Kā mani pataisīja par ‘kuci’. Pirmā daļa. No topošās grāmatas. Sarakstīts 13.08.2025. Nav rediģēts.
Jaunajā darba vietā tiku pieņemta (pieņemts...)), kā komandas vadītājs.... Ātri vien ievēroju divas komandas meitenes, Anna un Laura, attiecīgi slaida brunete un formīgāka blondīne, kuras vienmēr turējās kopā, bieži sačukstējās un neķītri smīkņāja, tai skaitā skatoties uz mani. Nevarēju īsti saprast, vai viņas intiutīvi sajūt, ka zem mana vīrieša veidola slēpjas sievišķīga daba vai kas cits. Pēc paris nedēļām darbā, vairs nespēju abu meiteņu uzvedību izturēt, tāpēc izlēmu tuvoties viņām. Mēs sākām biežāk runāties, kopā iet pusdienās, runāt par sieviešu lietām. Teicu, ka paris reizes esmu testējis savas draudzenes nagu lakas un lietojis viņas smaržas. Neko citu, par savu trans dabu es viņām neatklāju, nemaz nerunājot to, ka zem biksēm es veklaju sieviešu apenītes un šad tad arī melnas garā zeķes ar rakstu… Tā nu reiz vienā piektdienā pēc darba aizgājām uz vinotēku izbaudīt Barolo vīnu. Iesilušas, mums pacēlās tēma par ‘kucēm’ un es, protams, nostājos sieviešu pusē. Tomēr vienā brīdī Laura mani pārsteidza, sakot, ka būt par ‘kuci’ mēdz būt arī ļoti patīkami. Uz manu izzinošo jautājumu, viņas abas sāka nolēpumaini smieties, un Anna, atbalsot Lauru, teica, ka var man to likt izbaudīt, ja man ir vēlme, bet brīdināja, ka man var iepatikties un gribēšu vēl! Es jutos ieintreģēta, un teicu, ka ok, lai iet! Sarunājam, ka viņas noteiks datumu un vietu, ka aiztaisām šo tēmu, pasūtījām jaunu pudeli un turpinājām baudīt vakaru.
Pagāja gandrīz visa nākamā nedēļa, līdz piektdien no Annas saņēmu whatsapp ziņu par mūsu pasākumu, kurš tika ieplānots sestdien pie viņas, jo draugs jo draugs nebūšot mājās. Vēl viņa pārprasīja, vai neesmu pārdomājis (pārdomājusi…) iedeva instrukciju, lai neko neēdu jau no piektdienas vakara...
Sestdienas rītā sāku sevi sakopt, ja nu kas… Cik varēju noskuvu sev visas vietiņas, un visu dienu sēdēju kā uz adatām, gaidot, kas nu šovakar notiks.
Vakarā, kā sarunāts biju klāt. Dzīvoklī jau reiz biju bijusi uz mazu brīdi, tāpēc stress par to nebija. Durvis atvēra Anna ģērbusies bordo krāsas satīna halātā. Laura, bija īsākā melnā halātā un melnās zeķēs ar skaistu rakstu. Viņa turēja rokā lielu vīna glāzei, tad pasniedza to man sakot :”Iedzer un nesaki ne vārda.” Viņa paskatījās man acīs, pasmaidīja un ieveda mani guļamistabā, kurā gan es iepriekš nebiju bijusi. Tā bija samērā liela un tumšos bordo un sarkanajos toņos. Viņa klusi bet ļoti stingri noteica :”Kuce sākas šeit un tagad. Sāc izģērbties, pinīgi kaila, ierāpies gultā četrrāpus, dibens gaisā, kā kucei un pavērsts pret durvīm. Vari baudīt vīnu un klausies mūziku. Lūk Tev priekšā vīna paplāte. Mēs atnāksim pēc kadām minūtēm. Skaties tikai uz priekšu, nelūri apkārt!' Es izģērbos, nogūlos uz satīna palagiem, no kauna sakļāvu kājas un sāku gaidīt, ik pa brīdim meklēdama drosmi vīna malciņā. Nevarēju saprast, vai man kauns lielāks, kad loceklis un oliņas redzamas, vai arī 'pārvilktas' uz otru pusi.
Turpinājums sekos, ja būs lasītāju interese un iedrošinājumi.
Komentāri