju, kāda tu vienmēr esi gribējusi būt.”Viņš satvēra mani aiz matiem vēl stingrāk un pēkšņi ietriecās manā mutē pilnībā. Es aizrijos, nespēdama paelpot, viņa loceklis pilnībā piepildīja manu muti un rīkli. Tā bija nežēlīga, pilnīga pazemošana. Viņš neapstājās. Nepažēloja. Tikai brutāli lietoja.„Sūkā kā īsta kuce,” viņš spļāva man virsū, tieši sejā, siekalas sajaucās ar manējām, ar viņa sviedriem un tas lika manai galvai griezties. „Tev patīk, vai ne? Tev patīk būt lētai padauzai, uz kuras var slaucīt kājas?”Es nespēju parunāt, bet mana pakļautība bija viss, kas viņam vajadzīgs. Viņš turpināja drāzt manu muti, dziļi, nežēlīgi. Es biju pilnībā viņa rokās. Es jutu, kā viņa kustības kļūst ātrākas, spiediens pieaug.Un tad viņš ierēcās, dziļi iespiedās un sāka šļākt manā rīklē. Karsts, biezs spermas vilnis mani appludināja. Es smaku, bet viņš neļāva atkāpties – turēja cieši, līdz visa sperma bija manī. Viņš elsoja, piespiedis mani un tikai pēc brīža atlaidās.Es atkritu atpakaļ, mute atvērta, sejā spermas pēdas, asaras, siekalas. Es elsoju kā izdrāzta padauza. Un es jutos... laimīga. Piepildīta. Sagrauta.Viņš uz manis paskatījās kā uz lietu, ne cilvēku. „Tu tagad esi mana mauka. Saproti? Es tevi izjāšu kā īstu kuci. Šī bija tikai pirmā mācību stunda.”Es vēl smagi elsoju, joprojām biju ceļos, kad viņš izvilka lupatu no kabīnes stūra un rupji notrauca no manas sejas savu spermu.„Nekusties. Ar tevi vēl nepabeidzām, sūkātāj,” viņš nošņāca. „Man ir viens čoms, kurš jau sen gribēja pamēģināt tavas sugas pārstāvi, kuci kā tevi. Sissy padauzu.”Viņš izkāpa no kabīnes un aizvēra durvis, bet ne pilnībā. Pa durvju spraugu spiedās vēsais nakts gaiss un es dzirdēju viņu ārpusē runājam pa telefonu. Es biju izsmelta, bet sirdī dega sajūsma. Es zināju – mani izmantos vēl, un vēl. Un es biju gatava.Viņš atgriezās kabīnē ar aukstu tērauda skatienu. „Atceries, tu esi tikai mauka. Lieta. Un es taisos tevi padalīt ar savu čomu, labi, ka viņš tepat.” viņš noteica.Pēc īsa mirkļa durvis atvērās. Smagas čības klakšķēja pret metāla pakāpieniem. Kabīnē ierausās kāds vīrietis – vecāks, kalsnāks, ar iedegušu ādu un smagu skatienu. Viņš smagi ievilka elpu, ieraugot manu muti pusslapju no iepriekšējā akta.„Forši vecīt, ka atradi tādu dārgumu,” viņš ierūcās, apsēžoties blakus un sākot mani aplūkot kā preci tirgū. „Šitādu es jau sen vēlējos izmēģināt... sissy kuce, kas pati lūdz pēc pazemojuma.”Pirmais šoferis piespieda man savus pirkstus pie anālā caurumiņa, spēcīgi satvēra mani aiz gurna un es sajutu, kā viņa pirksti brutāli lauzās manā caurumiņā, pārbaudot, cik esmu „gatava”.„Viņa ir jau karsta, šitai kucei deg kā elles mutē. Ej viņai aiz muguras. Es viņu turēšu,” viņš noteica otram, kurš tūlīt izvilka savu daiktu – šaurāku, bet ne mazāk draudīgu. Es zināju, kas notiks. Es zināju un manas kājiņas sāka drebēt.„Lūdzu...” es nočukstēju, sēžot pilnībā pakļauta viņu iegribām.„Ko tu teici, kuce?” viņš pagrieza pret sevi manu galvu ar spēku.„Lūdzu... mani tur nekad. Esiet mazliet maigāki…, lūdzu….”Viņi abi iesmējās. „Pamaz vietas,” viens no viņiem nolamājās, satvēris mani aiz gurniem. „Bet mēs tevi tik un tā izdrāzīsim.”Viņi ķērās pie lietas. Viens aiz manis, otrs priekšā – sinhroni, brutāli, bez žēlastības saspieda mani starp sevi kā miesas starpliku starp dzelžiem. Es biju nebiju spējīga aizsargāties, mana mute atkal tika piepildīta ar locekli un tajā pašā laikā manu caurumiņu sāka izstiept ar nežēlīgu spēku.„Velna padauza, atslābinies!” otrs noņurkstēja, kad viņš brutāli spieda savu loceklī manī no aizmugures. Viņa daikts bija resnāks kā man gribētos, bet man nebija citas izvēles kā to ieņemt. Katra kustība lika kabīnei sašūpoties un no manām lūpām izlauzās aizžņaugti vaidieni, ko noslāpēja loceklis, kas nežēlīgi urbās manā rīklē.„Viņa saņems ko gribēja, vai ne?” pirmais nikni norēca, iesitot man ar plaukstu pa sēžamvietu. „Izvirtusī sissy padauza, domāja pakārdināt večus un aizlaisties?”Viņi kustējās kā plēsoņas – viens stūma no aizmugures, otrs vilka mani uz sevi no priekšas. Es biju starp viņiem, kā lēts kuces gabals, bez kontroles, bez cieņas – un tas mani uzbudināja līdz ārprātam. Viņu smagās elpas, sviedri, rupjie vārdi... Tas bija viss, par ko biju sapņojis.„Drāz viņu dziļāk. Ieej līdz olām. Es gribu redzēt, kā viņa dreb,” otrs norūca.Viņi to turpināja vēl kādu laiku– no manis izplūda tikai elsas. Tad abi apstājās un izvilka.„Izvelkam ārā šo padauzu,” viens no viņiem ierūcās un uzmeta man uz kakla siksnu, raujot mani ārā, nespējīgu pretoties. Viņi abi izvilka mani no kabīnes kā objektu – kā netīru, samīcītu lelli, kurai beidzot jāparāda, kam tā patiesībā domāta.Aiz vilcēja bija mežmalas josla ar diviem resniem kokiem. Viņi mani aizvilka uz turieni, siksnu piesēja pie viena no kokiem, es atkal biju uz ceļiem ar piepaceltu dibentiņu un paplestām kājām, kā dzīvnieks, kas nodots upurēšanai. Mana mute bija pavērta, seja jau klāta ar spermas pēdām un viss ķermenis drebošs.„Lūk, kuces īstā vieta,” viņš nomurmināja un pliķēja mani ar plaukstu pa sēžamvietu, kura jau bija iekrāsojusies sārta. Viņi atkal atsāka aktu, šoreiz pamainījušies vietām – viens iegrūda savu daiktu man mutē, otrs – dibentiņā. Viņi viens otru uzmundrinot, drāza mani kā rotaļlietu.Un tad es sadzirdēju soļus. Trīs. Trīs vīrieši nāca no stāvvietas puses, smagi soļi, apslāpēta smieklu dunoņa.„Ko jūs, veči, te esat atraduši?” kāds ieņurkstēja ar smēķi zobos. „Velns, tā nav pat īsta sieviete… bet paskatieties uz viņu. Skatās tā, it kā lūgtos, lai viņu padara par mauku.”„Viņa ir labāka par dažu labu mauku, kas par naudu strādā,” otrs iesmējās. „Paskaties uz viņas muti, kā tā grib sūkāt. Tā deg pēc vīrieša. Tā nav mute, tā ir peža bez kaunuma lūpām.”Viņi apstājās apkārt, skatoties, komentējot. Kā izsalkuši suņi pie uzveikta zvēra.„Vai šī ir laba no abiem galiem?” jautāja viens no jaunatnākušajiem.„Gribi nākamo raundu? Viņa vēl turās,” atbildēja pirmais šoferis, izvelkot savu locekli no manas mutes, atstājot to slīgt siekalās. „Es arī gribu šo mauku…” trešais tikai nomurmināja, atpogājot jostu, bet vēl neiejaucās. Viņi visi stāvēja apkārt, komentēja, novērtēja, kā jaunu mantu tirgū. „Paskaties, kā viņas caurums ir paplēties,” viens norādīja ar pirkstu, stāvot netālu. „Tas, laikam, grib vēl.”Viens no viņiem piegāja pie manis, pieliecies tuvu, iečukstēja man ausī: „Tu būsi mūsu visu padauza. Mēs tevi izmantosim, līdz tava maukas dvēsele izkritīs pa izstiepto pakaļas caurumu...”Viņi vairs negaidīja. Piegāja klāt – viens man priekšā, atplēšot muti ar plaukstām, otrs aiz manis, paplešot manas kājas vēl vairāk, trešais nostājās man blakus ar izvilktu siksnu rokās, virpinot to starp pirkstiem kā bende pirms soda.Un tad viņi atkal sāka. Manā mutē – dziļi un rupji, bez ceremonijām. Manā dibentiņā – ar spēku, brutāli, bez žēlastības.Trešais – ar siksnu. Viņš sita pa maniem stilbiem, muguru, sēžamvietu. Katrs trieciens lika man atvērt muti vēl platāk, mana balss izlauzās kā kvēlojošs kvēpiens starp diviem locekļiem. Mani brutāli izmantoja – viņi visi kustējās kā triecienāmuri.Siksna atstāja sarkanas strīpas, kuras dega, kā ugunī. Viņu elpas – alkohola, tabakas un sviedru pilnas – sajaucās gaisā, kamēr viņi mani pārklāja ar savu brutalitāti. Viņu rokas – sagrāba, spieda, plēsa mani, it kā gribētu iznīcināt, nevis izmantot. Un tomēr… es drebēju no ekstāzes.„Jūti, kā viņa jau trīc?” kāds norūca. „Viņa tūlīt beigs, sissy padauza beigs vienkārši no tā, ka viņu drāž!”Un es beidzu. Man nebija vajadzīgs pat pieskāriens savam loceklītim – tikai viņu vārdi, viņu rokas, viņu skatieni. Orgasma vilnis pārplūda man pāri, spēcīgāks par jebkuru iepriekš piedzīvoto. Es vaidēju pilnā rīklē, aizrāvu elpu, mana miesa trīcēja un locījās. Es biju viņu rotaļlieta. Viņu mauka. Un es to izdzīvoju ar svētlaimes grimasēm sejā.„Viņa beidza…” viens no viņiem nosmējās. „Padauza beidza, vienkārši būdama piesieta un drāzta.”„Mēs tikko pārtaisījām cilvēku par kuces caurumu. Tu zini, ka viņa grib vēl,” otrs noteica un siksna atkal skāra manu ādu. Kad vīrieši bija beiguši, viņi atkāpās un tad... es pamanīju, kā viens no viņiem notēmē ar locekli uz manu seju. Un pēc mirkļa tas sākās – silts, dzeltens šķidrums, kas trāpīja man tieši sejā, uz matiem, uz vaigiem. Viņš čurāja man virsū kā uz nekam nederīgu lupatu. „Pieņem to, sissy kuce. Šis ir tavs atalgojums,” viņš smējās, kamēr silta straume turpināja plūst pār manu seju, kaklu, krūtīm. Es jutu, kā tas ieplūst man mutē, kā deguns piepildās ar asu, smaku. Un tad otrs pievienojās. Un trešais. Viņi visi mani apčurāja.„Zini, kas tu esi – publiska tualete priekš vīriešiem,” viņi smējās. Es biju slapjš, netīrs, pazemots līdz pēdējam... bet jutos tik neizsakāmi pateicīgs.Viņi mani atraisīja. Āda bija sārtām svītrām klāta, locekļi nespēcīgi, ceļi sāpēja. Es biju samīdīts – iekšēji un ārēji. Viņi mani nolika uz ceļiem pie sava auto, kā pamestu maisu. Neviens vairs neko neteica. Tikai smagi iekāpa atpakaļ savās kabīnēs.Viens vēl pirms durvju aizvēršanas paskatījās uz mani un nicīgi noteica: „Esi pateicīga, kuce. Tu šovakar beidzot kļuvi par to, kas esi... mauka.”Durvis aizcirtās. Un es paliku tur – apčurāta, izdrāzta, nopērta... bet laimīga. Es beidzot biju tāda, kāda vienmēr sapņoju būt.Manas rokas vēl trīcēja, kad es atgriezos mājās. Apģērbs slapjš, saplosīts, āda – ar sārtām svītrām no siksnām, seja izsmērēta – ar spermu, siekalām, bet tā mirdzēja... No manas būtības. No tā, kas es tagad biju kļuvusi – izdrāzta kuce.Durvis uz kāpņu telpu aizvērās aiz manis un viss šķita kluss. Es cerēju, ka spēšu nepamanīts tikt līdz savam dzīvoklim, bet, protams – tāda veiksme nav domāta tādiem kā es.Es jau grasījos ielikt atslēgu slēdzenē, kad izdzirdēju soļus. No kreisās puses, no augšējā stāva. Kaimiņš.Juris. Ap piecdesmit. Viņš apstājās uz kāpnēm. Sastinga.„Ko... kas pie velna ar tevi noticis?” viņa balss bija zemāka nekā parasti. Ne nicīga, bet... ieinteresēta.Es apstājos. Saspiedu lūpas kopā. Mēģināju noslēpt seju ar plaukstu, bet tas tikai izcēla netīrību – mani pirksti vēl trīcēja, manas kājas bija redzami slapjas no iekšpuses līdz pat augstpapēžu kurpēm, skatiens peldēja.„Es... es tikai paslīdēju,” es izdvesu vārgi, balss pārplīsa kā papīrs.Juris tikai uzmanīgi uz mani skatījās. Viņa acis slīdēja pār manām krūtīm, saplosīto apģērbu.„Tu smirdi pēc... pēc vīriešiem,” viņš ierunājās. Viņa balss bija zemāka. Zobos turētais dusmu tonis šoreiz skanēja citādāk – kā iekāre, kas cīnās ar riebumu. Vai varbūt iekāre, kas tieši no tā barojas.„Tu esi krossdressers, padauza, vai ne? Man jau tā likās.” viņš čukstēja. „Es redzu... redzu, ka tu esi bijusi izmantota.”Viņš nokāpa lejup vēl vienu pakāpienu, tagad bija tieši man pretī, tikai pusotra metra attālumā. Mūsu skatieni sastapās. Viņš nesmaidīja. Bet viņa biksēs kaut kas sāka kustēties.„Ko tu darīsi, sissy?” viņš noteica klusāk. „Paskaidrosi? Vai nometīsies ceļos... vēlreiz?”Viņš pienāca man tik tuvu, ka sajutu viņa elpu uz savas sejas. Alkohola rūgtums, niknums. Viņš nesacīja vairs neko. Tikai satvēra mani aiz zoda, spēcīgi, paceļot galvu uz augšu.„Es zināju, ka zem tavas fasādes slēpjas izdrāžams caurums,” viņš saspieda man žokli tik stipri, ka es ievaidējos. „Un tagad tu esi te. Netīra, slapja, kā izdrāzta mauka!”Viņš pagrūda mani pret dzīvokļa durvīm ar tādu spēku, ka es atsitos ar muguru un gandrīz nokritu. Viņa rokas bija uz manām krūtīm – saplēsa topu, norāva nost atlikušo audumu, līdz krūštura ieliktņi izbira pa grīdu.„Tu domā, ka tu vari klīst šādi apkārt izdrāzta un es tevi palaidīšu garām? Es zinu, kas tu esi. Un zinu, kas tev vajadzīgs.”Viņš apgrieza mani ar spēku, iegrūda mani ar seju durvīs. Es mēģināju kaut ko pateikt, bet viņš piespieda mani ciešāk, elpu pūšot tieši man ausī.„Klusē, padauza. Nerunā. Tu esi tikai sūda mauka. Sissy, kuru drāž, kad vajag.”Viņš ātri atpogāja savas bikses un es sajutu, kā viņa loceklis – jau piebriedis – tiek stingri piespiests pie mana sāpošā, vēl nesen brutāli izmantotā caurumiņa. Viņš negaidīja. Viņš ielauzās manī iekšā ar vienu, rupju, nežēlīgu grūdienu. Es ievaidējos, mani vaidi atsitās kāpņu telpas akustikā.„Tu esi jau izdrāzta, bet ne salauzta. Es parādīšu, kā salauž padauzas,” viņš norūca, kustoties brutāli, raujot mani pie sevis ar katru sitienu. Viņa plauksta satvēra manus matus, raujot galvu atpakaļ.„Cik vīriešu jau šonakt esi apkalpojusi, kuce? Cik vēl vajag, lai tu sabruktu pavisam?”Es vairs neskaitīju. Es vairs neko nerēķināju. Tikai padevos. Es biju pret durvīm, izdrāzta, bezpalīdzīga un man tas patika. Katrs viņa trieciens bija agresīvs. Viņš neapstājās, kamēr nebeidza, piepildot mani ar vēl vienu karstu, dziļu iekšēju vilni. Viņš izlādējās pilnībā, izvilka sevi no manis, nospļāvās un aizgāja. Kāpņu telpā paliku es – salauzts, izmantots, bet apmierināts. Laimīgs. 4286 0 1 pirms gada 5/5 - (2 Kopā balsis)
- Homoseksuālis
Zīmogs uz pieres - nākamais līmenis. Autora piezīme - pilnīgai sapratnei vispirms izlasiet pirmo daļu. *** Pēc divām dienām. Esmu komandējumā, citā pilsētā. Viss likās tik rutīniski: neliels seminārs, kur neko īsti nesaka, tikai izrunā iepriekš zināmo, dažas tikšanās ar kolēģiem no reģiona, vārītas kafijas smarža zālē. Visi man apkārt uzvedās kā vienmēr — laipni, lietišķi, mierīgi. Neviens nezināja, ka zem manas jostasvietas — vēl joprojām brīžiem savilkās siltums no aizvakardienas plug vibrācijām. Neviens nezināja, kāds uzraksts tikai pirms dažām dienām bija uz manas pieres. ПЕТУХ.Man bija uzvalks, pulkstenis, glīti sasukāti mati — viss, kas liecina par kārtīgu vīrieti. Un tas padarīja to visu vēl perversāku. Jo viņi runāja ar Paulu. Bet viņa tur nebija. Viņš bija prom. Viņa — Palia — slēpās zem drēbēm, zem maskas, zem vārdiem, kas skanēja pārāk pārliecināti, lai būtu patiesi.Atgriezos viesnīcā. Viesnīcas istaba bija silta. Pēc dušas — klusums. Pa gultu izklāti dokumenti, bet es uz tiem nespēju koncentrēties. Laiks vilkās. Televizors dūca fonā, bet skaņa bija kā no citas pasaules. Es sēdēju gultā, halātā, vēl slapjām kājām un man palika garlaicīgi. Ne tā garlaicība, kas aicina gulēt. Bet tāda, kas grauž. Tā, kas čukst: “Tu vēl neko neesi piedzīvojusi. Tu vēl esi tikai uz sliekšņa.”Sakārtoju dokumentus, saliku somā. Jau pēc īsa mirkļa, anālais plugs patīkami dūca manī. Tad es paņēmu savu portatīvo datoru. Pirksti automātiski sāka meklēt. Vispirms — nevainīgi: “bdsm sissy blogs”, tad “public humiliation sissy stories”. Tad “forced obedience anonymous meetup”. Es sajutu, kā no iekšienes aug nepacietība. Man bija vajadzība. Nevis vienkārša vēlme. Vajadzība tikt pazemotai. Vēlreiz. Vēl rupjāk. Vēl perversāk. Un tad tas atgriezās. OnTheKnees.Es ielogojos savā kontā. Vēstulēs — klusums. Bet tas bija tikai sākums. Es atvēru sludinājumus. Meklēju kategoriju “BDSM.” Šie burti skanēja kā lūgšana manā galvā. Es pārslēdzu meklēšanu uz šo pilsētu. Šo reģionu. Sirds jau sāka sisties ātrāk. Un pirksti… tie slīdēja pa taustiņiem ne kā vīrietim. Bet kā kucei, kas meklē pavēli. Kā sūkātājai, kas grib tikai vienu: lai kāds viņu izmanto kā netīru lupatu. Un es biju ta gatava. Es jutu to vibrējam manā dupš-pežukā. Kā pulsējošu čukstu sevī. “Atdodies. Atkailinies. Lūdzies. Dari to.” Pirksti jau sāka pagurt. Daudzi sludinājumi šķita tukši — kā aktieru rotaļas, kas pārāk ilgi atkārto vienu un to pašu tekstu. “Meklēju padevīgo,” “vēlos sadzirdēt tavu čukstu,” “esi mana lēdija” — neviens neskanēja kā pavēle, tikai teātris.Līdz... līdz kāds sludinājums man burtiski aizsita elpu. Sludinājums nebija kliedzošs. Tikai teksts, dīvains. Gandrīz kā dzejolis bez poētikas. Es sāku lasīt. Vārdu pa vārdam. Elpa kļuva saraustītāka.***Nemeklēju sarunas. Meklēju darbību. Man vajadzīga būtne — nevis persona — kura ne tikai pieņem pazemojumu, bet alkst tikt filmēta tajā brīdī, kad viņa kļūs par neko. Tiks veikta pilna procesa filmēšana personīgajam arhīvam. Bez maskām, bez scenārijiem. Meklēju tādu, kura ir gatava gulēt klusa, kaila, ar atvērtu muti, kamēr mana urīna strūkla tevi pārvērš par neko. Tā nav spēle. Tā ir reāla dokumentācija tam, kā tu kļūsti par trauku. Par lietu. Tava seja būs redzama. Tava mute — atvērta. Tava personība — izdzēsta. Es neprasu skaistumu. Es neprasu ideālu ķermeni. Es prasu pakļāvību. Ja uzskati sevi par derīgu — atbildi ar šādu struktūru: Tavs vecums, ķermeņa apraksts. Tava pieredze. Tava gatavība tikt filmētai. Tavas robežas — ja tādas ir. Tavs īsais lūgums — kāpēc tieši tu esi pelnījusi būt apčurāta kameras priekšā. Atbildes bez visām piecām daļām netiek izskatītas. Ja tevi tas biedē – ignorē. Ja tevi tas padara slapju – raksti.***Es sastingu. Acis vēl fiksēja tekstu, bet ķermenis jau reaģēja. Mana elpa — saraustīta. Manā kājstarpē — pulsācija. Un kaut kur vēderā — pilnīgs sabrukums. Tas bija tas, ko es meklēju. Nevis komplimenti. Nevis apskāvieni. Bet urīns mutē kā akcepts manai pārbūvei par neko, par trauku. Es pārlasu sludinājumu atkal un atkal. Manas rokas svīst. Mans prāts — pretojās. Bet dziļi, zem visām šaubām, es gribu, lai tas notiek. Un tāpēc rakstu. Nevis droši. Bet kā kuce, kas vēl šaubās, bet vairs neturas pretī.***Sveiki.Es… nezinu, vai esmu īstais. Esmu vīrietis, bet dziļi manī mājo sievietes daba. Tā pamodās, kad izlasīju jūsu sludinājumu. Es jūtu, kā manā kaklā iestrēgst elpa katru reizi, kad iedomājos par to, kas varētu notikt. Man ir bail. Bet man tas ļoti uzbudina un uzrunā. Un tieši šī pretruna liek man rakstīt.1. Man ir 43. Vidējas miesasbūves, neesmu muskuļots. Kājstarpe gludi skūta. Mazliet ir vēderiņš. Krūtis nav lielas, bet korsete tās imitē. Seja — maigāka, nekā pienāktos vīrietim. Daži teikuši, ka izskatās “neizteiksmīga”. Varbūt tā arī ir — sejā nav spēka. Tikai vēlme.2. Esmu bijis situācijā, kur mani pazemoja orāli, spļāva sejā. Bet vēl nekad — nav bijusi pieredze ar zelta lietu. Neesmu filmēts vai fotografēts. Bet doma par to… tā mani uzbudina. Es tagad fantazēju, kā es guļu uz grīdas un kāds smejas un čurā man virsū, es to mēģinu dzert un tad man spļauj virsū.3. Man ir bail. Bet es varu. Es zinu, ka būšu satriekts, kad redzēšu sevi kaut kur ierakstā, bet tieši tas mani uzrunā. Tā vairs nebūs rotaļa. Tas būs… pierādījums, ka es vairs neesmu “Pauls”. Ka esmu kļuvis par to, kuru izmanto. Esmu gatavs neslēpt savu seju. Ja man pavēlēs, es tikai atvēršu muti.4. Esmu pret vardarbību. Es neesmu trenēts sāpēm. Bet gatavs eksperimentiem, ja vajadzēs gulēt mierīgi, klusēt un ļaut sevi apčurāt — es esmu gatavs. Esmu gatavs arī kaut kam vairāk, ja tādas būs jūsu vēlmes. Man ir iekšēja vēlme būt… pazemotam un izmantotam. 5. Kāpēc es: Jo man nav vērtības, kā vīrietim. Un, es domāju, tieši tas padara mani ideālu. Es tikai lūdzu iespēju pierādīt, ka mana mute nav domāta runāšanai. Es nevēlos cienīgu baudu. Es vēlos būt atkritumu trauks, ko jūs filmēsiet, kad dzēsīsiet manī vīrieša paliekas. Es sevi saucu par Paliu. Ja tas nav pietiekami… es sapratīšu. Bet, ja es vēl varu cerēt — pavēliet un es klusi atdošos kamerai un jums.***Viņa atbilde:Teikšu godīgi — sākotnēji nemeklēju vīrieti. Šķita, ka tikai sieviete var būt gana pakļāvīga, lai gribētu šādu attieksmi. Tava atbilde bija ļoti centīga. Tu spēlējies? Vai tiešām gribi, lai tavā mutē un uz sejas tek urīna straume, kamēr kamera fiksē katru tava pazemojuma mirkli? Vai tu spēsi? Pierādi. Ieraksti šo ziņu: “Es esmu kuce. Es lūdzu, lai kāds mani apčurā. Es vēlos būt trauks. Mana mute nav mana, tā ir jūsu. Es esmu sūds, kas grib tikt pildīts un pazemots.” Ierunā pārliecinoši. Pēc tam — atsūti audio. Tikai tad es sapratīšu, ka tu esi tam gatavs.***Es sēdēju mēms. Sirds dauzījās. Elpa mazliet aizrāvusies. Ierunāt? Un nosūtīt? Šī vairs nebija spēle. Tas bija tests. Mana mute — sausa. Bet uzbudinājums milzīgs. Rakstu atbildi: “Es to izdarīšu. Dod man desmit minūtes. Lūdzu, dod man iespēju. Es pierādīšu, ka mana mute ir domāta tikai vienam.” Paņemu telefonu. Ieraksts sākas. Mana balss ir klusa, trīcoša: "Es esmu kuce. Es lūdzu, lai kāds mani apčurā. Es vēlos būt trauks. Mana mute nav mana, tā ir jūsu. Es esmu sūds, kas grib tikt pildīts un pazemots." Es apturu ierakstu. Nosūtu viņam audio. Un vēl pievienoju tekstu: Es to ļoti vēlos, Ja tu mani atšūsi, es to sapratīšu. Bet ja tu pieņemsi — es pateikšos, nevis ar vārdiem, bet ar atvērtu muti.***Viņa atbildes ziņa pienāk 01:07.Nav nekādu lieku vārdu. Nekāda ievada. Tikai adrese, laiks un instrukcija."Tev dota iespēja sevi pierādīt. Šonakt. Bez jautājumiem. Ja nokavēsi – es tevi bloķēšu. Adrese: Viesnīca “Silva”, Pilsētas iela 14, 2. stāvs, 212. numurs. Ierodies: precīzi 01:40. Tev jābūt kailam, pa virsu vari uzmest kādu halātu. Rokās – tikai tavs telefons. Nekā cita. Ienāc. Durvis būs atvērtas. Tūlīt pēc ienākšanas – nometies ceļos. Neko nesaki. Tu paliksi tieši tā. Uz grīdas. 10 minūtes. Bez kustībām. Ja izturēsi – iespējams, tu būsi man derīgs. Ja ne – tu būsi tikai vēl viens izgāzies sūds."***Kad es izlasīju šo adresi, mani pārņēma auksts trieciens. Viesnīca “Silva”. Pilsētas iela 14. Esmu tajā pašā viesnīcā, manas istabas numurs 207. Mans kakls ir izkaltis. 212. Tik tuvu. Piecas durvis no manis. Viņš nezin, ka es esmu šeit. Esmu halātā. Apakšā – kails. Rokā – tikai telefons. Es pārbaudu akumulatoru. 84%. Pietiks. 01:38. Es pieceļos. Vēl viens skatiens spogulī. Paula – vairs nav. Tikai trīcoša Palia – viņa iet. Koridorā nav neviena. Soļi skan kā nodevība. Kā čuksts, ko nekad vairs nevar atsaukt. 01:39. Es stāvu viņa durvju priekšā. 212. Durvis –aicinošas. Viss kluss. Es ieeju. Istabā — siltums. Ne jau no temperatūras, bet no viņa klātbūtnes. Gaiss smaržo pēc vīrieša, pēc kaut kā neizbēgama. Viņš sēž krēslā istabas dziļumā. Netuvojas. Viņš vēro. Un es… klūpu ceļos. Bez skaņas. Bez vārdiem. Halāts paveras nedaudz vaļā. Manas rokas dreb un es tās piespiežu uz augšstilbiem. Es noliecu galvu. Skatiens – uz grīdu. Elpa seklāka. Mute... lēnām paveras.Pirmā minūte — klusums. Viņš mierīgi sēž. Tikai elpo. Smagi. It kā būtu pieradis pie tā, ka sievietes un kucītes vienkārši ierodas pie viņa kā ziedojumi. Viņam ir kādi 60. Varbūt vairāk. Liels. Masīvs. Kupls vēders stiepjas pāri T-krekla apakšmalai. Kājas plati, izplestas. Viņa augšstilbi masīvi. Torss — klāts ar sirmiem matiņiem, kas lien ārā pa T-krekla kakla izgriezumu. Viņa seja — stūraini vaigu kauli, bieza āda. Acis... pavisam mierīgas. It kā nekas no tā, kas notiek, nebūtu neparasts. Viņš neliekas pārsteigts. Viņš neliekas uzbudināts. Viņš izskatās — pēc reāla dominanta. Pēc saimnieka. Pēc tā, kurš ir pieradis, ka kucītes ienāk un nometas viņa priekšā ar muti vaļā.Trešā minūte. Mana mute jau kļūst sausa. Bet es turpinu turēt to atvērtu. Manas lūpas sāk drebēt. Es iekšēji sev zvēru: "Es to izdarīžu!" Viņš beidzot pieceļas. Lēni, smagi soļi. Viņš pienāk. Es vēl nepaceļu acis augšup. Tikai ar acu kaktiņu redzu viņa kājas — lielas, masīvas. Viņš apstājas manā priekšā. Tik tuvu, ka es sajūtu viņa ķermeņa smaržu — ne pēc smaržām, bet īstu vīrieša smaržu. Kā dominantam, kas mani ļoti piesaista. Viņa roka pastiepjas. Viņš paņem manu telefonu. Neko nesaka. Tad — stingra balss. Pirmie vārdi: “Atbloķē.” Es nekavējos. Mana roka paceļas. Dreb. Es uzlieku pirkstu uz ekrāna un ievadu kodu. Telefons atbloķēts. Viņš tajā kaut ko skatās. Ritina. Pāris sekundes. Tad viņš atkal runā: “Tu tagad esi manā varā saproti, vai ne?” Es apstiprinoši pakratu galvu. “Labs kuces žests. Klusa. Pieejama. Bez noslēpumiem.”Viņš atgriežas atpakaļ savā vietā. Telefons joprojām viņa rokā. Viņš to neatdod. Viņš skatās uz mani un viņa skatiens vairs nav tikai vērtējošs. Tas ir apstiprinošs. Tāds, kas saka — “Tu neesi vīrietis. Bet uz pareizā pārmaiņu ceļa.”Minūtes velkas. Astotā. Manas rokas sāk trīcēt. Ceļi — sāpēt. Bet es nedrīkstu kustēties. Es esmu viņa varā. Devītā. Viņš pasniedzas, paņem kaut ko no galda — glāzi. Ūdens. Viņš dzer. Lēni. Skatoties manī. Desmitā. Viņš pieceļas. Pienāk pie manis. Viņa seja pavisam neizteiksmīga. Tā ir kā verdikts. Kā skats, kas pasludina sodu. Viņš paņem savu somu un izvelk video kameru, statīvu un plēvi, ko noklāj uz grīdas. Kameru uzstāda uz statīva. Lēnām. Bez vārdiem. Tā, it kā būtu darījis to jau tūkstoš reižu."Tagad — novelc to lupatu." Es paklausīgi pieceļos. Manas rokas sažņaudzas pie halāta malas. Un es to novelku. Lēni. Halāts nokrīt pie kājām. Es stāvu pliks. Manas krūtis kustas ar katru satraukto ieelpu. Dzimumloceklis — mīksts, karājas kā lupata. Viņš ieslēdz un pavērš kameru pret mani. "Pagriezies. Lēnām. Nekaunies no objektīva." Es pagriežos. Viņš vēro. Kamera vēro. Es zinu — kāds to skatīsies. "Noliecies ar caurumu pret kameru. Paplēt dirsu." Es noliecos uz priekšu, izliecu gurnus. Manas rokas ieķeras dibentiņa vaigos un paver. Mans caurumiņš, kaunums, mans vājums — viss ir atklāts. Pliks. Bez pretestības. Viņš apsēžas. Kamera filmē. Sarkanais punkts deg kā kauna uguns.