Panākumi

Vietne Vienā Klikšķī!

Gūsti ātru piekļuvi jauniem randiņiem un čatiem. Sīkāk.

BDSM Stāsti

Lasiet talantīgu autoru publicētās erotiskās atmiņas un atraisiet savas iekšējās seksuālās vēlmes. BDSM 😈⛓🤐 erotisko stāstu kolekcija.

Pievienot stāstu

Kategorija:

- BDSM
pirma ciemosanas nopirku pastito apaksvelu apgerbu samekleju adresi karte, pazinoju Kundzei kad dodos, sanemu mms ar fotku kads vins pacelam esosaja veikala janoperk, protams kad to izdariju un tiesam izradijas kad talu vairs nav jaiet, nebiju trapijis pareizos izmerus biksites ielida dupsi rivejas, zekes sluka nost bet par laimi tas pavisam nenokrita , iegaju paglma un paslepos aiz krumaja no ielas lai neredz, savilku zekes izvilku biksites no dupsa un devos pie durvim, pieklauveju, man pavaicaja kas tur, atbildeju sanemu paveli novilkt virsdrebes un tad apenes un zekes makt ieksa... 74 0 55 pirms minūtēm 1/5 - (3 Kopā balsis)
- BDSM
sakums labdie! domaju pastastisu svu pirmo visiti pie kundzes, tas notika kad biju komandejuma Ventspili, biju nopircis tani laika izdeva Žirafi, beigas sludinajumos atradu Kundzi kas praktize ari bdsm temu, nopirku priksmaksas zz un piezvaniju, atbildeja patikama sievietes bals, es pastastiju savu nodomu tonis izmanijas uz tadu ka stingraku, vienojamies par samaksu un iespejamo dinu ,laiku, parejais busot sms, pec kada laika atnaca sms, ar adresi un sakuma noteikumi, obligati ir jabut sieviesu apenes un zekes! 1292 0 1 pirms nedēļas 1.7/5 - (11 Kopā balsis)
- BDSM
Atmiņas Šis stāsts radies patīkamu atmiņu iespaidā...Šodien man pieteikta vizīte pie Kundzes. Rīts sākas ar rosību vannas istabā. Skūšanās procedūra, pirms iziešanas no mājas-klizma...Esmu ieradies norādītajā adresē. Sirds darbība palielinās. Dodos uz piekto stāvu kājām. Veicot pēdējos pakāpienus, atveras durvis, un tieku aicināts iekšā dzīvoklī. Pārkāpjot pāri slieksnim, Kundze pavēl apstāties un izģērbties.Nekavējoties izpildu komandu.Tagad stāvu kails Kundzes priekšā, mans draudziņš sāk celt galviņu. Kundze pienāk klāt un uzšauj pliķi pa draudziņu...tad tiek dota pavēle saģērbties kucei pienācīgā apģērbā.Uzvelku melnās zeķes, uzlieku krūšturi un uzvelku melnus svārciņus. Uzvelku augstpapēžu kurpes. Papēdis ir virs 10cm. Uzlieku arī parūku, tādi noteikumi. Kad esmu saģērbusies, salieku rokas aiz galvas un speru soli uz priekšu...Kundze pienāk tuvāk, nopēta mani, liek pagriezties uz riņķi, izdara paris foto, un liek doties pie galda. Tad tiek dota komanda ar vēderu uzgulties uz galda, izstiept rokas un satvert galda malu, paplest kājas plecu platumā.Tā labu laiku guļu uz galda, tad tiek uzlikts acu apsējs un pacelti svārki.Saņemu pirmo rokas sitienu pa pliko dibenu, tad otru, trešo...pēc katra sitiena pasakos Kundzei. Tad dupsī tiek ielikts paresns rakstāmais, noņemts acu pārsegs un man jālasa mūsu sadarbības līgums ...pāris reizes rakstāmais izkrīt, un man jāsāk lasīt no jauna. Kad līgums izlasīts, Kundze sāk mani atkal pērt... No izlasītā un neparastās pozas,ļoti uzbudinos un beidzu no pēriena...sperma izšļācas uz grīdas...tiek dota komanda visu savākt ar melīti.Kundze liek pagriezties, un man jāpalīdz uzlikt viņai straponu.Pagriežoties apstulbstu, dīvānā sēž Kundze un kails vīrietis, kas darbojas ar savu locekli. Kundze paskaidro, ka tas ir viņas vīrs, kas jau ir apmācīts pakļauties un viņš pildīs tikai viņas rīkojumus.Uzlieku Kundzei straponu, tad man tiek uzliktas roku saites...Tiek dota pavēle ar krūtīm iekrist gultā blakus vīrietim, dibenu turēt paceltu gaisā...Kundze pieceļas, nostājas man aiz muguras, papleš man plašāk kājas un pietuvina straponu manam caurumiņam...tad tiek dota komanda pašai ievadīt vinu sevī...stāvot uz augstiem papēžiem un noliektu galvu, tas grūti izdarāms...Kad beidzot esmu saņēmusi straponu sevī, sāku kustības šurpu turpu...tā kustos labu laiku, līdz Kundzei apnīk...Kundze apsēžas dīvānā, viņas vīrs manas rokas saāķē aiz muguras. Mans uzdevums ir jātnieces pozā lēkāt uz strapona. Kundze tai laikā vīram sniedz minetu. Man ir jāskatās un jāmācās, jo pienāks diena, kad man būs jāizdabā abiem lauleņiem... 1141 0 2 pirms nedēļām 1.2/5 - (26 Kopā balsis)
- BDSM
Péc miera ejot Vakars bija kluss un smags pēc lietus. Melnais auto apstājās pie vecas pilsētas mājas, un viņš vēl mirkli palika sēžam pie stūres, vērojot savu atspulgu logā. Dienā viņš bija cilvēks, kuru visi cienīja — dārgs uzvalks, sapulces, lēmumi, atbildība. Cilvēks, kurš kontrolēja citus.Bet šeit viņš ieradās, lai beidzot nekontrolētu neko.Durvis atvēra viņa — tumšā zīdā, basām kājām, ar mierīgu skatienu, kurā nebija ne maiguma, ne steigas.— Tu kavē piecas minūtes, — viņa noteica.Viņš nolaida skatienu.— Piedodiet.Dzīvoklī valdīja puskrēsla un silta ādas smarža. No viesistabas iznāca arī vīrietis — mierīgs, plats stāvs, rokas kabatās. Tas nebija agresīvs spēks. Drīzāk pārliecība, kas telpu piepildīja bez vārdiem.— Uz ceļiem, — viņš teica.Un tajā brīdī viss dienas troksnis viņā sāka izšķīst.Viņš paklausīja bez vilcināšanās. Dārgs mētelis tika novilkts, pulkstenis nolikts uz galda, telefons izslēgts. Katrs priekšmets kā maza daļa no viņa statusa pazuda nost, līdz palika tikai viņš pats — noguris, saspringts cilvēks, kurš bija atnācis pēc atvieglojuma.Sieviete lēni apgāja viņam apkārt.— Atkal pārāk daudz domā?— Jā, kundze.— Un atkal domā, ka viens pats visu vari noturēt?— Jā...Viņas plauksta asi atsitās pret viņa vaigu. Ne dusmīgi. Precīzi.— Tev nav jānotur nekas. Ne šeit.Tad sekoja pavēles. Īsas, skaidras. Rokas aiz muguras. Mugura taisna. Skatiens lejā. Viņš juta, kā spriedze pamazām iztek no pleciem ar katru pazemojošo piezīmi, ar katru stingro pieskārienu, ar katru brīdi, kurā viņam nebija jāizlemj pilnīgi nekas.Vīrietis viņu pieturēja pie sienas, kamēr sieviete vilka gar pirkstiem ādas siksnu.— Tu maksā miljonus, pieņem lēmumus citu vietā... un tomēr regulāri atgriezies šeit kā paklausīgs vergs.Viņš aizvēra acis.— Jā, Kundze.Sitiens lika viņam ievilkt elpu. Tad vēl viens. Stingrs ritms, kas izdzina no galvas pēdējās domas. Nekādu telefonu. Nekādu klientu. Nekādu pienākumu.Tikai balss, kas komandēja.Tikai atļauja padoties.Vēlāk viņš sēdēja uz grīdas pie dīvāna, elpa mierīga, piere atbalstīta pret sievietes celi. Viņas pirksti lēni slīdēja caur viņa matiem, kamēr vīrietis klusējot ielēja glāzi ūdens.— Labāk? — viņa jautāja.Viņš pasmaidīja pirmo reizi tajā vakarā. Patiesi.— Jā... tagad atkal varu elpot.Un tieši tāpēc viņš vienmēr atgriezās. Ne jau sāpju dēļ. Bet tā retā miera dēļ, ko viņš citur nespēja atrast. 2102 1 1 pirms mēneša 3.1/5 - (12 Kopā balsis)
- BDSM
Место, где он мог дышать Вечер был тихим и тяжёлым после дождя. Чёрная машина остановилась у старого городского дома, и он ещё на мгновение остался сидеть за рулём, глядя на своё отражение в стекле. Днём он был человеком, которого уважали все — дорогой костюм, совещания, решения, ответственность. Человек, который контролировал других.Но сюда он приезжал, чтобы наконец перестать контролировать хоть что-то.Дверь открыла она — в тёмном шёлке, босая, со спокойным взглядом, в котором не было ни нежности, ни спешки.— Ты опоздал на пять минут, — сказала она.Он опустил глаза.— Простите.В квартире царил полумрак и тёплый запах кожи. Из гостиной вышел мужчина — спокойный, широкоплечий, с руками в карманах. Это была не агрессивная сила. Скорее уверенность, которая заполняла пространство без слов.— На колени, — сказал он.И в этот момент весь шум дня внутри него начал растворяться.Он подчинился без колебаний. Дорогое пальто было снято, часы положены на стол, телефон выключен. Каждый предмет словно забирал с собой часть его статуса, пока не остался только он сам — уставший, напряжённый человек, пришедший за облегчением.Женщина медленно обошла вокруг него.— Снова слишком много думаешь?— Да, госпожа.— И снова считаешь, что должен удерживать всё один?— Да...Её ладонь резко коснулась его щеки. Не со злостью. Точно.— Тебе не нужно ничего удерживать. Не здесь.Потом последовали команды. Короткие, ясные. Руки за спину. Спина прямая. Взгляд вниз. Он чувствовал, как напряжение постепенно уходит из плеч с каждой унизительной фразой, с каждым жёстким прикосновением, с каждым мгновением, когда ему больше не нужно было принимать никаких решений.Мужчина удерживал его у стены, пока женщина медленно проводила ремнём по своим пальцам.— Ты распоряжаешься миллионами, принимаешь решения за других... и всё равно регулярно возвращаешься сюда как послушный раб.Он закрыл глаза.— Да, госпожа.Удар заставил его резко вдохнуть. Потом ещё один. Чёткий ритм, выбивающий из головы последние мысли. Никаких телефонов. Никаких клиентов. Никаких обязанностей.Только голос, отдающий приказы.Только разрешение сдаться.Позже он сидел на полу возле дивана, спокойно дыша, прислонившись лбом к её колену. Её пальцы медленно скользили по его волосам, пока мужчина молча наливал ему стакан воды.— Лучше? — спросила она.Он впервые за вечер искренне улыбнулся.— Да… теперь я снова могу дышать.И именно поэтому он всегда возвращался. Не из-за боли. А из-за того редкого покоя, который нигде больше не мог найти. 649 0 1 pirms mēneša 3.4/5 - (5 Kopā balsis)
- BDSM
Kursabiera mamma 11 Kopš ciemošanās Saulkrastos bija pagājušas jau vairāk kā divas nedēļas. Viss gāja kā parasti darbs mājas, darbs mājas. Pie tā, ka mājās Kundze mani nemitīgi pazemoja, biju jau pieradis. Viss vairāk baidījos, ka darbā priekšniece nesāk mani pazemot un ka to varētu kāds uzzināt. Līdz šodienai viss bija labi. Viņa mani pasauca pie sevis. Domāju, ka gribēs redzēt vai nēsāju viņas biksītes, bet nē - vajadzēja kaut kādas kastes aiznest uz mašīnu un aizvest viņu uz tikšanos ar klientu. Paņēmu kastes aiznesu uz mašīnu un gaidīju priekšnieci. Pēc brīža viņa bija klāt un teica, ka jābrauc uz Vecrīgu. Piebraucām pie kāda nama Vecrīgā un ar visām kastēm devāmies uz bēniņu stāvu, kurā atradās klienta birojs. Tas bija neliels un šobrīd tur atradās kāda sieviete. Uzreiz varēja saprast ka pēc tautības viņa ir krieviete, jo runāja krieviski un bija pārmērīgi krāšņi ģērbusies. Viņai varēja būt ap kādiem gadiem sešdesmit pieci vai pat septiņdesmit, diezgan korpulenta un ar biznesa rūdījumu. Pieklājīgi pasveicināju un pajautāju, kur var nolikt kastes. Viņa atbildēja, ka lai nolieku apspriežu zālē ,kura atrodas koridora galā. Drīzāk jau šī apspriežu zāle vairāk atgādināja atpūtas istabu ar kafijas galdiņu un ādas dīvānu. Noliku kastes un gribēju doties prom, kad priekšniece teica, lai gaidu viņu tepat koridorā. Bija pagājusi kāda stunda kopš viņas kaut ko apsprieda, līdz pavērās durvis un priekšniece mani pasauca ienākt. No kastēm bija izņemta prece, kuras ražošanu bija ieviesusi mūsu firma. Priekšniecei laikam ļoti vajadzēja šo klienti, jo man ienākot viņa aizrautīgi stāstīja, cik ļoti katrs darbinieks ir viņai lojāls un darīs visu, ko viņa teiks. Tam par pierādījumu viņa pagriezās pret mani un teica - Izģērbies un salej dāmām šampanieti! Nedaudz samulsis paskatījos uz viņām abām un sapratu, ka gandrīz izdzertā šampanieša pudele bija viņas nedaudz atraisījušas. Par negaidīto pavērsienu arī kliente bija nedaudz pārsteigta, bet varēja redzēt, kā viņa ar interesi gaida turpinājumu. Izģērbos kails un piegāju pie galdiņa, lai salietu glāzes vēl atlikušo šampanieti. Nezinu no kā vairāk, vai no tā, ka kliente ar tik mirdzošām acīm mani apskatīja vai arī no kauna par to ko šajā brīdī stāstīja priekšniece, bet mans loceklis bija saslējies un ciets. Viņa stāstīja par brīvdienām Saulkrastos. Man protams bija kauns, bet kliente vairākās vietās pārprasīja, lai pastāsta sīkāk. Kādā brīdī priekšniece pēkšņi teica, ka varot mani atstāt te, lai es pats visu izstāstu. Viņa pasmaidīja, atvadījās no klientes un pagriezusies pret mani teica - Nesačakarē darījumu, jo tas tev var dārgi maksāt! Tad paņēmusi manas drēbes izgāja pa durvīm. Atkal biju nokļuvis kaunpilnā situācijā. Nez kāpēc gribēju tikt no šejienes prom, bet kur lai skrienu bez drēbēm. Manas pārdomas pārtrauca dūšīgā krieviete, kura tik stingri aptvēra manu locekli, ka viņas daudzie zelta gredzeni griezās ādā. Viņa pavēlēja, lai pastāstu kas bija tālāk pēc pludmales. Grūti bija, ko pastāstīt, jo viņa sāka masēt locekli un tie gredzeni likās kā rīve. Viņa kļuva arvien uzstājīgāka un pieprasot stāsta turpinājumu pievilka mani sev tuvāk. Nu jau mans loceklis atradās viņai pie sejas. Turpināju stāstu līdz vienā brīdī viņa parāva mani nedaudz uz priekšu un mans loceklis pazuda viņas milzīgajā mutē. Sajūta gan bija daudz labāka par gredzenu skrāpēšanu. Vienīgi nu viņas rokas bija brīvas un sāka plest manus dibena vaigus plati vaļā. Nebija ilgi jāgaida, kad sajutu viņas pirkstus mēģinot ielausties manā caurumiņā. Tas bija diezgan sāpīgi, ņemot vērā, ka tur viss bija sauss. Laikam viņa palika dusmīga, ka nespēja to iekarot, tādēļ atgrūda mani nost un nolamāja sulīgos krievu lamu vārdos. Atlaidusies pussēdus uz sava ādas dīvāna viņa nokomandēja, lai novelku viņas trusikus. Manam skatam pavērās kaut kas vēl neredzēts. Mute jau likās viņai liela, bet tik lielu pežu vēl nebiju redzējis. Nu, suka, pizdu nevidal! - viņa teica - Lizat! Jā, tā patiešām bija pīzda, pie sevis nodomāju. Spalvaina, lielām kaunuma lūpām un vēl ar tādu milzīgu klitoru. Pieliecos tuvāk un varēja just spēcīgu sāļganu aromātu. Vēl nedaudz un mana mēle jau bija pieskārusies milzīgajam klitoram. Garša bija izteikti sāļa, tādēļ nedaudz atliecos atpakaļ, bet tas nebija uz ilgu laiku, jo viņas rokas aptvēra manu galvu un tiku iespiests viņas pludojošajās