“Un tagad... sēdies tur uz plēves. Skaties kamerā. Atbildi. Skaidri. Ja tu melosi – es to sajutīšu. Atceries – tu esi tikai lupata.” Es nometos sēdus uz grīdas. Kājas pavērtas. Rokas — uz augšstilbiem. Skatiens — kamerai tieši acīs.“Kāds ir tavs īstais vārds?”Es noriju siekalas. Vārds nāk lēni. “Rolands.”Viņš pielec kājās. Pļauka. Spēcīga. Galva pagriežas uz sāniem. Acīs asaras.“Nemelo! Tagad vēlreiz. Kāds ir tavs īstais vārds?”“Mans vārds ir… Pauls. Es esmu Pauls Auniņš.”“Tā jau ir lieta. Turpinām. Vai esi precējies?”“Jā…”“Kā sievu sauc?”“Jana… Mana sieva ir Jana…”“Viņa zin, ka esi šeit?”“Nē… Viņa neko nezina… par mani!”“Kur tu dzīvo, Paul?”“Aizkrauklē… Burku ielā…”“Kur tu esi apmeties šajā pilsētā?”“Šajā viesnīcā. Numurs. 207.”“Tavs telefona numurs?”“Divi – astoņi – divi – septiņi – divi – viens – deviņi – pieci.”“Tavs epasts?”“unspokenneed2025 et gmail punkts com”“Tagad tas būs zināms visiem, kuri vēlēsies, lai tevi atrastu. Kā tu sauc sevi pats, kad neesi Pauls?”“Es esmu… Palia. Mana perversā puse… mana sievišķā daļa. Palia — nav vairs vīrietis.”“Ko tu dari šeit? Kādēļ atnāci?”“Es vēlos tikt apčurāts. Es nācu, lai pierādītu, ka es esmu tikai mute, caurums, nekas. Ka es esmu jūsu, lai mani pazemotu.”“Vai kāds paziņa zina, kas tu esi patiesībā?”“Nē. Neviens. Visi domā, ka es esmu stiprs. Ka man ir laba karjera. Ka man ir laba ģimene.”“Bet tu esi tikai kuce ar caurumu, kuru var piepildīt. Vai tu esi gatavs, lai par tevi uzzina citi dominanti?”“Es nezinu… Bet… jā. Ja tas pierāda, cik zemu esmu kritis… Es esmu gatavs. Es gribu… lai kāds ierauga manu patieso būtību. Un saprot, kāds es esmu.”Viņš pieceļas. Kamera joprojām ieraksta. Viņš pienāk pie manis. Noliecas. Un saka: “Tagad kamera ir fiksējusi tavu būtību. Drīz redzēsim, uz ko esi spējīga, Palia!” Viņš rupji smejas. Nenovēršot acis no manis. Viņa rokas saņem krekla malu. Viņš novelk to pār galvu un paliek kails no jostas uz augšu. Viņa ķermenis — atbilstošs vecumam. Liels vēders, liela, kupla krūšu līnija, spalvains. Viņa āda nav ideāla. Tā nav skaista. Bet tieši tas to padara par īstu. Viņš novelk bikses. Lēni. Un tad es ieraugu viņa mantību. Loceklis nav garš. Bet tas ir resns. Nepiedodami, draudīgi resns. Gaļīgs. Zem tā – smagi karājas sēklinieki. Lieli, grumbaini. Un pilni. “Skaties kamerā. Tā būs laba izrāde. Tā būs tava pāriešana pāri robežai.” Viņš pienāk tuvāk. Es vēl joprojām sēžu — plika, kājas pavērtas, mute vēl sastingusi pēc jautājumiem. “Atver muti plašāk. Sāksim.” Mana mute atveras platāk. Nav vairs nožēlas, nav vairs goda. Tikai gaidīšana.Viņš pieiet vēl tuvāk. Viņš neprasa neko. Viņš uzliek savu resno locekli man uz vaiga. Tā masa… tā nespēj palikt nemanāma. Tā spiežas manī. “Tu neesi vairs vīrietis, bet arī ne sieviete. Tu esi objekts. Mana jaunā zvaigzne.” Viņš iegrūž locekļa galviņu man mutē. Lēni. Es nevaru ieelpot. Viņa loceklis nav dziļi, bet tas aizpilda visu. Manas lūpas izplešas. Es nejauši iestenos. “Klusē, kuce. Tu esi mīzalu trauks.” Viņš neatkāpjas. Viņa gurni piespiežas man pie sejas. Es klusi stenu un sūkāju. Nav izvēles. Viņa svars spiež manu galvu. Kamera vēro. Un mana būtība pazūd.Viņš izvelk savu locekli no manas mutes ar plukšķi. Es mēģinu atgūt elpu. Kakls karsts, mute slapja, pazemojuma sula rit pa zodu uz leju. Viņš nostājas man blakus. “Tagad rāpo. Apkārt man, grozot pakaļu. Lēni. Kā kuce. Lai kamera redz.” Es noliecos uz visām četrām. Locītavas trīc. Plēve zem manām plaukstām auksta, bet iekšā es degu. Es rāpoju. Lēni. Vienu apli. Viņš seko ar skatienu. Kamera fiksē manu kailumu, dibenu, pakļautību. “Apstājies. Skaties uz mani. Kā izsalkusi padauza.” Es paceļu galvu. Acis mitras. Lūpas paplēstas. Skatiens — tukšs, bet pilns ar slāpēm. Viņš pakrata locekli. Vēlreiz pieliek to pie manām lūpām. “Laizi. Sagatavo!!!” Mana mēle pieplok pie tā. Es laizu. Tas mazliet raupjš, silts, resns un tas uzbudina mani līdz sāpēm. “Skaties kamerā, kamēr laizi.” Es to daru. Viņš noliecas, ieķeras man matos, paceļ manu galvu. Viņa seja — nopietna. “Tagad... mēs beidzam runāt. Laiks ir pienācis.”Viņš atkāpjas dažus soļus. Kamera fokusē. Viņš paceļ savu locekli. Tas ir smags, puspiebriedis. Viņš vēl klusē. Bet es saprotu. Es noguļos uz muguras. Kājas — plati atvērtas. Galva nedaudz pacelta. Mute — paveras vaļā. Plaši. Lēni. Bez steigas. Viņš pieiet. Stāv virs manis. Spalvainais vēders manā redzes laukā. Viņa loceklis tieši virs manas sejas. Un tad — pirmais piliens. Karsts. Dzeltenīgs. Viņš pārtrauc klusumu nevis ar vārdiem, bet ar straumi. Urīns līst manā mutē. Uz sejas, uz ķermeņa. Es neko nesaku. Es nesaraujos. Es nebaidos. Es vienkārši turu muti vaļā. Mazliet noriju. Tas sāk tecēt pāri lūpām. Pāri vaigiem. Viņš mērķē. Viņš izbauda. Viņš apzīmē. Mana seja pārvēršas slapjā peļķē. “Nerij visu. Es gribu, lai var redzēt, kā tu peldi urīnā.” Urīns piepilda man muti. Silts. Pretīgi apreibinošs. Mana mēle peldās tajā. Viņš turpina. Viņa seja – baudas pilna. Viņš skatās kamerā. Rupji smejas. Kad karstā straume beidzas, viņš pabaksta man pa vaigu ar kāju. “Tagad izdzer visu, kuce!” Es to izdaru. Tik pazemojoši, tik uzbudinoši. Viņš pagriežas, aiziet. Paliek tikai kamera. Tikai es. Tikai urīns, kas manī joprojām dzīvs.Es vēl guļu uz muguras. Seja — mitra no urīna, lūpas lipīgas, mute vēl joprojām atvērta, kā objekts, kas gaida nākamo porciju. Acis – sažņaugtas, bet dzirde… modra. Viņš dodas pie galda. Paņem dvieli – ne priekš manis, bet sev. Noslauka rokas. Nesteidzoties. Tad viņš paņem savu telefonu un kādam zvana.Zvans nav nejaušība. Viņš to neslēpj. Viņš vēlas, lai es dzirdu. Viņš vēlas, lai kamera dzird.“Sveiks!” viņa balss bravurīga.“Jā, jā ir, klausies, es atradu kaut ko dīvainu šonakt.” Viņš iesmejas.“Ne sieviete šoreiz, bet kaut kāds pusvīrietis. Pilnīgi kails, mute vaļā, guļ uz grīdas kā piesmieta mauka.” Viņš paskatās uz mani. Es nekustos. Vēl joprojām mute atvērta. Viņa balss uzmundrinās.“Jā, jā, riktīgi paklausīgs, īsts dārgums. Precēts, pat numuru un epastu nosauca. Viņu sauc Pauls, bet sevi sauc Palia. Iedomājies? Tagad guļ šeit, viss manos mīzalos un acis lūdz vēl.” Smiekli otrā galā. Skaļi. Rupji. “Jā, varēsi pats paskatīties. Kameru uzliku. Viss ierakstīts. Viņš - var teikt viņa pat muti atvēra, pirms es ko teicu. Es pat nenolaidu viņu vēl pilnībā. Bet izskatās, ka viņa pati to lūdzas.” Manas ausis deg. Vēderā — tauriņi. Liels uzbudinājums. Mitrums. Apkaunojuma ekstāze.“Jūs varat nākt. Jā, tas pats numurs, ko tev sūtīju. 212. Es te būšu. Viņa arī. Neaiztikšu viņu līdz tam. Gaidu.” Viņš pieiet pie manis. Skatās no augšas. Saruna vēl turpinās.“Jā, viņas mute joprojām vaļā. Kā kucei, kura gaida gardumu. Viņu neinteresē orgasms. Viņa grib tikai pazemojumu. Un mēs viņai to dosim.” Pēdējie vārdi ieduras manī kā īlens. Mēs. Viņi. Saruna beidzas. Viņš noliek telefonu. Apsēžas atkal krēslā. Nesaka neko. Tikai skatās. Ilgi. Klusu.“Tu dzirdēji visu, kuce. Tu saprati, ka nebūsi tikai mana. Tu būsi mūsējā.”Viņš smejas, vēro mani. Pēc minūtēm piecpadsmit ierodas vēl divi viņa vecuma vīri — viens no viņiem novelk jaku. Tad otrs. Tad krekli. Viņi izģērbjas lēni, ar nekaunīgu mieru, kā veci vīri, kas nevienam neko vairs nepierāda. Viņu ķermeņi — vīrišķīgi. Spalvaini, mazliet apvītuši ar laiku. Neviens nav trenēts. Visi — dūšīgi, īsti, mežonīgi. Loceklis katram savādāks — karājas, šūpojas, bet visi resnāki nekā es gribētu. Viņi stāv trijatā, kails trīsstūris ap mani — vēro mani, izbauda.“Četrāpus, kuce. Parādi, kāda esi.” Es mainu pozīciju. Dibentiņš gaisā. Galva zemu. Matu šķipsnas karājas, mitras no urīna. Es trīcu. Bet neesmu nobijies. Viņi apsēžas. Viens paņem viskija pudeli no somas. Glāzes. Viens uzpilda glāzes. Visi paceļ.“Par mūsu kuci. Par mūsu pirmo šādu izdevību. Par šo lupatu, kas atnākusi šeit pati. Neizdevies vīrietis, kurš izlēmis būt par mūsu pežu.” Viņi iedzer. Ar baudu norij. Smiekli.“Zini, es esmu dzīvē daudz ko baudījis. Bet tādu vēl ne.”“Neizdevušos vīrieti — kas nolēmis kļūt par caurumu.”“Un skaties — viņš pats atnāca šeit, neviens viņu nedzina.”“Nu ko, es jau viņam mutē iebāzu. Uz sejas uzmīzu. Bet pakaļā? Kāds tādu ir pisis? Nē. Neviens. Un… te… te ir iespēja.”“Mēs varam trijatā. Vai pa vienam. Viņš ir īsta lupata.”“Zini ko… šī ir vienreizēja iespēja. Jā. Šis caurums nav dzimis, lai paliktu neaizpildīts.” Es dzirdu. Katru vārdu. Katru komentāru un tas mani uzbudina aizvien vairāk. Viens no viņiem pietupjas pie mana dibentiņa. Apskata.“Mazs caurums, bet mīksts. Gluds. Nevainības apliecinājums, bet smaržo pēc mīzaliem un alkst grēka.”“Derēs. Noteikti derēs. Jūs taču redzat, kā viņš saraujas? Viņš gaida — viņš grib.” Otrs nometas aiz manis uz ceļiem. Rokas uz maniem gurniem. Smagas. Rupjas.“Vai viņš gatavs?”“Ja nav — būs. Galvenais nesaplēst.”“Jā, viņš to grib. Viņš pats atnāca šeit. Viņš dzēra manas sulas. Viņa skats prasīja vēl.”“Un tagad viņš to saņems.” Viņi ir kaili, atbrīvoti, ar glāzēm rokās. Es četrāpus viņu priekšā — mēms apliecinājums viņu varai. Viens uzliek roku man uz galvas. Nekā maiga — tikai zīme, ka tagad piederu viņiem.“Kuce ir gatava,” viens saka.“Bet mēs neesam idioti,” piebilst otrs. “Ja gribam viņu izmantot... viņam jābūt tīram.” Viņi pasmejas. Ne rupji. Vienkārši, kā praktiski vīri, kas dalās idejās.“Paņem dvieli. Ej uz vannasistabu. Nomazgājies viss. Un izmazgā pakaļu. Kārtīgi un tad... uztaisi sev klizmu. Duša, šļūtene. Vairākas reizes. Nesteidzies. Tu taču zini, kā. Tu taču esi sev to taisījis pirms tam, vai ne?” Es pamāju. Pazemoti. Bet iekšēji lepna par to, ka mani viņi grib.“Un atceries,” trešais pievienojas, klusāk, ar stingru balsi, “Mēs zinām, kur tu dzīvo. Mēs zinām visu, ko pats izstāstīji. Tu pat nosauci savas sievas vārdu. Tavu numuru savā telefonā jau saglabāju kā ‘Kuci Paliu’. Tu neteiksi nevienam neko.” Es ieskatos viņa acīs. Tur nav draudu. Tikai konstatēts fakts. “Tu klusēsi. Jo tu zini, ka šis ir tavs sapnis. Bet sapņus neviens negrib redzēt feisbukā, vai ne?” Viņš pamāj durvju virzienā. “Mazgājies, kuce. Un kad būsi tīra… nāc atpakaļ uz ceļiem. Tagad mēs apspriedīsim, kurš sāks.”Durvis aiz manis klusām aizveras. Es stāvu. Pilnīgi kails. Spogulis man priekšā. Flīzes vēsas. Manas lūpas vēl ar urīna garšu. Seja — slapja. Bet ne tikai no viņiem. No manis. No iekšējā karstuma, kas neizdziest, pat kad esmu palicis viens. Es skatos uz sevi. Un tas vairs nav Pauls. Pauls stāvētu taisni. Pauls izliktos par vīrieti. Šeit… ir tikai Palia. Ar mitru zodu. Pavērtu muti. Un… manī ir iekšējs miers. Pieņemšana. Es atveru krānu. Silts ūdens tek pa manu ķermeni. Es aizskaloju pēdejo protestu. Es gatavoju sevi. Katrs ūdens vilnis ir kā vārds, ko sev saku: “Tu esi Palia. Tu pati esi izvēlējusies šo.”Es paveru kājas. Skatos atpakaļ. Jūtu sevi atveramies. Manā rokā — šļūtene. Es nekavējos. Es nevilcinos. Es attīru sevi priekš viņiem. Pati. Jo viņi ir pelnījuši tīru kuci. Es to atkārtoju vairākas reizes. Un tad es sadzirdu viņu sarunas. Vannasistabas durvis — plānas. Flīzes vada skaņu kā čukstus.“Tu redzēji viņas acis? Viņa lūdzās pat tad, kad neko neteica.”“Jā. Es nebiju domājis, ka kāds vēlas tikt pazemots ar prieku.”“Bet padomā — cik bieži dzīvē var izdrāzt kaut ko tādu? Nevīrieti. Kurš vēlas būt tikai mute. Tikai caurums.”“Un viņš pats iztīrās priekš mums. Pats to grib.”“Jā. Šī ir mūsu labākā nakts.” Es jūtu, kā trīcu. No gaidāmā. No tuvuma tam, ko reiz saucu par tabu. Bet tagad… pats to gribu.“Labi, kurš uzlauzīs šo mauku? Kurš būs pirmais?”“Lai Viktors sāk. Viņš viņu atrada. Tad mēs. Un tad… ja viņa vēl spēs… vēlreiz uz apli.”“Viņa to spēs, pat lūgsies.” Es paskatos spogulī. Acis — aizmiglotas. Un es saku sev klusu: “Tu to vēlis, Palia. Tu vēlies tikt piepildīta.”Es atveru vannasistabas durvis. Klusa spuldze iemirdzas virs manis, kad iznāku — mitra, tīra, silta no ūdens. Pa ceļam dvielis noslīd man no pleciem — es to nepamanu. Es neapzinos sevi kā kailu. Es esmu atvērta. Pieejama. Vēl tukša. Viņi jau ir apsēdušies aplī. Trīs silueti. Trīs balss tembri. Trīs locekļi, kuri iegūs mani šonakt. Uz galda — pudele. Glāzes. Smaidi. Pārliecība. Un kad es ienāku — klusums. Viņi vēro. Novērtē mani.“Lūk, viņš atgriezies,” saka viens. “Vai viņš jau ir viņa?”“Nē,” čukst otrs, “bet viņš kļūs.”Man... norāda ar pirkstu. Tikai žests. Es nokrītu uz ceļiem. Automātiski. Instinktīvi. Kā kuce, kura zina savu vietu. Mani ceļi iegrimst paklājā. Viņu kājas — plati. Locekļi — masīvi, vēl dusoši gaidās. Bet viņu skatieni — dzīvi. Viņi skatās viens uz otru, kā vīrieši, kas dalās baudījumā, kas vēl tikai tuvojas.“Sāc apkalpot ar muti. Vienu pēc otra. Mums jāiesildās.”Es pierāpoju pirmajam starp kājām. Galva noliecas. Elpa sekla. Bet ne no bailēm. No pilnības. No pazemības. Es pieskaros. Es saņemos. Es ieņemu viņu mutē. Un sākas riņķa deja. Kamēr apmierinu vienu, citi sev masē. Tad komanda - Nākamo. Tā tas turpinās. Man laika izjūta pazūd. Visi trīs vīrieši to izbauda vairākas reizes. Viņi dzer. Smejas. Komentē. Apspriež. Kāds izpūš dūmus man pāri mugurai. Kāds uzliek glāzi man uz muguras un saka: “Turi. Tu esi bāra lete šonakt.” Un es to izbaudu. Es nesaku neko. Jo vārdi ir lieki, kad tu esi mute, mēbele, trauks.Mana mute jau ir bijusi pie katra. Vairākas reizes. Viņi pieceļas un apstājas ap mani aplī. Es ceļos. Noreibusi no baudas. Mana mutīte ir nogurusi. Viņi apmainās skatieniem, kā mednieki pēc pirmās asiņu garšas.Viktors paņem lubrikantu un nostājas aiz manis uz ceļiem: “Laiks padziļināt saikni.” Viņa smagums tuvojas un es redzu viņa ēnu, tā tuvojas man kā liktenis. Viņš noliecas, viņa pirksti uz mana caurumiņa. Iemasē lubrikantu. Ne sāpīgi, bet vēsi. Kā galdnieks, kas novērtē koka kvalitāti pirms urbšanas. “Viņš ir gatavs. Tīrs un ieslidināts. Tagad elpo dziļi, kuce.” Un viņš ieiet. Tikai locekļa galviņa. Lēni. Ne pārāk dziļi. Sāpes, bet manas lūpas nekustas. Mute vēl joprojām mitra no viņiem visiem. Man izlaužas vaids, vaigi deg. Katrs locekļa milimetrs manī ir kā pakāpiens prom no Pauls. Sāpes sāk atkāpties, viņa kustības paātrinās. Arvien dziļāk. Viņa gurni jau triecas pret maniem dibentiņa vaigiem. Otrais skatās. Dzer. Smejas. Trešais smēķē. Sāk runāt kamerā. Tā atkal filmē. “Mēs viņu pārtaisām. Lūk, kā tas notiek. Šeit dzimst kuce.” Un es esmu tā, patiesā, kura dzimst. Bez čīkstēšanas. Bez pretestības. Palia.Kad pirmais beidz un izvelk — pauze. Manas kājas saļogās. Vīriešu rokas mani tur. Viņi palīdz saglabāt pozu. Bet ne aiz līdzjūtības, bet kontroles. Aiz manis jau ieņem pozu otrais. Viņa loceklis mazliet garāks, masīvāks. Man atkal mazliet sāp. Bet mana sirds līksmo - Palia ir dzimusi, esmu Palia. Kad nāk trešais man jau sāpju vairs nav. Viņš ietriecas brīvi. Viņa rokas satver manus plecus un sākas mežonīgs ritms, mani iejāj, kā savvaļas ķēvi.Kad viss ir beidzies, es nokrītu. Uz sāna. Elpa — saraustīta. Mute — pavērta vaļā. Vēdera apakša — pulsē. Mugura — sviedros. Caurumiņš — vairs pilnīgi neaizveras. Trīs vīriešu sperma sāk lēnu izplūst no tā. Pa dibena vaidziņu uz leju. Esmu piepildīta gan fiziski, gan morāli. Esmu laimīga. Viņi apsēžas, iedzer. Gaisā valda noguruma siltums. Trīs vīrieši sēž, kaili, masīvi, sviedros. Viņu rokas tur glāzes. Es — uz grīdas, kluss. Viņi nerunā. Viens ievelk dūmu, otrs noliecis galvu, domā. Trešais — vēro mani. Ilgi. Tieši. Un tad viņš ierunājas. Lēni. Mierīgi.“Vai atceraties, ko mēs vēlējāmies izdarīt ar kādu no kucēm? Bet neviena nekad nepiekrita. Pat ne tuvu.” Viņš paskatās uz pārējiem. Viņi neiebilst. Viņu acīs uguntiņas.“Un te nu mums ir Palia. Pati atnāca. Pati nomazgājās. Pati vēlas tikt pazemota! Var teikt mēs viņu radījām. Es domāju, viņa būs īstā!” Viņš piepaceļas. Noliecas un paceļ manu zodu ar diviem pirkstiem. Es skatos viņa acīs. Viņš klusējot vēro. Otrs viņam pievienojas: “Tu apkalpoji mūs ar mutīti, pati atdevies. Mums vēl nav bijusi... tāda. Kura atzīst, ka viņa nav vīrietis. Pati vēlas, lai vīrieši viņu pazemo lēnām, pilnībā un to izbauda.”Trešais iepilda glāzi. Paceļ: “Lēmums nebūs mūsu. Lēmums būs tavs. Bet… neviena līdz šim nav bijusi tik tuvu, tik atbilstoša. Tātad, saki mums, vai vēlies tikt izfistota, vēlies būt lellīte uz mūsu dūrēm?”Es sēžu. Ceļos. Elpa sastingusi krūtīs. Mugura izliekta. Un vēders sagriežas no domas: "Lellīte uz viņu dūrēm…, tas nozīmē….?" Klusums smaržo pēc cigarešu dūmiem, sviedriem un alkohola. Es tupu uz ceļiem, starp viņiem. Viņi sēž, kaili, ļoti mierīgi, ļoti pārliecināti. Gaida. Bet viņu vārdi joprojām karājas gaisā kā mitrums pēc karstas dušas.“…Mums vēl nav bijusi... tāda.”“…Pati vēlas, lai vīrieši viņu pazemo lēnām, pilnībā un to izbauda.”“…vai vēlies tikt izfistota, vēlies būt lellīte uz mūsu dūrēm?” Es klusēju. Manā galvā dūc. Elpa — sekla. Mute — sausa. Es sajūtu kaut ko tuvojamies, bet nesaprotu, kas tieši tas ir. Mūsu saruna tiek turpināta tikai ar skatieniem. Un šie skatieni — nežēlīgi silti. Ne tāpēc, ka viņi rūpējas. Bet tāpēc, ka viņi zina. Ka es… vēlos to, ko viņi piedāvājuši. Manas plaukstas pieskaras grīdai. Es jūtu, cik manas rokas ir vājas. Mugura — dabiski izliekusies. Es nerunāju. Nesaku neko. Es vienkārši piekrītoši pamāju galvu. Mūsu acis saplūst vienotībā. Un viss apstājas. Viņi pārtrauc dzert. Viņu skatieni sajūsmas pilni: “Viņa ir pieņēmusi lēmumu, viņa to vēlas.” Viens no viņiem paņem manu zodu. Paceļ to augšup. Es ļaujos. Viņš ierunājas, skatoties man dziļi acīs. “Malacīte. Mēs leposimies ar tevi. Tavs caurums kļūs par neaizveramu logu ar caurvēju dvēselē.” Viņa elpa pieskaras man pieres vidum. “Un tagad mēs lēnām atvērsim šo logu. Bez steigas.”Viņš pagriež mani. Liek nokrist četrāpus. Piepaceļ manu dibentiņu. “Šī būs patiesa bauda,” viņš čukst. “Mēs tevi izstiepsim lēnām. Nevis ar spēku. Bet ar kaisli.”Viņi sānāk tuvāk ap mani. Viens noliecas man aiz muguras. Rokas satver manus gurnus. Cieši tur. Nekustīgi. Otrs piepiež manu seju sev pret krūtīm. Viņš uzbudināti elpo. Es to jūtu. Trešais ierunājas: “Šis ir akts, kuru nevarēs atsaukt. Tavs caurums vairs nekad nebūs tāds, kāds tas bija. Mēs pārveidosim to par reālu pežu. Tavs skatiens vairs nekad nebūs kā vīrietim.” Mana sirds iespiežas kaklā. Elpa — nesasniedz plaušas. “Tagad skaļi mums pasaki,” viņš runā tālāk, “vai tiešām to vēlies, jo atpakaļceļa nebūs?” Mana balss šonakt, pirmoreiz apzināti, izskan nevis kā vārds, bet kā padevība: “Jā, es… es to vēlos.”Vīriešu rokas satver mani ciešāk. Tad es sajūtu pieskārienu savam caurumiņam. Roka silta, pārliecināta. Maigi masē. Manu nu jau vairs ne nevainīgo caurumiņu. Manu dupš-pežuku. Viņš paņem lubrikanta pudelīti. Sajūtu, kā lubrikants sāk piepildīt visu starp maniem dupša vaidziņiem. Tā ir daudz. Vēss. Es jūtu cik viegli viens viņa pirksts ienāk manī. Tomēr, tas izraisa tūlītēju reakciju manī. Sasprindzinājumu, elpas aizturi. “Atbrīvojies, kuce. Elpo dziļāk!” Kāds no viņiem saka. Vienlaicīgi sajūtu spēcīgu pļauku pa savu dibentiņu. Mēģinu atslābināties. Elpoju dziļi. Viņi nekur nesteidzas. Kad pievienojas otrais pirksts, tas uzreiz jūtamāk mani izstiepj. Ķermenis atsaucas. Mazs vilkmes vilnis iekšpusē, spiediens uz iekšējiem audiem. Es mēģinu atslābināties, bet mans vēders savelkas. Nav sāpju — bet tas ir kaut kas jauns. Neparasts, bet savādā kārtā vilinošs. Viņš nesteidzas. Gaida. Lai pierodu, lai izbaudu. Vēl tiek izspiests lubrikants, tas jau sāk tecēt uz leju man pa kājām. Es elpoju dziļi, izbaudu. Trešais pirksts ieslīd — lēni, bet noteikti. Un mans pežucis kļūst citāds. Es jūtu, kā mani muskuļi cīnās. Grib atgrūst. Nevēlas. Bet es neļauju sev atteikties. Es elpoju dziļi. Es zinu, ka man tas jāpārdzīvo. Lai tiktu tālāk. Iekšpusē viss kļūst plašāks. Spiediens tagad ir visapkārt. Tas nav viens punkts — tā ir vesela zona, kas tiek atvērta, izstiepta, aizpildīta. Katrs viņa pirkstu kustības milimetrs iedod jaunu triecienu sajūtām. Viņš atkārto. Atkal un atkal. Nesteidzas. Atkal vēss lubrikants, pēc tam karstums. Man pazūd laika izjūta. Pēkšņi — dīvaina tukšuma sajūta, kā ieelpots tukšums. Lubrikanta pudeles plukšķis. Viņš lej to tieši manā pavērtajā dupš-pežukā. Iesmērē sev roku. Un tad četri pirksti. Kā tie ienāk jūtams skaidri. Vēders atkal savelkas. Tas liek man vēlreiz ieelpot caur zobiem. Bet es zinu — ja es tagad atkāpšos, es nekad nepārkāpšu šai robežai. Viņš to saprot. Viņš neapstājas, bet nesteidzas. Viņa plauksta paliek ārpusē, bet četri pirksti — iekšā. Iekšā manī. Iekšā… pilnībā. Es jūtos kā dobums, ko tagad kāds veido no iekšpuses. Mans ķermenis neizrāda pretestību, bet pielāgojas. Manas kājas vairs nejūt grīdu, manas rokas vairs neatceras savu pozu. Vīrieši mani notur. Es esmu tikai šis brīdis. Šī sajūta. Plašā, pulsējošā, vagīna. Viņš tur roku mierā. Nekustas. Neizvelk. Viņš ļauj man izjust, ka viss iekšā jau ir viņa. Un mani pārņem miers. Ne tāpēc, ka tas ir viegli. Bet tāpēc, ka es saprotu – es spēju. Tad es sajutu sevī kustību – lēnu, apļveida, piesātinātu ar lubrikantu un pacietību. Plašums. Mani muskuļi vairs necīnījās. Viņi apskāva viņa pirkstus. Un es… ļāvu tem tur būt. Ilgi. Dziļi. Laiks pagāja. Stunda? Varbūt vairāk. Bet neviens nesteidzās. Viņi gribēja, lai šis process iegravētos manī uz palikšanu. Un kad viņš beidzot izvilka — es tikai nopūtos. Klusā, pateicīgā, nespēcīgā skaņā.Vīriešu rokas mani atbrīvoja un es atlaidos guļus. Man deva laiku atgūties. Tad pirmais vīrietis ierunājas: “Šonakt tu vēl neesi gatava pilnībai. Bet tu gribi. Un tas ir pietiekami.” Otrs pamāja uz durvju pusi: “Šonakt ej. Mēs tevi vairs neturēsim. Pa dienu pati izlemsi. Vai vēlies pilnību. Ja, jā, tad nākamo nakti esi šeit. Mēs vēl dosim ziņu!” Viņi mani neapskauj, nepalīdz. Viņi vienkārši skatās, kā es pieceļos. Lēni. Smagnēji. Kā izmantota kuce. Palia. Es neģērbjos. Es tikai apmetu dvieli. Un kad durvis aizveras, gaitenī nav neviena. Bet es joprojām jūtu viņus. Uz ādas. Mutē. Sevī. Mana istabiņa. Sienas. Gulta. Es stāvu. Dvielis noslīd no pleciem. Es nepieliecos to pacelt. Es ļauju sev būt kailai. Es paskatos spogulī, kā pirmo reizi. Ne uz ķermeni. Uz klātbūtni. Manas acis... klusākas. Skatiens — padziļinājies. Plakstiņi smagnēji. Lūpas — mitras, bet mierīgas. Es apsēžos uz gultas malas. Ne gultā. Uz malas. It kā nepiederētu pilnībā šai telpai. It kā mani kāds aicinātu atpakaļ… prom no šeienes. Galvu pārpilda atmiņas. Ne kā attēli. Kā sajūtas. Viņu rokas — stingras, bet ne vardarbīgas. Viņu skatieni — dziļi vilinoši. Viņu klusums — visskaļākais, ko jebkad esmu dzirdējusi. Un kaut kur starp visām domām — ne jautājums: "Vai es gribu atgriezties?" Bet apziņa: "Es atgriezīšos." Pulkstenis rāda 6:32. Istabā ir vēl krēsla. Aizkarus neesmu atvērusi. Gaisma iekļūst caur tiem kā ēna, kas nelūdz atļauju. Esmu atgūlusies uz muguras. Ķermenis smags. Es jūtu viņus. Ar telpu sevī. Ar sajūtu, ka manī ir vieta, kur kāds bija. Un šī doma — ka kāds tur bija... ilgi... lēni... stingri... — Tā neizraisa trauksmi. Tā mani nomierina. Telefons — uz naktsskapīša. Es aizsniedzos, lēni, kā pēc kaut kā svēta. Ekrāns spilgts. Ziņojumi. Atgādinājums: “9:00 – Noslēguma seminārs. Piedalīšanās obligāta.” Es skatos uz tekstu kā uz kādu citu pasauli. Seminārs. Atgriešanās. Normālība. Nevaru. Nevēlos. Nepiederu vairs tur. Tāpēc atveru ziņu logu un rakstu: “Labdien, diemžēl man šorīt galvassāpes un neliels drudzis. Laikam esmu pārpūlējies. Atvainojos, ka nebūšu uz noslēgumu.” Sūtu. Bez nožēlas. Bez šaubām. Un tad vēl viens lēmums. Vēl klusāks. Vēl dziļāks. Zvanu uz viesnīcas reģistratūru. “Vai iespējams pagarināt uzturēšanos vēl par vienu nakti?” Darbiniece ir laipna. “Protams. Jūsu istabiņa brīva līdz rītam.” “Paldies!” Es nesapratu, kā aizmigu. Gulēju uz sāniem, apskāvusi spilvenu. Es nepamodos no trokšņa. Vienkārši acis atvērās. Mute — mazliet sausa. Ķermenis ieelpoja vēl pirms apziņa atgriezās. Un es zināju. Bez īsta domas formulējuma. Bez frāzēm. Vienkārši — es zināju. Es pieceļos. Lēnām. Nekādas steigas. Tā nav panika, nav skriešana. Tā ir gatavošanās. Gatavošanās priekš viņiem. Priekš pilnības. Es atveru somu. Viss tur ir. Duša skan, bet nepārkliedz klusumu manā galvā. Es mazgājos, attīrītos, lai taptu derīga. Es skatos spogulī. Skatiens mierīgs. Apakšējā lūpa nedaudz jūtīga. Acu kaktiņos ēnas no nepilna miega. Bet tur nav vairs jautājumu. Nav “vai”. Ir tikai “kad”.Esmu atpakaļ gultā. Ieslēdzu portatīvo datoru. Ekrāna gaisma mazliet apgaismo manu seju. Google. “Fisting. Safe technique.” “Beginner guide.” “Stretching limits.” Un es skatos. Ilgi. Klusi. Vairāk nekā vajag. Ne sevis uzbudināšanai. Bet sevis gatavošanai. Mana roka pieskaras vēderam. Manas kājas — neviļus mazliet paveras.Un mana doma — nevis “kāpēc?”, bet: “Kā es justos pilnībā aizpildīta?” “Ja viņi grib… es nebūšu tā, kas pretojas. Es būšu tā, kas atveras.”Tālrunis vibrē. Pulkstenis rāda 20:47. Ziņa. No viņiem. “Mēs gaidam. Visi trīs. Tas pats numuriņš. Tu jau zini, ko mēs gribam. Ja esi gatava, uzraksti to skaidri. Kuce!” Es skatos ekrānā. Teksts spiež kā plauksta uz kakla. Mana mute… nerunā. Bet pirksti jau raksta. "Es esmu gatava. Es esmu tīra. Esmu ar mieru iet tik tālu, cik liksiet. Es zinu, ka vairs nebūšu tāda pati. Un es to gribu." Es nospiežu “Sūtīt.” Un kad ziņa aizlido — klusums kļūst vēl smagāks. Jauna ziņa, no viņiem. Vienkārša. “Nāc!” Durvis atveras vēl pirms es paspēju pieklauvēt. Nav ne vārdu, ne sveiciena. Tikai viņu klātbūtne — blīva, silta, smaržo pēc alkohola un vīriešu ķermeņiem. Viņi jau bija iedzēruši. Tajā nebija ne agresijas, ne vieglprātības. Tā bija pārliecība. Viņi zināja, kas esmu. Zināja, kādēļ nāku. Viens no viņiem pienāk klāt. Norauj halātu. Es nepretojos. Ļaujos. Esmu atkal kails. Telpā viss jau sagatavots. Uz galda — anālais spekulums, kā ģinekologiem. Es jau zinu, ka tas domāts man. Un viņi arī — vairs negaida. Atkal tieku nospiesta četrāpus. Viņi man apkārt. Uz mana dupš-pežuka atkal tiek uzspiests lubrikants. Daudz. Šoreiz tas ir citādāks. Un viņi to apstiprina: “Šis tevi vairāk atslābinās!” Spekulums viegli iekļūst manī. Tiek pagriezta skrūve un tas paveras plašāk. Viņi skatās. “Sasodīts... viņa jau ieņem to labāk nekā jebkura cita kuce.” “Viņa pati to grib. Tas ir redzams.” “Nav vairs pretestības. Tikai vēlme.” Es jūtu viņu skatienus. Jūtu, kā viņi priecājas par manu klātbūtni, ne kā par ciemiņu, bet kā par instrumentu. “Tagad pastrādā ar savu muti, tā kā vakar!” Viņi apsēžas. Esmu starp viņiem. Un mana mutīte atkal sāk riņķa danci. Ar katru minūti viņu locekļi kļūst lielāki. Kad manā mutītē loceklis nomaina otru, spekuluma skrūve tiek pagriezta uz riņķi. Pēc katra locekļa jūtu, kā mana caurumiņa spriedze tiek palielināta. Tā tas turpinās, līdz skrūve jau veikusi sešus pilnus apgriezienus. Un es vairs nejūtu robežu starp savu ķermeni un viņu lēmumiem. Es tikai atrodos tur. Šajā mirklī. Plaša. Un gatava vēl vairāk.Istabā uz mirkli iestājās klusums. Tik dziļš, ka dzirdēju, kā viņu elpas saskan ar manējo. Spekulums joprojām turēja mani vaļā. Vēsi. Mehāniski. Nežēlīgi pareizi. Bet tas vairs nebija pietiekami. Tajā brīdī, kaut kas manī pateica — pietiek ar ierīcēm. Es vēlos vīrieša roku. Īstu, siltu. Un tā nebija prasība. Tā bija lūgšana. Mierīga. Tieša. “Es gribu jūs. Ar pirkstiem. Ne šo. Es gribu jūsu rokas.” Viņi nebija pārsteigti. Viņi paskatījās viens uz otru. Un klusībā pasmaidīja, it kā saprastu, ka šis ir brīdis, ko viņi gaidīja — kad es pati lūdzu. Spekulumu izņēma lēni. Tas izslīdēja ar mazāku pretestību nekā tika ievietots. Mans ķermenis bija silts, gluds, mitrs. Lubrikants klāja visu manu dibentiņu. Bet viņi pielēja vēl. Dāsnāk. Viens no viņiem izsmērēja to uz savas rokas, uz pirkstiem. Bagātīgi. Līdz elkonim. Viņi nedomāja taupīt. Pirmie trīs pirksti ienāca manī gandrīz bez pretestības. Muskuļi... vienkārši pieņēma. It kā būtu gaidījuši tieši šo formu. Pirksti iespiedās. Pagriezās. Nedaudz pakustējās. Un viss mans ķermenis rezonēja. Ne caur sāpēm. Caur sajūtu — "tas ir tik labi."