kaunumu lūpās. Viņa bija tik slapja, ka drīz vien mana mute bija pilna ar viņas sāļo sulu. Sāku darboties ap viņas klitoru, tas bija tik liels, ka to varēja reizē gan laizīt gan sūkāt. Pienāca brīdis un varēja just, ka viņa ir sasniegusi orgasmu. Šajā brīdī nez no kurienes izšāvās vēl krietni daudz viņas sulas, tā ka mana seja visa bija slapja. Izbaudījusi mirkli viņa palaida mani vaļā. Horosaja suka. - viņa apmierināti noteica - I tiper pokaži svoju očko! Tupēju turpat viņas priekšā uz ceļiem un uzreiz nesapratu, ko viņa grib no manis. To redzot viņa nedaudz dusmīgi noteica - Žopu pokaži! Nu man bija skaidrs, ko viņa grib. Pagriezos, noliecu galvu līdz grīdai, tā ka tagad dibens bija gaisā. Biju pārliecināts, ka viņa gribēs manu caurumiņu pamocīt, bet nē. Jutu, ka viņa tur iebāž kaut ko ļoti tievu un ar kāju mani pastumdama noteica - Pašol von! Piecēlos un izgāju koridorā. Sāku domāt, kur lai tāds pliks eju, bet tad ieraudzīju, ka priekšniece manas drēbes ir nometusi turpat koridorā uz grīdas. Pietupos, lai paceltu un atcerējos, ka man kaut kas pa pusei ir caurumiņā. Sataustīju un izņēmu ārā. Tā bija sarullēta 50 eiro banknote. Ģērbos un pie sevis domāju - Nu jau esmu kļuvis par pērkamu mauku. Cik vēl tālu var iet? Nākošās dienas pēcpusdienā direktore mani pasauca kabinetā un teica, ka es vakar esot labi pastrādājis, jo kliente gribot parakstīt līgumu un man tas šodien viņai esot jāaizved. Paņēmu mapīti un devos jau ārā no kabineta, bet direktore pasauca atpakaļ. Viņa teica, ka lai es nesačakarējot visu. Apsolīju, ka darīšu visu, lai līgums tiktu parakstīts. Bija pēcpusdiena, kad ierados pie klientes. Ejot pa ofisa gaiteni dzirdēju, ka apspriežu zālē kāds sarunājas. Pieklauvēju pie durvīm un atvēru tās. Tur sēdēja kliente un vēl divas sievietes, kuras bija jaunākas par klienti. Viņas smēķēja un dzēra kaut kādus dzērienus. Pieklājīgi atvainojos un teicu, ka esmu atvedis dokumentus. Kliente uz mani dusmīgi noskatījās un jautāja - Počemu suka negolaja? Es protams samulsu, jo tur bija vēl divas sievietes,kuras ar redzamu ziņkārību gaidīja, kas notiks tālāk. Atcerējos par direktores teikto un darīju, to ko nupat gribēja kliente. Pēc mirkļa jau pilnīgi kails stāvēju un gaidīju, kas būs tālāk. Viņas sāka runāt par laiku un vietu, kad bija sapņojušas par to, ka tur būtu kāds kails vīrietis. Sapratu par ko viņas runāja un tas mani mazliet biedēja, jo viņas visas trīs reiz bijušas cietumā un kopš tā laika ir palikušas draudzenes. Tad dūšīgā krieviete pievērsās man un teica - U menja dlja tebja jest podarok! 1653 0 1 pirms mēneša 4.4/5 - (17 Kopā balsis)
- BDSM
Nūdistu pludmale Ir karsta vasaras diena. Kundze ir izdomājusi doties uz nūdistu pludmali,kādā kurzemes pilsētā. Viņas kalps ir pie auto stūres un viņi piebrauc cik iespējams tuvu pludmalei. Bet tik un tā līdz pludmalei ir jāiet, kādi trīssimt četrsimt metri caur mežiņu. Ik pa laikam ir redzams, kāds cilvēks, kurš nāk no vai iet uz pludmali. Viņš jau ir izkāpis no auto un grib paņemt Kundzes un savas mantas, lai dotos uz pludmali. Pēkšņi Kundze saka kalpam , ka viņam nevajadzēšot nekādu mantu un tā kā tā ir nūdistu pludmale, tad arī visas savas drēbes viņš varot atstāt mašīnā. Viņš iekāpa mašīnā un izģērbās. Kundze viņam lika pasteigties, bet viņš nevarēja saņemties izkāpt, jo ik pa laikam kāds gāja garām. No uztraukuma un Kundzes klātbūtnes viņa loceklis bija stalti saslējies un tas radīja vēl lielāku kaunu. Kundze atvēra auto durvis un teica, ka lai tagad viņš vaino pats sevi. Viņa sasēja viņa rokas uz muguras un atradusi vēl vienu auklu, viņa tās galu apsēja ap viņa olām. Nu viņš bija bija pilnībā viņas varā, jo nodevigā aukla neļāva atpalikt no Kundzes,kura gāja pa priekšu tērpusies vieglā topiņā, īsos svārciņos un pludmales čībām kājās. Vienā rokā viņai bija soma ar viņas mantām un otrā rokā aukla. Viņam vairs nebija laika domāt par kādu pārīti, kurš nāca pretī un diezgan skaļi iesmējās par redzēto skatu, jo viņa prātu bija aizņēmusi smilšainā taka ar skujām, kuras dūrās pēdās un aukla, kura neļāva atpalikt. Brīdī, kad apkārt nebija neviena cilvēka, Kundze pēkšņi apstājās. Viņa pacēla savus svārciņus zem kuriem nebija biksīšu, notupās un sāka čurāt. Beigusi to darīt, viņa nedaudz atliecās atpakaļ un pavēlēja viņam, lai viņš ar mēlīti sakopjot Kundzes pežiņu. Kad Kundzes prāt, tas bija izdarīts, nodevigā aukla atkal lika turpināt ceļu uz pludmali. Nonākuši kāpās varēja redzēt šur tur kādu kailu sauļotāju. Šajā brīdī viņam bija tik liels kauns, ka viņš labprāt tālāk neietu, bet Kundze viņu nepielūdzami veda tuvāk jūrai. Kādā vietā sauļojās divi vīrieši, kuri par redzēto skatu uzgavilēja un izteica ne visai pieklājīgas piezīmes. Pagājuši tuvāk jūrai Kundze izvēlējās vietu, kurā varētu sauļoties. Viņš domāja, ka Kundze viņu atsies, jo sāka nedaudz surstēt vieta ap kuru bija apsieta aukla. Bet Kundze tik noteica, ka lai vaino sevi, ka uzreiz neesot klausījis. Turpat auga arī palieli krūmi. Pieliekusi kādu zaru, Kundze piesēja auklu pie tā. Nu viņam bija jāstāv kājās, kā pie tāda kauna staba, kamēr Kundze pavedinoši izģērbās un izklāja pledu uz kura laiski atlaidās. Viņa loceklis joprojām bija stalti izslējies, jo skats kā saules stari glāstīja Kundzes kājstarpi, neļāva tam atslābt. Viņam bija sajūta, ka viņa kaunu redz visa pasaule. Viņš to pateica Kundzei. Kundze tikai pasmējās un teica, ka tas tāpēc, ka neklausa viņu. Pēkšņi viņa viņam jautāja, vai viņš esot sukājis pimpi. Viņš atbildēja, ka nav to darījis. Tad Kundze piecēlās un aizgāja pie abiem vīriešiem, kuriem pirmīt viņi pagāja garām. Viņš nevarēja sadzirdēt ko viņi runā, bet varēja redzēt, ka viņi visi par kaut ko smejas. Atnākusi atpakaļ viņa viņam teica, ka tagad esot lieliska iespēja un viņa gribot redzēt kā viņš sūkā pimpi. Viņam visa pasaule sagriezās ar kājām gaisā, bet nebija jau kur mukt. Kundze izvilka no somas lakatiņu un aizsēja viņam acis. Tad atsējusi auklu no zara, viņa veda viņu pie jau redzētajiem vīriešiem. Pienākot tuvāk viņi teica, ka esot dzirdējuši, ka viņš esot nepaklausīga kuce, kurai vajagot iemācīt labas uzvedības manieres. Viņi lika, lai viņš nometas uz ceļiem. Viens no viņiem pielika savu locekli viņam pie sejas. Bet tā kā viņš nekad to nebija darījis un nevēra vaļā muti, tad vīrieši nolēma, ka vajagot viņu nedaudz pārmācīt un parādīt, kam domāts ir kuces pimpis. Viens no viņiem piegāja viņam no muguras un turēja, tikmēr otrs bija paņēmis no Kundzes auklu un nu cieši pievilka uz savu pusi. Izvairīties vairs nebija kur un viņa pimpis dabūja pirmo šāvienu ar plaukstu. Tam sekoja vēl viens un vēl viens un vēl. Kundze tik smējās un teica, ka lai viņš turot muti labi plati vaļā un esot laba kuce. Pēc pēriena pie viņa mutes atkal tika pielikts loceklis. Šoreiz viņš atvēra muti cik plati vien var un ļāvās, jo nupat dabūtā mācība darīja savu. Kā par brīnumu vīrietis nebeidza viņa mutē, bet teica, lai pasukājot arī draugam. Tad ierunājās Kundze un teica, ka arī grib viņa mēlīti. Viņa apgūlās zemē un pavēlēja viņam laizīt. Viņš noliecās pie Kundzes sulīgās kājstarpes. Kundze viņu aptvēra ar kājām un cieši pievilka sev klāt. Tikai tagad viņš saprata, kādā neapskaužamā situācijā viņš atradās. Viņa dibens bija stalti izsliets pret sauli, kura nu varēja tur iespīdēt. Bet tas nebija uz ilgu laiku, jo aiz muguras atradās divi vīrieši, kurus nupat viņš negribot bija uzbudinājis. Mēģinot tvert gaisu starp Kundzes sulīgajām lūpiņām, viņš sajuta, kādu pieskaramies savam dibena caurumiņam. Viņš sabijās ne pa jokam, jo neko tādu vēl nebija piedzīvojis. Neviens vīrietis viņu vēl nebija ņēmis. No uztraukuma, kauna un bezpalīdzīgā stāvokļa viņš centās izvairīties cik nu spēja. Šajā brīdī Kundze bija beigusi un ierosināja, ka varbūt kuci vajagot nopērt. Abi vīrieši bija vienas prāt un nu viņš dzirdēja kā gaisā kaut kas nošvīkst un sajuta sāpīgu dzēlienu sev uz dibena. Tad vēl viens švīksts un vēl viens un vēl. Kundzei no redzētā bija uznācis vēl viens uzbudinājuma vilnis un viņa iespieda viņa seju stiprāk savā kājstarpē. Žagara švīkstoņu nomainīja vīriešu pirksti, kuri centās ielauzties viņa caurumiņā. Lai gan bija mazliet sāpīgi un sūrstoši, bet šoreiz viņš bija paklausīgāks un ļāvās. Varēja just, ka pirkstus nomaina vīrieša loceklis, kurš ritmiskām kustībām lauzās ar vien dziļāk. No viņa vadiem un kunkstiem Kundze atkal bija beigusi. Viņa pastūma viņu nost no sevis un laimīga baudīja saules starus un skatu, kas norisinājās viņas priekšā. Nu viņš bija nedaudz brīvs no Kundzes tvēriena un mēģināja celties, lai kaut cik atbrīvotos no sava iekarotāja. Bet to neļāva darīt otrs vīrietis, kurš notupās un iespieda viņa galvu sev starp ceļiem teikdams, ka kucēm savi grēki ir jāizpērk un ka viņš arī gribot papriecāties. Kad abi vīrieši bija beiguši, viņam likās, ka ir pagājusi vesela mūžība. Viņš gulēja smiltīs, viņa dibens, loceklis un olas surstēja. No caurumiņa tecēja lipīgi silts šķidrums. Kundze viņam atsēja acis un lika piecelties. Abi vīrieši jau bija prom. Tad Kundze atsēja arī auklu un sāka masēt viņa locekli. Nebija ilgi jāgaida un arī viņš izšāva salūtu. Tad Kundze atsēja viņam rokas un noteica, ka viņš ir viena riktīga kuce un lai ejot uz jūru nomazgāties, jo ja pēc pusstundas nebūšot mašīnā, tad lai atkal vainojot pats sevi 1306 0 1 pirms mēneša 4.3/5 - (10 Kopā balsis)
- BDSM
Kursabiera mamma 10 Nomazgājos dušā un devos laukā uz terasi. Sākumā iedomājos, ka kāds kaimiņš mani varētu redzēt te tādu pliku, bet tad prātā ienāca citas domas. Domāju kā es tagad iešu uz darbu zinot to, ka direktore par mani zin šādas lietas. Pat nepamanīju, ka esmu jau ārā. Man par pārsteigumu neviena kaimiņu māja tuvumā nebija. Apkārt auga priedes un kaut kur varēja dzirdēt jūru šalcam. Sēdēju un domāju, kas būs tālāk. Pēc kāda brīža viņi visi iznāca ārā. Visi bija tērpušies peldkostīmos un runāja, ka vajadzētu iet uz jūru pasauļoties. Viņi vēl kārtoja somas, kurās bija pledi un dzērieni. Sēdēju terases galā un cerēju, ka viņi būs par mani aizmirsuši,bet kas tev deva. Kundzes draudzene, kura tobrīd bija man vistuvāk uzsauca man - Kuce, paņem somas un ejam! Nedaudz apmulsis paskatījos uz Kundzi. Kas ir? - viņa prasīja. Atbildēju, ka esmu pilnīgi kails, lai ietu uz jūru un ja nu tur ir vēl cilvēki. Man vienalga, ņem somas un ejam! - viņa stingri pateica. Skatiens ar kādu viņa paskatījās lika saprast, ka labāk nevajadzēja neko teikt. Paņēmu somas un gāju līdz. Līdz jūrai nebija tālu, vienīgi skudras un sabirušās skujas ejot caur kāpu nedaudz traucēja. Pludmale bija diezgan akmeņaina un tuvumā nemanīju nevienu cilvēku. Bet tas bija maldīgi, vērīgi ieskatoties tomēr varēja, šur tur starp lielajiem akmeņiem, redzēt pa kādam sauļotājam. Šī dīvainā situācija, ka vienīgais šeit esmu pilnīgi kails, nez kāpēc izraisīja manī uzbudinājumu. To redzot Kundzes draudzene skaļi nosmējās, ka kārtīgai kucei vienmēr esot jābūt nogribējušai. Uz ko namamāte tūlīt skaļi noteica, ka lai kuce darot ko un kā gribot, bet lai dienas atlikušo daļu būtu pimpis gaisā. Pie sevis nodomāju, ka tas taču nav iespējams, bet Kundzes skatiens bija tik stingrs, ka nolēmu darīt visu iespējamo. Labi, ka nekur vairs tālu nebija jāiet. Viņi pavēlēja, lai izklājot pledus, kamēr paši devās uz jūru peldēt. Pledi bija pieci un sapratu, ka man nepienākas. Apsēdos turpat smiltīs un gaidīju viņus atpakaļ. Tā kā baidījos nedaudz no Kundzes dusmām, tad centos izpildīt uzdevumu, ik pa laikam sev nejauši pieskaroties. Viņi atgriezās no peldes un laiski atlaidās uz plediem. Visi gribēja kādu atspirdzinošu dzērienu un es pēc viņu pavēles, tos salēju un pasniedzu. Pasniedzot dzērienu namamātei, viņa izdomāja, ka būtu labi mani atkal pazemot. Viņa ar ironiju teica - Pimpis gan tev, kuce, varēja būt lielāks, bet laikam jau tāpēc tu esi kuce! Visi protams smējās un sāka izteikt dažādas idejas, kā kucei padarīt to mantu lielāku,kaut gan man pašam vienmēr bija licies, ka ir normāla vidējā latvieša izmērs. Un tad nāca Kundzes draudzenes ideja - Kad aiziesim atpakaļ, tad nomērisim tev to pimpi un cik pietrūks centimetru no divdesmit, tik reizes dabūsi no katra pa to pimpi. Varēja redzēt kā viņai mirdz acis un būtu gatava jau tagad to darīt. Atlikusī dienas daļa pagāja diezgan mierīgi, neskaitot to, ka viņi lika man sauļoties dažādās pozās. Kā Kundze teica - Vajag arī pasauļot tās vietas, kur saule katru dienu neiespīd! Tuvojās vēla pēcpusdiena un bija laiks doties atpakaļ uz māju. Viņi piecēlās un aizgāja. Savācu mantas un negribīgi devos uz māju. Zinot to, kas mani atkal sagaida, gribējās mukt prom. Bet tad man nebūtu ne dzīvesvietas, ne darba, vēl tā parādzīme Kundzei. Un kur tad lai tāds pliks eju? To visu pārdomājot atkal pārņēma spēcīgs uzbudinājums, jo pats taču to arī biju vēlējies. Biju pienācis pie durvīm un tāds ar stobru gaisā devos iekšā. Visi sēdēja pie galda un ieturēja launagu. Kur tu tik ilgi, kuce? Es jau vairs nevaru sagaidīt! - teica Kundzes draudzene nākdama man pretī. Viņa pavēlēja, lai noguļos uz grīdas un turu muti plati vaļā. Pavilkusi peldkostīma biksītes uz leju, viņa notupās man uz sejas un baudīja mirkli. Kad viņa bija beigusi, tad dzirdēju kādu sākām, ka varbūt kuci vajadzētu pabarot. Uz ko Kundze atbildēja, ka šodien kucei esot diēta un neko vairāk kā zelta strūkliņa kucei nepienākoties. Visi protams atkal nosmējās. Tad ierunājās namamāte, kura teica, vajadzētu taču to kuci nomērīt. Viņa lika, lai pieceļos un pieeju pie viņas. Rokās viņai bija plastmasa lineāls. Pavirši pielikusi