“Nav vairs stingruma,” viņš ierunājās, vērojot, kā mana elpa mainās.“Viņa nevis ļaujas — viņa piedāvā.” Es jūtu trīs pirkstus sevī, tie ne tikai aizņem vietu. Tie paplešās. Rada telpu. Tad pievienojas ceturtais pirksts. Lēni. Pacietīgi. Es nejūtu, kā to iestumj. Tikai pamanu, kad esmu jau pieņēmusi. Un šis posms ilgst mūžību. Mani gurni pulsē. Un laiks beidz pastāvēt. Es nezinu cik ilgi tas vilkās. Es tos tikai turēju, es tos ieņēmu. Es tos gribēju. Un vīrieši saprata — drīz, tas notiks jau drīz.Es vairs neko nelūdzu. Neteicu. Bet mana elpa, mans ķermenis, mana pieņemšana — tā teica visu manā vietā. Spediens. Pārtraukums. Spediens. Man aizraujas elpa. Viņa plauksta… neapstājas. Mani pārņem pilnība un es saprotu - tas notiek. Es jūtu… kā viņa plauksta pazūd manī. Ne pirksti. Plauksta. Visa. Pēkšņi viss bija savādāk. Ne vairs spiediens. Bet klātbūtnes pilnība. Manas kājas trīcēja, bet es nekustējos. Mugura izliecās. Mute pavērās pati. Ne skaņai. Sajūtai. Un viņi skatījās. Sajūsma. “Viņa to ieņēma… pilnībā.”“Redzējāt, kā viņa ieelpoja?”“Tas bija brīdis. Viņas punkts, no kura vairs nav ceļa atpakaļ.”Divi no viņiem paņēma glāzes. Vēl viena tika pielieta. Un — iedota viņam, tam, kura plauksta bija manī līdz locītavai. Viņš pasmaidīja. Pārliecināti. Lepni. Un, neaizvelkot roku no manis, viņš paņēma glāzi otrajā rokā. Viņi pacēla tās. Saskandināja. “Par Paliu. Par šo brīdi. Par to, ka viņa kļuva par īsto.” Viņi iedzēra. Bet es elpoju. Joprojām piepildīta. Joprojām plaša. Un tajā tostā bija viss. Svinēšana. Un klusais apliecinājums, ka es vairs nekad nebūšu tāda kā agrāk. Viņi tikai skatījās. Tīksminājās. Un es tikai elpoju. Sarunas atsākās.“Bet, tomēr tas ir neticami,” viens teica. “Viņa neiebilda ne uz sekundi,” otrs piemetināja. “Viņa ir stāvoklī,” trešais iesmējās. “Stāvoklī ar mani.”Un tad pirmais pieliecās tuvāk. Un ierunājās, tik tuvu, ka elpa pieskārās maniem deniņiem. “Tu atļausi to izbaudīt arī pārējiem, vai ne? Tādas kā tu, nedrīkst palikt tikai vienam. Tu esi… pārāk izcili pieejama.” Es tikai apstiprinoši pamāju. Tāpēc, ka nevajadzēja vairs nevienu vārdu. Es jau esmu iegūta. Viņš būs tikai nākamais.Un vakars pārgāja naktī. Izpriecas turpinājās. Katrs no viņiem atkārtoja to, ko pirmais bija iesācis. Un es — katru reizi elpoju citādi. Katru reizi ļāvu citam sevi izbaudīt. Pēc katra no viņiem tika paceltas glāzes. “Par šo ķermeni.” “Par šo neatkārtojamo pieredzi.” “Par viņu. Par Paliu! Par mūsu lellīti!” Nakts turpinājās, kā leļļu teātris, kurā vienīgā lelle vīriešu rokās un uz tām biju es. Es neatceros cik reizes tas notika. Cik rokas bija manī. Es tikai zināju, ka viņi visi bija manī un vairākkārt.Agrs rīts. Esmu savā numuriņā. Sēžu gultā, kaila. Manas kājas pieskārās grīdai lēni, it kā vēl šaubītos, vai tai drīkst uzticēties. Aizgāju līdz spogulim. Skatos uz sevi pilnā augumā. Mana roka nolaižas starp kājām, pie caurumiņa… tur vairs nav iepriekšējās spriedzes. Tur ir kaut kas mīkstāks. Atvērtāks. Pagriežos ar muguru pret spoguli. Pieliecos. Apskatu. Tur, kur reiz bija ciešs saspringums, tagad bija… savāda forma. Noslēgta, bet mazliet gareniski, kā formēties sākusi vagīna. Noteikti ne tas, kas bija. Un tas mani nesatrieca. It kā ķermenis pats teiktu: "Šī tagad esi tu." Es pieskāros. Viegli. Ne stimulācijai, bet atzīšanai. Un klusībā čukstēju: “Tu esi tāda, kādu viņi tevi izveidoja. Un tu esi – man piemērota.” Spogulis neatbildēja. Tas tikai atspoguļoja manas acis – pirmo reizi patiesi apmierinātas.Mašīna ripo. Asfalts skrien zem riepām. Spogulī mana seja — klusa. Mierīga. Ne maska. Paliekas no nakts. Un es braucu… Uz vietu, ko saucu par mājām. Bet jautāju sev: “Kas tajās atgriežas?” Ne vairs Pauls. Tā ir Palia, izstiepta un izmantota, bet ne iznīcināta. Rokas uz stūres. Sēdēšana — mazliet apgrūtināta. It kā auto sēdeklis pieskartos tieši tur, kur nakts mani padarīja īstu. Domās… viņu balsis. Fragmenti. Katrs bedres trieciens, sūta mazas trīsas manī, atgādina: “Tu spēji. Tu to izdarīji. Un tevi ieguva pilnībā.” Un es jūtu… tukšumu, kas nav izsalkums. Bet telpa, kurā viņi bija. Un varbūt vēl kāds būs. 3058 0 1 pirms gada 5/5 - (3 Kopā balsis)
- Homoseksuālis
Zīmogs uz pieres. Es esmu Pauls. Man ir četrdesmit trīs. Precējies, vīrietis, kas no ārpuses ne ar ko neizceļas. Stabils darbs, sieva, dzīvoklis. Ikdiena kārtīga, sakārtota. Tāda, kādu no manis vienmēr gaidīja. Tāda, kādu pats reiz ticēju, ka vēlos. Bet aiz šīs fasādes… ...aiz šī vīrieša smaida, kamēr sieva runā ar draudzenēm pa telefonu… ...aiz šī soļa uz darbu ar mapi padusē un tālruni kabatā… Tur dzīvo kaut kas cits. Tur dzīvo kluss čuksts, ko es ilgi saucu par “nogurumu”. Nepiepildīta vieta, kurai trūkst… nevis mīlestības, ne laimes — bet atļaujas nolrist uz ceļiem.Es nezinu, kad tas sākās. Varbūt toreiz, kad es internetā netīšām uzgāju pirmo blogu. Tādu, kur kāds vīrietis bija aprakstījis, kā viņa sieva viņu pārvērta — nevis fiziski, bet iekšēji. Par niecību. Par klusējošu kalpu. Par kaut ko mazāku. Es turpināju lasīt. Naktīs. Klusi. Neelpojot. Ar vienu roku uz peles, otru — sev biksēs. Un ar laiku es sāku saprast — es negribu būt tas, par ko mani visi uzskata. Es negribu būt noteicējs. Es negribu būt alfa-tēviņš. Es negribu būt pat vīrietis. Es gribu būt kaut kas, kam pasaka priekšā, pavēl. Es gribu būt beta-apakšējais. Nē — vēl zemāks. Ne burts, bet tukšums bez vārda.Es sāku domāt... kas būtu, ja... ja kāds mani uzrunātu? Ja kāds man pavēlētu? Ja es nespētu atteikt? Nevis tāpēc, ka nespētu fiziski — bet tāpēc, ka nepienāktos.Un šīs domas... tās kļuva par vajadzību. Sākumā tās bija tikai fantāzijas. Pēc tam — porno lapu apmeklēšana, bildīšu un video klipu pētīšana, onanēšana. Sākumā viss bija tikai par pakļaušanās un BDSM tēmu, tad pamanīju nejaušas bildes, kurās vīrieši — ne vīrišķi, bet kaut kā īpaši maigāki — bija uzvilkuši sieviešu apakšveļu. Krūšturi, stringi, augstpapēžu kurpes. Es nesapratu, kāpēc tās mani tā uzrunāja. No sākuma tās tikai vēroju, tad sāku saglabāt. Bija kaut kas... uzbudinošs tajā pretrunā. Vīrietis, kas neizskatās kā vīrietis, bet ar slēptu, nospiestu vīrišķību. Saturētu. Viltotu. Apklusinātu. Tieši tādu, kāds biju es. Un es sāku domāt — kā būtu, ja tas būtu es?Pirmajā reizē, kad es uzvilku sievas biksītes, manas rokas trīcēja. Es klausījos katrā skaņā no istabas, vai viņa nepamodīsies. Tas bija naktī. Es iegāju vannasistabā, pieliecos pie veļas groza… Un tur tās bija. Rozā, ar mežģīnēm. Tās smaržoja pēc viņas. Pēc sievietes, kura nekad nenojautīs, ka viņas vīrs vairs neeksistē. Es tās uzvilku. Un sajutu kat ko dīvainu — nevis vienkāršu uzbudinājumu, bet kaut ko līdzīgu padevībai, kā klusai kapitulācijai. Kā atzinumam: “Es neesmu tas, kas domāju, ka esmu.” Ne uzreiz, bet tajā mirklī, kad audums pieskārās manai ādai, kad gumija izstiepās ap maniem gurniem, kad mežģīnes aizsedza to, kas reiz bija vīrišķība… es jutu, ka mans ķermenis klusībā piekrīt. Nevis protestē. Bet atplaukst. No tās dienas es vairs nebiju tas pats Pauls. Tas bija neatgriezeniski.Sāku lasīt par šo tēmu. Meklēt stāstus. Sekot blogiem. Daži runāja par "sissy". Par lomu, kur vīrietis tiek pakļauts, pārģērbts, pārmācīts, pazemots un degradēts. Un es sajutu, ka tas... tas nevis biedē, bet vilina un ļoti uzbudina mani. Nevis kā rotaļa. Bet kā atzīšana. Es sāku iedomāties… Kā būtu, ja man kāds liktu uzvilkt krūšturi? Kā būtu, ja man kāds pavēlētu, kaut ko darīt? Kā rīkojumu, kuru nav tiesību apstrīdēt. Es vairs nebiju tikai "Pauls".Es sāku sevi saukt citā vārdā. Klusībā. Savā galvā. JŪLIJA. Vārdā, kas mani uzbudināja. Vārdā, kas man neļāva aizmigt. Vārds, kas man liek trīcēt pat tad, kad tikai domāju par to. Vārds, kas atvēra manī iepriekš aizslēgtu telpu, kurā Pauls nav gaidīts. Tas nebija tikai vārds. Tā bija mana jaunā būtība. Mana vājuma triumfs. Manas sievišķības uzvara.Kad tikai ar fantāzijām vairs nepietika, es sāku rīkoties. Man bija bail. Bet vēl vairāk — mani tas vilināja. Kā magnēts. Kā neizbēgams ceļš, pa kuru ejot tu zini — nebūs iespējas atkāpties un varbūt arī nevajadzēs.Pirmā lieta, ko pasūtīju, bija melna korsete ar zeķturu siksnām. Manas rokas svīda, kad pievienoju to grozam. Tad sekoja garās sieviešu zeķes ar mežģīnēm. Tad melnas biksītes ar it kā vagīnas izspiedumu, kurš ideāli slēpa manu, nu jau bijušo, vīrisķību. Tad legingi — zili, ar sarkaniem ziediņiem. Tik sievišķīgi, tik nepieļaujami......tik ļoti uzbudinoši.Kad atnāca pirmais iepakojums, es biju kā narkomāns. Asinis sita deniņos. Es to atvēru klusumā, kad sieva bija darbā. Pieskāros audumam. Paslidināju to pāri gurniem. Korsete bija stingra, satvēra mani. Zeķes iecirta augšstilbos. Kad man bija par maz es turpināju pasūtīt. Sekoja anālais dildo, melns, gluds un buttplugs ar pulti. Ar LED gaismām. Tāds, kas iemirdzas, kad aktivizēts. Kad es to pirmo reizi ievadīju sevī un iedarbināju... es vairs nejutu, kur beidzas mana sirds un kur sākas mana pazemība.Kļuva arvien grūtāk to slēpt. Katra jauna paciņa nāca ar spriedzi. Bet es nespēju apstāties. Es gribēju vēl. Es gribēju vairāk. Es gribēju, lai kāds man liek to visu nēsāt, pavēl to darīt.Līdz šim — tas bija mans slepenais rituāls. Bet iekšā brieda alkas pēc kontroles no ārpuses. Kāds, kurš redzētu mani tādu. Kāds, kurš man teiktu: "Uzvelc to. Atver muti. Sēdi, trīcot."Tā bija piektdienas nakts. Sieva bija izbraukusi pie draudzenes. Es biju viens. Un tas nozīmēja, ka es varēju būt īstais es. Ne slepeni. Ne uz brīdi. Bet pilnībā. Es pārslēdzu telefonu uz klusuma režīmu, aizvilku aizkarus un atvēru savu slepeno atvilktni. Tur bija viss: Melna korsete, legingi ar sarkanām puķēm, biksītes un mans rotaļlietu karalis – anālais plugs ar LED gaismu un pulti.Es vilku visu lēnām. Apzināti. Es nostājos pie spoguļa. Es paskatījos uz sevi un iečukstēju sev: "Tu neesi Pauls. Tu esi Jūlija."Es ieliku plugu. Sākumā lēni. Tad līdz galam. Kā sodu. Kā balvu. Kā zīmogu sevī. Kad ieslēdzu LED gaismu, mana mute pavērās bez skaņas.Tā sajūta – kādam piederēt, kaut arī neviena nav klāt – tā bija kā mīlestība caur pazemojumu. Un tieši tajā brīdī tas notika. Doma. Kā zibens. Kā nepabeigts darbs, ko vairs nevar nolikt malā. Es iedomājos... nevis saraksti, nevis flirtu, nevis spēli. Sludinājums. Tikai viens teikums. Nevis kā uzaicinājums. Bet kā piedāvājums sevi dzēst. Kā izmisuma kliedziens. Kā piedāvājums būt izmantotam.Un es iedomājos, ka kāds uzraksta. Nejautā neko. Tikai norāda vietu. Un laiku. Un es zinu, ka man būs jābūt tur. Nevis kā Paulam. Bet kā tukšai, uzbudinātai un trīcošai Jūlijai.Es sēdēju pie datora ar – plugu, korseti, sviedriem uz pieres. Ekrāns man pretī izstaroja bālu gaismu, bet mana dvēsele dega. Man vajadzēja sludinājumu. Bet vēl pirms tā – epastu. Ne savu īsto. Ne to, kas piesaistīts darbam, bankai, sievai. Man vajadzēja slepeno. To, kurā es neesmu Pauls. To, kurā es esmu kaut kas... ko citi vīrieši var izmantot. Bet kā to nosaukt? Es atvēru reģistrācijas logu un skatījos uz rindiņu “Username”. Tā mirdzēja. Tā gaidīja manu nodevību sev. Es sāku domāt. Ne pārāk acīmredzamu. Ne "sissytoy69" vai "bottomslut". Tādu, kas tikai tiem, kuri saprot, atvērs durvis uz manu būtību. Un galvā sākās ideju virkne: meekobject, trulybeneath, servantpulse, hiddenuse, cleanobedient? Man vajadzēja, lai šis vārds kļūst par manu simbolu. Par atslēgu, ko tikai īstie var atšifrēt. Un, kad beidzot ierakstīju vienu variantu un sajutu sevī trīci, es sapratu — tas būs tas (unspokenneed2025). Nesacīta vajadzība. Neredzēta kaisle. Un gads — 2025 — kad viss sākas.Kad izveidoju sev pastu gugles pakalpojumā, es sajutu, ka…, tā nebija tikai jauna adrese. Tā bija jauna identitāte. Jauna forma. Mana slepenā mute, caur kuru kāds mani beidzot varēs padarīt par neko. Kad e-pasts unspokenneed2025 bija gatavs, mani pārņēma dīvains tukšums. Es skatījos uz mirgojošo kursoru. Gatavs gaidīt vēstules, pavēles, vārdu “ierodies”. Bet… kā mani uzrunās? Man vajadzēja vārdu. Ne tādu, kas kliedz: “Es esmu sissy!” Bet tādu, kas čukst: “Es vairs neesmu viņš.” Es sāku meklēt. Kaut kas, kas atgādina Paulu. Kaut kas, kas slēpj sevī Jūliju. Kaut kas, ko var pateikt… un es noliecu galvu domās.Manas skices un domas: Pia – no "Pauls" un "Jūlija", maiga, sievišķīga. Pali – mazs, niecīgs, neitrāls. Jupi – rotaļīgi, bērnišķīgi, bez dzimuma. Lija – it kā parasta sieviete, bet arī – asara, vājums. Piji – mīksts, kā iečukstēts vārdiņš kaklā. Lulja – viņa, kas dzimst no “Pauls”. Palia – vārds bez dzimuma, bet jūtams maigums. JuliP – kodēts “Jūlija no Paula”. Pula – bīstami tuvu, bīstami netīrs.Es murmināju tos sev. Izrunāju. Iekšēji. Tad skaļi un kādā brīdī... viens mani apstādināja. Palia. Vienkāršs. Ne pārāk uzkrītošs. Bet – tikai es zinu, ko tas nozīmē. Pauls. Jūlija. Pazemība. Viss vienā vārdā. Viss, ko var pateikt, skatoties man acīs un sakot: "Palia, uz ceļiem!" Kad es to ierakstīju kā e-pasta parakstu, man nokrita pēdējā maska. Un es čukstēju sev: "No šodienas... es esmu Palia."Tagad, kad es beidzot atļāvos sev to atzīt — ka vairs neesmu tikai iedomās, tikai slapjos sapņos un vārdos pie spoguļa — es sapratu: man jāiet ārā. Nevis ārā pasaulē. Bet ārā no sevis. Es gribēju, lai mani atrod. Un tam bija tikai viena vieta, kas šķita pietiekami nerātna, pietiekami tieša, bet vēl arī manis neskarta — gribu.lv.Es biju apmeklējis to jau iepriekš. Lasīju. Uzbudinājos. Iedomājos, kā būtu, ja viens no tiem sludinājumiem būtu par mani. Vai... no manis. Šoreiz es nenoslēpos. Es uzspiedu "Reģistrēties". Un tad atkal pienāca tas brīdis, kas lika man apstāties. Lietotājvārds. Tāds, kas nerunā klaji. Bet saka visu, kas jādzird. Es domāju. Ilgi. Rakstīju un dzēsu. ServantWish? – pārāk sirsnīgi. QuietHole? – pārāk kliedzoši. BoyToBelow? – interesanti, bet pārāk konkrēti. BendMe? – gandrīz… JustThere? – pazemīgi. Halfman? – skarbi, bet kaut kas uzrunājošs. MuteLust? – gandrīz poētiski. NoControl? – manā sirdī iedūra. KneelingSoul? – jau bīstami tuvu. OnTheKnees. Un tur tas bija. OnTheKnees. Ne vārds. Pozīcija. Piederības akts. Kad es to ierakstīju un reģistrējos, manas rokas trīcēja. Tas bija tik neticami tieši un tomēr — tikai tiem, kuri zinās, kā to lasīt. Un tagad tas bija oficiāli:“Sveiki, OnTheKnees – jūsu profils ir izveidots.” Es biju reģistrēts pazemībai. Un pasaule tagad varēja mani atrast. Kad profils OnTheKnees bija gatavs, es kādu brīdi tikai skatījos uz tukšo sadaļu: “Par mani.” Tā bija kā balta siena, pret kuru man bija jāizkliedz viss, ko gadiem esmu slēpis. Bet ne kliedzot — čukstot. Tik, cik vajag, lai kāds, kurš prot klausīties, saprastu. Es sēdēju ilgi. Rakstīju vārdus. Dzēsu. Rakstīju atkal. Es gribēju būt neredzams, bet uzrunājošs. Nelasāms visiem, bet neizbēgams tam, kurš zina, ko meklē. Un tad tas nāca.Vārdi, kuri plūda no manis kā pazemības rituāls. Es tos uzrakstīju un nespēju dzēst.***No ārpuses — klusums. No iekšpuses — nemiera kaisle.Es esmu vīrietis (varbūt vairs nē?), kurš pārāk ilgi nesis sevī vēlmi tikt pakļautam.Neesmu aktīvs. Neesmu skaļš. Esmu paklausīgs. Un saprotu savu vietu.Ja tu māki klausīties starp vārdiem, Tu dzirdēsi čukstu: "Es esmu gatavs nomesties ceļos un..."...un tālāk saki Tu.P.S. Man ir arī savi TG blogi par Sissy un Cuckold tēmām. Ja interesē, uzraksti privāti.***Kad es nospiedu “Saglabāt”, es sajutu, ka viss istabā kļuva klusāks. Nevis tāpēc, ka pasaule apstājās. Bet tāpēc, ka tas beidzot tika pateikts. Vairs neviens nevarēs teikt, ka es neko nemēģināju. Šis bija mans pirmais solis uz ceļiem. Un manas rokas trīcēja… Pienāca nākamā piemērotā diena. Tā bija parasta un tomēr neizbēgama. Es sēdēju viens. Sieva atkal pie draudzenes. Es it kā atpūtos no rutīnas. Bet es jutu… Šī diena bija citāda. Šī diena bija... kā vilkšana pretī bezdibenim, kurā es jau sen gribēju lēkt. Manī brieda spriedze. No rīta vēl tikai domāju. Vēl šaubījos. Bet pusdienlaikā — vairs nē. Es gribēju tikt atklāts. Ne kā Pauls, bet kā tas, kas slēpjas aiz vārda OnTheKnees. Es atvēru portālu. Rokas drebēja, sirds sita. “Jauns sludinājums”. Bija jāievada teksts. Es skatījos uz balto logu un lēnām sāku rakstīt. Vārdi nāca paši. Tā nebija radošuma izpausme. Tā bija atklāta padevība.***Čau. Esmu parasts puisis, kurš sapņo tikt salauzts un izmantots. Esmu gatavs būt tava rotaļlieta. Pakļauts. Kluss. Naktī no 22. uz 23. datumu, ap pulksten trijiem, varu ierasties neuzkrītošā vietiņā. Tavs vienīgais uzdevums – norādi vietu. Es būšu tur. Pazemīgs. Trīcošs. Gatavs pakļauties. Pirmajā reizē – iespējama orāla apkalpošana. Es piederēšu tam, kurš mani pieņems, noliks uz ceļiem un salauzīs.***Kad es beidzu rakstīt, bija tikai klusums un es. Un es nebiju vairs Pauls. Es biju OnTheKnees, kas lūdz nevis sarunu, bet tikt izmantotam. Es nospiedu “Publicēt”, un istabā uz mirkli palika pavisam kluss. Pat ledusskapis, kas parasti dūc fonā, it kā aizturēja elpu. Tikai es — un šis tukšais, dīvainais siltums manās krūtīs. Kā vainas un uzbudinājuma sajaukums. Ekrāns pret mani staroja balts. Sludinājums bija dzīvs, tas tur bija. Mani vārdi, manas alkas, es pats. Un tagad to var redzēt… jebkurš. Es atslīgu krēslā. Pieskāros sev pār ceļiem. Manas plaukstas bija mitras. Elpošana ātra. "Es esmu izteicies. Es vairs nefantazēju."Es domāju: “Un, ja neviens neatbild? Un, ja atbild? Kas, notiks?” Un vēl dziļāk: “Un, ja es nespēšu? Un, ja es būšu pārāk mīksts, pārāk vājš, pārāk... patiesi pazemots?” Bet tas bija neizbēgami. Man vajadzēja šo brīdi. Man vajadzēja šo gaidīšanu. Tā bija kā pirmā nakts pirms Paula iznīcības, kā klusums pirms vētras. Un tieši tas bija visuzbudinošākais. Neziņa, noklusējums, potenciāls. Es skatījos pulkstenī. Trīs minūtes kopš publicēšanas. Es vēl neelpoju pilnībā. Manā vēderā – tauriņi. Kā pirmās sāpes pirms piedzimšanas. Un kaut kur zem ādas… ...kāds sāka čukstēt: "Tu jau esi ceļos, Palia. Tagad tikai atliek gaidīt, kad kāds nāks tevi salauzt."Bija pagājušas vairāk nekā piecas stundas. Es biju jau gandrīz atmetis cerību. Manas domas staigāja riņķī kā sapņi tukšā istabā. Un tad plink, paziņojums, 1 jauna vēstule. Rokas uzreiz kļuva aukstas. Sirdī iedūrās. Es atvēru. Viņa ziņa bija īsa: "Tā tu sevi reklamē, Palia? Tik smieklīgi poētiski, ka gandrīz noticēju. Tu gaidi, lai kāds tevi 'salauž'? Un ja nu salauž bez jautājumiem, sissy?" Es jutu kā asinis pieplūst vaigos. Viņš mani sauca vārdā, ko izvēlējos sev. Bet ‘sissy’ skanēja pazemojoši. Un viņš to zināja. Es nezināju, vai atbildēt uzreiz. Bet manas rokas jau rakstīja. Pirksti drebēja.Es: Jā, es gaidu. Es to nopietni. Ja tu esi tas, kas saprot, tad… es esmu gatavs.Atbilde atnāca momentā.Viņš: "Tu esi gatava, nevis gatavs! Tu? Izmisusī Palia? Tu pat nevari uzrakstīt kārtīgi. Un vēl piedāvā 'orālu apkalpošanu'? Smuki teikts. Vai mute tīri izmazgāta?"Es noriju siekalas. Es nezinu, vai viņš bija dusmīgs vai vienkārši izbaudīja manu trīcēšanu.Es: ... tā ir tīra. Es tikai vēlējos būt noderīga. Pakļauta. Es varu…Viņš: "Tu vari? Ko tu vari? Rāpot? Čāpstināt kā kucīte? Tu domā, ka tu zini, ko nozīmē 'salaušana'? Tu esi tukša vēl pirms kāds tev pieskāries, Palia. Varbūt tieši tādu es arī meklēju. Klausies, ja plkst. 02:55 tu stāvēsi pie skatu torņa ar nolaistām acīm – mēs turpināsim. Ja nebūsi – nekad vairs neraksti."Es vairs nespēju mierīgi pasēdēt. Es trīcēju. Šī vairs nebija spēle. Un es zināju – es būšu.Viņš: "Piebrauksi no Rīgas puses. Pirms Aizkraukles — neliels ceļš uz meža pusi. Skatu tornis. Tev norādīšu vietu, kur stāvēt. Tu apstāsies ar pakaļu uz ceļa pusi. Es jau būšu klāt. Es skatīšos. Neko neteikšu. Kā tu būsi ģērbta?"Es: "Zili legingi ar sarkanām puķēm. Melnas apakšbiksītes, tādas… ar vagīnas formu. Pelēka sporta jaciņa virsū. Bez krūštura. Tikai korsete apakšā."Viņš: "Tev ir anālais plug?"Es: "Jā, man ir. Anālais plugs ar pulti un LED gaismiņu. Viņš vibrē. Mirdz. Es viņu mīlu… kad esmu viena."Viņš: "Ok. Tas būs tevī, kad atbrauksi?"Es: "Jā, ja pavēlēsi. Es vēlos, lai tas ir manī… tieši tev dēļ."Viņš: "Tas būs tevī. Bet izslēgts. Pulti – paņem līdzi."Es: "Jā, bet… Tā būs mana pirmā reize. Vai es drīkstu paņemt līdzi arī maisiņu ar parastām drēbēm, ja… ja es nespēšu?"Viņš: "Labi, mīkstais! Tu atbrauksi pēc manis. Es jau gaidīšu. Tev nevajadzēs meklēt. Tu redzēsi mani. Es klusēšu. Tu rādīsi sevi. Aizdedz cigareti. Pastaigā ap auto. Lēni. Ja, tu būsi pieņemama, es palikšu!"Es: "Jā… Es saprotu. Un… es būšu tur. Kā solīts. Es vēl nezinu… Kad atbraukšu… ko tieši man būs jādara? Kad tu būsi tur? Lūdzu… tikai, lai es zinu…?"Viņš: "Ja es tevi apmierinu – tu noliec cigarešu paciņu un pulti uz savas mašīnas kapota. Tie paliek man. Tad ej uz torni, bez steigas, neskaties atpakaļ. Uzkāp pirmajā līmenī. Vēro. Ja es paņemu pulti – tu noliecies. Četrāpus. Ar pakaļu pret kāpnēm. Gaidīsi, kamēr es kāpju. Kad tavs plugs iemirdzēsies, tu būsi mana!"Es: "Jā… Es saprotu… Es jau jūtu to, ko vēl neesmu piedzīvojusi… Un… es pakļaušos."Viņš: "Tad pakļaujies tagad. Vairs nekādu jautājumu. Tikai klusums. Tikai ceļš līdz manai ēnai."Istabā bija kluss. Pārāk kluss. Es jutu, kā manas plaukstas svīst, pirms vēl esmu pieskāries drēbēm. Tās gulēja man priekšā — kā pavēles forma, nevis apģērbs. Zilie legingi ar sarkanām puķēm. Pelēkā jaciņa. Melnas apakšbiksītes ar viltus sievietes reljefu. Korsete, un kā pēdējais — plugs. Es vēl biju Pauls. Vārds. Seja. Ikdiena. Bet ķermenis jau nodevās citai formai. Es novilku kreklu. Bikses. Apakšbikses. Stāvēju kails. Paņēmu plugu un ievietoju. Tas iekrita manī, kā atslēga slēdzenē, kur tai ir jābūt. Manas rokas trīcēja, kad uzvilku melnās biksītes. Tās apķēra manu locekli kā izsmieklu. Kā tādu, kura nav jābūt. Es pievilku korseti. Stingri. Tā sažņaudza mani, padarīja sīkāku. Tad legingi, zili ar sarkaniem ziediem, kā manas vēlmes zīmējums uz augšstilbiem. Un tikai tad — ļāvu sev ieskatīties spogulī. Tur nebija Pauls, tur bija figūra, kas bija ceļā uz padevību. Tās skatiens bija mazs. Pazudis. Gatavs. Pults. Es to paņēmu. Maisiņā ieliku parastās drēbes. Viņš atļāva. Es nebiju stipra. Bet es braucu. Un viss, kas es biju — trīcēja kopā ar auto gaismām tumsā. Tumsa bija tik bieza, ka lukturi šķita nepietiekami.Ceļš — tik taisns un garlaicīgs, bet katrs metrs mani rāva tuvāk liktenim, kuru izvēlējos pati. Mašīnā bija silti. Pārāk silti. Manas plaukstas bija slapjas. Un ik reizi, kad kāja nospieda gāzi, spiediens plugā pavēstīja: “Tu vēl vari apgriezties. Bet tu negribi.” Rokas uz stūres bija viegli saspringtas, bet ne jau no satiksmes. Es domāju tikai par vienu — Vai viņš jau tur stāv? Vai viņš jau gaida mani? Un dziļāk: Vai viņš mani paņems? Vai viņš mani gribēs? Radio bija izslēgts. Pārāk daudz trokšņu galvā. Un katra doma tur kļuva arvien skaidrāka, arvien nežēlīgāka: "Tu vairs neesi Pauls. Tu tikai vadi viņa auto uz vietu, kur viņš pārtaps." Kad es iegriezos mazajā ceļā uz mežu, stūre bija smaga. Ne no svara, bet no apziņas, ka katrs šis pagrieziens aizved uz sevi pazemojošāku virzienu. Koki noslēdza debesis. Un lukturu gaisma metās garām zariem kā vainas domas, kuras tu it kā izstūmi, bet kuras atgriežas ar katru spogulī ieraugāmo atspulgu. Es pārbraucu pāri pēdējai izciļņainajai taciņai, līdz ieraudzīju viņu. Mašīna. Tikai siluets. Bet viņš tur bija. Manas krūtis bija saspiestas zem jaciņas, mans plugs bija piesātināts ar smagu sevis atdošanas sajūtu. Un, kad es apstādināju auto un izslēdzu gaismas, es sēdēju tajā tumsā, vēl pēdējo reizi kā Pauls, bet ar sirdī, jau kas cits.Durvis atvērās ar tik klusu skaņu, ka tas bija gandrīz sāpīgi. Vējš iešāvās man sejā ar aukstumu, kas šķita — nevis no dabas, bet no likteņa. Manas plaukstas palika sastingušas uz stūres, it kā vēl mēģinot neatdot sevi pašas izvēlētajam ceļam. Un tajā brīdī man patiešām gribējās iekāpt atpakaļ. Nevis fiziski. Bet eksistenciāli. Iekāpt atpakaļ sevī. Manā galvā atskanēja doma, tik klusa, bet tik kliedzoša: "Tu vari vēl. Tu vari vienkārši aizbraukt. Tevi vēl neviens nav redzējis. Tu vēl esi Pauls." Un šī doma trieca cauri visam ķermenim kā zibens no iekšienes. Manas kājas drebēja ne no aukstuma, bet no sava vājuma pēdējās cerības.Es tur stāvēju — vienā pusē atvērta auto durvju gaisma, otrā pusē tumšs mežs, un siluets, kas neko neteica. Un tieši tāpēc tas bija vēl spēcīgāk. Jo viņš neprasīja, lai es nāku. Viņš tikai bija tur. Un tas lika man atdoties. Es izkāpu. Viena kāja pēc otras. Lēni. Kad abas kājas pieskārās zemei, mana sirds pārgāja čukstos. Pulsējošā klusumā. Es aizvēru durvis. Tās aizvērās kā vāks virs pēdējās domas par “nē”. Un es elpoju. Dzirdēju sevi. Sajutu plugu sevī kā pulksteni, kas skaita sekundes atpakaļ. Es joprojām biju Pauls. Bet viņa ēna jau vilka mani sev klāt. Un es gāju — nevis pretī viņam, bet prom no sevis.Es aizdedzināju cigareti ar pirkstiem, kas vēl trīcēja. Sīks klikšķis. Liesma. Dūmu vilnis. Un viss, kas es biju iepriekš, — sadega pelnos. Es sāku staigāt ap mašīnu. Lēni. Tā, it kā sakopotu domas pirms brauciena. Bet es zināju, ko daru un es zināju, ka viņš arī zina. Viņš mani vēroja. Viņa siluets stāvēja netālu, dažu metru attālumā. Atspiedies pret savu auto. Un tad es viņu redzēju skaidrāk. Varbūt pārāk skaidri. Varbūt pārāk… nepiedodami tieši. Jauns, aptuveni divdesmit pieci. Viņa seja mierīga, neaizsniedzama, bet ne auksta. Tā bija vienaldzība, kas saka — "ja ne tu, būs cita." Viņa galva bija pilnībā skūta un šis mazais vizuālais trieciens mani satricināja no iekšpuses. Es nejutu bailes, es nejutu trauksmi. Es jutu spiedienu zem korsetes. Viņš bija ģērbies vienkāršā sporta kostīmā. Tā bija figūra, nevis personība. Dominants, ne sarunu biedrs. Un tas… tas mani padarīja vēl niecīgāku. Katru reizi, kad es ievilku dūmu, kad es spēru soli tālāk uz apli ap auto, es zināju, ka viņš to redz. Un katru brīdi es lūdzu, kaut viņš neapstājas vērot. Lūdzu, kaut vēl nebeidzas šis klusuma vērtējums. Lūdzu, kaut viņš izvēlas mani. Un es vairs nebēgu no šīs domas.Esmu izsmēķējusi. Vēl pēdējais vilciens — nevis nikotīns, bet cerības pēdējā elpa. Mani pirksti satver cigarešu paciņu, kreisajā plaukstā — pults. Mana gaita — ne ātra, ne lēna, kā iesvētīšanas ritms. Tas ir ceļš bez skaņām. Viņš stāv, joprojām nekustīgs, kā aizvērtas durvis, kas tomēr ved iekšā — tevī pašā. Es pienāku pie kapota. Virsmas atspulks rāda mani — svešu. Skatiens uz leju, galva noliekta. Es piepaceļu rokas. Tās mazliet dreb un es noliek cigarešu paciņu. Uz tās — pulti. Precīzi. Simetriski. Kā divi simboli. Iznīcinātais ieradums un nodošanās vadībai. Es vēl apstājos. Pēdējo reizi, tikai mirkli. Jo tur, pie kapota, palika viss, kas man vēl bija no Paula. Tad es pagriezos un gāju. Prom no paciņas, prom no pults. Prom no atbildības. Uz torni.Pakāpiens un vēl viens. Koka virsma čīkst nedaudz. Nekā dramatiska. Vienkārši — pierādījums, ka tava klātbūtne atstāj pēdas. Gaismas nav. Tikai silueti. Un klusums ir spiedošāks par jebkuru elpu. Kāpju. Lēni. Un tad sajūtu. Gurni. Tie viegli šupojas. Vienkārši... sievietes gaitā. Ne apzināti, ne tāpēc, ka cenšos, bet tāpēc, ka beidzot nelieku sev pretoties. Es kļūstu par to, kas manī šņukstēja visu dzīvi. Es ļauju ķermenim izteikties klusumā, kur neviena balss vairs netraucē. Esmu apstājies pirmajā līmenī. Tur, kur gaisma no zemes vēl piekļūst. Tur, kur signāls vēl jūt pulti. Stāvu, elpoju. Mans ķermenis, pats sev stāsta: “Es kļūstu par apakšējo.”Es redzēju. Netieši. Ar acu kaktiņu, ar elpas sasprindzinājumu, kas iezīmējās krūtīs kā spriedzes loks. Viņš pienāca pie manas mašīnas. Stingrs solis. Mērķtiecīgs. Bez šaubām. Viņš nekavējās, neapstājas — vienkārši paņēma. Viņa roka pacēla cigarešu paciņu. Tad — pulti. Precīzi tā, kā mēs bijām vienojušies. Bez neviena vārda. Bez skatiena. Tikai klusa, nežēlīgi skaista pieņemšana: "Tu esi derīga." Es aizvēru acis tikai uz mirkli. Un tajā mirklī es sev teicu — tas ir noticis. Atpakaļceļa vairs nav. Es biju paņēmusi šo ceļu, es to noslaucīju sev zem kājām un nometos uz tā ceļos. Burtiski. Es noliecos. Tā, kā bijām vienojušies – četrāpus. Manas plaukstas pieskārās koka klājumam. Ceļi balstījās, kā būtu meklējuši šo vietu visu dzīvi. Mugura dabiski noliecās. Gurni – atsegti, bet ne izaicinoši, pieņemšanā. Un tad viņš nāca. Pakāpiens. Otrs. Tuva klātbūtne, ko nejūt ar ādu — bet kaut kur dziļāk. Un tad — tas notika. Plugs iedegās un iedūcās manā miesā un mana miesa... atbildēja. Manas acis neskatījās, mute klusēja. Bet ķermenis čukstēja sev: "Viņš mani izvēlējās. Un tagad es vairs nepiederu sev. Es esmu viņa." Plugs dūc. Es stāvu četrāpus — instinktīvi, kā gaidīdama. Viņš pieiet. Nekādu sveicienu, nekādu ievadu. Tikai troksnis — saitītes čirkstēšana. Pavadiņa. Virs galvas sajūtu viņa roku, metāla klikšķis — ap kaklu. Zema balss: “No šī brīža tu tiksi vesta, kā kuce!” Viņš liek man piecelties. Ar stingru roku norauj pelēko jaku no maniem pleciem: “Šo tev vairs nevajadzēs. Vīriešu versija – beigusies.” Viņš pieliecas man klāt, atvelk legingus tieši virs pluga, tie viegli čīkst. Viņš izveido caurumu, izplēš to plaši vaļā. Plugs kļūst redzams. LED iemirdzas spožāk. “Parāde sākas, kucīt.” Klikšķis. Vibrācija. Plugs vibrē. Viņš redz. “Vai tev patīk būt izliktai apskatei, mauciņ?” Es nespēju atbildēt un viņš to nemaz negaida. Viņa roka satver manu zodu, atspiež manu muti vaļā. Izlietots, piepildīts prezervatīvs. Silts. Smaržo pēc viņa. Viņš ieliek to man mutē. “Tagad kāp augšā man pa priekšu. Turot šo savā mutē kā cienastiņu, kuce.” Es kāpju, ar prezervatīvu mutē. Viņš seko man aiz muguras. Ar pavadiņu, kas katru brīdi var mani paraut atpakaļ.“Tev patīk vai ne, sūkātāj?” Klikšķis. Cita vibrācija. “Neaizmirsti, ka tavs vienīgais darbs šobrīd ir trīcēt un rādīt man savu spožo caurumu.” Ar katru pakāpienu augstāk, pavadiņa pievelkas ciešāk. Viņa elpa uz kakla. Viņa smiekli man ausī. Un mute, pilna ar to, kas mani padarīja par neko. Pēdējais pakāpiens. Mugura mitra no baiļu sviedriem. Prezervatīvs joprojām mutē. Viņš nenoņem pavadiņu. Viņš neapsēžas. Viņš stāv. Un vēro. Viņš pievelk pavadiņu. Pavelk mani kā kuci uz balkona: “Skaties lejā. Tā bija tava pasaule.” Es paskatos. Mans dibentiņš izliecas, legingu caurums atklāts, LED mirgo starp vaigiem kā sirēna. Un es dzirdu tikai viņu, tikai viņa zemo balsi, kas vairs nejautā: “Tu zināji, kā tas beigsies, vai ne? Tu zināji, ka pēc šī, tu būsi tikai kuce. Nevis vīrietis. Bet, piesmiets sissy?” Viņš pavelk pavadiņu uz leju. Mana galva tiek spiesta tuvāk grīdai. Plugs dūc. Es esmu uz ceļiem. Nevis simboliski, bet fiziski. Kā priekšmets. Kā lieta. Kā grīdas daļa. Viņš nostājas manā priekšā. Viņa loceklis jau ir ārā. Viņš neko nejautāja. Viņš vienkārši izlēma: šī mute – ir domāta viņam. Prezervatīvs man mutē. Viņš paskatās uz mani: “Pagaidām izņem. Tu esi gatava reālajam saturam.” Es paklausīgi atveru muti. Prezervatīvs krīt ārā. Viņa roka tur man zodu. Viņa loceklis stāv kluss, bet draudošs. “Tu zini, ko jādara. Tev tas jādara pašai, kuce!” Es noliecos. Bez lepnuma. Bez kauna. Tikai mute. Un viņš. Un, kad es tuvojos, es zinu vienu: šis ir tas punkts. Viņa roka nevirza mani, tā tikai tura pavadu, mierīgi, stingri — kā atgādinājums, ka es neesmu šeit nejauši. Es noliecu galvu, mute atvērta, viņa prezervatīva garša vēl joprojām iekšā. Es nepieskaros viņam ar rokām. Es nepārvaldu šo rīcību. Es vienkārši pakļaujos tās loģikai. Manas lūpas pieskaras viņam. Viņš vēl nesaka neko. “Nesūkā kā padauza,” viņš beidzot šņāc. “Sūkā kā priekšmets, kuru izmanto vīrieši pēc darba. It kā esi tualete, ne kuce.” Es mēģinu neaizrīties. Mana elpa kļūst sekla. Plugs vēl joprojām dūc. Mani vaigi sarkani no pazemojuma, nevis piepūles. Viņš nospiež pulti. Plugā vibrācija sit sinhroni ar manas mutes kustībām. Un tas nav grūti. Tas nav sarežģīti. Tas ir skaudri dabiski.“Redzi? Tu nepretojies. Tavs ķermenis sen ir nolēmis būt par neko. Tu tikai mēģināji tēlot vīrieti.” Viņš ievelk elpu, ne aiz baudas, bet kā vīrietis, kas novērtē, ka ieguvis lētu, pakļāvīgu preci, kas nerunā. Viņš nenobeidz. Viņš neļauj man noticēt, ka būšu piepildīta. Viņš vienkārši izvelk savu locekli. Bez vārdiem. Bez paldies. Un mana mute paliek atvērta. Nevis kā gaidot, bet kā pieradināta tādai būt.Viņš neatkāpjas. Es vēl esmu uz ceļiem. Pavadiņa pie kakla. Plugā — viņa pulss. Viņš, neatraujot skatienu no manis vienkārši pāriet nākamajā līmenī. Viņa bikses nokrīt. Viņš izvelk vienu kāju no biksēm, tās paliek ap otras kājas potīti. Viņš pagriežas ar muguru, paceļ vienu kāju uz margas. Stāv virs manis. Kājas plati, ar rokām paplēšu savu dibenu: “Tu zini, kā kalpo netīras padauzas? Laizi!” Es pieliecos un sāku laizīt. “Neapstājies, kamēr es neteikšu. Tev vairs nav teikšanas!” Un es turpinu. Mute. Deguns. Ēna. Tikai viņš. Tikai šī brīža perversums. “Tagad tu zini, kas esi kļuvusi un tas ir tikai sākums tavam ceļam.”Viņš mani atgrūž, kad ir izbaudījis tik cik vēlas. Viņš uzvelk bikses. Bez ceremonijām. It kā nekas nebūtu noticis. It kā es būtu tikai elpa starp viņa nākamajiem soļiem. Es vēl esmu uz ceļiem. Neviens man to neliek. Bet es neceļos. Viņš izvelk cigareti. Aizdedzina. Pirmais vilciens — dziļš. Nevis relaksācijai, bet kontrolei pār klusumu. Viņš pietuvojas. Nostājas virs manis. “Uz ceļiem ir tava īstā vieta, vai ne? Paver muti... jā, tā. Atver plašāk.” Es paklausu. Mute. Klusa. Pieejama. Viņš ievelk dūmu vēlreiz. Izpūš tos manā sejā. Un tad… pirmā pelnu deva man mutē. Mana mute ir viņa pelnutrauks. Viņa skatiens tieši manī. Viņš izmet izsmēķi. “Neaizver savu muti. Nespļauj. Turi. Tu vēl neesi apglabājusi savu cieņu pilnībā.” Viņš pasper soli atpakaļ. Atskatās. Paņem savu izlietoto prezervatīvu. Ieliek to man mutē starp pelniem: “Pārkod to! Tu taču sapņo par tā saturu vai ne?” Viņš stāv man blakus. Nevis klāt. Viņš ir augstāk. Es zemāk. Es pārkožu to - mitrums. “Nerij, kuce! Paver muti!” Viņa spļāviens. Lēns. Pārdomāts. Sulīgs. Tieši man mutē. Viņš nesaka neko. Viņš tikai nolaiž galvu pietiekami tuvu, lai svars, kas nāk kopā ar katru pilienu, padarītu mani vēl dziļāk par to, kas jau esmu kļuvisi. “Jā... tā tagad esi tu. Norij! Labi! Tagad varam piefiksēt.” Viņš izvelk no kabatas flomāsteri. Es tikai dzirdu vāciņa klikšķi. Un viņa pirksti jau man pie zoda. Viņš paceļ manu galvu uz augšu. Skatās acīs, it kā cauri manai dvēselei. Un tad – viņa roka raksta. Uz manas pieres. Es neredzu. Es tikai jūtu. Katrs burts kā zīmogs. Kā vārds, kuru es vairs nekontrolēju. Viņš beidz. Nesaka, kas uzrakstīts. Apskatās. Vērtē. Viņš nofiksē skatienu. Tikai dažas sekundes. Tad neko nesakot, paņem manu jaciņu — un nomet to lejā no torņa.Tā, it kā tas būtu atkritums. Un tieši tā es jūtos, bet mani tas uzbudina. Viņš pieiet pie kāpnēm. Apstājas. Paskatās uz mani pēdējo reizi. Un ar skatienu, ne vārdiem, iznīcina pēdējo “Paula” palieku manī. Viņš dodas lejā. Es nekustos vēl dažas minūtes. Tikai, lai šajā klusumā paliktu vēl mirkli — šajā, kas bija mana pirmā īstā pazemojošā sagraušana. Tad es arī lēni kāpju lejā. Bez steigas, ar viņa uzlikto siksnu man uz kakla. Ar trīcošām kājām. Ar plugu vēl sevī. Ar viņa zīmējumu uz pieres. Kad es nonāku lejā, viņa auto jau sen ir prom. Neviena nav. Neviens cits to nezin. Jaciņa guļ turpat — netīra, samīdīta, kā atgādinājums par to, kas esmu kļuvis. Es paceļu to, uzvelku, bet zinu — tas vairs mani neaizsedz. Es iekāpju savā auto. Aiztaisu durvis. Aizslēdzu. Un tad es paskatos spogulī. Mana seja netīra. Lūpas un zods vēl mitrs. Un uz pieres — viņa uzraksts. ПЕТУХ. Man elpa apraujas. Es to izlasu vēlreiz. Un es pasmaidu. Ne aiz prieka. Aiz piepildījuma. Es esmu pazemots. Es esmu apzīmēts. Es esmu viens. Un es esmu laimīgs. Vai es to darītu vēlreiz? Jā. Un vēlētos krist vēl zemāk. Motors rūc. Tumsā es redzu tikai savas rokas uz stūres, savu atspulgu sānu logā. Un uz pieres — ПЕТУХ. Ne burti. Spriedums. Uz lūpām vēl pelnu, spermas, siekalu un viņa klātbūtnes garša. Plugs vēl ir manī, bet kluss. Es to sajūtu pie katra bedres uz ceļa. Es nejūtos netīrs. Es jūtos īsts. “Петух. Jā.” Es čukstu to sev. Ne tāpēc, ka kāds lika. Tāpēc, ka es izbaudu šī vārda smagumu. Un kaut kur dziļi sevī, braucot ar šo uzrakstu uz pieres, es smaidu. Jo es zinu, ka šī nebija pēdējā reize. Es to vēlos!!! 4489 2 1 pirms gada 5/5 - (2 Kopā balsis)
- Homoseksuālis
Pie Jūras Laukā kļuvis siltaks un no laika gala man paticis sex dabā- es pastaigajos gar juru skatos ka ūdenī atmirdz saules stari, ka viļņi lēnām skalojas, nolemju iebrist ūdeni apskalot kājas, velak dodos uz kāpu zonu noslaucities, tu pienac klat pajautā cigareti, bet es atbildu, ka nepīpeju, turpinam sarunu par atputu, un pēkšņi izskan jautajums tu Gejs? Atbildu jā, gaidu tavu reakciju, un jauta man vai sukat gribi? Protams, nolienam kapas un to izdaram. Nez no kurienes mus pueker calis, kurs ja izskatas veletos tikai pameģinat, kautrigi novel bikses un sak masturbet, to redzot mes saskatamies un saprotam ka nemsim bariņā.So gribetu reali piedzivot 3909 0 1 pirms gada 5/5 - (1 Kopā balsis)
- Homoseksuālis
В эпоху до интернета Сейчас для сексуально озабоченный широкий простор. Включил комп, нашёл соответствующий сайт - и наслаждайся порнухой. Тут тебе и классический секс, и гей порно, и утех лесбиянок. В эпоху, когда не было интернета, все было сложнее. О порно можно было только мечтать. Удачей уже было то, если удавалось раздобыть колоду игральных карт с полуобнаженными дамами.Мой сексуальный партнёр, который и лишил меня девственности, поступал иначе. Когда наступал черёд мне выступать в активной роли, он ложился поперёк кровати на спину, брал в руку небольшое зеркало и наблюдал, как мой член входит в его дырочку. Время от времени он просил, чтобы я вытаскивал член почти полностью, оставляя внутри только кончик головки, а потом вновь засаживал по самые яйца.Я спросил его, в чем фишка такого наблюдения за процессом ебли? Он ответил, что получает двойной кайф - и от члена, и от картинки. И предложил попробовать мне самому.Да, это было незабываемо! С тех пор, идя на встречу с активом, всегда беру с собой небольшое карманное зеркальце. 2129 0 1 pirms gada 4.3/5 - (3 Kopā balsis)
- Homoseksuālis
Хороший день. В этот день освободился с утра, и думая чем себя развлечь дал на Грибу объявление, мол с мужиком встречусь, на пососать. Первым ответил знакомый, на бусике. Мы с ним уже встречались, поэтому сразу согласился и поехал на встречу. Пока ехал, поступило ещё одно предложение, решил не отказываться. Незнакомец, но с местом, недалеко от первой встречи. Мы со знакомым по быстрому друг другу отсосали, ему пора было ехать, но он меня подбросил до второй встречи. Мне открыл голый мужчина, я разделся и мы легли в кровать. Я быстро восстановился, мы легли в позу 69 и почти одновременно спустили друг другу в рот. Пошли в душ, вдвоём. Там он встал на колени, и под душем поласкал мне яйца, член начал набухать. Он взял в рот, пока член не встал он мог ещё и лизать яйца. Потом он поставил меня но колени и я начал ему сосать, он быстро восстановился и спустил мне в рот, потом я ему. Вышел от него, заглянул на сайт, а там ещё один знакомый, на машине. Но он только актив, я ему иногда по дружески отсасывал. Минут по 20. А тут рассказал, что я уже с двумя, да один из них 2 раза кончил, возбудился и разрядился за 5 минут. Такой получился хороший день. 2774 0 1 pirms gada 5/5 - (4 Kopā balsis)
- Homoseksuālis
"Паровозик" Списался с одним бисексуалом. Он, узнав, что я уни, предложил устроить секс втроём. Я согласился и приехал на встречу. Так как мы все втроём чётко знали, чего хотим, не стали проводить длинных прелюдия. Быстро разделись, сходили в душ и к станку. Хозяин квартиры лёг на спину поперёк дивана, руками раздвинул ягодицы и подставил мне свою дырочку. Я засунул ему свой инструмент. Третий подошёл сзади и стал трахать меня. Скажу сразу: при "Паровозике" приятнее всего быть средним. Получаешь двойной кайф. Тут главное - выдержать общий темп и стараться, чтобы второй и третий спустили сперму одновременно. Всем желаю классно покататься на Паровозике! 3087 0 1 pirms gada 5/5 - (1 Kopā balsis)
- Homoseksuālis
mana pirma reize Tas notika pirms 27 gadiem.Biju pārcēlies uz Rīgu no dziļiem laukiem, dzīvoju pie tantes Matīsa ielā netālu no Matīsa tirgus. Tā kā katru sestdienu un svētdienu pie Annas tantes savācas viņas draudzenes tejošanai, centos tajas dienās laiku pavadīt ārpus mājas, parasti kaut kur klejoju pa centru vai sēdēju kadā kafeinīca,cik nu vareju atļauties. Kādu pavasara dienu sēdēju kafenē Lāčplēša un Barona ielas sturī pie kafijas tases, ieveroju ka mani vēro kads slaids,sirms kungs, kad skatieni satikās,viņš piecelās un piesēdās pie mana galdiņa un uzrunāja,vai nevēlos kafiju ar balzāmu, no sākuma atteicos, bet viņš pasmaidija un teica ka uzsauc. Pasauca oficantu un pasūtija, sēdējam runajam par hokeju jo tieši notika pasaules čempis hokeja. Parunājuši par sportu un vēl dažadām tēmām, Māris (tā sauca kungu) uzaicināja ciemos uz kādu glāzi viskija, dzīvojot tepat blakus uz Bruņinieku ielas. Tā kā balzams ar kafiju bija mazliet uzkarsējis asinis un īstī mājas negribējas iet, piekritu.Pie Māra dzīvoklis bija šiks priekš puikas no laukiem, iekātojamies istabā, Māris salēja viskiju glazēs, pēc dažām glazem jau biju apreibis. Sarunu bija ievirzijusies seksa tēmā, ne noliegšu bija interese par vīriešu sex, Māris jau atklāti piedāvāja seksu, no sākuma mazliet baidijos un palauzos, bet kad Māris sāka glastīt caur biksēm manu locekli, viss sakriezās. Nakamais jau biju biju kails un ar Māra locekli rokās,kas bija milzīgs,tad viņš paņēma mani aiz galvas un nolieca pie sava locekļa un iestūma man mutē, tikmēr viņa pirksti jau darbojās gar manu dibena caurumiņu, pēc brītiņa viņš mani nolika četrapus un manu dupsi sasmērēja vazelīnu un sāka stumt savu locekli manā dupsi,bija sāpīgi, bet viņš stingri turēja mani aiz gurniem lai es nevaru izlocities, kad bija iegājis manī lēnām sāka drāzt,pēc brīža jau man sāka patikt un sāku stenēt no baudas. Kad temps palika atrāks un grūdieni dzļāki, vienā brīdi sajutu kā viņa sperma iešļācas manī. kad viņš bija beidzis, tad sāka manu locekli dročit un es beidzu skaļi stenot. Pēc tam pasedejām vēl pie glāzes viskija un sarunājam nakamo tikšanos. 6105 0 1 pirms gada 4.7/5 - (6 Kopā balsis)
- Homoseksuālis
SOHO 2. daļa Nākošais rīts nāca ar patīkamu ņirboņu: zeķēs ievītās kājas, parīvējusi vienu pret otru un pret vakardienas uzdzīvotājiem palagiem, piecēlos jau gašajā rīta kleitā. Izvilku pa gridu izmētātas kurpītes, aiztentereju augspapēžos līdz virtuvei kur piespiedu kapsulnieku rīta kafijai. Visi mani sarkanie nadziņi vēl bija palikuši vietā. Padzerusi kafiju, ar sakrustotām kājām, viena pie brokastu galda, sapratu tomēr cik kaifigi es tagad jūtos. Jo nākot āra no dušas es vairs nebūšu tā piemīgā seksīgā milfa.Partapusi, es devos uz pirmo metro lai dotos iz izstāžu zāli. Rutīna, saviesīgas sarunas un darbs. Protams visas daiļas būtnes šajā izstādē ir uzcirtušas tuvu Ninas Harlijas stiliņam. Dienu beidzu agrāk un kā vakar, mans ceļš veda garām klubam Village, šoreiz kārtīgi nopētīju skatlogu bet iekšpusē rosījās tikai buduga izskata vīrieši. Man pretī izslēdzas viens no viņiem un laipni apvaicājas par manu interesi. Piedāvāja man iegriezties pie viņiem vakarpusē.Par cik, nekad agrāk nebiju bijis uz geju klubu, interese man noteikti nemazinājās ar katru pielikto soli ceļā uz apartamentiem, tieši otrādi. Hmm.. bet kāpēc lai vīriešu klubā būtu dāmas, blondiem matiem, to ko vakar skaidri redzēju…Soreiz es vakara nesapucējos, jo ar pieaugušo intetesi gribēju apmeklēt klubu, baidījos uzvilkt pat savas sarkanas mežģīņu biksītes zem džinsiem. Sagaidījis pirmo atvēršanas stundu es bikli ar trīsošu sirdi devos uz Village bāru, Soho rajonā. Bars bija tikai daļēji pilns ar vīriešiem kuri skaļi runāja viens ar otru. Mani neviens īpasi neinteresēja.Es pasūtījis pinti Guiness un nolīdu stūrī lai vērotu apkārtējos un gaisotni.Te pēkšņi, no citas savienojošas bāra telpas iznāca, tā pati blondīne, ko redzēju vakardien caur skatlogu, tērpusies mirdzoša flitera kleita ar patīkamu smaidu un full makeup, es paliku mēms… kā tā var, tā var tik brīvi? Tik nepiespiesti iznākt publiskā telpa un justies sievišķīgi??? Es vai apskaudu viņu pirmajā sekundē.... 2941 2 1 pirms gada 5/5 - (1 Kopā balsis)
- Homoseksuālis
Sekss mežā Vairakus gadus atpakal, siltā pavasara dienā, sedeju ar čaliem uz soliņa un iemalkojām grādīgo, bijam labi iesiluši, kad ar velo piebrauca dzex ap gadiem 30. Iesaka ar mums runat, un saprata, ka esmu gejs, vards pa vardam, un piedavaja sex, ta devamies uz mezu, kur viss notika, es vinam sūkāju un pec tam viņš mani paņēma. Gribetu ko tadu atkartot, varetu pat trijata 5752 0 1 pirms gada 5/5 - (1 Kopā balsis)
- Homoseksuālis
Juris Mana pirmā reize ar darba kolēģi Juri bija negaidīta. Viņš zināja, ka esmu gejs, bet viņam nebija nekādu iebildumu. Tieši otrādi - viņš bieži stāstīja par to, kā viņam ir bijis sekss ar sievietēm un tad prasīja par to, kāds sekss patīk man un ko es daru ar vīriešiem. Juris ir masīvas miesasbūves un lai arī labsirdīgs, spēj būt diezgan brutāls. Viendien mēs braucām palīdzēt vienam citam kolēģim, kas dzīvo ārpus pilsētas. Juris mani savāca, lai arī ar nokavēšanos, jo bija svaru zālē un neesot pamanījis, ka jau kavē. Kad es iekāpu mašīnā, es jau sajutu spēcīgu, vīrišķīgu sviedru klātbūtni un man negaidīti sacēlās. Pa ceļam mēs runājām par dzīvi un Juris atkal stāstīja, kā brīvdienās satiks savu draudzeni un grib viņu kārtīgi izpist, jo sen neesot iztukšojis olas. Es biju maksimāli uzbudināts, bet, protams, neko neteicu. Tad mēs piestājām ceļa malā pie mežiņa, jo Jurim vajadzēja čurāt. Viņš izkāpa un pagāja vien pāris metrus nost no tumšā, nomaļā ceļa. Es izkāpu no mašīnas un izlikos, ka man arī vajag, bet īstenībā es gribēju redzēt viņa locekli. Man jau stāvēja, tāpēc es to centos noslēpt, bet neveiksmīgi, jo, nokratījis savu daiktu, Juris pagriezās pret mani, masēdams savu locekli. Valdonīgā balsī viņš pateica, lai pienāku klāt. Man bija bail un sirds sitās kā traka. Es nostājos viņam pretī un viņš sagrāba mani aiz kakla. - Atver muti. Es zinu, ka tu gribi manu pimpi. Tūlīt es tevi no džeka padarīšu par savu pidaru. Viņš iespļāva man mutē un nogrūda mani uz ceļiem. Viņa sasvīdušais, vēnainais un pamatīgais daikts un olas bija tieši pretī manai sejai. Es nevarēju noturēties un sāku to sūkāt. Sākumā es sajutu sāļu garšu, jo viņš tikko bija beidzis čurāt, bet tas mani neatturēja, es tieši jutos vēl vairāk uzbudināts. Juris sagrāba manu galvu un sāka drāzt mani mutē. Viņa olas sitās man pret zodu un es dzirdēju, kā viņš elso baudā. Drīz vien, viņš to izvilka man no mutes un, rīvējot savas sviedrainās olas man pa seju, turpināja masēt savu nu jau cieto locekli. Es jutu, ka visa mana seja tagad ir noklāta ar Jura sviedriem. Viņš mani bija iezīmējis kā savu īpašumu. Izvilcis savu locekli, es sāku ātri to masēt. Juris sāka elsot arvien ātrāk līdz beidzot nedaudz atvilka nost manu seju un beidza uz tās lielām, biezām šaltīm. Visa mana seja bija noklāta ar viņa spermu. Tad viņš lēnām ar savu daiktu ievilka to visu man mutē. Arī es beidzu ar Jura nu jau ļengano locekli dziļi mutē. Tas bija tikai sākums daudzām tikšanās reizēm. Ar katru reizi es sapratu, cik perverss un brutāls viņš spēj būt un cik ļoti no vīrišķīga džeka es gribu kļūt par viņa jājamobjektu. 4591 2 1 pirms gada 4.3/5 - (3 Kopā balsis)