lineālu, viņa iesaucās - Četrapadsmit! Biju domājis, ka ja kārtīgi pieliktu lineālu, tad varētu dabūt vēl kādu centimetru klāt, bet viņa nepiekāpās un pastāvēja pie sava. Tātad katram pienākas seši sitieni pa kuces pimpi! - priecīgi izsaucās Kundzes draudzene. Likās, ka viņa jau būtu gatava sākt tūlīt, bet Kundze pavēlēja, lai aizeju pēc kakla siksnas ar kuru var sasprādzēt rokas uz muguras. Gāju pēc siksnas un atcerējos vakardienu. Nezināju vai spēšu izturēt. Galvā griezās tik daudz domu, ka biju kā transā. Pat nemanīju kā tiek sasprādzētas rokas un aizsietas acis. Nemanīju arī to kā Kundze nosien man olas un piesien pie kāpņu margas. Realitātē mani atgrieza pirmais sitiens. Skaļi ievaidējos, bet tūlīt saņēmu aizrādījumu no namamātes - Klusē kuce! Sakodu zobus un cietos. Laikam jau sita ar to pašu lineālu. Ik pa laikam mēģināju izvairīties, bet sanāca tāda neliela raustīšanās, cik nu atļāva aukla ar kuru biju piesiets. Apkārt skanēja smiekli un sitēji ik pa laikam viens otru kaitināja, ka žēlojot kuci. Bet man likās, ka nespēšu to vairs izturēt un esmu tur apdedzināts. Mans sods bija aptuveni pusē, kad nespēju vairs noturēt asaras un šņukstus. Tas protams manus audzinātājus vēl vairāk uzkurināja un nezinu vai viņi arī nenošmauca skaitu,jo līdz šim viņi skaļi skaitīja līdzi, bet redzot manas asaras un šņukstus, viņi skaitīšanas vietā sāka draudēt, ko vēl ar tādu gaudulīgu kuci varētu darīt. Bija pienācis pēdējais sitiens un viņi atgriezās pie galda, kamēr es paliku piesiets pie margas. Man bija pazudusi laika sajūta no nupat piedzīvotā. Nezinu cik ilgi jau stāvēju piesiets. Vienīgais par ko varēju padomāt bija tas, cik ļoti sūrstēja loceklis,bet tai pat laikā uzbudinājums bija ņēmies spēkā un mans loceklis stalti stāvēja. Attapos vien tad, kad namamāte bija pienākusi man klāt un teica - Žēl, ka nenofilmēju to visu. Būtu ko parādīt kolēģiem, lai viņi zina kāpēc tu būsi arī mans šoferis. Pa to laiku bija pienākusi arī Kundze un teica, ka esot laiks doties mājās. 1584 0 1 pirms mēneša 4.6/5 - (13 Kopā balsis)
- BDSM
Kursabiedra mamma 9 Kundze ieveda mani istabā. Pieklājīgi pateicu - Labdien! Jo negribēju izpelnīties viņu nelabvēlību jau no pirmās minūtes. Bet atbildes vietā sajutu vairākas rokas sevi aptaustām. Protams, ka mans loceklis negribot saslējās un pacēla svārciņus uz augšu. Šitā kuce laikam ilgi nav dabūjusi? - teica namatēvs. Un tā bija taisnība, jo Kundze vairāk nekā divas nedēļas mani bija kaitinājusi, bet nebija ļāvusi beigt. Tūlīt pieslēdzās Kundzes draudzene, kura paņēma cieši rokās manu jau tā jūtīgo locekli un visiem izstāstīja, ko vakar esot dabūjis gan. Tika atrādīts mans loceklis un man bija tik liels kauns, bet nebija jau kur likties. Visi nosmējās. Kundze ar draudzeni un vīru izgāja uzsmēķēt, namatēvs teica, ka iešot apskatīt pirti. Sākumā nevarēju saprast vai esmu viens atstāts, bet tad ierunājās namamāte. Ceru, ka labi sūkāsi, ja gribi vēl pie manis strādāt? - viņa saldā balsī teica. Un tad viņa turpināja teikdama, ka viņas uzņēmumā pat sienām ir ausis un viņa zinot, ko es par viņu esmu teicis. Šādu pavērsienu es nebiju gaidījis. Tā bija direktore. Gribējās būt kaut kur tālu prom, nevis te ar pliku dibenu un locekli gaisā būt viņas priekšā. Laikam jau domās biju tālu prom, jo viņa ar spēcīgu sitienu pa manu jau tā jūtīgo locekli, atgrieza mani realitātē. Tu neatbildēji uz jautājumu! - viņa tādā pašā maigā balstiņā turpināja. Jā Kundze! - atbildēju. Nu re cik ātri no kuces esmu kļuvusi par Kundzi. - viņa smaidot teica un atsēja man acis. Man patiešām bija liels kauns, ka stāvu te tāds viņas priekšā. Gaidīju, kas sekos tālāk, jo zinot direktori, viņa nekad neko nedarīja tāpat. Un kur nu vēl šī laipnība. Viņa bija ģērbusies īsā kleitiņā un augstpapēžu kurpēs. Pēkšņi viņa pacēla nedaudz kleitu un novilka savas stringbiksītes. Domāju, ka viņa gribēs, lai viņu pirmo aplaimoju, bet kļūdījos. Viņa uzvilka savas biksītes man un noteica, ka tas tev kuce veiksmei, jo tā man šodien noderēšot. Un vēl es esot pirmais, kuram no darba būs izdevies ielīst viņas biksītēs. Tā kā proti novērtēt, cik esmu laba.-viņa teica sienot man ciet acis. Istabā atgriezās Kundze ar draudzeni un vīru. Arī namatēvs bija atpakaļ un teica, ka pirts esot gatava. Pēkšņi Kundzes draudzene iesaucās - kuce tikusi pie stringiem! Nu visi ņēmās apskatīt un novērtēt, tad namamāte teica, ka būtu labi, ja kuce turpmāk vilktu tikai šādas biksītes, bet vislabāk jau būtu, ja tikai šīs, ko nupat viņa esot uzdāvinājusi viņam. Un tad viņa visiem izstāstīja, ka kuce pie viņas strādā. Un pastāstīja arī par to ko biju teicis par viņu. Tā vairs nebija saldā balstiņa un nu varēja atpazīt direktori. Labi! - runātājs bija namatēvs - aicinu visus uz pirti, bet tā nekaunīgā kuce, lai gaida mūs tepat! Nezinu cik bija pagājis laiks, bet dzirdēju kā atveras durvis un kāds nāk. Tā bija Kundze, kura teica, ka esot laiks pievienoties pārējiem. Tiku ievests pirts ģērbtuvē, kura vairāk līdzinājās tādai kā atpūtas istabai ar ādas dīvāniem. Visi kaut ko runāja un saskandinot glāzes smējās. Sākumā bija sajūta, ka man neviens uzmanību nepievērš. No uztraukuma sirds dauzījās kā negudra, bet tai pat laikā izjutu arī uzbudinājumu. Kundze mani kaut kur pieveda. Pavēlēja notupties uz ceļiem un noliekties uz priekšu. Sapratu, ka visi ir tikko iznākuši no pirts un vēlas izklaidi. Kāda roka iespieda manu galvu gludi skūtā kājstarpē. Laizi kuce! - teica namamāte. Tā bija tik dīvaina sajūta laizīt direktores pežiņu. To varēja viegli atšķirt, jo Kundzes un viņas draudzenes pežiņas pazinu labi pat ar ciet acīm. Kāda roka manu galvu spieda arvien stiprāk un stiprāk namamātes kājstarpē. Bija diezgan grūti elpot. Nezinu kā un no kurienes, bet pa retam izdevās ievilkt gaisu. Biju tik aizņemts ar to, ka nepamanīju kā man tika novilktas biksītes. Sajutu vienīgi to, ka kaut kas mēģina ielauzties manā dibena caurumiņā. Instinktīvi mēģināju izvairīties, bet tūlīt dabūju spēcīgu sitienu ar plaukstu pa dibenu, kā arī tiku vēl stiprāk iespiests gludi skūtajā pežiņā. Nu gan bija vienalga, kas notiek ar manu dibentiņu, ka tikai varētu ievilkt elpu. Pēkšņi mana galva tika palaista vaļā un namamāte piecēlās no dīvāna. Šajā brīdī mans dibena caurumiņš jau bija iekarots. Dzirdēju kā namamāte kādam saka - Izdrāz to kuci, tā lai sāk gaudot! Visi pasmējās un viņas vietu uz dīvāna ieņēma kāds cits. Domāju, ka atkal tikšu iespiests kādā kājstarpē, bet kļūdījos. Manā priekšā bija apsēdies Kundzes draudzenes vīrs. Viņš atlieca manu galvu nedaudz atpakaļ un es dabūju pamatīgu pļauku. Tas par to, ka esi aizvainojis namamāti. - viņš teica - Un tagad, kuce, es tev mācīšu sūkāt! Apkārt varēja dzirdēt ķiķināšanu un viņš bez ceremonijām iespieda savu locekli man mutē. Tas bija tik negaidīti dziļi, ka viņa locekļa gals iespiedās man rīklē. Sāku nedaudz rīstīties un viņš palaida mani nedaudz vaļā, bet tas nebija uz ilgu laiku. Pilnu muti, siekalām tekot un rīstoties jutu, ka mans dibena caurumiņš tiek atbrīvots. Namatēvs smējās un sāka ar plaukstu sist man pa dibena vaigiem. Viņš teica, ka kārtīgai kucei vajagot pimpi dirsā un kavienu. Visi protams atkal smējās, bet man smiekli gan nenāca. Dibena vaigi un caurumiņš surstēja kā apdedzināti, vēl kādas rokas spieda manas olas un masēja locekli. Un pēkšņi karsts un ne visai garšīgs šķidrums piepildīja manu muti. Tādu vēl nebiju baudījis. Tiku atgrūsts nost. Apgūlos uz grīdas un gaidīju, kas būs tālāk. Kāda roka saspieda man olas un jautāja. Tā bija Kundzes draudzene, kura gribēja zināt vai man garšojot sperma. Atbildēju, ka ne visai. Nu tad vajadzēs noskalot! - viņa smiedamās notupās man uz sejas un pavēlēja atvērt muti. Un neaizmirsti, ja kas nolīs uz grīdas, tad dabūsi to salaizīt! - viņa vēl noteica un pie pēdējā vārda viņas zelta strūkliņa jau pildīja manu muti. Kad strūkliņa beidzās, tad ar mēli vēl notrausu pēdējos pilienus no viņas pežiņas. To visu redzot arī namamāte gribēja izmantot izdevību, jo nekad vēl tā neesot darījusi. Viņas strūkliņa bija daudz straujāka un nāca ar tādu skaļi šņācošu skaņu. Knapi paspēju to savākt. Arī viņai ar mēlīti sakopu pežiņu. Smieklu un glāžu šķindoņu pavadībā visi bija gatavi atkal doties uz pirti. Man tika atsietas rokas un acis. Un Kundze pavēlēja, lai es tiekot vaļā no visa, kas man šobrīd mugurā, tad ieejot dušā un pēc tam, lai gaidu viņu laukā uz terases. 1108 0 1 pirms mēneša 4.5/5 - (16 Kopā balsis)
- BDSM
Kursabiedra mamma 8 Sēdēju uz lodžijas un gaidīju, kad Kundze beidzot dosies prom, bet tas notika diezgan ātri. Viņa iznāca uz lodžijas, nolika uz galdiņa dildo un smiedamās teica, ka man esot visa nakts priekšā, lai patrenētos rītdienai un varbūt, ka tad nebūšot tik sāpīgi. Un vēl - viņa turpināja - rīt desmitos tev būsim pakaļ. Tavā istabā es atstāju apģērbu, kas Tev rīt būs jāvelk un neaizmirsti sevi savest kārtībā, tā lai viss būtu gluds un tīrs. Viņa jau pagriezās lai dotos, bet tad smaidīdama atgriezās un teica, ka tomēr būtu labi, ja es viņus rīt sagaidītu četrrāpus ar šo mantiņu caurumiņā un viņi paši mani apģērbšot. Viņa vēlreiz nosmējās un bija prom. Tiklīdz Kundze bija prom steidzos izdarīt to ko jau sen gribēju. Beidzot tiku uz tualeti. Tad paņēmu pelmeņu paku no saldētavas un beidzot sāku dzesēt vietu, kuru Kundzei tik ļoti patika sodīt, bet kā par brīnumu arī mani pašu tas uzbudināja. Sēdēju atkal uz lodžijas un domāju, kas Kundzei bija uznācis. Laikam jau apetīte rodas ēdot - nodomāju. Tad neviļus paskatījos uz dildo, tas bija kādus divdesmit centimetrus garš un mazliet resnāks kā mans loceklis. Nu jau kādu stundu biju sēdējis ar pelmeņu paku un lielākā daļa soda pēdu bija pazudušas. Bija palicis neliels apsārtums. Vēlreiz paskatījies uz dildo devos uz istabu apskatīties Kundzes sagatavotās mantas rītdienai. Tas bija briesmīgi. Tur bija atstātas melnas garās mežģīņu zeķes, īsi plandoši mini svārciņi, krūšturis ar polsterējumu, parūka, topiņš un kaklasiksna, kurai bija turpinājums, lai uz muguras varētu piesprādzēt rokas. Skaidrs, kāpēc Kundze atstāja to mantiņu, jo rīt mani vedīs kā tādu mauku ciemos. Nu ko, tad jau jāiet būs vien sevi sapucēt. Arī vannas istabā, kundze, bija atstājusi pārsteigumu - lubrikantu un klizmas baloniņu. Sapulcēties nemaz nebija tik viegli. Mans loceklis bija vēl diezgan jūtīgs. Arī baloniņu vēl nekad nebiju lietojis. Pabeidzis visas procedūras devos uz lodžiju uzpīpēt. Sēdēju un skatījos uz Kundzes atstāto rotaļlietu. Neviļus pieķēru sevi pie domas, ka mani tas viss uzbudina, jo kā gan citādi mans loceklis būtu stalti stāvējis pretī Kundzes sodam. To atceroties arī tagad viņš saslējās. Kuce, kas kuce! - pie sevis nodomāju un paņēmis dildo gāju uz istabu. Šorīt piecēlos ap astoņiem. Ne tikai loceklis bija jūtīgs, bet arī dibena caurumiņš, jo vakar centos cik spēju. Sākums nemaz nebija tik viegls. Likās, ka nemūžam viņu nedabūšu tur iekšā, bet neatlaidība darīja savu. Pulkstenis jau rādīja pusdesmit. Tā kā kafiju jau biju padzēris un arī sakopies, tad steidzos izpildīt Kundzes uzdevumu - sagaidīt viņu četrrāpus ar dildo caurumiņā. Šorīt tas izdevās daudz vieglāk, kaut arī caurumiņš nedaudz sūrstēja un bija diezgan jūtīgs. Nezinu cik ilgi jau tā stāvēju, bet pulksteni skatīties negāju, jo bija tik pamatīga pilnuma sajūta, ka baidījos pakustēties. Beidzot dzirdēju, ka tiek slēgtas vaļā durvis. Mani reizē pārņēma neliels uztraukums un uzbudinājums reizē,bet ilgi nebija laika tam ļauties, jo izdzirdēju Kundzes draudzenes smieklus. Viņi visi trīs apskatījuši mani pavēlēja uzvārīt kafiju un iznest viņiem uz lodžijas. Diezgan neveikli piecēlos un ar visu mantiņu gāju uz virtuvi. Iznesu viņiem kafiju. Dzirdēju kā Kundze viņiem stāsta par to kā vakar kuce dabūjusi pērienu. Viņi protams gribēja redzēt manu locekli un pavēlēja pienākt tuvāk. Noliku paplāti uz galdiņa un ļāvu viņiem sevi apskatīt. Nav nemaz tik traki, knapi sārts, - teica Kundzes draudzene. Tad viņi pavēlēja, lai izņemu dildo un ejot ģērbties. Iegāju istabā un uzvilku visas Kundzes atstātas mantas. Šorīt vēl klāt bija parādījušās mana izmēra sieviešu kurpes ar zemu papēdi un saules brilles. Visu apģērbis izgāju uz lodžijas. Nebiju gaidījis tādas ovācijas. Viņi smējās lika lai pagrozos viņu priekšā. Tu tikai esi uzmanīgs, ja tev sacelsies, tad zem svārkiem viss būs redzams. - teica Kundze. Svārki pa tiešām bija ļoti īsi un knapi piesedza manas intīmās vietas. Kaut gan man likās, ka nepiesedz vispār. Bija laiks doties. Labi, ka pa ceļam uz mašīnu nesatiku nevienu pazīstamu kaimiņu. Tas bija kādas nepilnas stundas brauciens un mēs bijām klāt. Kundze man sasprādzēja rokas uz muguras un paši devās iekšā mājā atstājot mani sēžam mašīnā. Bija pagājusi kāda pusstunda līdz durvīs parādījās Kundze, kura nāca man pakaļ. Visu šo pēdējo pusstundu sirds dauzījās kā negudra no neziņas un uztraukuma. Viņa atvēra durvis un pavēlēja man izkāpt. Tad viņa aizsēja man acis un teica, ka esot laiks iepazīties ar namatēvu un namamāti 1007 1 1 pirms mēneša 1.1/5 - (45 Kopā balsis)
- BDSM