- Homoseksuālis
Mans stāsts - beigas. (Geju tēma.) Vispirms iesaku izlasīt stāsta sākumu, citādi neizpratīsiet šo daļu! Kad es atgriezos mājās, domas plūda manā galvā kā neremdināms straumes virpulis. Šī pieredze manī bija radījusi sajūtu lavīnu – kaunu, izbrīnu par sevi un dīvainas piepildījuma sajūtas. Mājās es biju viens, mana līgava Līga bija devusies uz brīvdienām apciemot savus vecākus.Stāvot pie spoguļa vannas istabā, es vēroju savu atspulgu. Mana mutīte vēl šķita mazliet jutīga un galvā joprojām atbalsojās vārdi. "Kāds tev mazs klitoriņš... Varu derēt, ka tava draudzene sapņo par ko daudz lielāku." Šie vārdi dzēla, bet dīvainā kārtā arī uzbudināja, lai gan es pats vēl nespēju pilnībā pieņemt šo sajūtu. Es mēģināju sevi izprast. Vai tiešām ši doma mani uzbudina? Un kā ar mani? Vai es vēlos to atkārtot? Kā būtu, ja es pieņemtu savu apslēpto būtību, savu otro es? Kamēr par visu šo domāju mans telefons iepīkstējās, bija pienākusi ziņa."Es ceru, ka atceries manu norādījumu – atbrīvojies no visa ķermeņa apmatojuma. Vēlos, lai mūsu nākamajā reizē tu būtu gatavs pilnīgi visam!"Mana sirds sāka pukstēt straujāk. Es iztēlojos, kā es to darīšu un pieķēru sevi pie domas, ka vēlos izbaudīt vēl vairāk. Šī sajūta bija mulsinoša, tomēr neapturama. Es sapratu, ja es tikšos ar viņu vēlreiz, viņš mani iegūs visos veidos! VISOS! Vai es TO gribu? ***Sestdien es pamodos jau pēc pusdienlaika. Es piegāju pie vannas istabas spoguļa un paskatījos uz sevi vēlreiz. Tad iegāju dušā un kārtīgi nomazgājos, es paņēmu skuvekli un ķēros pie darba. Es nebiju no spalvainākajiem puišiem, tādēļ tas man neradīja lielas grūtības. Grūtāk bija ar padusēm, kājām un intīmo zonu, kā arī dibentiņu.Kad izkāpu no dušas es biju pilnībā gluds, man patika šīs gludā ķermeņa sajūtas. Aizgājis uz guļamistabu es ielūkojos spogulī, mans ķermenis likās svešāks, bet bija kļuvis arī savādi pievilcīgs. Es apsēdos gultā, paņēmu Līgas ķermeņa krēmu, kuru viņa parasti izmantoja un sāku to maigi smērēt uz sava ķermeņa. To darot es sajutos, kā sieviete un atkal ļoti uzbudinājos. Nevaldot pār savu prātu, es paķēru telefonu un nofotografēju savu gludo ķermeni spogulī, kā apstiprinājumu, ka esmu bijis paklausīgs.Tad ar trīcošām rokām un adrenalīna pieplūdumu ķermenī, es nosūtīju šo bildi viņam. Pēc pāris minūtēm mans telefons atkal nopīkstēja un es saņēmu īsu, kodolīgu atbildi."Laba meitene. Tieši tā, kā es teicu."Šī ziņa man radīja sajūtu, ka es biju izpildījis svarīgu uzdevumu un gandarījums, kas sekoja bija gan mulsinošs, gan uzbudinošs. Es sapratu, ka vēlos saņemt vēl vairāk norāžu un pavēļu. Šī sajūta radīja dīvainu piepildījumu, ko līdz šim nebiju izjutis. Neilgi pēc iepriekšējās ziņas es saņēmu vēl vienu.“Esmu par tevi un tavu topošo līgavu Līgu uzzinājis visu, Kristap! Neuztraucies! Es vēlos uzzināt vairāk par Līgas gaumi. Aizej un nofotogrāfē viņas apakšveļas atvilktni! Ātri! Starp citu, esmu Gvido!”Es sajutu, kā mana sirds sāka dauzīties straujāk un uz mirkli apdomāju šo pavēli. Tas bija vēl viens solis tālāk, intīms pārbaudījums, kas šķita gan aizraujošs, gan satraucoši uzbudinošs. Bet es zināju, ka vēlos izpildīt šo uzdevumu. Es nofotografēju vairākas bildes ar Līgas apakšveļu un nosūtīju tās Gvido. Atbilde atnāca ļoti ātri.“Līga ir neķītra mauciņa, vai ne? Tagad uzvelc viņas melno apakšveļas komplektu: krūšturi, biksītes un zeķes ar zeķturi. Pēc tam nofotografē sevi, lai es redzu pilnībā! Gaidu!”Es jutos satraukts un nervozs, bet arī dziļi ieinteresēts un saviļņots par šo pavēli. Uzvilkt Līgas melno apakšveļas komplektu, bija kā pārkāpt vēl vienu robežu, bet es to nespēju ignorēt.Kad biju saģērbies, es piegāju pie spoguļa un paskatījos uz sevi. Melnais krūšturis cieši piegūlās manam ķermenim, zeķturis stingri piekļāvās gurniem un zeķes glīti apskāva manas kājas. Skats, kas pavērās spogulī, bija pavisam negaidīts – es ieraudzīju trauslu un pasīvu savu versiju, manī pieauga negaidīts uzbudinājums.Es uzmanīgi nofotografēju sevi un cenšoties nezaudēt drosmi, nosūtīju attēlus. Atbildes ziņa bija īsa un tieša:"Tagad tu izskaties kā īsta meitene. Labs sākums. Paturi šo ainu prātā – šis ir tikai sākums tavam jaunajam ceļam."Mana sirds pukstēja ātri un spēcīgi un es jutos, kā kaut kā jauna sākumā, ko pats vēl nesapratu pilnībā. Šī loma mani arvien vairāk pārņēma.Līdz trešdienai biju rūpīgi pārdomājis visu piedzīvoto, analizējot katru sajūtu un emociju, kas mani bija pārņēmusi pēdējo dienu laikā. Šīs pieredzes mani mainīja – es jutos kā iepazinis jaunu sevis daļu, kuru nebiju apzinājies iepriekš. Un pēc ilgām pārdomām es sapratu, ka tas viss man sniedz piepildījumu. Es pieņēmu lēmumu – pieņemt sevi tādu, kāds esmu, ar visām šīm jaunajām sajūtām un lomām, kuras līdz šim biju slēpis pat pats no sevis.Tomēr, jo vairāk par to domāju, jo vairāk parādījās arī jautājumi. Ko darīt ar šo jauno apziņu? Vai dalīties ar to kādam, kurš ir man tuvs? Mans prāts atgriezās pie Līgas, manas līgavas, kura vienmēr bija bijusi man blakus. Vai viņa sapratīs? Vai viņa būs gatava pieņemt mani tādu, kāds esmu? Taču doma par šīs pieredzes atklāšanu viņai manī radīja nevēlamu baiļu sajūtu.Pagaidām nolēmu turēt visu pie sevis. Šī bija jauna pieredze, kuru es pats vēl tikai sāku izprast, un man nebija skaidrs, kā to pateikt Līgai tā, lai nezaudētu viņas uzticību un mīlestību. Es jutu, ka man vajag laiku, lai patiesi saprastu šo sevis daļu un iekļautu to savā dzīvē. Un tā nu trešdienas pēcpusdienā, sēžot viens savā istabā un pārdomājot visu, es mierīgi elpoju, zinot, ka esmu pieņēmis šo lēmumu. Pagaidām turpināšu šo ceļu vienatnē un klusumā, ļaujot tam manī nobriest.Kad saņēmu ziņu no Gvido viss kļuva vēl interesantāks. Es atvēru ziņu un sāku lasīt:"Gatavo sevi piektdienas vakaram. Deviņos vakarā būsi bārā "Tumšie Vārti". Istaba jau ir noīrēta. Tevi sagaidīs Veronika stāvlaukumā, viņa pavadīs tevi uz augšu. Esi precīzs!"Ziņa bija īsa un tieša, taču man uzreiz radās jautājumi. Veronika? Es nesapratu, kas viņa ir, bet šī mistērija mani vēl vairāk ieintriģēja. Nezināmais mani vilināja, bet vienlaikus bija arī jādomā par Līgu.Vakarā, kad Līga atgriezās no darba, mēs sēdējām pie vakariņām un es, meklējot piemērotos vārdus, sāku sarunu. Tomēr pirms es vēl paspēju pieminēt savus piektdienas plānus, viņa sāka runāt pati."Es gribēju tev pateikt, ka šajā nedēļas nogalē es nebūšu mājās," viņa teica, nedaudz it kā sakautrējusies un izvairoties no mana skatiena. "Man plānota meiteņu izbraukuma ballīte ar draudzenēm. Tāda kārtīga atpūta visām brīvdienām."Viņas sejā parādījās pavisam viegls sārtums, kas mani mulsināja. Tas nebija viņai raksturīgi. "Uz visām brīvdienām?" es vaicāju, pie sevis prātojot, vai šie "draudzeņu plāni" patiesi bija tik nevainīgi, kā viņa teica.Jā, viņa pamāja, joprojām izvairoties no mana skatiena. "Jā, būs jautri. Varēšu atslēgties no visa."Es sajutu dīvainu vilkmi jautāt vairāk, bet beigās pasmaidīju un piekritu, "Tad laikam arī man piektdien sanāks tikties ar pāris sen nesatiktiem draugiem." "Jā, protams," viņa atbildēja mazliet pārāk ātri, it kā atvieglota, ka arī man būs savi plāni.Kad viņa devās uz citu istabu, es apskatīju vēlreiz Gvido ziņu. Piektdiena bārā, noslēpumainā Veronika un noīrēta istaba – tas viss mani gan satrauca, gan vilināja. Pagaidām nolēmu neuzdot vairāk jautājumus, ne Līgai, ne arī Gvido. Šķita, ka atbildes gaida tieši piektdienas vakarā.Piektdienas vakars beidzot bija klāt un es ierados "Tumšajos Vārtos" laicīgi, kā Gvido bija norādījis. Kamēr vēl stāvēju stāvlaukumā, pie manis piegāja sieviete. Viņa bija eleganta, ar pārliecinošu, vērtējošu skatienu."Vera," viņa teica, pasniedzot roku. "Man uzticēts tevi pavadīt."Viņas acīs bija kāda īpaša dzirksts, kas lika man sajusties nedaudz nervozam. Kamēr viņa mani veda pa gaiteni uz numuriņu 3, mēs gājām garām otrajam, kas bija blakus, no tā plūda nepārprotamas skaņas, kas nāca cauri durvīm. Lai gan skaņas izolācija bija laba, es skaidri izšķīru vairākas rupjas, vīrišķīgas balsis, kas sajaucās ar sievietes kaislīgiem elsieniem. Par šo Vera vienkārši pasmaidīja, neko nesakot un turpināja mani vest tālāk.Kad viņa atvēra durvis uz istabiņu, mani sagaidīja šokējošs skats – uz gultas atradās kāzu kleita. Mana sirds sažņaudzās, kad es to atpazinu. Tā bija Līgas kleita, bez šaubām. Blakus tai bija baltas apakšveļas komplekts un klizmas ierīce, kas visu padarīja vēl neērtāku. Blakus guļošajām lietām atradās zīmīte:"Sagatavojies kārtīgi un uzvelc visu šo. Tev laiks līdz 23:00. Tētuks."Veras lūpu kaktiņos parādījās viegls smaids, viņa šķita izbaudām šo mirkli, vērojot manu reakciju."Tad jau lai veicas," viņa teica un ar vieglu smīnu aizvēra aiz sevis durvis, atstājot mani vienu. Pār mani pārslējās neizpratnes un satraukuma sajūta. Kamēr es stāvēju, prātojot, kā rīkoties, sajutu, kā pār mani nāk arī intriga – kas vēl šajā vakarā mani sagaida?Es zināju, ka man ir apmēram divas stundas, lai sagatavotos. Līdzko Vera aizgāja, es uz mirkli apsēdos, mēģinot sakopot domas un elpu, bet ar katru minūti arvien skaidrāk sapratu, ka nav laika vilcināties.Es devos uz vannas istabu un ļāvu sev uz brīdi iegrimt dušas siltajos ūdens strūklās. Ūdens noskaloja ne tikai ķermeni, bet arī daļu no manām bažām un apjukuma. Pēc rūpīgas mazgāšanās es ķēros pie nākamā uzdevuma. Klizma, lai arī tas bija savādi, es izpildīju norādījumus precīzi. Process bija gan tīrījošs, gan savā ziņā rituāls – kā noskaņošanās tam, kas vēl priekšā.Atrodoties vannas istabā, caur ventilāciju bija dzirdamas skaņas no otrā numuriņa. Rupjas balsis sajaucās ar intensīvām sievietes elsām. Šķita, ka kaisle un spēle šajā vietā ir gandrīz fiziski jūtamas. Prātoju, vai arī šī istaba kļūs par vietu, kur klusumam nebūs vietas?Kad biju atgriezies pie gultas, kur mani gaidīja Līgas kāzu kleita un baltā apakšveļa, sajutu vieglu trīsas sajūtu, it kā pār mani pāršalktu vēl viena realitātes vēsma. Redzēt viņas kāzu kleitu man priekšā, gatavojoties tai pieskarties, šķita sirreāli.Vispirms uzvilku baltās, smalkās mežģīņu biksītes. Audums bija patīkami maigs un es sajutu, kā tās cieši piekļāvās maniem gurniem un ieskāva manu mazo draudziņu. Nākamais bija krūšturis, kura smalkie mežģīņu raksti un vieglais audums piešķīra tam vieglu un delikātu sajūtu. Kad krūšturis bija vietā, tas pilnībā pielāgojās manam ķermenim, it kā būtu veidots tieši man.Kad biju izvilcis no iepakojuma balto zeķu pāri, es uzmanīgi uzvilku tās, izbaudot, kā tās pieguļ manām kājām un piešķir tām gludu, izsmalcinātu izskatu. Zeķturis, kas eleganti aptvēra manus augšstilbus, papildināja visu, padarot izskatu nevainojamu un pārdomātu.Beidzot pienāca kārta kāzu kleitai. Pirksti viegli trīcēja, kad to pacēlu un ļāvu tai slīdēt pāri pleciem, tā pieskārās manam ķermenim, kā plūstošs zīds. Tā noslīdēja gandrīz līdz ceļiem, atstājot atsegtas manas kājas, kuras šajā apgaismojumā šķita īpaši garas un sievišķīgas. Stāvot pie spoguļa, es pirmoreiz sajutu savu augumu tādā tēlā – mani pārņēma izbrīns un patīkams pārsteigums par to, cik skaistas un graciozas izskatās manas kājas šajā tērpā.Es pagriezos sāniski, apbrīnojot, kā kleitas smalkais piegriezums padara manu siluetu trauslu un maigu. Kleita man piešķīra to sievišķīgo vieglumu un rotaļīgumu, kādu nekad iepriekš nebiju piedzīvojis un es izbaudīju šo jauno, negaidīto sajūtu, kas pārņēma mani. Es biju ļoti uzbudināts un viss šis man šķita ļoti pareizi.Es stāvēju pie spoguļa, apbrīnojot savu atspulgu un iztēlojoties, kāds būs Gvido pirmais iespaids, kad viņš ieraudzīs mani šajā kleitā. Līgas kāzu kleitā, it kā līgava, kura gatava pirmajam mirklim. Kā viņš reaģēs? Domās jau jutu viņa vērtējošo skatienu, taču realitātē mani atgrieza skaļš motocikla rūciens no ārpuses. Es uzreiz sapratu, ka tas ir viņš.Brīdi vēlāk pie durvīm atskanēja klauvējiens – drošs un pārliecināts. Sirds sāka pukstēt vēl straujāk. Ar katru soli tuvāk durvīm, es sajutos arvien vairāk kā līgava savā kāzu naktī, kurai jāatver durvis un jāsper pirmais solis pretī nezināmajai nākotnei.Es dziļi ievilku elpu, viegli aizglaudu kleitas malu un pacilātā noskaņojumā, atvēru durvis, sastopot viņa skatienu.“Oho,” viņš skaļi novērtēja, “tu nu gan izskaties, kā karsta, drāžama līgaviņa!”Manas acis iepletās no šiem vārdiem un es tikai varēju cerēt, ka neviens to nedzirdēja.“Vai tu mani aicināsi iekšā, mazo lēdij?” Gvido jautāja.“Jā, lūdzu… nāc iekšā, Tētuk.” Es nočukstēju.Es biju ļoti uzbudināts un mans liktenis bija izlemts. Es kļūšu par Gvido sissy meiteni. Viņš pagāja man garām un viņa acis pētīja mani vienkārši, kā iekāres objektu, es aizvēru durvis. Es pats neapzināti vēlējos, lai viņš mani iekārotu.“Vai tu sagatavojies kārtīgi, kā es liku?” Gvido jautāja.“J-jā…. Tētuk, es izpildīju visu!” Mazliet nervozi es atbildēju.Viņš strauji pietuvojās man un atspieda mani pret durvīm. Es jutos tik trausls salīdzinājumā ar viņu. Gvido seja bija ļoti tuvu manējai un viņš skatījās man tieši acīs.“Tu esi ļoti skaista meitene un šonakt tu ieņemsi manu pipeli… Tētuks laupīs tavu nevainību. Tu to vēlies, mīlulīt?”Kamēr viņš ar savu ķermeni bija iespiedis mani pret durvīm, mana vīrišķība izgaisa nezināmās tālēs. Es biju Gvido meitene un viņš to zināja.“Jā, Tētuk!” Es nočukstēju.Gvido roka glāstīja manu augumu, tad nonāca augstāk un piepacēla manu gludo zodu…. Viņa lūpas kāri piespiedās manām. Manī pāršalca nevaldāmas kaisles sajūtas, es aizvēru acis un atbildēju viņa skūpstam. Gvido mēle ielauzās starp manām lūpām un pirmo reizi dzīvē es kaislīgi skūpstījos ar vīrieti. Man patika viņa rupjums un neskūtā seja.“Mmmmmm..” es vaidēju viņam mutē.Gvido cieši satvēra manus gurnus un iespieda vēl stiprāk pret durvīm. Es jutu kā viņa masīvā locekļa paugurs piespiežas manam vēderam, kamēr viņa mēle dejoja pa manu mutīti. Instinktīvi ar rokām es apķēru viņa muskuļoto ķermeni. Mūsu mēles dejoja kamēr mūsu lūpas bija kā saaugušas kopā. Tad viņš atrāvās, bet viņa seja palika diezgan tuvu manējai, es tikai spēju saldkaisli noelsties.“Tu vairs neesi vīrietis, vai ne?” Viņš jautāja skatoties man acīs.Es ātri piekritu ar galvas mājienu.“Tu esi meitene. Pasaki to!” Viņš pavēlēja dziļā, dominantā balsī.“Es esmu meitene.” Es atbildēju.“Tev nav pipeles, tev ir klitors!” Viņš turpināja.“Man ir klitors.” Es teicu, jūtot, kā tas sakustējās manas līgavas biksītēs.“Es izpisīšu tavu pežu!” Viņš teica ar vēr lielāku dominējošu spēku.“Jā, tu izpisīsi manu pežu.” Es piekritu. Un viņš plaši pasmaidīja.“Tu vairs neesi Kristaps.” Tad nopauzējis ielūkojās dziļāk man acīs, “Kopš šī brīža…. tu esi Kristina!”Tad Gvido atkāpās soli atpakaļ.“Tagad dosimies pie gultas, kur es tevi pisīšu, kā vīrs, kurš piš savu jauno sievu, kāzu naktī!” Viņš pavēlēja.Un es paskatījos uz gultu ar pilnīga samierinājuma sajūtu, par to, kas notiks."Gulies gultā, mauka, Kristina un paplēt kājas," Gvido pavēlēja.Es ar ceļgaliem uzkāpu uz gultas un kāzu kleita sakrokojās ap manām kājām. Pagriezos, apgūlos uz muguras un izplētu kājas šī apbrīnojamā vīrieša priekšā. Baltā kleita pārklāja manu ķermeni un redzamas bija tikai manas kājas baltajās zeķēs.Es vēroju, dziļi elpodams, kā Gvido sāk izģērbties. Vispirms viņš novilka kreklu un tad džinsus. Viņa ķermenis bija kā mākslas darbs – īsta dominējoša vīrieša tēls. Muskuļi izcēlās, kad viņš novilka apakšbikses, manas acis piesaistīja viņa pus uzbudinājuma stāvoklī esošais, masīvais loceklis.Viņš pasmaidīja, kad nometās uz gultas un nostājās starp manām kājām. Viņa spēcīgās rokas satvēra manas potītes un paplēta kājas vēl platāk.Viņš saņēma kāzu kleitas apakšmalu un lēnām to pacēla augstāk un augstāk, atsedzot manas kājas baltajās zeķēs, kas tiešām izskatījās kā sievietes kājiņas.Tieši tā es tagad jūtos... Es biju sieviete.Apzināšanās pilnībā mainīja manu prāta stāvokli. Visos iespējamos veidos es biju sieviete. Gvido piecēla kāzu kleitu pāri maniem gurniem un piespieda to pie gultas uzliekot manas rokas uz tās, lai es varētu viņu redzēt. Ar izplestām kājām es varēju redzēt baltās biksītes un mazu izspiedumu, kura vidū jau sāka veidoties slapjš plankums. Tad Gvido piespieda savu plaukstu manam pauguriņam un no manis izlauzās vaids."Mmmmmmh!" es noelsos, cieši satverdams kāzu kleitu."Tev ir liels klitors priekš meitenes," Gvido noteica, skatoties uz mani. "Vai esi pārliecināta, ka tas nav vienkārši mazs pimpītis?""Nē!" es iekliedzos, kad viņa plauksta slīdēja augšup un lejup pa manām biksītēm. "Tas ir mans klitors! Man nav pimpīša!""Vai esi pārliecināta?" Gvido jautāja, turpinot mani berzēt. "Es neesmu gejs, es nedrāžu vīriešus. Vai tu esi Kristaps?""Es esmu Kristina!" es ievaidējos un manas kājas noraustījās. "Es esmu meitene! Es esmu meitene, Tētuk!"Kad izdzirdēju savus vārdus, sajutos nožēlojami, taču nespēju apstāties."Laba meitene," Gvido čukstēja, satverot manus augšstilbus un piepaceļot manas kājiņas augstāk, lai mani ceļgali atrastos man pie sejas. "Paskatīsimies uz šo tavu nevainīgo pežucīti!"Viņš pabāza vienu pirkstu zem manām biksītēm starp dibena vaidziņiem un pavilka tās sānis. Mans klitoriņš palika nosegts un berzējās pret biksīšu zīdaino audumu. Manas kājiņas bija paceltas un dibentiņa vaidziņi palēsti, es sajutu Gvido elpu pie sava gludi izskūtā caurumiņa.“Mmmmm…, vai vēlies, lai Tētuks palaiza tavu pežiņu?” Gvido pajautāja ar kaisli balsī.“Jā, Tētuk.” Es izdvesu.Un tad es sajutu, kā viņa mitrāun kārstā mēle pārbrauca manai pežiņai.“Ooooohhhh…. mmmmmh!!” es vaidēju.“Mmmmm,” Gvido baudīja, “Cik lieliska un cieša pežiņa.”Viņa mēle atgriezās pie mana caurumiņa un es biju ekstāzē. Es nespēju noticēt, ka iepriekš to nekad nebiju pamēģinājis. Bet iepriekšējai dzīvei vairs nebija nozīmes, tad es biju Kristaps. Kristinas dzīve tik tikko sākās.Gvido to darīja, kā ļoti apveltīts ar lielu dzīves pieredzi.“Mmmm… man ir tik labi,” es vaidēju. “Šīs sajūtas ir fantastiskas.” Kad jutu kā Gvido mēle mazliet ielauzās manā šķirbiņā, man likās ka beigšu.“Aaaaaaa…” es stenēju, smagi elpojot. “Tētuk, man patīk kā tu to dari!” Manu vaidu tonis paaugstinājās un es izklausījos pēc īstas sievietes. Viņš turpināja laizīt manu mincīti vēl kādu laiku, katra sekunde man likās, kā mūžība un nevēlējos, lai tas beigtos, bet tomēr katram mirklim pienāk savas beigas.“Labi, Kristina,” teica Gvido pieceļoties sēdus, “Tagad paraujies.”Es piecēlos uz celīšiem un parāvos uz vienu gultas malu, mana kleita noslīdēja atpakaļ ieņemot savu vietu. Gvido ieņēma manu iesildīto vietu gultā un apgūlās uz muguras. Viņa loceklis pilnā spēkā stāvēja.“Nāc un pasūkā sava Tētuka pipeli, pirms es uzlauzīšu tevi.” Viņš pavēlēja.“Labi, Tētuk!” Es pazemīgi piekritu un notupos starp viņa kājām. Es saņēmu Gvido lielo locekli savās rokās un apķēru to ar savām lūpiņām.“Mmmmmm….,” es vaidēju, kandrīz jau biju aizmirsis cik labi viņa loceklis garšoja. Es prātoju vai tik labi ir visi locekļi?“Tieši, tā, mauciņ,” Gvido stenēja. “Sūkā manu pipeli, jā!”Es viņam sūkāju tik aizrautīgi, kā to darītu kāda prostitūta. Pēc dažām minūtēm viss viņa loceklis un manas lūpas bija pārklāti ar siekalām. Tad Tētuks… es domāju Gvido aiz matiem piepacēla manu galvu.“Manā džinsu kabatā ir lubrikants. Paņem to!” Viņš pavēlēja un es nekavējoties to izdarīju, tad atgriezos atpakaļ.“Tagad nāc uz manis,” viņš pavēlēja.Es piepacēlu kāzu kleitu un apsēdos uz viņa kājām ar saviem celīšiem katru savā pusē. Nemaz negaidot instrukcijas, es izspiedu lubrikantu savā rokā un uzsmērēju to viņa loceklim. Tad ar kreiso roku pavilku savas biksītes sāņus un uzsmērēju lubrikantu uz sava, nu jau drīz, ne tik nevainīgā caurumiņa.“Labi, Kristina, tagad tu pati uzsēdīsies uz manas pipeles, lai maigi zaudētu savu nevainību… un tad, kad būsi uzlauzta, Tētuks tevi izpisīs, kā nākas!”Es viegli iekodu savā apakšējā lūpā un pamāju. Es vairs nebiju sevi cienošs vīrietis. Tagad es biju meitene, kuru Tētuks…. pisīs… un padarīs par sievieti. Es ar roku satvēru viņa locekli un pabīdījusies augšup, notēmēju locekļa galviņu pie savas šķirbiņas. Es pēdējo reizi dziļi ievilku elpu, pirms kļuvu par kādu, kurā ir īsts vīrieša loceklis. Un tad…. es laidos lejup.Lubrikanta un siekalu sajaukums visu padarīja vieglāku, bet viņa loceklis bija ļoti liels un mana pežiņa ļoti cieša.“Tu esi ļoti liels.” Es vaidēju.“Tu to spēsi, meitenīt,” Gvido čukstēja. “Tam ir vajadzīgs laiks, nesteidzies!”“Labi… labi…,” es vaidēju. Es stavēru ciešāk Gvido locekli un atkal laidos lejup. Mazliet vairāk… mazliet vairāk.“Aaaaiiiii…,” es skaļi ievaidējos, kad mans caurumiņš padevās un viņa locekļa gaviņa ielauzās mazliet iekšā, tad es laidos vēl mazliet zemāk, loceklis vēl mazliet pavirzījās dziļāk manī.“Laba meitene!!” Gvido ievaidējās.Mans caurumiņš cieši, kā spīlēs apskāva viņa milzīgo locekli. Es sajutu, kā tas pulsēja uz viņa locekļa, kamēr mans ķermenis trīsēja un drebēja. Mana elpošana kļuva nevienmērīga, es mēģināju noturēt viņu sevī.“Tev ir…. tik…. resns…,” es smagi elsojot gandrīz vai izkliedzu.“Tu pie radīsi pie tā, mauciņ!” Gvido mierināja. Es iekodos savā lūpā un novaidējos.Es smagi elsoju mans caurumiņš likās nenormāli izstiepts. Labi, ka Gvido bija pacietīgs un deva man laiku pierast un pēc pāris minūtēm mans caurumiņš sāka mazliet atslābt.“Paliek labāk…,” es izdvesu.Ar vienu roku es vēl turēju viņa locekli, bet ar otru biju atspiedies uz Gvido krūtīm. Tad es pavirzījos vēl nedaudz uz leju.“Mmmmmhhhhh…!” Es vaidēju, kad viņa loceklis vēl dziļāk ienāca manī. Mans caurumiņš cieši apķēra viņa locekli, bet es laidos zemāk… un zemāk… un zemāk. Likās, ka viss mans ķermenis bija piepildīts ar viņa locekli un es centos savaldīt elpu.“Gandrīz jau pilnībā!” Gvido vaidēja.Tu to vari, teicu sev. Pēdējā, dziļā ieelpa un….“Mmmmm… Jāaaa…!” Es kliedzu, kad loceklis pilnībā iegāja manī un Gvido olas atspiedās pret manu dibentiņu.“Jāaaa!” Gvido norūca un stingri satvēra mani aiz gurniem. “Tagad nekad vairs nedomā par sevi, kā puisi! Tu vairs tāds neesi! Tu esi ieņēmusi pimpi savā pežā! Tas maina personību! Tu vairs nekad nebūsi tāda kā agrāk! Tagad tu kļuvi par sissy-mauku, kuru drāž īsta pipele!”Manu ķermeni pārņēma baudas lavīna. Es sāku nevaldāmi drebēt.“Jāaa…, Tētuk!!” Es vaidēju un mans klitoriņš sāka piepildīt manas biksītes ar šķidrumu.“Nu gan tu mauka!!!” Mans Tētuks rupji nolamājās, bet es turpināju vaidēt, kā lēta ielene.Mans ķermenis sašļuka un es uzkritu uz Tētuka krūtīm. Viņa loceklis vēl bija dziļi manī, kad viņš aiz matiem pacēla manu galvu no savām krūtīm un dziļi noskūpstīja uz lūpām, es viņam atbildēju ar to pašu. Tad es sajutu, kā ar lēnām kustībām viņa loceklis sāka kustēties manī. Turp un atpakaļ.“Tagad tu esi mana mauka. Vai ne?” Tētuks čukstēja man.“Jā, Tētuk, es esmu tava mauciņa, tava meitene.”Locekļa kustības manī kļuva straujākas.“Vai tu gribētu, lai Līga izbaudītu īstu vīrieti, kā es?” Viņš jautāja man pie auss, turpinot maigi pist mani.“Mmmmm…, Tētuk! Jā!” Es vaidēju un sāku lūgties. “Pis mani! Pis mani, kā mauku, Tētuk!”Tētuks ar pirkstiem satvēra mani pie kakla un pievilka manu seju pie savas.“Tu tiešām to vēlies, kuce? Tu gribi, lai tevi izdrāžu kā mauku, kāda arī esi?”“Jāaaaa!!” Es vaidēju. “Es to vēlooooos!!!!”Bez mazākās piepūles Tētuks mani apgrieza, lai es atrastos četrāpus. Tētuks satvēra kāzu kleitu un pārvilka to pāri manam mugurai.Kad pagriezu galvu, ieraudzīju sevi pilna auguma spogulī.Es biju četrāpus, ar kāzu kleitu pār ķermeni un baltām biksītēm, pavirzītām uz vienu pusi. Es biju meitene... Es biju Gvido meitene.Tētuks nostājās uz ceļiem aiz manis un vēl nevarēju saprast, kā viņa loceklis bija varējis ieiet manī pilnībā. Ar vienu roku viņš satvēra mani aiz gurna un ar otru turot savu locekli, to ievadīja manī.“Oooooooohhhhhh….!” Es ievaidējos izliecot muguru.“Tā tik ir viena cieša peža!” Tētuks norūca un uzšāva man pa dibentiņu pļauku.“Tā ir tava peža!” Es vaidēju. “Tava peža un tava mauciņa!”Tētuks satvēra mani ar abām rokām aiz gurniem un sāka reāli drāzt.“Jā…. mmmmm…. Tētuk, esmu tava!” Es vaidēju.Man bija jāpieliek spēks, lai no mežonīgajām Tētuka kustībām es nenogāztos gultā. Viņš spēcīgi drāza mani pilnā garumā. Mans klitoriņš turpināja berzēties gar biksītēm.“Tētuk… Tētuk… Tētuk, es beigšu!” Es smalkā balsī vaidēju.“Tu gatavojies beigt, kad mans pimpis ir tavā pežā?!” Tētuks rūca, ārdot manu nu jau ne nevainīgo caurumiņu.“Es…… bbbeeiiiiidzuuuu…. Tēeetuuuuk!” Es noelsos, atkal piepildot savas biksītes.Es jutu kā mans caurumiņš cieši savilkās ap viņa lielo locekli, kamēr es beidzu un beidzu. Tas padarīja mani vēl ciešāku un manu orgasmu vēl spēcīgāku.“Tūlīt es beigšu tevī!” Tētuks mani brīdināja. “Tu tiksi apzīmogota, kā mana mauka! Tu piederēsi man un es tevi un tavus caurumus izmantošu pēc saviem ieskatiem, kad vien vēlēšos. Saprati?”Viņa nopietnais tonis mani biedēja, bet baudā ko saņēmu es biju zaudējusi prātu.“Jā, Tētuk!!” Es izdvesu. “Beidz manī! Apzīmogo mani! Piepildi manu pežu ar savu spermu!”“Ūuuurgggghhhh, bļa, mana mauka!” Tētuks murdēja, kamēr drāza mani spēcīgām, dziļām kustībām.Viņš bija stipri nosvīdis, mani arī klāja sviedri, es gaidīju……“Saņem…. mauciņ!!!” Tētuks norēcās, kā zvērs un es to sajutu. Pirmo spermas šalti dziļi sevī, negaidot mani pārņēma vēl viens orgasms. Tikmēr Tētuks turpināja piepildīt manu ciešo pežiņu ar savu spermu, katra jauna spermas šalts lika manam ķermenim baudā notrīcēt.“Bļatj… cik labi!” Tētuks noteica, beidzis izplūst manī. Viņa loceklis vēl palika manī, turpinot dāvāt man pasakainu baudu.. Kad loceklis kļuva mazliet mīkstāks, tas izslīdēja no manis un sperma acumirklī sāka plūst lejup man pa kājiņām."Jānovāc šī nederīgā lieta no tevis, tā izpildīja savu lomu. Tu tajā negulēsi," Tētuks iesaucās.Pirms es ko sapratu, viņš satvēra kāzu kleitas aizmuguri un viegli saplēsa to uz pusēm. Es sajutu, kā audums nokrīt ap mani un pār ķermeni pāršalca atvieglojuma vilnis.Tas bija pēdējais pavediens, kas mani vēl saistīja ar Līgu un tas izzuda līdz ar kleitas iznīcināšanu."Gulies, kuce," Tētuks pavēlēja.Es neko neteicu, tikai centos atvilkt elpu, kamēr Tētuks mani pagrieza uz sāna un apskāva no aizmugures. Viņa rokās es patiešām sajutos kā maza meitene.Es domāju par viņa teikto, ka tagad piederēšu viņam, bet mans ķermenis bija pārāk noguris, lai tagad par to uztrauktos. *** Es pamodos naktī no sajūtas, ka Tētuks atkal pavelk manas biksītes uz sānu un ievada savu locekli manī.“Mmmmmhhh…“ es ievaidējos, kad mans caurumiņš apņēma viņa locekli.“Ššššsssss…” Tētuks nošņāca.Es nekustējos. Tētuks lēnām pisa mani uz sāniem no aizmugures. Lielojot manu pežuci savai baudai. Pēc brīža viņš beidza manī vēlreiz un neizņēmis no manis savu locekli aizmiga. *** Kad pamodos agri no rīta, Gvido vairs nebija, es sāku domāt vai tas nav bijis tikai sapnis, bet saplēstā kāzu kleita un spema manā pežucī atgādināja, ka tas viss bija reāli. Es sāku mazliet uztraukties par lietām, kuras darīju, ko teicu un ko apsolīju. Vai tiešām tagad es būšu viņa meitene? Un viņš varēs izmantot mani kā vēlas? Manas domas pārtauca īsziņa telefonā.“Labrītiņ, kucīt! Man vajadzēja doties prom, bet tu sakopies un nomazgājies, tad klausies visu ko tev Vera teiks!”No šīs ziņas mana pežiņa atkal sažņaudzās. *** Es devos uz vannas istabu, lai noskalotu visu, kas bija piedzīvots. Kamēr atrados zem dušas, no blakus istabiņas atkal atskanēja skaņas. Varēja dzirdēt vīrieša teikto, "Oooo, divi vienā caurumā…" pēc kā sekoja sievietes vaidi un citu vīriešu ovācijas. Laikam viņi tur pavadīja jautru nakti, kas nemaz nebija beigusies.Es pieķēru sevi pie domas par kāzu kleitu. Ko es teikšu Līgai? Kā tā vispār nonāca šeit, pie manis? Šis jautājums mani neatstāja, bet zināju, ka uz to atbildes tagad nebūs.Kad beidzot biju sakopies, izgāju no vannas istabas un atgriezos istabā. Mani sagaidīja Vera. Istaba jau bija sakārtota, gultas veļa nomainīta un uz gultas atradās man pazīstamais melnais veļas komplekts, kurā biju fotografējis sevi.Vera man uzsmaidīja, acīs spīdot viltīgai dzirkstelei. "Tā kā jauna sieviete pēc savas pirmās kāzu nakts," viņa teica, it kā uzlielot mani.Es samulsu, man trūka vārdu.Vera uz mani stingri paskatījās un teica, "Tagad uzvelc šo veļu, Kristinka, un gaidi zvanus. Ja esi brīva, tad tā arī saki."Viņa izvilka telefonu un parādīja man bildi, kas acumirklī lika manai sirdij sažņaugties. Bildē varēja redzēt man labi pazīstamās tualetes kabīnes sienu ar lieliem burtiem rakstītu paziņojumu apkārt ņeķītrai bildei, "Līdz rītam Tumšajos Vārtos 3. istaba SISSY Kristina." Zem tā bija uzrakstīts mans telefona numurs un uz tālākās sienas bija redzams vēl viens uzraksts, "Jauks Naktstauriņš, 2. istaba, griezties pie Veras. Var arī grupās."Šis skats mani pilnībā šokēja. Es sapratu, ka mans jaunais vārds un numurs tagad bija izlikti ikvienam, kurš vēlētos mani atrast. Vera, redzot manu apjukumu, uzlika roku uz mana pleca un teju mierinoši sacīja, "Tur blakus. Tajā 2. istabiņā. Tā sieviete. Ir tava Līga." Viņas balss bija klusa, taču šie vārdi mani ievilka dziļā transā. Es sapratu, ka biju pilnībā pakļāvies situācijai un bez jebkādas pretestības uzvilku melno veļas komplektu, kā bija norādīts.Pēkšņi telefons iezvanījās. Es atbildēju un no klausules atskanēja rupja vīrieša balss, "Vai esi brīva?"Es, it kā automātiski, atbildēju apstiprinoši."Tūlīt būšu. Esi gultā, uz muguras," viņš pavēlēja un zvans pārtrūka.Es sapratu, ka šajā naktī neviens neļaus man pašam lemt, kas notiks tālāk. Es apgūlos, kā man bija likts. Durvis atvērās un ienāca resns vīrietis, kurš nekautrējoties sāka izģērbties pilnīgi kails. Viņš iekāpa gultā un savu dibenu pielika man pie sejas, palēta to.“Laizi,” es vēl nebiju atguvusies un sāku paklausīgi laizīt viņa pēcpusi.Viss sagriezās kā virpulī viņš mani drāza dažādās pozās, es nezinu cik tas turpinājās. Tagad biju četrāpus gultā, ar seju pret durvīm un viņš mani drāza no aizmugures, rupji stenot.Par spīti situācijai, šis viss mani neizskaidrojami uzbudināja. Brīdī, kad aiz muguras sajutu viņa rupjo kustību ritmu, durvis pēkšņi pavērās un istabā ienāca Līga.Viņa bija kaila, varēja saskatīt, ka viņas ķermenis bija noklāts ar jau apkaltušu spermu, viņas pežiņa bija ļoti sarkana un pavērta, uz viņas kājiņas bija ar marķieri uzrakstīts "Biju šeit" un bulta, kas norādīja uz viņas izdrāzto spraudziņu, zem bultas bija sarakstīti vīriešu vārdi, daži skaidri salasāmi – Sergejs, Ašots, Vladimirs, Jurijs un Karens. Šie vārdi bija kā apliecinājums viņas pagājušās nakts piedzīvojumiem.Līga paskatījās manās šoka un apjukuma pārņemtajās acīs un ar izsmējīgu smaidu uz lūpām, teica, "Nu ko, sveika, draudzenīt!" Beigas. Ja patika, droši rakstiet man! 3961 5 1 pirms gada 5/5 - (3 Kopā balsis)
- Homoseksuālis
Mans stāsts - sākums un turpinājums. (Geju tēma.) Šis stāsts bija jau publicēts, bet es mazliet izmainīju beigas un pievienoju turpinājumu. Viss sākās nejauši. Tiešām.Bija gandrīz pusnakts, es braucu mājup no darba darīšanām Rīgā. Es pa ceļam biju izdzēris pārāk daudz kafijas un man vajadzēja uz tualeti. Pirms pilsētas es nobraucu no šosejas un piestāju pie bāra. Šī vieta nebija no kulturālākajām, tāda drūma, bet man ļoti gribējās pačurāt. Es iegāju bārā un ātri nopētīju šo vietu, te bija samērā daudz publikas - pārsvarā tālbraucēji un baikeri. Es pamanīju tualetes zīmi un ātri devos caur bāru uz tualeti.Iegājis tualetē es pamanīju augumā lielu, bārdainu baikeri, kurš bija atspiedies pret sienu pie izlietnēm, es ātri piegāju pie pisuāra, izvilku savu locekli un sāku čurāt. Atvieglojums, ko sajutu, bija milzīgs un patīkams.Kad sajutos pietiekami atvieglots, es izdzirdēju dīvainas skaņas, kuras nāca no kabīnes tieši man blakus. Tās bija šļakstošas un jaucās ar vieglu stenēšanu, visu papildināja klusa, uzmundrinoša murmulēšana un rupji vaidi.Vai kāds tur nodarbojas ar orālo seksu? Man prātā pazibēja doma, lai gan man pilnībā bija skaidrs, kas tur notiek. Manu atvieglojuma sajūtu nomainīja man neparasts uzbudinājums un mans loceklis mazliet piebrieda.Es sastingu. Man vajadzēja aiztaisīt bikšu priekšu, nomazgāt rokas un doties prom, bet es nespēju. Es stāvēju nekustīgi, mazliet pagriezis galvu uz kabīnes pusi un sasprindzinājis dzirdi klausījos.Pa to laiku baikeris bija pienācis pie pisuāra man blakus un izvilka savu locekli. Mani pārņēma kaut kāds ziņkārības impulss un es pagriezis galvu uzmetu skatu baikera loceklim, tas bija milzīgs, tad ātri es atjēdzos un pagriezu galvu prom.Viņš palieca galvu uz manu pusi un klusu, it kā daloties noslēpumā jautāja, “Vai tu saproti, kas tur notiek?” Protams es sapratu, bet pakratīju galvu - nē!“Tur džekam sūkā pimpi.” No šiem atklātajiem vārdiem man loceklis vēl mazliet noraustījās un piebrieda.Baikeris atkāpās no pisuāra un piegāja pie kabīnes, viņš nemaz necentās iebāzt savu locekli atpakaļ biksēs.“Panāc šurp, paskaties.” Viņš atvēra kabīnes durvis un ieskatījās iekšā. Mani pārņēma man savāda ziņkāre. Es, aizvēru savu bikšu priekšu, ieskatījos pa pavērtajām durvīm un ieraudzīju muskuļotu vīrieti apspīlētā t-kreklā un džinsos, kuri viņam bija novilkti līdz potītēm. Jauns puisis bija uz ceļiem viņa priekšā un enerģiski sūkāja locekli.Es nekad nebiju realitātē redzējis, kā vīrietis sūkā vīrietim, lai gan šad un tad to vēroju porno video saitos. Muskuļotais vīrietis, kuram sūkāja, pacēla galvu un ieskatījās manās acīs, uzsmaidīja man, viņa acis bija piepildītas ar baudu, bet manas ar šoku. Puisis, kurš sūkāja nemaz nenojauta, ka notiekošajam kabīnē ir parādījušies skatītāji, kamēr muskuļotais vīrietis uzliekot rokas uz puiša galvas neapturēja viņu un teica,”Paskaties uz aizmuguri, soska! Mums ir parādījušies skatītāji.”Puisis, kurš bija uz ceļiem, negribīgi ļāva cietajam loceklim izslīdēt no viņa mutes, paskatījās pār plecu un kaislīgi novaidējās. Bija šokējoši un man bija kauns par sevi, bet es nevarēju atraut savu skatienu. Kaut kas tik intīms, bet šeit bāra netīrajā tualetē, es nodomāju.Bārdainais baikeris man blakus ierunājās,”Nu, kura no viņiem vietā tu vēlētos būt?” Es neatbildēju, bet jutu, ka esmu ļoti nosarcis. “Nu, nelauzies,” baikeris mani uzmundrināja, “Redzu, tas tevi uzbudina. Tu nevari atraut savas acis.”“Varu,” es nedabīgi iesaucos, “Un nevēlos, te būt.”“Ha, nemelo sev,” baikeris iesmējās, “Tie ir atklāti meli, paskaties uz savu izspiedušos bikšu priekšu.” Es nolaidu savu roku priekšā kājstarpei, cenšoties noslēpt pierādījumus.“Varu derēt, tu arī esi soska. Es redzēju, kā tu pirms mirkļa nolaizīji savas lūpas. Droša pazīme. Tu arī vēlies būt uz ceļiem, vai ne?” Es nosarku vēl vairāk un aizvēru muti, lai tā tālāk mani nenodotu.Baikeris apskatīja mani no galvas līdz kājām. “Tu neesi šeit regulārs viesis, spriežot pēc tava apģērba, bet tagad, kad esi šeit, tu labprāt nomestos uz ceļiem uz šīs netīrās grīdas un ļautu lietot savu muti, vai ne?” Šī doma mani šokēja.“Gribi palīdzēt sūkāt pimpi? Pievienoties šai soskai. Abi tādi izskatīgi, jūs būtu smuks gailīšu pāris.”“Nē,” es noteicu jūtot, kā man sākt trūkt elpas.“Aaaa.., tu esi skopulis un nevēlies dalīties. Tu vēlies pimpi tikai sev, vienam, visu spermu sev!”Man bija grūti noticēt tam ko dzirdu un vēl grūtāk noticēt tam, ka tas mani uzbudināja. Perverss uzbudinājums. Tualete, dīvaini vīrieši, minets un tādi vārdi, kā soska, gailīši, pimpis, sperma.“Vai varbūt tu vēlies tādu lielu, sulīgu pimpi, kā mans metamais?” Baikeris saspieda sava locekļa pamatni, tas joprojām karājās ārpus viņa biksēm. Viņš vēroja manu seju, lai redzētu manu reakciju. Manas acis atkal mani nodeva un paskatījās lejup uz milzīgo locekli, kurš tik ļoti izmēra ziņā atšķīrās no manējā. Es to vēroju un nespēju atraut savu skatienu. Man nācās apslāpēt impulsu, lai es atkal neaplaizītu savas lūpas. No kurienes, man šādas sajūtas? Protams iekšēji es nojautu.“Redzu, ka gribi,” viņš iesmējās, “Īsts gailēns!” “Tu būsi pārsteigts,” baikeris turpināja uzliekot roku man uz pleca, “Par dažām lietām, kas šajā bārā notiek. Lielākā daļa notikumu notiek tur,” viņš norādīja ar īkšķi uz augšu. “Džeki satiekas un ved viens otru pie sevis.” Pēc nelielas pauzes baikeris turpināja, “Vai arī turpat stāvvietā, ja nespēj ilgāk gaidīt.” Viņš atkal paskatījās uz puisi, kurš bija uz ceļiem, “Bet reizēm mēs atrodam īstas zelta mutītes, kuri gatavi sūkāt, pat šeit tualetē.” Viņš pamāja simpātiskajam puisim, kurš bija uz ceļiem, “Piemēram šis, mūsu regulārais viesis, viņš dievina ņemt aiz vaiga jebkuram, kurš to vēlas.”Baikera roka nu jau bija uzlikta maniem pleciem pilnībā, viņš pievilka mani sev tuvāk klāt, pielieca galvu un atkal čukstus, it kā dalītos ar noslēpumu teica, “Bet citiem gailēniem, kuri nāk šajā tualetē ir arī savādākas vajadzības. Dažiem patīk izlaizīt dibenus. Iedomājies to!? Daži vēlas tikt izdrāzti, tepat pie sienas. Varbūt tas ir tas, ko tu vēlies?” Tagad viņa seja bija ļoti tuvu manējai un es uz brīdi jutu, kā viņa loceklis pieskaras manām biksēm.“Un šis, kurš tagad ir uz ceļiem ir īsts dārgums, viņš šeit nav bieži, bet, kad ir šeit, tā ir īsta ballīte. Ļoti jauks augums, viņam patīk izģērbties pilnībā kailam un uzaicināt vairākus uzreiz…”Tas man bija par daudz, jo mani pārņēma nenosakāmas sajūtas. Es atbrīvoju savus plecus no baikera tvēriena, man vajadzēja izkļūt no šejienes. Es atrāvu tualetes durvis un ātri devos uz bāra izeju, es ignorēju vīriešu skatienus neveikli saliecies, lai noslēptu savu erekciju.Pēc brīža es biju ārā autostāvvietā, es stāvēju blakus savai automašīnai ar atslēgu rokā un mēģināju nomierināt savu elpošanu. Man vajadzēja tik prom no šīs dīvainās vietas.Pēc minūtes es joprojām tur stāvēju. Tā vietā, lai iekāptu automašīnā un brauktu prom, es biju pagriezis galvu pret bāra ieeju un skatījos uz gaismu, kas izplūst no durvju rāmja un klausījos mūzikas pulsā. Tas ir absurds, es sev teicu. Tas bija tikai dīvains mirklis, tas izgaisīs. Es joprojām stāvēju, man vajadzēja pieņemt lēmumu.Dažas minūtes vēlāk iznāca puisis, kurš iepriekš bija tualetē uz ceļiem. Viņa galva bija noliekta un viņš ar roku slaucīja muti. Viņš paskatījās uz mani, bet ātri novērsās, viņš iekāpa dārgā automašīnā, kura bija netālu no manējās un aizbrauca.Man arī jābrauc prom, es sev teicu. Ja nu kāds pazīstam mani pamanīs šādā vietā? Vienkārši iekāpj mašīnā un brauc prom. Es atvēru automašīnas durvis, bet turpināju stāvēt. Es atkal uzmetu skatienu bāra ieejai. Es varētu atgriezties un vienkārši iedzert kafiju. Paskatīties apkārt. Es nebiju domājis, ka šādas vietas reāli pastāv un tas mani tagad dīvaini aizrāva. Iepriekš es domāju, ka tās ir izdomātas vietas par kurām tikai joko, tādas, kur uzturas geji un visādi dīvainīši. Viena kafija un viss, kas tur tāds?Bet es zināju atbildi, nevajag mānīt sevi. Ne jau par kafiju tu domā, tu domā par to, kas notika tualetē. Tātad, lēmums? Nē!!! Es neesmu…. Es neesmu no tiem puišiem, kuri… Es neesmu tāds, stingri sev noteicu un iesēdos savā automašīnā.Bārdainā baikera balss mani pārsteidza, “Tātad vēl esi šeit?” Tas bija negaidīti, kā tik liels vīrietis tik pēkšņi var parādīties tik tuvu? Viņš uzlika vienu roku uz manas automašīnas durvīm, turot tās vaļā un ar otru atbalstījās uz jumta. No savas sēdvietas es redzēju tikai viņa kājstarpi un vidukli, man bija mazliet jāizkāpj, lai paskatītos uz viņa seju. Es izliku vienu kāju un pabīdījos ārā, lai paskatītos augšup, bet tas pietuvināja manu seju tieši pretī viņa kājstarpei.Baikeris par to nedaudz pasmējās, bet mazliet atkāpās un pieliecās, lai ar mani runātu. “Zini, ko es domāju? Tu nekad reāli neesi sūkājis pimpi, bet tagad esi sapratis, ka to vēlies.”Es nespēju pateikt nē!“Jā, tu redzēji kā tas gailēns sūkāja džeka pimpi, tu nespēji atraut acis no manas pipeles un tas bija par daudz priekš tevis, tu pēkšņi saprati, ka nevēlies vairs tikai fantazēt par to, bet vēlis reāli paņemt aiz vaiga.”Kā viņš zināja par manām fantāzijām?“Un vēl es domāju, ka tev ir draudzene un tu viņu ļoti mīli, vai ne?” Es neapzināti, apstiprinoši pamāju ar galvu.“Vai viņa zina par tavām slepenajām sūkātāja fantāzijām?” Viņš jautāja skatoties tieši man acīs, “Par to kā sapņo paņemt lielu pipeli aiz vaiga? Sapņo stāvēt uz ceļiem, kamēr tevi ar lielu pimpi baro mutē?” Pret manu gribu, mans loceklis stipri piebrieda un es atkal saspiedu savu muti ciet. Kāpēc šie rupjie vārdi mani tik ļoti uzbudināja?“Labi, lai paliek. Par tavu draudzeni parunāsim citu reizi.” Citu reizi? Manas domas jaucās. Citas reizes nebūs, es neesmu perversulis, es domās uzsvēru sev. Baikeris brīdi klusēja, tad turpināja, “Sarunājam tā, es būšu šeit nākamo piektdien. Esi šeit pusnaktī.”Beidzot es saņēmos no sevis izspiest dažus vārdus, “Kas tev liek domāt, ka es vēlos šeit atgriezties?”“Protams, tu vēlies. Tātad, mēs tiksimies bārā un tu man palūgsi paņemt manu pipeli aiz vaiga.” Ko? Es iebļāvos, bet tikai savā prātā. Es nespēju izdvest nevienu skaņu.“Līdz piektdienas vakaram, manī būs uzkrājies ļoti daudz spermas un es vēlēšos to atbrīvot. Tavai mutītei un manai pipelei būs karsts randiņš.”Viņš pēkšņi satvēra manu zodu un ar īkšķi noglāstīja manas lūpas. “Tev ir foršas lūpas. Maigas un pilnīgas, kā sievietei. Kad es beidzu, mans pimpis ātri atgūstas, tāpēc sagatavojies, kā nākas.” Es vēlējos savu galvu atraut no viņa rokas, bet manā iztēlē baikera īkšķis kļuva par viņa milzīgo locekli, kurš slīd pa manām lūpām un šī iedoma mani paralizēja.“Es būšu tavs pirmais,” viņš mierinoši noteica, “Es tevi uzlauzīšu.”Beidzot es spēju atrauties no viņa rokas un teicu, “Manis šeit nebūs. Es neesmu tāds.” “Ha, ha…,” viņš iesmējās, “Tagad vari teikt ko vēlies, bet aizbrauc mājās un padomā par to. Ja tev pietiek drosmes, pastāsti to savai draudzenei.”“Nejauc viņu šeit iekšā,” es ātri noteicu, “Un aizmirsti par mani. Tas bija dīvains brīdis. Es atzīstu, ka manī kaut kas notika, bet es neesmu… Tāds. Un nevēlos būt. Tas nenotiks.” Viņš tikai pasmaidīja un teica, “Mēs abi saprotam, kas notika. Es zinu, ka tavs pimpītis tagad ir ciets un tu visu šo laiku skatījies uz manu kājstarpi. Es zinu ko tu izlemsi. Uz tikšanos manu saldo meitenīt.” Tad viņš pagriezās un devās prom. Turpinājums. Es sēdēju savā mašīnā 50 metru attālumā no bāra. Es varēju saskatīt bāra izkārtnes gaismas. Bārs - Tumšie Vārti. Smieklīgi, ka pagājušajā nedēļā es pat nebiju pamanījis šīs dīvainās vietas nosaukumu. Pat šādā attālumā es varēju sajust, ka no bāra skan pulsējošais mūzikas ritms. Man bija ieslēgts gaisa kondicionieris, bet neskatoties uz to pa muguru man tecēja sviedru lāses. Bija tieši piecas minūtes pirms pusnakts.Kad pirms nedēļas biju atgriezies mājās no dīvainā bāra tualetes apmeklējuma, es biju ļāvies savai iztēlei. Es nespēju saprast, vai tas bija saistīts ar situācijas neparastumu vai ar kaut ko dziļāku manī pašā. Lai gan apzinājos, ka man vajadzētu aizmirst visu, kas notika, es nepārstāju pārdomāt šos notikumus, kā arī baikera izaicinošos vārdus un pārliecību, ka es atgriezīšos.Mājās biju viens, tādēļ es uzmeklēju internetā porno video, kas atgādinātu notikušo. Cerēju, ka tas man palīdzēs izprast, vai manī tiešām slēpjas šī vēlme, vai tas bija vienkārši mirkļa uzplūdums. Skatoties video, mani pārņēma dīvains uzbudinājums un prātā parādījās baikera seja, viņa izaicinošais smaids. It kā viņš būtu klātesošs, vērodams manu reakciju, pārliecināts, ka zina manas vēlmes labāk nekā es pats. Iztēlojos viņa klātbūtni, viņa skatienu un rupjās, pārliecinošās frāzes, kas lika man justies tā, it kā viņš būtu ieguvis kādu varu pār manām sajūtām.Sajutu, ka mani pārņem karstuma vilnis un sāku saprast, ka notikušais mani piesaista spēcīgāk, nekā es sākumā biju gatavs atzīt. Es onanēju domājot par puisi, kurš bija uz ceļiem, par baikeri, kurš bija pārliecināts, ka es atgriezīšos, līdz spēcīgi beidzu nošļakstot savu vēderu ar karstu spermu.Teorētiski es vēl nebiju atgriezies. Bārs joprojām atradās 50 metru attālumā.Vai es tiešām gribēju to darīt? Vai es tiešām varētu paņemt baikera locekli savā mutē? Vai man patiešām gribējās uzzināt, kāds tas pēc garšas? Vai arī tā bija tikai pārejoša dīvainība?Šie jautājumi mani bija mocījuši visu šo laiku. Es biju pateicis līgavai, ka man ir jādodas darba darīšanās uz Rīgu. Neparasti, bet reizēm tā gadījās. Teicu, ka atgriezīšos ļoti vēlu, varbūt man būs jāpaliek pat uz nakti. Tie bija meli, bet es nespēju viņai atzīties.Daudz reižu šonedēļ biju iedomājies, kā pietupšos ceļos un attaisīšu viņam bikses? Vai es to tiešām varētu izdarīt? Un vēl vairāk... vai es tiešām gribēju paņemt locekli savā mutē? Norīt spermu? Vai es gribēju, lai par mani domā kā par...? Vai vēl ļaunāk ,lai mani tā uzrunā?Man patiesībā nav nekas jādara, kad es ieiešu, es mierināju sevi. Labojums: ja es ieiešu. Es varētu vienkārši padzert kafiju. Izbaudīt atmosfēru. Varbūt viņa nemaz tur nebūs un es vienkārši kādu brīdi pasēdēšu, tad došos prom. * * *Kad atvēru durvis, mani pārņēma troksnis - mūzikas un balsu sajaukums. Uzreiz pamanīju viņu bāra galā. Viņš bija tikpat liels, kā es viņu atcerējos, tāpat apģērbies.Viņa acis lūkojās uz mani un aizrautīgi saraucās.Viņš ar galvu pamāja, lai es pieietu un norādīja uz tukšu krēslu sev blakus. Kad es piegāju, bārmenis un vēl daži blakus esošie vīrieši apskatīja mani.“Laipni lūdzam atpakaļ, sūkātāj.” Viņa balss bija dzirdama pāri skaļajai mūzikai."Ei," es protestēju, "es neesmu tāds."“Protams,” viņš sacīja uzjautrinošā tonī. “Vai tev labāk patīk kāds cits vārds?”Viņš paskatījās uz savu pulksteni. "Tieši pēc pusnakts. Labs puisis, laicīgi ieradies. Es zināju, ka tu atgriezīsies.”"Tu nevarēji zināt," es atcirtu. "Es to nevēlējos. Es pat nezināju, vai es atnākšu."“Tiešām. Tad kāpēc tu esi šeit? Ja gribi lazanju, tad ej uz Itāļu restorānu. Ja tu atnāci šurp, tu gribi pimpi."Biksēs man sāka sacietēt loceklis. Nepatīkami bija domāt, cik viegli viņa rupjie vārdi mani uzbudināja.“Labi,” es atzinu. “Es esmu ziņkārīgs. Bet es tikai pārbaudu sevi. Es esmu šeit tikai uz kafiju un tad es aiziešu.”"Ha," viņš teica, "vienīgais, kas tev šovakar būs ēdienkartē, ir mans treknais pimpis un viss, ko tu dzersi, būs mana sperma. Pagājušas pāris dienas, kopš es neesmu beidzis un manas olas ir pilnas.”Tas bija tik neķītri, bet es sajutu, kā manu muti piepilda siekalas. To viņš teica, skatoties tieši uz mani. Es uz mirkli izturēju viņa skatienu, bet tad novērsu acis."Un tu neesi ziņkārīgs," viņš turpināja smejoties. "Kopš pagājušajā nedēļā aizbrauci no šejienes, tu kāro pēc locekļa. Tu ,droši vien, visu nedēļu skatījies geju video internetā.”Kā viņš mani tā varēja nolasīt?"Tu droši vien raustīji sev, iedomājoties savas lūpas ap manu locekli. Tāpēc tu esi šeit!”Kāpēc viņam bija tik nepieciešams zināt, kas manī notiek? It kā viņš varētu lasīt manus tumšos noslēpumus, it kā tie būtu pierakstīti man uz pieres."Saki, kā tu to bija iztēlojies - kabīnē? Ceļos pie pisuāriem? Vai uz muguras guļot uz grīdas?"Lielākoties es biju izdzinis šos attēlus no prāta, bet to variācijas negaidīti atgriezās."Droši vien tu izjūti zināmu pašapziņas konfliktu, vai ne? Tev ir draudzene. Tu valkā skaistas drēbes. Tu vēlies, lai visi tevi uzskata par skaistu heteroseksuālu puisi. Bet tavam patiesajam “es”, ir vajadzīgs pimpis un tev tas ir vajadzīgs tādā vietā kā šī."Bļāviens. Viņš bija kā psihoterapeits ar tiešu pieeju manai psihei.“Vai tu domāji par to puisi pagājušajā reizē, par to, kurš aizgāja no šejienes ar spermu uz sejas? Vai arī tu esi apsēsts ar manu pimpi un domā, cik liels tas kļūst, kad ir ciets?"Par abiem, bet es negribēju, lai viņš to zina.Negaidīti viņš sagrāba manu roku, uzlika to uz sava kājstarpes un turēja to tur. Caur džinsu audumu mana roka sajuta kaut ko pamatīgu un lielu."Pagājušajā nedēļā tur, stāvlaukumā, kad tu sēdēji automašīnas sēdeklī un tava seja bija vienā līmenī ar manu kājstarpi. Ja es būtu izvilcis savu pimpi un teicis tev to sūkāt, vai tu būtu manu turpat paņēmis mutē?”Mana seja kļuva sarkana, bet es neatbildēju."Ha, tava seja visu izsaka," viņš smējās. "Mēs abi zinām, ka tu to būtu izdarījis."Viņš atlaida manu roku no sava kājstarpes un uz mirkli apskatīja bāru, viņš pārbaudīja, kas notiek mums apkārt.Es paskatījos uz savu tagad jau tukšo roku. Vai pirms dažām sekundēm tā patiešām bija satvērusi viņa bikšupriekšu - visiem bāra apmeklētājiem acu priekšā?"Tu vēl aizvien noliedz, sūkātāj. Ja tu uzbudinies, tikai skatoties, kā kāds puisis sūkā, tad tu arī esi sūkātājs.”Viņa acis atkal pievērsās manām. Zem ņirgāšanās slēpās nopietns jautājums, “Tātad, tu gribi sūkāt vai nē?”Es saglabāju neizteiksmīgu seju. Kā es varētu atbildēt uz šādu tiešu jautājumu?"Tev labāk izlemt ātrāk," viņš teica. “Manas olas ir pilnas.”