Kursabiedra mamma 7 Nu jau kādu mēnesi biju kuce. Dienas pagāja stipri līdzīgi viena otrai. Darbs - mājas, darbs - mājas. Tikai šonedēļ kaut kā darbā biju pielaidis kļūdu atskaitēs, par ko dabūju rājienu no direktores. Viņa bija ap gadiem trīsdesmit pieci un viņai patika pazemot un apsaukāt darbiniekus. Un šī arī nebija tā reize, kad viņa to nedarītu. Nosaukusi mani par stulbeni un idiotu, viņa izdzina mani no sava kabineta. Promejot dzirdēju, ka atvilkšot no algas. Izgāju uzpīpēt. Laukā jau pīpēja daži kolēģi, kuri prasīja, kā man gāja. Biju nedaudz dusmīgs un teicu, ka viņa ir kuce, kura laikam labi kādam atsukājusi pimpi, ka tikusi te par direktori. Visi skaļi pasmējās un atgriezās pie darba. Bija pienācis piektdienas vakars. Staigāju pa māju kā jau kucei pienākas. Šī mēneša laikā tā biju pieradis pie sava kailuma Kundzes un viņas draugu priekšā, ka tad kad viņa paziņoja, lai viesistabā uz mazā galdiņa uzlieku divas vīna glāzes un kafijas tasītes, vairs neizjutu tik lielu uztraukumu un kaunu. Pēc neilga brīža bija klāt arī viņas draudzene. Salēju viņām vīnu un atnesu no virtuves kafiju. Tad notupos uz ceļiem un skatoties grīdā gaidīju tālākos norādījumus. Viņas sarunājās tā it kā es tur nemaz nebūtu. Kundzes draudzene stāstīja par kādu pasākumu Saulkrastos, kurā viņa ar vīru pagājušajās brīvdienās bijuši. Viņi esot bijuši pie vīra jaunā sadarbības partnera, kuram piederot vairākas firmas un vīrs būs viņa jurists. Vakaru esot pavadījuši četratā - viņš ar savu piecpadsmit gadus jaunāku sievu un viņi abi. Tad vakara gaitā namatēvs esot ierosinājis visiem doties uz pirti. Sākumā viņi esot teikuši, ka nav tam gatavojušies, bet tad esot bijis neērti atteikt, jo šī esot iespēja vīram labi nopelnīt. Pirtī saruna esot ievirzījusies par seksu ar partneru maiņu, kam viņi arī piekrituši. Tad viņa turpināja savu stāstu un teica, ka namatēvs kā traks esot gribējis iekarot viņas dibena caurumiņu, jo sieva to nedodot. Arī viņa neesot ļāvusi. Bet tad viņa esot izstāstījusi, ka draudzenei ir vīriešu kārtas kuce, kuru var ņemt dibenā. Viņš protams par to bija ieinteresēts, jo vīrieti vēl nekad neesot ņēmis priekšā,bet kādu laiku jau esot vēlme kaut ko tādu pamēģināt. Tikai mazliet esot uztraucies vai tas džeks gribēs. Jo viņi kādu laiku atpakaļ bija uzaicinājuši ciemos sievietei, kura esot ļāvusi sevi sasiet un viņš pie tādas izdevības neesot atturējies viņu izdrāzt ānusiņā, kaut gan viņa esot raudājusi un lūgusies, lai to nedarot,bet tieši tas viņu esot uzbudinājis vēl vairāk. Viņš viņu esot aicinājis atkal ciemos, bet viņa esot atteikusi. Un tad Kundzes draudzene esot izstāstījusi par līgumu un par to, ka šobrīd tas nav nekāds džeks, bet kuce, kuru var sodīt un likt tam darīt visu ko vēlas. Stāsta nobeigumā Kundzes draudzene teica, ka uz šīm brīvdienām viņš mūs visus aicinot ciemos. Kundze atbildēja, ka kāpēc ne. Jo tāpat citu plānu nav un varētu būt interesanti. Tad viņas laikam paskatījās uz mani, un iesaucās - kucei laikam tas patīk? Jo klausoties Kundzes draudzenes stāstu mans loceklis nodevīgi bija saslējies. Mēģināju samelot, ka loti gribu uz tualeti pa mazo un tāpēc tā noticis. Tad Kundzes draudzene mani pasauca pie sevis un teica, ka labi ka es esot viņai par to atgādinajis, jo viņa arī gribot pačurāt, bet negribot nekur iet. Vai busi tik labs un izpalīdzēsi dāmai? - viņa ironiski jautāja. Jā Kundze! - negribīgi atbildēju, jo zināju, ka viņa nepalaidīs garām iespēju mani pazemot. Tad viņa lika, lai novelku viņas biksītes un noguļos uz grīdas. Viņa notupās man virs sejas un es knapi paspēju atvērt muti, kad viņas strukliņa bija palaista. Uzcītīgi izpildījis uzdevumu ar mēlīti sakopu viņas kaunuma lūpiņas. Viņa piecēlās un neko neteikdama izgāja ar Kundzi uz lodžijas. Gulēju uz grīdas un gaidīju, kas būs tālāk. Viņas ienāca atpakaļ un es dzirdēju, ka viņas runā par laiku cikos rīt izbrauksim. Tad Kundzes draudzene devās prom. Kundze atgriezās istabā un nevienu vārdu nesakot savilka svārkus uz augšu un arī uztupās man uz sejas. Pēkšņi pamanīju viņas zelta strukliņu labi, ka paspēju to saķert. Strukliņa beidzās un sāku kopt Kundzes pežiņu. Kundzei tas tā patika, ka viņa pavēlēja man laizīt kārtīgi, jo viņa gribot izbaudīt laimīgas beigas. Centos cik spēju, bet Kundzes laimīgās beigas kaut kur kavējās. Viņa palika nedaudz dusmīga un sāka man draudēt ko rītā ar mani darīšot ja viņa tūlīt nedabūšot beigt. Labi, ka tomēr tās laimīgās beigas pienāca, jo mana mēle jau bija palikusi stīva un mute bija pilna ar Kundzes kuplā kūša spalvām. Kundze piecēlās no manas sejas un apsēdās dīvānā. Šajā brīdī notupos blakus Kundzei un jautāju, ka varbūt tomēr mēs varētu nebraukt uz tiem Saulkrastiem? Viņa izsmējīgi pajautāja, vai es esot nobijies. Atbildēju, ka mazliet esmu, jo pēc brīvdienām pie draudzenes, tas bija diezgan sāpīgi, kad viņas vīrs mani... un nezinu vai spēšu izturēt. Kādu brīdi izbaudījusi mirkli viņa pavēlēja, lai novācot traukus no galdiņa, nomazgājot un tūlīt esot atpakaļ pie viņas. Mazgājot traukus, sapratu, ka pa tiešām gribu uz tualeti, jo ūdens tecēšana un tā skaņa vēl vairāk pastiprināja manu vēlmi. Tādēļ ātri steidzos pie Kundzes,lai pajautātu atļauju doties uz tualeti. Domāju, ka viņa mani tūlīt atlaidīs, jo tikko biju viņu iepriecinājis. Bet nē. Viņa pavēlēja, lai nostājos pie sienas. Sākumā īsti nesapratu, ko viņa grib, jo viņa pienāca man klāt un sāka uzbudināt locekli. Tas nebija ilgi jādara - daži Kundzes pieskārieni un bija gaisā. Tad viņa teica, ka es laikam esot aizmirsis, ka kucēm nav iespēja izvēlēties un iebilst, tādēļ es esot pelnījis sodu ar desmit sitieniem pa kuces pimpi, bet ja es mēģināšu izvairīties vai dzirdēšot kādu skaņu no manis, tad sākšot visu no jauna. Vēl viņa pavēlēja, lai salieku rokas aiz muguras un skatos griestos, un tajā brīdī sajutu pirmo sitienu. Sakodu zobus un centos nekustēties. Gribēju, lai tas ātrāk beidzas. Bija pienācis astotais sitiens, bet šis bija tik sāpīgs, ka knapi noturējos. Sapratu, ka šoreiz dabūju ar ko vairāk nekā plaukstu. Atskanēja gaisā švīksts un dabūju devīto sitienu. Tas bija tik sāpīgs, ka iekodos lūpā un man pat izsprāga asara. Domāju - labi, ka neapčurājos. Dzirdēju nākošo švīkstu, bet šoreiz nedomājot un negribot paskatījos uz leju un redzēju Kundzes rokās ādas siksnu, tādēļ parāvos sāņus. Kundze iesmējās un teica, ka būs jāsāk viss no sākuma, bet ja jau es tik ļoti gribot kaut ko izvēlēties, tad viņa varot mani sasiet, tā lai nevaru izvairīties. Atbildēju, ka tā laikam būtu labāk, jo ļoti gribējās, lai tas ātrāk beidzas. Viņa sasēja man rokas uz muguras un pieveda pie centrālapkures caurulēm, kuras šajā mājā vēl bija metāla un gāja no stāva uz stāvu. Stāvēju un domāju, kā Kundze ar tik mazu auklas gabaliņu grib mani piesiet pie šīm caurulēm. Bet tūlīt bija atbilde. Viņa cieši apsēja auklu ap manām olām un izvilkusi auklas galu starp manām kājām cieši pievilka pie caurules. Tad viņa pagriezās un izgāja no istabas. Mēģināju pakustēties, bet tas bija bezcerīgi. Pēc kāda brīža atgriezās Kundze. Rokās viņai bija lakatiņš un koka lāpstiņa, kuru izmanto ēdiena gatavošanai. Viņa aizsēja man acis un teica, ka tagad tikšot uzklausītas arī manas vēlmes, jo gribot, lai pirms katra sitiena es lūdzot, ka tieku sodīts