“Es to gribu,” es, pat sev negaidot, pēkšņā uzbudinājumā atbildēju."Tad palūdz to man."Man bija jāpieliek pūles, lai liktu vārdiem izskanēt. "Es gribētu sūkāt tavu peni."“Peni,” viņš jautri atkārtoja. “Tāds medicīnisks vārds. Nē, tu vēlies pimpi vai pipeli. Un nav tā, ka tu “gribētu”. Tev tas ir vajadzīgs, ja? Tad pajautā man kārtīgi, skaisto puisīt."Tā bija gandrīz vai spīdzināšana, ka šie vārdi bija jāpasaka skaļi. “Es vēlos sūkāt tavu pimpi!”Divi vīrieši, kas atradās tālāk pie bāra, pagriezās un es sapratu, ka mani vārdi izskanēja skaļāk, nekā biju gribējis.“Tu vēlies kļūt par manu sosku?”“Jā.”“Tu gribi, lai es šovakar izmantoju tavu muti?”“Jā,” es atzinos un es sajutu, cik ļoti uzbudināts es biju.“Lūdzies.”“Lūdzu, izmanto manu mutīti.” Es biju pārsteigts, par to cik patiesi es to teicu.“Labi.” Viņš iesmējās un uzsita ar roku pa bāra leti, it kā noslēgtu darījumu. “Šovakar tu būsi mana soska.”Mana seja joprojām bija apsārtusi, bet pēc viņa vārdiem mani pārņēma mierīga piekrišanas sajūta.“Bet es gribu, lai tas notiek tā,” viņš turpināja. “Ieej tualetē. Novelc visas savas drēbes, bet atstāj šo jauko zīda kreklu. Tad nostājies pie sienas pretī pisuāriem un gaidi.”Es dzirdēju viņa vārdus, bet pagāja brīdis, kamēr to jēga man kļuva skaidra.“Man vienalga, vai tur ir kāds cits,” viņš turpināja. “Vienkārši ignorē un gatavojies man.” * * * Par laimi, kad es iegāju tualetē nebija citu vīriešu. Es paskatījos uz sienu, pretī pisuāram, kuru izmantoju pirms nedēļas. Lielāko tās daļu klāja rupji zīmējumi, kas bija papildināti ar dažiem vārdiem un telefona numuriem. Es novilku kurpes un bikses, noliku visu stūrī. Gaisa plūsma uz kailām kājām bija vēsa un es jutu, kā tā pārvietojas pa manu kailo locekli un dibentiņu. Es nostājos pie sienas ar seju pret pisuāriem. Neraugoties uz šo drūmo telpu, mans loceklis bija uzbudināts, tad atvērās durvis un viņš ienāca. Es vēl pat nezināju viņa vārdu.Viņš mani aplūkoja, tad pienāca mazliet tuvāk un apstājās pāris metrus no manis. “Redzu, ka tavam pimpītim patīk šeit atrasties kailam. Tagad nostājies uz ceļiem un rāpo pie manis!!!” Viņa tonis pēķšņi, ļoti bija pārvērties.“T-tagad?” Es ļoti samulsu, manās acīs viņš tagad bija pilnīgi pārvērties.“Protams, tagad un ātri, man nepatīk atkārtot.”“Labi…” Es nočukstēju. Es dziļi ievilku elpu un paskatījos viņam acīs, it kā kaut ko gaidot.“Es teicu, uz ceļiem.” Viņš lēni, bet pārliecinoši noteica.Ak, ko es daru? Es nodomāju, bet nenoliedzami biju ļoti uzbudināts. Kad es nolaidos uz ceļgaliem viņa sejā varēja saskatīt apmierinājuma noti.“Tagad, rāpus pie manis.” Viņš turpināja pavēlēt.Es jutos ļoti muļķīgi, bet tas mani uzbudināja vēl vairāk! Es lēnām rāpoju, līdz nonācu viņa priekšā. Es vēl nespēju noticēt tam, ko gatavojos darīt. Tupus starp viņa kājām es paskatījos uz viņa kājstarpi, tad ieskatījos viņam acīs.“Izvelc manu pimpi.”Man ļoti trīcēja rokas, kad sniedzos, lai attaisītu viņa bikses. Es atsprādzēju jostu, tad atpogāju bikses, beigās attaisīju rāvējslēdzi un pamazām vilku tās lejup. Tad es sāku vilkt lejup viņa apakšbikses. Vispirms parādījās viņa tumšais un biezais kaunuma apmatojums, tad iespaidīgā locekļa pamatne…, tas bija tik resns! Es turpināju slidināt lejup viņa apakšbikses, līdz loceklis parādījās pilnībā, tas bija mazliet piebriedis, bet viņa svars tam lika karāties lejup. Es atpelstām acīm skatījos uz šo milzeni, tagad tas manā acu priekšā izskatījās vēl milzīgāks. Mans paša loceklītis, kļuva akmens ciets.“Tev patīk tas ko redzi?” Viņš smīnot pajautāja.“Tev ir tik… liels.” Es čukstēju.“Paskaties uz mani!” Baikeris rupji pavēlēja, tas lika manam ķermenim nodrebēt.“Pirms mēs sākam, precizēšu dažas lietas, es esmu dominants. Ar to es domāju, ka esmu ļoti liels dominants.” Es tikai piekrītoši pašūpoju galvu.“Otrkārt, es neesmu pediņš. Kad tu paņemsi manu pimpi aiz vaiga, tu vairs nebūsi vīrietis. Tu kļūsi par mauku, kuru es izmantošu, kā vēlos. Tev tagad būs mute un peža, kuras es plānoju izmantot abas. Tavs pimpītis vairs nebūs pimpītis, tas būs tavs klitors. Un, ja tev paveiksies, es atļaušu to pamasēt! Tik tālu viss skaidrs?”Manas domas virpuļoja. Viņš skaidri bija norādījis, kas es tagad būšu.. Kā es to varēšu ieņemt savā dibenā vai tagad pežā? Tas, ka viņš manī saskatīja sievieti, lika manam klitoriņam nodrebēt. Es paskatījos uz viņu un noriju mutē sakrājušās siekalas.“Es saprotu.” Es nočukstēju.“Laba meitene,” viņš noteica un mans ķermenis vēlreiz notrīcēja. “Tagad paņem manu pimpi rokās, bet vēl neņem aiz vaiga.”Lēni paceļot rokas es aizsniedzu viņa locekli, es pirmo reizi mūžā pieskāros īstam vīrieša loceklim, tas bija ļoti silts, es to aptvēru ar rokas pirkstiem. Viņš vēl nebija pilnībā ciets, bet jau tuvojās tam. Jo ilgāk es to turēju, jo cietāks tas kļuva. Tas papildināja manu uzbudinājumu. Viņa loceklis turpināja briest aizvien vairāk, līdz mani pirksti to vairs nespēja apķert pilnībā.“Tavam klitoriņam pietiktu ar vienu roku,” viņš uz manis norūca, “bet manam izmanto abas.”Es aptvēru to ar abām, bet tāpat pilnībā to nevarēju nosegt.“Labi, tagad sāc pamazām to masēt!” Beikeris man pavēlēja.Es onanēju citam vīrietim, šī doma man ietriecās prātā, kamēr manas rokas kustējās turp un atpakaļ. Viņa loceklis, tagad jau bija gandrīz pilnībā ciets, viņam bija liela sarkana galviņa, kura mani vilināja. Locekļa āda bija gluda un viņa lielās olas cilājās reizē ar manām roku kustībām.“Labs sākums, tagad noskūpsti to, bet vēl neņem aiz vaiga.”Tas viss bija ļoti neprātīgi, bet es to ļoti vēlējos. Es aplaizīju savas lūpas un mazliet pielicos uz priekšu, līdz manas lūpas pieskārās viņa locekļa galviņai, man nācās atturēt sevi, lai to nepaņemtu savā mutītē. Loceklis pie manām lūpām radīja burvīgas sajūtas. Tā smarža piepildīja manas nāsis ar vīrīšķīgu aromātu. Neatlaišot lūpas no locekļa es paskatījos augšup, baikerim acīs, viņš smaidīja. Viņa loceklis pulsēja manās rokās, kad es noņēmu savas lūpas no tā.“Laba meitene, tagad skūpsti visu kātu!” Es sāku skūpstīt laižoties zemāk un zemāk. “Tagad manas olas!”Es centos kā vien varēju, viņa olas bija spalvainas, bet tas mani neatturēja. Kad es tās kaislīgi skūpstīju, viņš satvēra mani aiz matiem un mazliet atlieca man galvu, pieliecās pie manis.“Tagad izbāz mēli,” viņš pavēlēja un es nekavējoties paklausīju. “Ņem mutē!!!”Viņš piespieda savu locekli pie manas mēles. MMmmm…! Es iekšēji stenēju no viņa spēcīgās, bet maigās garšas. Es turēju mēli nekustīgi, kamēr viņš berzēja savu locekļa galviņu pa to. Es centos sevi atturēt no stenēšanas. Viņš atkal paņēmis aiz matiem, atlieca manu galvu. Viņš skatījās man acīs, kā dominējošs uzvarētājs.“Tagad ņemsi aiz vaiga, tā ir tava pirmā reize, tāpēc es būšu maigs. Tu arī nesteidzies, izbaudi un pierodi pie sajūtām. Mums vēl būs pietiekami laika, lai tevi pilnībā apmācītu! Saprati?”“Jā.” Es ar maigu čukstu izšķīru savu likteni, tagad es kļūšu par sosku.Baikeris satvēra mani aiz matiem ciešāk, ne tik daudz, lai sāpētu, bet lai viņa dominance man būtu skaidra.“Ne jau “jā”, bet “Jā, Tētuk” skaidrs?”“Jā….., Tētuk!” Es nostenēju.“Laba meitene,” viņš atbildēja, atbrīvojot manus matus no tvēriena. “Tagad sūkā un kļūsti par sosku!”Es sapratu, ka tas bija mans pēdējais solis seksam ar vīriešiem un mans pēdējais solis, lai kļūtu par viņa mauku, lai ko tas arī nozīmētu. Es noliecos uz priekšu un atkal paņēmu viņa locekli, šoreiz uzreiz abās rokās. Es biju vērojis video, kā to dara, tagad man bija tikai jāatdarina. Es aplaizīju savas lūpas, pavēru tās un liecos uz priekšu. Kad locekļa galviņa pazuda manā mutītē, mani piepildīja svētlaime. Es maigi saspiedu lūpas ap locekļa stumbru, tas bija tik silts un tā garša piepildīja manas garšas kārpiņas. Mana mēlīte sāka dejot ap viņa locekli. “Mmmmmm….,” es izbaudīju.“Laba, meitene,” viņš nopūtās un tas man lika novaidēties vēlreiz.Dažas minūtes es koncentrējos tikai uz savas mēlītes deju ap viņa kātu. Sajūtas bija ļoti dīvaini uzbudinošas, es esmu uz ceļiem, šeit un manā mutē ir milzīgs loceklis. Bet tomēr es jutos dabiski, kādēļ es to nebiju darījis jau agrāk, nodomāju? Tas tik ļoti atšķīrās no tā, kā es laizīju līgavai un bija ievērojami labāk. Viņa loceklis mazliet notrīcēja.“Mēģini ņemt to dziļāk!” Baikeris noelsās. “Mmmmhhmmmm…,” es izdvesu, manas acis bija pievērtas.Es mazliet pavēru lūpiņas un paliecos vairāk uz priekšu. Ielaižot to apmēram uz 7 centimetriem, es jutos neticami piepildīts, bet kad atvēru savas acis, es nespēju noticēt cik daudz no šī milzeņa vēl nebija man mutītē.“Tagad sāc kustības uz priekšu un atpakaļ, meitenīt.” Viņš stenēja.Es paklausīgi sāku kustēties ar lūpām pa viņa kātu turp un atpakaļ, lēnām ar baudu. Manas siekalas sāka izplatīties pa locekli un uz manām lūpām, kas tikai atviegloja manas kustības.“Tā ir labi,” viņš izdvesa. “Mēs no tevis izveidosim perfektu sissy sosku!”“Mmmmmm…,” mani priecēja, ka viņam patīk, ka es to spēju.Es biju kļuvusi par viņa sosku, bet es vēlējos kļūt par labāko. Siltums, kuru izstaroja viņa loceklis, šķietami uzkurināja visu manu ķermeni. Es neapzināti biju palielinājis tempu. Turp un atpakaļ, ik pa laikam ar mēli nolaizot tā galviņu. Pēc kāda laika no locekļa sāka izdalīties šķidruma pilītes, man patika tā garša, mans loceklītis drebēja, kaut gan pat nepieskāros tam.“Mmmmmm…. Kāda jauka meitene,” viņš stenēja. “Kad es tevi ieraudzīju, es uzreiz sapratu, ka tev ir lieliskas sūkātājas lūpas.”“Mmhhhmmm…,” es izdvesu piekrītoši, sniedzot savu pirmo minetu dzīvē.“Tu esi tik sievišķīgs, no aizmugures tevi varētu sajaukt ar meiteni… un tagad tu par tādu arī esi kļuvis, manu sissy meiteni. Manu mauku, sosku!” Es atkal ievaidējos un manu ķermeni sāka pārņemt baudas trīsas. Es mēģināju locekli ieņemt aizvien dziļāk.“Tā ir, meitenīt,” viņš rūca. “Es tevi pieredināšu pie īstiem locekļiem, kad es ar tevi būšu beidzis, tu vairs nespēsi domāt par sievietēm.”Viņa vārdi mani mazliet izbiedēja, tā nevarēja būt taisnība. Bet sūkāt viņa lielo locekli un ļaut dominēt pār mani, šķita tik dabiski. Manas siekalas jau tecēja man uz krekla, bet es turpināju sūkāt un glāstīt viņa milzeni.“Esmu šādi pārvērtis daudzus puisīšus,” baikeris atzina. “Bet ar tevi bija visvieglāk. Tu esi dzimusi, lai būtu sisīte un par tādu kļūsi. Tu vairs neesi puisis. Tu esi mauka un soska, kas dzimusi, lai apmierinātu vīriešus ar savu muti un pežu!”Viņš atslābinājās un izbaudīja minetu, ko es sniedzu. Es turpināju savas kustības un arī baudīju katru mirkli. Man loceklītis sāka drebēt un es nekontrolējami stenēju, līdz no mana izšāvās sperma, kura pārklāja grīdu. “Vai tavs klitoriņš tikko beidza?” Viņš smējās.“Mmhhhhm!” Es piekrītoši izdvesu. Mani pārņēma kauns, ka esmu beidzis no tā, ka sniedzu minetu citam, bet orgasms bija labākais, kuru biju piedzīvojis. Es stenēju neizlaižot viņa locekli no mutes, tad viņš mani atkal satvēra aiz matiem.“Pienācis laiks izmantot tevi kā mauku, kāda esi!” Viņš ciešāk satvēra mani aiz matiem un sāka spiests manu galvu uz sava locekļa.“Eeeekkkklllll…,” es norīstījos, kad locekļa galviņa atsitās man dziļi kaklā.Viņš atvilka manu galvu un tad atkal spieda uz locekļa, reizēm par dziļi un es rīstījos, bet manas lūpas palika cieši saspiestas ap viņa kātu. Turp un atpakaļ.“Mmmmmm!” Es stenēju, mani uzbudināja, ka viņš šādi pārņēma kontroli.“Jā, meitenīt! Tagad tā būs tava dzīve. Iepriecināt pipeles!! Tu esi meitene, sisīte! Pipeļu sūcēja!”Un pirmo reizi manā dzīvē, manu mutīti piepildīja vīrieša sperma.“Mmmmmmm!!!” Es biju sjūsmā, kad tā nonāca uz manas mēles. Man likās, ka es vēlreiz beigšu no šīs sajūtas. Sperma turpināja aizvien vairāk piepildīt manu mutīti.“Norij visu!!!” Viņš man uzbļāva.Un es to darīju, malku pēc malka es to riju, kā dārgu vīnu, līdz spermas plūsma apsīka. Tad viņš atbrīvoja roku, kura bija turējusi manu galvu, bet es turpināju sūkāt locekļa katru centimetru, cenšoties izgaršot katru spermas pilīti. Pēc minūtes vai divām, viņš mani atgrūda no sava locekļa. Manas lūpas spīdēja no spermas un siekalām, es skatījos uz viņu un mēģināju atgūt elpu.“Piecelies,” viņš man pavēlēja un es paklausīju. “Novelc pilnībā visu! Ātri! Es jau teicu, ka nemīlu atkārtoties.”Es paklausīgi darīju, ko viņš man bija licis un pēc brīža jau biju pilnīgi kails. Mans loceklītis un arī es izskatījos ļoti niecīgs viņa priekšā.“Kāds tev mazs klitoriņš,” viņš iesmējās. “Varu derēt, ka tava draudzene sapņo par ko daudz lielāku, viņa noteikti ilgojas tikt kārtīgi izdrāzta!”Viņa vārdi mani sāpināja, bet neskatoties uz to es atkal uzbudinājos un viņš par to smējās, sakārtojot savu apģērbu un aiztaisot ciet bikses.“Aha, tev tas patīk? Tev patīk iztēloties, ka tavu draudzeni drāž īsts vīrietis? Tagad piepacel rokas un apgriezies. Lēnām! Uz riņķi.” Viņš man pavēlēja.Es darīju, kā man lika. Viņa acis klīda pa manu ķermeni.“Pietiks,” viņš pavēlēja un es atkal nostājos ar seju pret viņu. “Tev ir jāatbrīvojas, no visa ķermeņa apmatojuma! Skaidrs!”Es paskatījos viņam acīs, viņš gaidīja manu atbildi. “Labi, Tētuk!” Es nočukstēju.Mans uzbudinājums bija norimis un man palika kauns par to, kas tikko bija noticis.“Laba, meitene. Tagad iedod savu numuru, lai es varētu sazināties ar tevi!” Viņš izvilka telefonu, lai tajā pierakstītu.“Divi astoņi… divi septiņi… divi viens… deviņi pieci…,” es klusu nočukstēju.Neko neatbildot viņš pagriezās un izgāja.Ko es esmu izdarījis? Un kāpēc man tas tā patika? Tās bija manas domas, kad ātri saģērbos un aizsedzis seju steidzos uz izeju. Turpinājums sekos…Ja, patika, tad rasktiet man. 4024 2 1 pirms gada 5/5 - (1 Kopā balsis)
- Homoseksuālis
Ķēvītes un Ērzeļi. Es tikai nesen biju sapratis, ka man ir tieksme arī pēc vīriešiem un biju uzsācis iepazīt geju saunu pasauli, lai vairāk socializētos, relaksētos un iepazītu jaunus draugus. Kādu reizi es saunā satiku puisi, kurš jautāja, vai nākamnedēļ apmeklēšu ikgadējo geju saunas zirgu izstādi. Es atzinos, ka par tādu nekad nebiju dzirdējis un viņš man smalki izstāstīja, kas tajās notiek un ka man tur noteikti patikšot.Mani pārņēma ziņkārība par zirgu izstādi, tāpēc nolēmu piedalīties. Pēc nedēļas ierados saunā un biju šokēts, redzot rindu pie reģistrācijas. Tā kā es pārāk nereklamēju savas homoseksuālās tieksmes, es centos ātri nokļūt iekšā, lai mani nejauši neievērotu kāds pazīstams. Jāatzīst, ka doma par pasākumu mani tik ļoti satrauca, ka apvienojumā ar gaidīšanu sāku nekontrolējami trīcēt. Galu galā pienāca mana rinda."Ķēvīte vai ērzelis?" man jautāja."Ķēvīte," es kautrīgi atbildēju."Šeit būs tava biļete. Ej iekšā un dodies uz bāru, tur pēc piecām minūtēm sāksies instrukcijas."Es steidzos augšā pa kāpnēm uz bāru un biju pārsteigts, redzot, ka tur ir tikai piecas "ķēvītes". Kāds vīrietis gados apskāva mani un jautāja, vai esmu jauniņais. Kad apstiprināju, viņš iepazīstināja sevi kā Ēriku un teica, ka šonakt būs mans staļļmeistars un rūpēsies par mani.Iegājuši stallī mēs visi sekojām viņam uz ģērbtuvi, kur mums lika izģērbties. Pēc tam kaili mēs atgriezāmies bārā, es jutu satraukumu un bailes."Noteikumi ir vienkārši," skaidroja staļļmeistars. "Mēs piedāvājam sarkanu kapuci, ja vēlies bez prezervatīva un baltu, ja esi par drošību. Mēs sasienam jūsu rokas ar saiti un vedam jūs uz ringu, kur jūs novietos stallī. Staļļmeistars, tas ir es, izvēlēsies, kur katrs tiks piesiets, atkarībā no jūsu pieredzes līmeņa."Staļļmeistars paskatījās uz mani, turpinot: "Kad ērzeļi ienāk, viņi tiek iepazīstināti ar ķēvītēm un, kad kāds no viņiem jūs izvēlas, jums viņam jāseko un jāveido saikne ar ērzeli. Ja atsakaties, jūs izņems no procesa un atgriezīs naudu."Noteikumi bija ļoti skaidri un mēs, sešas ķēvītes, tos uzklausījām ar lielu uzmanību."Kapuces nedrīkst noņemt un, ja kāds to izdarīs, tad atstās pasākumu. Ja kādam ir nepieciešama pauze, vienkārši sauciet savu staļļmeistaru, kurš jums atnesīs lubrikantu, prezervatīvus, ūdeni vai pavadīs uz vietu, kur varat atpūsties. Bet ne ilgi!"Viena no ķēvītēm pajautāja, cik daudz ērzeļu piedalīsies."Mums jau ir pārdotas 32 biļetes, tas nozīmē nedaudz vairāk par pieciem katrai ķēvei. Varbūt būs arī vairāk. Tātad – rēķinaties, ka vaislošanās būs nopietna!"Mums vēlreiz tika pavaicāts, vai kāds vēlas atsaukt savu dalību, bet visi palika savās vietās. Es biju tik uztraukts kā vēl nekad.Staļļmeistars Ēriks bija lielisks un ļoti iedvesmojošs. Viņš solīja pievērst man īpašu uzmanību, ņemot vērā, ka man esot "labākais ķermenis starp visām ķēvītēm un dupsis kā persiks", viņš brīdināja, ka es saņemšu daudz uzmanības."Bez prezervatīva vai ar prezervatīvu?" vaicāja Ēriks."Ar prezervatīvu," atbildēju. "Vai tas nozīmē, ka man būs mazāk uzmanības?" es jautāju."Ne vienmēr. Es tevi vēl nestādīšu pie šūpuļ stenda, jo tas ir viskarstākais punkts. Sākumā tev jāsaprot, kā jutīsies. Bet, ja kļūsi pārliecinātāks vai arī neviens tevi neizvēlēsies, es tevi pacelšu šūpuļ stendā – un, tici man, tad noteikti saņemsi savu devu."Ēriks uzlika man uz galvas kokvilnas kapuci, kura sniedzās tieši līdz mutītei. Ap kaklu man tika piesieta aukla ar piekarinātu lubrikanta tūbiņu. Tad uz rokām – plastmasas saite. "Ja vēlies," teica Ēriks, "varu pārgriezt saiti pēc tam, kad ērzeļi būs izvēlējušies." Viņš savilka saiti diezgan cieši."Labi, laiks doties pie ērzeļiem," noteica Staļļmeistars.Ēriks norādīja, lai uzlieku sasietās rokas uz viņa pleca un viņš mani aizveda uz spēļu zonu, kas bija pazīstama kā īpašnieku loks. Apkārtējais klusums bija pārsteidzošs. Tad Ēriks piesēja citu saiti pie tās, kas apvija manas plaukstas un nostiprināja mani pie vertikālas kolonnas."Tu izskaties lieliski," Ēriks mani uzmundrināja. "Šī nakts tev patiks."Es stāvēju un gaidīju, dzirdot, kā Ēriks atkāpjas. Nebija īpaši auksti, bet gaidīšana lika man nodrebēt. Durvis atvērās un skaļš gongs lika man satrūkties.Staļļmeistars ar dūri uzsita pa metāla sienas paneli, lai paziņotu par ērzeļu ierašanos. Es dzirdēju nervozu smieklu un balsu murdoņu, jo ērzeļi sāka sapulcēties ap ķēvītēm. Drīz sajutu rokas, kas pieskaras maniem krūšu galiem. Mani pagrieza un ar spēku paplēta vaļā manus dibenvaidziņus. Muļķīgi, bet es mazliet pretojos. Tad dzirdēju dziļu balsi, "Šī nu gan ir ugunīga. Vēlos to 'iejāt'?"Ēriks piegāja tuvu man un pačukstēja: "Viņš būs nedaudz skarbāks. Ja tas tev ir pieņemami, tad ļaušu viņam rīkoties, bet, ja būs par skarbu, vienkārši kliedz "Ērik"." Es piekritu.Pēc īsa mirkļa sajutu spēcīgu pļauku pa dibentiņu un vienu no maniem krūtsgaliem nežēlīgi saspieda. Tas ļoti sāpēja, bet man patika un uzbudināja šīs sāpes. Pēc nākamās pļaukas pa dibentiņu es nodrebēju, pēc tam sekoja vēl vairāki. Tie bija patiesi spēcīgi un pēc piektā vai sestā sitiena es iekliedzos. Dzirdēju, kā Ēriks saka, ka ķēvīte ir savaldīta un ērzelis atkal plati paplēta manus dibena vaigus. Sajutu viņa elpu pie savas anālās atveres. Viņš mani intīmi pārbaudīja. "Skaists caurumiņš. Izskatās ļoti ciešs," teica ērzelis. "Es šo vēlos izjāt."Ēriks pārgrieza saiti, kas mani bija saistījusi pie kolonnas. Ērzelis satvēra saiti, kas saistīja manas rokas un aizveda mani uz ķēvītes boksu. Es atkal sāku drebēt. Ērzeļa rokas stingi satvēra manus plecus un nospieda mani uz ceļiem un uzreiz es sajutu viņa locekli, kas piespiedās man pie lūpām. Man zem deguna bija patīkama, vīrišķības smarža. Es atvēru muti un man pat nevajadzēja sākt sūkāt, jo ērzelis ar varu iedzina savu locekli man mutītē. Viņa ceļi spiedās man pret pleciem un stipri piespieda mani pie sienas, kamēr mana mutīte tika rupji drāzta. Apkārt es dzirdēju kaislīgus kliedzienus un dažus pļauku sitienus, tur citas ķēvītes tika "savaldītas". Ērzelis piepacēla mani uz augšu un ar muguru noguldīja uz kaut kāda veida galda. Manas sajūtas bija pārslogotas. Viņš mani piespieda galdam un es nodrebēju, sajūtot auksto metāla virsmu. Viņš turēja mani, kamēr pieradu pie aukstuma. Tad viņš pacēla manas kājas uz augšu un izplēta tās.Ar maigu pirkstu kustību Ēriks uzmanīgi ieeļļoja manu anālo atveri. Mazliet prātoju, vai nevajadzētu lūgt atteikumu, bet kaut kas nezināms mani virzīja uz priekšu. Tad viņš negaidīti un rupji spieda to manī. Ērzeļa loceklis bija trīs pirkstu platumā un sajūta, kad viņš mēģināja uzlauzt mani, bija ekstrēma. Kapuces tumsā visas maņas kļūst vēl asākas. Es sajutu kā ērzeļa rokas glāsta mani un viņa locekļa uzstājība radīja manī īstu sajūtu orgasmu. No galvas puses pievienojās arī otrs ērzelis un viņš satvēra manas kājas un piespieda pie manām krūtīm, vienlaicīgi piepildot manu mutīti ar savu locekli. Jutu, kā mans caurumiņš stiepās aizvien plašāks, kad pirmais ērzelis izspiedās cauri manam otrajam sfinkterim. Mans caurumiņš nevēlejās padoties un neatslāba, bet loceklis vienkārši izlauzās cauri savilktajai atverei un spiedās tālāk uz priekšu. Es pretojos, kad mans sfinkteris tika pakļauts intensīvam spiedienam. Mans prāts man teica, lai atslābinos un ļaujos, bet ķermenis saspringa un nevēlējās atvērties. Sekoja dziļi grūdieni un barjera tika pārvarēta. Pirmā ērzeļa loceklis iealuzās pilnībā manī. Viņa kustības bija ātras un dziļas. Citā situācijā, es varbūt būtu lūdzis viņam samazināt tempu vai pat pārtraukt, bet es pieņēmu ķēvītes lomu un padevos. Tieši šī bezpalīdzības un gandrīz piespiedu pakļāvības sajūta plosījās manā prātā.Lai samazinātu sāpes, es stiprāk iesūcu otrā ērzeļa locekli, līdz sāku mazliet rīstīties. Mani drāza bez sirdsapziņas pārmetumiem un temps nemazinājās. Tad, kad es domāju, ka vairs nevarēšu izturēt, es dzirdēju kā pirmais ērzelis rupji noelsās. Jutu, kā ar siltumu piepildās viņa prezervatīvs, viņa kustības palēninājās un kļuva seklas. Viņš izvilka, atstājot manu caurumiņu mazliet paplēstu un sāpošu. Taču atelpas nebija.Otrais ērzelis ieņēma pirmā vietu un drāziens turpinājās. Viņa loceklis bija tievāks, bet garāks. Šķita, ka tas ļoti viegli ieslīdēja manī, bet pēc tam sasniedza dziļumu, kuru nebiju gaidījis, liekot man elsot un vaidēt pie katra grūdiena. Katru reizi, kad tas ietriecās manī līdz galam, es piepacēlos no aukstā tērauda galda un šīs sajūtas man patika. Es kaislē sāku vaidēt un tas veicināja dziļākus grūdienus.Šajā brīdī es izdzirdēju ērzeļa balsi pa kreisi. “Šī ir savvaļas ķēvīte, viņu vēl jāsavalda un jāpakļauj.”Es nezināju, ar ko viņš runā, bet dažu sekunžu laikā atskanēja spalga pļauka pa manu diebena vaidziņu. Pēc tam vēl trīs. Es jutu, kā mana savaldītāja loceklis sitās pret manām lūpām. Viņš vairākkārt sita pa manām lūpiņām ar sava piebriedušā locekļa galviņu. Mana mutīte palika ciet. Tad sekoja ļoti spēcīga pļauka pa manu dibentiņu.Trešais ērzelis ar pirkstiem pašķīra manas lūpiņas. Tad ielika starp tām savu locekli. Es to nesūkāju. Viņš rupji nolamājās. "Sasodītā ķēve", viņš turpināja, "es izdrāzīšu tavu muti, līdz tu lūgsi piedošanu." Un sāka mani drāzt mutītē. Tajā brīdī otraiz ērzelis uzkrita man virsū, mans caurumiņš saspiedās un viņa grūdieni kļuva strauji un sekli.Trešais ērzelis ātri izvilka savu locekli man no mutes un es jutu, kā viņš nošļāca manu vaigu un lūpiņas ar savu spermu. Gandrīz vienlaicīgi arī otrais ērzelis vēl ciešāk piespiedās man un beidza.Es gulēju izsmelts, kājas trīcēja,tad Ēriks pielika man pie mutes ūdens pudeli. Es padzēros un pārdomāju šo savādi uzbudinošo pieredzi. Es biju vienkārši ķēve, kura bija domāta tikai ērzeļu priekam.Ēriks piecēla mani no galda un aizveda atpakaļ uz manu boksu stallī, kur atkal piesēja. Manas kājas trīcēja un tas noteikti piesaistīja ērzeļu uzmanību. Daži noglāstīja manu dibentiņu, bet neviens mani neņēma. Mana dzirde saspringa, lai saprastu, kas notiek apkārt.Man nebija ne jausmas, ka apkārt man bija vesels ērzeļu bars, kuri vēroja un apmierināja sevi, redzot, kā manas kājas un dibentiņš trīc. Tad es atkal izdzirdēju savu pirmo ērzeli: “Šūpoļbokss,” viņš teica. Mani atsēja un aizveda kādu gabaliņu tālāk.Šūpoļboksā Ēriks pārgrieza manas saites un palīdzēja ērzeļiem mani iecelt šūpoļu ādas stiprinājumos. Es atgāzos un atslābinājos. Katra no manām kājām tika pacelta un nostiprināta kāpslīšos. Es turējos pie ķēdēm, kamēr mani lēnām šūpoja turp un atpakaļ, apzinoties, cik ļoti mans caurumiņš ir atklāts.Tad atskanēja jauna balss, ceturtais ērzelis: “Cik fantastiska ķēve un kāda jauka pežiņa!”“Tā ir,” noteica Ēriks, “un viņa ir labi jāiejāj!”Ceturtais ērzelis ievadīja divus pirkstus manā nu jau pežiņā, lai kārtīgi visu iesmērētu ar lubrikantu. Es ar rokām apķēru savu dibentiņu un sajutu lipīgas spermas klātbūtni. Viņš pagrūda mani atpakaļ un es noslīdēju no viņa pirkstiem, bet kad šūpoles atgriezās atpakaļ es atkal uztriecos uz tiem un pirksti viegli ieslīdēja manī.Ērzelis mēģināja paraustīt manu locekli, bet neskatoties uz to, ka es biju ļoti uzbudināts, tas tikai ļengani karājās. Tā reizēm notiek, ja tevi intensīvi drāž.Gar manu šķirbiņu tika berzēts loceklius un tad tas ielauzās manī. Mana caurumiņa gredzentiņš labprātīgi padevās un mans ānusiņš pilnīgi kā iestrādāta vagīna apķēra un apglauda ievadīto locekli. Mani drāza kādas desmit minūtes pirms ceturtais ērzelis paātrināja ritmu. “Jā, drāz viņu skarbāk,” iesaucās mans pirmais Ērzelis.Katrs grūdiens manī izraisīja maigu vaidu un mans loceklītis ļengani kratījās, kamēr mani drāza.Brīdī, kad domāju, ka tas tūlīt beigsies ērzelis kļuva nežēlīgāks. Viņš uzlika pirkstu uz sava locekļa un reizē ar locekli to iegrūda manī. “Nē, nē, nē!” Es protestēju.Ēriks iejautājās, “Ķēvīte vēlas pārtraukt?” Es neatbildēju. Ērzeļa pirkstam pievienojās otrs. Es jutu kā mana pežiņa izstiepās, es sapratu, ka tā vairs nebūs tāda, kā iepriekš.Ērzelis turpināja mani drāzt. Es nespēju atbrīvoties, tas man bija sāpīgi. Es jau grasījos atteikties, kad ērzelis beidza un atbrīvoja manu caurumiņu. Mans pārbaudījums bija galā. Ēriks juta, ka man pietiks. Viņš palīdzēja man izkļūt no šūpolēm un pavadīja atpakaļ uz pārģērbšanās vietu. Ejot aiz Ērika es dzirdēju pirmā ērzeļa balsi, “Savvaļas ķēvīte tika savaldīta, tagad viņa pieņems savu lomu dzīvē.”Ģērbtuvē Ēriks pacēla manu kapuci. Es biju izsmelts. No pļaukām bija palikuši zilumi un mans caurumiņš joprojām nebija pilnībā aizvēries. Ēriks mani viegli noskūpstīja. “Tev nav pārāk labi, vai ne?” viņš jautāja. Es pakratīju galvu. Man acīs parādījās asaras un es turpināju trīcēt. Ēriks apsēdās man blakus un apskāva mani. Es kādu laiku pavadīju viņa rokās, kamēr atguvos.Kad es pacēlu galvu, Ēriks paņēma mani pie zoda un dāvāja man uz lūpām dziļu skūpstu. Es ievadīju savu mēlīti viņa mutē un mēs dažas minūtes kaislīgi skūpstījāmies. Ēriks no biksēm izvilka savu locekli un es nometos ceļos starp viņa kājām. Es viņu tik ļoti vēlējos un ar mīlestību paņēmu viņu mutītē, maigi masēju viņa locekļa kātu, iespiedu savu mēles galiņu viņa urīnkanālā. Tā turpinājās kādu brīdi mana galva kustējās lejup un augšup. Ēriks vairākas reizes noraustījās. Viņam patīk, es nodomāju, tāpēc es turpināju viņam sūkāt.“Āaaahhhh….”, Ēriks ievaidējās un no viņa locekļa izlauzās sperma strūkla, kuru es kā kārtīga ķēvīte visu noriju. Pēc tam mēs kādu laiku skūpstījāmies un man par izbrīnu Ēriks palūdza manu mobilo numuriņu, es ar prieku acīs atbildēju, “28 27 21 95, bet pirms raksti, jo man ir sieva”.“Protams, jo man arī tā pat!” Tad Ēriks devās atpakaļ, jo viņam bija pienākumi.Es sēdēju uz sola un pārdomāju pašu neparastāko, bet seksuālāko un noteikti fantastiskāko piedzīvojumu savā dzīvē. Es ar mēlīti pārbraucu savām lūpām un sajutu Ērika jau mazliet apžuvušo, sāļo spermas garšu. Vai man vēlreiz izdosies to izbaudīt kaut kad, es prātoju. Ja, Jums patika vai nepatika rakstiet komentārus.Var rakstīt arī privāti. Ja ir vēlme varu izveidot kādu īpašu stāstu arī kādam no Jums! 4390 8 1 pirms gada 5/5 - (4 Kopā balsis)
- Homoseksuālis
Tikšanās ar tēti Esmu 45 gadus vecs izvirtulis, man patīk daddy/son lomas seksā. Kādu laiku meklēju partneri gribu.lv. Sāku čatot ar 20 gadīgu puisi, pēc vairāk kā nedēļas garām izvirtīgām sarunām sapratām, ka ļoti gribam tikties. Uzaicināju viņu ciemos uz manu privātmāju. Uztraucies, šortos, siltā vasaras vakarā sēdēju savā sētā un gaidiju. Pēkšņi vārtos parādijās īss trausla auguma puika ar skruļļainiem matiem. Skrēju atvērt vārtus. Viņš smaidija skatijās uz mani un teica "čau tēt". Sasveicinājos, paņēmu viņu aiz rociņas ievedu sētā un cieši apskāvu. Teicu ka esmu ļoti priecīgs beidzot viņu satikt, ka viņš ir ļoti skaists, redzēju kā viņa acīs ieriešas asaras. Es saķēru viņa dupsi un teicu "iesim iekšā man ļoti gribas un es nevaru izturēt". Viņš ķiķināja un maziem solīšiem gāja man pa priekšu iekšā mājā. Ieejot mājā mēs pēkšņi sapratāmies, turpat pie ieejas es norāvu sev bikses, viņš ātri nometās ceļos. Saķēru viņa pakausi un teicu "nāc dēliņ" un iespraudu savu paresno locekli viņam mutē. Viņš nedaudz parīstijās un sāka ātri sūkāt. Jutu ka viņam nav bijusi pieredze, sūkāja viņš slikti, strauji, nedaudz sāpīgi. Es pārtraucu viņu, saķēru viņa seju sev plaukstās un teicu "lēnāk dēliņ, maigi nesteidzies, tev lieliski sanāk". Viņš raudzijās manī mīlestības pilnām acīm. Tad viņš atsāka sūkāt ļoti lēni, es viņu ik pa brīdim uzslavēju. Teicu ka lepojos ar viņu, ka man ir labi. Redzēju kā šīs frāzes viņu uzbudina, viņš bija ļoti uztraucies, viņam trīcēja rokas. Kādas 10 minūtes viņš man kaislīgi sūkāja, tad es teicu lai pārtrauc, ieliek manu galiņu sev mutē un skatās uz mani. Es ieliku locekļa galviņu viņa mutē un sāku sevi stipri masēt. Praktiski uzreiz arī sāku beigt, mēģināju to darīt klusu nebrīdinot viņu. Viņam sāka asarot acis un viņš nedaudz sāka rīstīties, bet turēja manu locekli sev mutē. Es nobeidzu, izvilku locekli viņš atvēra muti un vaibstijās, redzēju kā viņam trīc lūpas, es viņam ieskāju matus. Viņš sabijies ar atvērtu muti skatijās uz mani. Es teicu "brīnišķīgi dēliņ rij nost". Viņš vienu reizi norija, parīstijās, paklepoja un izslpļāva uz grīdas siekalas. Es uzreiz nometos ceļos apskāvu viņu un teicu ka tas bija brīnišķīgi. Pēc tam mēs izrunājamies par dzīvi, viņš uzdeva daudz jautājumus par seksu un atzinās, ka šodien bija viņa pirmā seksuālā pieredze. Tā sākās mūsu ilga draudzība un mīlestība, viņš pārvācas pie manis, ceļojām kopā. Īstenoju visas savas perversijas mūsu 3 gadu ilgajā kopdzīves laikā. 5023 2 1 pirms gada 3/5 - (3 Kopā balsis)
- Homoseksuālis
Насоска Внимание! Всем героям истории по 18 и более лет! Коля рос парнем тщедушным и одиноким. Отца у него не было, заступиться было некому. Ждать помощи от мамы не приходилось. Та и сама была вечно зашуганной и тихой. Соседи шептались, что Колькину мамку в свое время изнасиловали, та залетела непонятно от кого, и решила ребенка оставить – не по-божески убивать – вот и дура! Колька рос сам по себе. Звезд с неба не хватал, спортом не занимался, мышечную массу не качал, вот и не смог отбиться, когда на него однажды вечером навалились трое хулиганов постарше с соседнего двора, переполненные тестостероном. Приставать к девчонкам было страшнее, чем к худосочному чушпаненку. За гаражами, куда Кольку отвели, кто-то поставил его на колени, больно надавил на челюсти и быстро ввел в открывшийся рот писюн. - Соси! – грубо зашептал владелец двигавшегося и наливавшегося членика. – Соси, сука, как насос! Испуганный насмерть паренек зачавкал. Через несколько минут по языку потекло что-то липкое. Колька попытался сплюнуть, освободиться, но насильник прижал его голову к вонючему от пота животу и не выпускал, постанывая. Колька глотнул это липкое и горькое. Его отпустили. Пацаны стали перешептываться. - Серый, давай! - Не, я не пидарасничаю. - Да какая хер разница? Что, небось Олька в рот не дает? - Почему? Дает. И в жопу. - Не пизди. - Гадом буду. - Жорик, ты хошь? - Да ну нах. Я пока не настолько голодный. - Бля, а мне надо было. Кстати, отсосал норм. Слышь? Будешь сосать мне теперь. насосиком, по бырому, понял? С тех пор Кольку в определенных кругах стали звать Насоска. Он два дня плакал, а потом неожиданно смирился. Когда через месяц тот самый пацан снова вставил Насоске в рот, парень послушно зачмокал. Пацан очень скоро застонал и бурно спустил. Насоска секунду думал: сплюнуть? Сглотнул. Противно, конечно. Но не смертельно. - Норм, - прошептал пацан, который в этот раз был один. – Я гляжу, ты привык. Не ссы, будешь мне посасывать – не обижу. И другим не дам в обиду. Приходи в субботу на стройку вон там, на Комсомольской. Знаешь, где? Колька кивнул. - К восьми утра. Покажу чё, - гыгыкнул парень и, озираясь, ушел. Колька пришел. Пацан, которого, как выяснилось, звали Чека, попробовал выебать Кольку в жопу, но тот был слишком напуган и так сжимал сфинктер, словно боялся обосраться. Чека спустил ему за щеку и показал колоду карт с неприличными картинками, на который дяди и тети творили всякую дичь. Вернувшись домой, Колька уже не полоскал полчаса рот, как до этого, а просто запил малафью молоком. И даже не рыгал. Посидел. Полежал. Было скучно. Пошел в ванну поссать. Пока сидел на унитазе, машинально рассматривал огромный старый бак, в который мама складывала грязное белье. Также машинально вытащил из бака ее колготки, хэ-бэ, покрутил в руке. Залез еще. Капроновые колготки. Как они налезают на мамины ноги? Они же такие… узкие-преузкие. А мамины ноги толстые, мясистые… Насоска встал, стряхнул, скинул треники. Сунул левую ногу в колготину. Та облегла тонкую щиколотку, потянулись вверх, к худым бедрам. Он сунул и правую ногу, быстро натянул обе штанинки до пупка. Капрон прочно облепил тело. Это было… обалденно! Насоска обернулся к зеркалу, вгляделся. Его писюн почти не выглядывал сквозь капрон. Он вспомнил член Чеки, крупный, с оформившейся головкой. Вкусный… Потом представил маму в этих колготках. Она была сейчас на рынке, и пока можно было не бояться. Насоска покопался в белье еще. Трусы, красные. Бюстгальтер. Как мама его носит? Неудобный. Насоска натянул бюстгальтер на тощую грудь. Сквозь прозрачную вставку виднелись крошечные бледные соски. Херня какая-то. Трусы были интереснее. Насоска примерился их надеть, но его интерес вызвала белесая грязь на полоске, прикрывающей между ног. Хмм… Он поднес трусы к лицу, принюхался. Пахло чем-то противным и одновременно сладким. Он поскорее натянул трусы. Они были велики. Еще бы, у мамы была большая задница, а у Насоски тощая доска. Он снова вспомнил Чеку. Внизу живота потеплело. Неожиданно захотелось, чтобы Насоска стоял перед Чекой на коленях, тот двигался у него во рту и при этом рассматривал неприличные карты. Когда через неделю Чека встретил Насоску на стройке, у того в кармане лежали мамины трусы и колготки. Чека, увидев принесенное, восхищенно охнул – нихуя, пиздец! – и заставил Насоску раздеться догола, натянуть колготки и спрятать хер. Но хер Насоски был и так маленьким, поэтому Чека смотрел на голенькое тело и ему вдруг показалось, что это его знакомая девушка Валерия. Он эту неприступную Валерию, тощую, как Насоска, очень хотел. Особенно раком. - Ща, ща, - лихорадочно зашептал Чека и повалил Насоску голым торсом на деревянные козлы. Раздвинул «Валерии» ноги, стал щупать промежность. «Девушка» застонала. Чека рывком спустил колготки, развел тощие ягодицы, смачно харкнул в анальное отверстие, растер. Член стоял колом. Насоске было больно. Очень. И когда Чека входил, не обращая внимания на стоны и причитания, и когда двигался внутри, и когда долго тягуче спускал. И домой он пошел враскоряку – дырочка горела. - Ты… Сунь чего-нибудь в жопу… - посоветовал сердобольный Чека вслед. Насоска сунул свечку. Новогоднюю. Она подходила больше всего. Свечка быстро подтаяла и стала более комфортной. Он подвигал ею. Болело, но и ощущения стали более мягкими, чем когда его трахал Чека. К концу года Насоска уже не мог без ебли. Чека приходил к нему даже домой, когда мама уходила на работу. Копался в ее вещах, фоткал Насосика (голым и в женских одеждах, с хуем во рту и в жопе) и мамины вещи. Правда, ничего не воровал. Оба уже не могли друг без друга. Насосик выполнял все, что хотел ебарь. Даже несколько раз фоткал маму: через щель в двери в ванную, когда та купалась, и когда она мыла полы и сильно наклонялась, обнажая толстые «ляхи», как называл бедра Чека. На следующий год Чеке стал бывать реже. Насоска скучал, заменял член Чеки ручкой, свечкой, бутылочным горлышком. Членик он почти не ласкал. Ему было приятно, только если во рту или в попе было что-то мягко-напряженное. В конце концов Чека бросил своего Насоску. Друганы стали коситься: это один раз – не пидорас, а если постоянно – пидорас! Для доказательства маскулинности Чека завел-таки Валерию, которая оказалась совсем и не против, везде ходил с ней и уже не обращал внимания на тоскливо смотрящего в их сторону Насоску. 2545 0 1 pirms gada 5/5 - (1 Kopā balsis)
- Homoseksuālis
Как первый раз в салоне Лаби мою попку трахали четверо.. Ммм Парень медленно меня раздел.. ммм как он сладко сосал.. вылизывал попку.. шлёпал.. Второй посмотрел, подрочил и ушёл.. (blush) Было нереально горячо.. .. "Ммм ... очень хочу в попку.." сказал я полушопотом через стон.. (inlove) .. он улыбнулся .. и глазами показал вниз.. (inlove) Я не долго думая стянул с него штаны.. его член просто выпирал из обтягивающих трусов.. "Ммм.. какой большой.. а там порито.. ? В ротик ток без волос.." он улыбнулся.. "Без единой волосинки.. спецально для Тебя .." Я встав на колени.. медленно зубами стянул с него трусы.. ММм у него был просто шикарный член.. 18/19см .. ММмм я начал ему сосать так как всегда хотел чтобы мне отсосали... причмокивая, беря за щеку и полностью заглатывая член по самые яички.. От возбуждения мурашки были по всему телу.. "..мм меня никогда не трахали в ротик .. хочешь.. ?" Он обхватил мою голову обеими руками.. и начал меня хорошенько трахать в ротик.." Я стонал как шлюшка.. Таак было горячо.. мм облизывая его член язычком.. я вдруд сказал.. "Мне если четно спрема не очень.. но Твой член реально очень вскусный.. Хочешь можешь кончить мне в ротик.. Ммм хотя я очень хочу Твой упругий горячий член в попку.. Эх был бы третий.. не пробовал в троём ни разу" (blush) (inlove) "Правада.. удивился он.. и с недоверчивой улыбкой облизал свой указательный палец.." .. "ну а смысл мне врать.." (blush) облизывая его член сказал я .. "Ммм Ты так нереально горячо сосёшь..что не верится.." Меня в попку ток пару раз трахали.. и то на пол шышочки.." Ммм со словами "Да лаадно.. такая попка.. Ммм проверим.." нагнувшись он медленно засунул мне пальчик в попку.. "Оуу.. такая узенькая дырочка.." Ммм он играл пальчиком с моей попкой.. Я стаял раком на скамейке сладко стонал.. "Лубрикант есть..?" спросил он.. "Кончился как раз перед Твоим преходом.. не проблема сча куплю" .. Я встал и пошёл прямо в стрингах на первый этаж.. позвонил в звоночик.. подошёл продавец.. Парень явно гей.. лет 36.. (bs) "Вау.. секси.." .. Я немного смутился, как-то не подумал что в стрингах пошёл.. "Ой.. извините.. я как-то не подумал.." Развернулся и пошёл на второй этаж.. "Какая сладкая.. попoчка у Тебя.. " улыбаясь сказал продавец.. "Так что Ты хотел..? :B Ммм нужна смазка для попки.. Ммм и что-нибудь для усиления ощущений.. "Какая смазка..?" Видев что я смущаюсь он добавил.."Расслабся.. не смущайся.. Я тут такого насмотрелся пока работаю.. Твоя попка реально секси.. Я Тебя тут раньше не видел.." .. "Да я тут первый раз.. очень пошалить захотелось.. (blush) Так а какую смазку посоветуешь..? Так чтобы не бо бо.. (bs) блин как стыдно.." .. "Оуу ясненько.. первый раз..?" .. "Уфф.. не удобно как-то.. Если честно то третий.. (blush)" Он мне предложил замораживающий спрей чтоб не бо бо... силиконовый лубрикант.. мужской усилитель ощущений в капельках .. "Ммм хорошего вечера.." улыбаясь сказал он.. (blush) Пока покупал.. заболтались.. Я предложил ему присоединится.. мм сказал что в троём хотел бы попробовать.. "Ммм не могу я на работе.. хотя в 12 закрываемся.. посмотрим.." Меня понесло.. я выпил всю бытылочку капель.. и уже минут через 5.. в ногах появилась дрожь.. очень приятное ощущение как огонь разливалось по всему телу.. Со второго этажа спустился парень голый (bs) ;D ;D .. "Я думал Ты убежал.. Ммм.. всё купил..?" .. он начал трогать мою попку.. Я немного выпучил её назад.. попросил у продавца ещё таких капелек от которых дрожь по всему телу и яички вибрировали.. Пока он за ними ходил Саша смазал мою попочку и без стеснения медленно засовывал в попку пальчики.. Я стомал.. Продавец принёс капельки.. Смотрел.. смотрел.. потом выдал.. хватит тут дразнится .. "Ммм горячие Вы.." Мы ушли на второй этаж.. .. да... возбуждение.. приятная дрожь.. запшыкал попку спреем который немного замораживает.. Ммм стоял раком .. руками растягиваю попку .. Самое интересное что он смог в меня войти только спустя мунут 30/40 ..Аммм не спеши.. у Тебя очень большой.. у меня такого ещё не было.. больновато.. (bs) Парень реально классный попался.. не спеша.. медленно.. аккуратно.. ММм обжигающе приятное наслождение волнами разливалось по всему телу.. В попке уже было два пальчика.. "Ммм.. вроде растянулась немного.. ммм.. трахни меня.." Войдя в попку по самые яички он остановился.. "Ооо.. как у Тебя там теесно.. " .. "Ммм не останавливайся.. мм очень приятно.. трахни меня.. Ммм.." Было на столько приятно что я не мог удержовать громких стонов.. ММмм просил трахать меня сильнее и сильнее.. (blush) (inlove) Он меня тогда часа 3 трахал.. (inlove) ММм... 3104 2 1 pirms gada 5/5 - (2 Kopā balsis)
- Homoseksuālis
Kļuvu par "sievieti" Neliels priekšvārds - ikdienā esmu "kārtīgs", precējies latviešu vīrietis. Doma par jebkādu kontaktu ar vīrieti liekas pat pretīga, taču, reizi pāris gados uznāk pašam neizskaidrojama vēlme kļūt par "sievieti". Šis stāsts tad nu būs par vienu no tādām reizēm. Biju palicis mājās viens uz dažām dienām un ieraugot mājās esošo erotiskās veļiņas kolekciju, tā vien gribējās to pielaikot un ļauties fantāzijai. Soli pa solim līdz uzbudinājums kļuva tik liels, ka ieliku šajā portālā sludinājumu, kas skanēja aptuveni šādi: "Jauns, simpātisks, sexīgā veļiņā atdosies vecākam kungam tavā mašīnā". Neko daudz necerot, taču fantazējot, iegāju dušā un sakopos. Vēstules sakrita kaudzēm, taču viena atbilde uzrunāja: "XX gadus vecs, labprāt paņemšu tevi mauciņ kā vien vēlēsies, varu kaut tagad". Esmu radis, ka šādām atbildēm rezultāts parasti neseko, taču šoreiz, pēc dažu ziņu apmaiņas saņēmu ziņu, ka mans drazējs pēc 20min būs klāt. Kājas sāka trīcēt, pārņēma uztraukums, taču uzbudinājums ņēma virsroku. Uzvilku melnas, mežģīņu biksītes, garās zeķes ar zeķturiem, melnu bītleni un pa virsu treniņbikses. Kabatā sagatavoju prezervatīvu paciņu un lubrikantu. Savā galvā jau biju izdomājis scenāriju, taču īpaši daudz nedomājot, devos uz norādītu vietu un gaidīju.Pēc neilga brītiņa piestāja paliels apvidus auto un sapratu, ka būs īstais. Iesēdos mašīnā, sasveicinājāmies un izstāstīju par kādu klusu vietiņu mežà, kur varam doties, aptuveni 10 minūšu attālumā.Tajā mirklī sajutos kā īsta palaistuve - mani ved uz mežu, lai izdrāztu. Neizturēju, jau pirmajās minūtēs braucot novilku treniņbikses un paliku vien super seksīgajā veļiņā. Manam kungam šis skats ļoti patika, viņš uzlika roku man uz kreisās kājas un sāka glāstīt. Vienīgais, ko spēju pateikt bija "es vairs nevaru sagaidīt", ar labo roku sāku masēt savu dupsīti un ar kreiso atbrīvoju kunga loceki no biksēm. Sāku to lēnām masēt.. kungam bija ļoti labs loceklis, ne par lielu, ne par mazu. Pagājušas vien dažas minūtes, taču sapratu, ka vēlos to paņemt mutē te un tagad. Atsprādzējos, izvilku no kabatas sagatavoto prezervatīvu, ar veiklu rokas kustību uzvilku kungam, nometos četrāpus uz pasažieru beņķa un bez mīkstināšanās paņēmu to mutē. Jutos tik seksīgi. Kungs ar vienu roku stūrējot, ar otru roku jau bija atradis manu dupsīti.. no sākuma lēnām masēja, minūti vēlāk jau burtiski drāza ar pirkstu. Ik pa brīdim tik izspļaujot - sūkā mauciņ, atsūkā kamēr braucam.. Vēl dažas minūtes un bijām sasnieguši galamērķi. Izņēmu viņa locekli no savas mutes, ieskatījos acīs un teicu: "izpiss mani, es vairs nevaru nociesties". Kungs pieleca kājās, apgāja auto otrā pusē un atvēra manas durvis. Bez liekām sarunām izņēma manas kājas ārpus auto. Pielika sava cietā daikta galu pie mana caurumiņa.. "tūlīt es tevi izdrazīšu tā, ka ilgi nevarēsi paiet.." sekojot šiem vārdiem, viņš ienāca manī! Tāda bauda! Uzlika abas rokas uz mana dibena un burtiski drāza. Pēc dažām minūtēm intensīva "pisiena" citādāk to nenosaukt, viņš paņēma mani aiz rokas un apguldīja uz muguras uz auto motora pārsega. Pacēla manas kājas, iegāja manī un viss varēja turpināties. Sajutu kā viņa gals perfekti trāpa pa prostatu un jutu, ka kulminācija būs drīz. Viņš iegrābās man gurnos, un teica "tūlīt tu kļūsi par īstu sievieti", temps kļuva ātrāks līdz jūtu, ka viņš tūlīt beigs. Sasprindzināju savu dupsīti, vēl pāris sitieni, spēcīgi līdz galam un viņš beidza.. to jūtot, arī es sasniedzu kārtīgu prostatas orgasmu, vienkārši tecēju baudā...Pēc tam jau ātri sakopāmies, neveikls brauciens līdz mājām un kopš tās reizes, vairs neesam tikušies. Jorpojām gan manās atmiņās, labākais sex, kāds jebkad bijis. Vēlies ko līdzīgu? Atraksti.. :) 5481 1 2 gadiem 5/5 - (2 Kopā balsis)
- Homoseksuālis
Itkā - nejauši Pirmā reize - tāda diezgan muļķīgi nejauša.. :) Kādu laiku kādā no pļāpāšanas čatiem man bija niks, pēc kura nevarēja saprast - sieviete vai viirietis.. - bez iipasha noluuka. Kādā dienā, kad chats nebija diezko aktīvs, mani ar parupju aicinājumu nosexot uzrunāja tāds hiperaktīvs lietotājs.. Es atraucu -, ka neesmu sieviete.. Savādākais bij, ka viņš atteica, ka vinjam tas vienalga... Jutos mazliet saintriģēts, vairaak kā joku, atjautāju - ko piedāvā?, uz ko viņš piedāvāja satikties un kopīgi padauzīties.. :) Adrenalīns.. no domas vien..!.Tā kā nākošajā dienā bija darīšanas Rīgā, uz pēcpusdienu izbrīvējos un pēc ilgākām pārdomām - piezvanīju viņam uz nosaukto telefona numuru.. Viņš pacēla.. un piedāvāja doties pie viņa.. Piebraucu ar auto un kopā aizbraucām pie viņa uz dzīvokli kkur Valdemārielā... Braucot viens otru vērojām... un jutu šausmīgu uzbudinājumu.. "Rūķis" stāvēja, ciets kā no akmens.. Jau kāpjot uz dzīvokli pa kāpnēm - viņš apjautājās - kā jūtos?, jo viņš zināja, ka man šī ir pirmaa reize kopā ar vītieti... Cik iespējams braši atteicu, ka ir OKi.. Viņš teica, ka es viņam patīku...Iegājām dzīboklī, un tiklīdz viņš aizslēdza durvis - metāmies viens otru skūpstīt... dziļi un izjusti... Jutu, ka tūlīttūlīt izšaušu.. Pateicu viņam to... un viņš aicināja iet uz guļamustabu.. un skatoties viens uz otru sākām atģērbties... Manējais "Rūķis" bij piebriedis kā gatavs pārspeāgt.. Redzēju, ka arī viņam loceklis bij ciets un mitrs... atkal skūpstījāmies... līdz viņš ar skūpstiem slīdēja pa manu augumu līdz nonāca līdz manam loceklim, kuru voņš uzreiz dziļi iesūca sevī ... jau pēc nedaudz sūcieniem man nogāja.. spēcīgi.. ļoti!... Viņš norija visu līdz pēdējai pilei... Es pakošļāju viņa krūšu galus, glāstot viņa kājstarpi... Viņš maigi bet uzstājīgi virzīja manu galvu pa augumu uz leju...līdz es pieskāros ar lūpām viņa loceklim...salds... maigs.. pukstošs... sāku to laizīt, sūkt, skūpstīt.. līdz jutu, ka tā galiņa mitrums palielinās un parādijās pirmās piles... es gan saturu neriju, bet tas izlija man pa seju...Tas bija dieviigi!Bija vēlme to atkārtot ...līdz anālajam seksam nenononācām, liekaas, nebija tam laika.. bet starplaikā nepraatīgi skūpstījāmies, kā laikā varēja sajust spermas garšu... orāli apmierinājām viens otru vēlreiz... 6974 4 2 gadiem 4.7/5 - (6 Kopā balsis)
- Homoseksuālis
Pirmo reizi Sveiki.Esmu normāls dzeks . Līdz 25 gadiem interesēja tikai sievietes . Kādu laiku biju palicis bez patstāvīgas partneres un sāku vairāk laika pievērst porno lapām...Kādu reizi uzdūros uz bisex video un pēc noskatīšanās tas mani ieinteresēja...Sāku sevi sajust pas lomā..ļoti vēlējos pamēģināt pasukat..palaizit anusu.kadam... Ievietoju sludinājumu un Sāku meklēt... Man paveicās.. pieteicās izskatīgs vīrietis no laukiem..sarunājām satikties..viņš teica būs pārsteigums.. Atbraucu..viss bija kā iedomājos.. labrat atsukaju viņam ...un tad nāca pārsteigums.. pie viņa atbrauca vēl viens draugs...Tā nu pirmā reizē sanāca apkalpot uzreiz divus..viss bija lieliski..sapratu ka patīk paklautoes un kaifu sagādāja viņu orgasmi.. Labrat vēl kādu reizi pazemots pue dominējošie dzekiem. 6013 1 2 gadiem 5/5 - (1 Kopā balsis)

Labākie autori

Biych, 29
Pēdējā vizīte: 7 pirms stundām

180770.6/5 - (98 Kopā balsis)
Vikkitantra, 46
Pēdējā vizīte: 19 pirms stundām

1075.4/5 - (1 Kopā balsis)
Ragi2, 38
Pēdējā vizīte: 2 pirms nedēļām

1075.4/5 - (1 Kopā balsis)
🌿TruePleasure🌿, 25
Pēdējā vizīte: 1 pirms dienas

1075.4/5 - (1 Kopā balsis)
tintocolors, 55
Pēdējā vizīte: 5 pirms dienām

1075.4/5 - (1 Kopā balsis)
saulesspozme, 39
Pēdējā vizīte: 2 pirms dienām

1075.4/5 - (1 Kopā balsis)
Relaxxx2, 39
Pēdējā vizīte: 5 pirms mēnešiem

1075.4/5 - (1 Kopā balsis)
Precets7, 39
Pēdējā vizīte: 1 pirms dienas

1075.4/5 - (1 Kopā balsis)
JEliofriendCo45, 46
Pēdējā vizīte: 3 pirms mēnešiem

1075.4/5 - (1 Kopā balsis)
Larisa, 48
Pēdējā vizīte: 1 pirms stundas

1075.4/5 - (1 Kopā balsis)

Jūs varētu interesēt arī šīs kategorijas