un ja es te apčurāšoties, tad pašam ar mēli būs jāsakopj grīda. Dziļi ievilku elpu, lai saņemtos, jo loceklis jau surstēja no siksnas nebija tik viegli pateikt vārdus - Kundze, lūdzu sodiet mani! Sajutu pirmo sitienu un iekunkstējos. Vaidēt varēsi rīt! - viņa izsmējīgi noteica. Saņēmos un lūdzu, lai soda un tūlīt atkal dabūju dedzinošu sitienu pa pašu galiņu. Sāku nedaudz elsot un ar rokām iekrampējos caurulē. Nu kuce lūgsi, vai man pieskaitīt vēl kādu reizi?! - viņa smējās par mani. Ar katru reizi bija arvien grūtāk un grūtāk lūgt, lai mani soda, bet nu jau bija pienācis desmitais sitiens. Šņukstēdams lūdzu Kundzi sodīt mani un dabūju atkal. Cik ļoti būtu gribējies izvairīties, bet arī šoreiz mazais auklas gabaliņš turēja mani cieši un nevarēju pakustēties ne par centimetru. Manus šņukstus pārtrauca Kundze teikdama, ka tagad es saņemšot dāvanu no viņas un tās būšot vēl trīs reizes par to, ka esot ieturējis pārāk lielas pauzes un tagad man nebūšot jālūdz. Nepaspēju pat kārtīgi ievilkt elpu, kad trīs sitieni sekoja kā no ložmetēja. Ceru, ka saproti, ka man tu esi tikai kuce un par savām vēlmēm ir jāatbild? - viņa uzsvērti teica. Nesagaidijusi manu atbildi viņa atsēja man acis un lika, lai nupat izmantoto koka lāpstiņu turu starp zobiem. Šonakt es mājās nebūšu. - viņa siedama vaļā auklu teica - Tā kā līdz rītam būsi mājās viens. Un neaizmirsti pielikt ledu. Tad viņa atsēja manas rokas un pavēlēja palikt uz lodžijas, līdz viņa būs devusies prom. 780 0 1 pirms mēneša 1.8/5 - (27 Kopā balsis)
- BDSM
Kursabiedra mamma 6 Pieklājīgi pieklauvēju pie durvīm un gaidīju. Durvis atvēra Kundzes draudzene. Viņa paskatījās uz mani un jautāja vai es kaut ko gribot. Atbildēju, ka jā. Tad viņa aicināja mani tālāk un lai es izstāstu, kāpēc esot atnācis un ko gribot. Māju jau biju redzējis pa dienu, tā nebija pārāk liela. Tajā bija viena guļamistaba, virtuve, vannasistaba kopā ar tualeti un viesistaba ar kamīnu, kurā šobrīd viņi sēdēja un dzēra vīnu. No viesistabas varēja iziet uz terasi pa kuru es šobrīd biju ienācis. Viņi man piedāvāja apsēsties un iedzert, kādu dzērienu. Uz galdiņa, starp kamīnu un stūra dīvānu, stāvēja dzērieni un dažādi našķi. Pēkšņi sajutos dīvaini. Tikko viņi mani bija izmantojuši un audzinājuši, bet nu uzvedās it kā nekas nebūtu noticis. Vienīgā atšķirība bija tā, ka viņi bija apģērbti, bet es joprojām kails. Kaut gan nu viņu priekšā manas kauna sajūtas jau bija pazudušas. Sēdēju un domāju, kas būs tālāk, līdz izdzirdēju Kundzes balsi, kura lika, lai eju nomazgāties. Atgriezu ūdeni un iekāpu duškabīnē. Ūdens patīkami tecēja pa visu ķermeni,ka varēja uz brīdi aizmirsties, bet tad neapzināti sodīju pats sevi, jo dušas želeja, kas nonāca uz locekļa, dibena un caurumiņa ātri atgrieza mani realitātē. Pagriezu mazliet vēsāku ūdeni, bet tad izdzirdēju sev aiz muguras Kundzes draudzenes balsi. Nu, kuce, tu vēl te ilgi? - viņa teica Viņa pavēlēja man pagriezties pret viņu un nomesties uz ceļiem. Tad piebilda, ka parādīšot kā jāmazgā ir kuce. Novilkusi savu garo blūzi viņa kaila iekāpa duškabīnē un sāka mani mazgāt ar savu zelta lietus strukliņu. Varēja just kā viņa uzbudinās no varas un iespējas. Tagad redzēju arī Kundzes draudzenes pežiņu, tai bija gludi noskūtas lūpiņas, tikai bija atstāta maza svītriņa virzienā uz nabu. Beigusi mani mazgāt viņa pagriezās un nedaudz pieliecās. Gribu, kuce, lai mani apmierini - viņa pavēlēja - bet šoreiz un arī turpmāk tu bez atļaujas nedrīkstēsi beigt! Skats ko redzēju, viņas puspavērtie dibena vaigi un slapjā pežiņa, lika manam loceklim atkal saslieties. Pieliecos tuvāk, lai varētu ar mēlīti nogaršot viņas lūpiņas, bet tā vietā viņa papleta savus dibena vaigus un izsmējīgi noteica, ka ja jau kuce pa priekšu gribot viņu nomazgāt, tad lai sākot ar dupša caurumiņu. Nevarēju uzreiz saņemties, lai pieskartos ar mēli viņas dibena caurumiņam. Bet viņa tūlīt parādīja, kurš te ir noteicējs. Viņa lika man piecelties un ar vienu roku paņēmusi mani aiz olām, bet ar otru sāka sist pa locekli. Viņas acis kvēloja. Varēja just kā viņa izbauda savu pārākumu. Tagad sapratu, ka viņa ir tā, kurai no visas trijotnes visvairāk patīk kādam nodarīt pāri. Tad viņa atkal pagriezās, nedaudz pieliecās un pavēra savus dibena vaigus. Laizi kuce! - viņa pavēlēja. Nedomājot notupos un sāku pildīt savu uzdevumu. Viņa ik pa laikam iekunkstējās līdz vienā brīdī pavēlēja, ka gribot sajust kuces pimpi sevī. Piecēlos un iegāju viņas pežinā. Viņa ik pa laikam lika man kāpināt tempu, bet grūtākais bija tas, ka man nebija ļauts beigt un tādēļ, kad man tuvojās sprādziens, mēģināju piebremzēt uz ko viņa nemaz nebija mierā. Kādu laiku tā nomocījusi mani viņa beidzot bija apmierināta. Ejot ārā no vannasistabas viņa pat nepaskatijusies uz mani noteica, ka, lai mazgājos ātri, jo pēc minūtes man esot jābūt istabā un nedrīkstot nevienam teikt, kas tikko šeit noticis , ja nebūšot, tad es jau zinot pa kurieni viņai patīkot mani pērt. Ātri vēlreiz noskalojos un devos uz istabu. Viņi visi trīs sēdēja un malkoja vīnu, bet ieraugot mani Kundzes draudzene iesaucās - kuce laikam meklējas, ka pimpis gaisā! Viņi sāka smieties, bet man nebija ko atbildēt, jo nedrīkstēju teikt, kas tikko bija noticis vannasistabā un es vēl esmu ar pielādētu un neizšautu stobru. Tad ierunājās Kundzes draudzenes vīrs - tev būs jāparaksta līgums, ka labprātīgi vēlies mums fiziski un morāli pakļauties un, ka tev nav un nebūs iebildumi par tev nodarītajiem miesas bojājumiem. Kā arī par to ka ievērosi konfidencialitāti un neizpaudīsi nevienam mūsu un mūsu draugu vārdus. Daudz nedomājot parakstīju līgumu, kurš bija uz vairākām lapām, tādēļ visas nemaz nepārlasīju. Laukā jau bija satumsis un viņi paziņoja, ka esot laiks doties pie miera. Tā kā mājiņa nebija pārāk liela, tad sapratu, ka Kundze gulēs kamīnistabā. Domāju, ka man būs jāguļ viņai blakus, bet Kundzes draudzene paziņoja, ka kuces viņu mājā neguļot un mana vieta esot dārza būdiņā. Viņi mani izlika aiz durvīm un devos būdiņas virzienā. Elektrība un apgaismojums tur nebija. Vienīgā guļvieta ko pustumsā atradu bija sauļošanās krēsls, tikai nebija ar ko apsegties, labi, ka vēl ir vasara. Atcerējos, ka uz galda stāv cigaretes. Tā kā aizmigt nevarēju, tad izgāju laukā uzpīpēt. Pēkšņi tumsā aiz muguras izdzirdēju Kundzes balsi - kucei laikam nenāk miegs? Atbildēju, ka tūlīt jau iešu. Tad viņa man jautāja, vai es maz īsti saprotot , ko esmu parakstījis. Skatījos uz Kundzi un mēģināju atcerēties, kas tur bija rakstīts. Bet viņa tikmēr smaidot turpināja - tagad tu kuce piederi man veselu gadu bez iespējas atteikties. Un lai Tev būtu motivācija, tad zini, ka parakstīji arī parādzīmi par diezgan lielu summu, kura dzēsīsies tieši pēc gada, ja izturēsi tik ilgi. 1265 0 1 pirms mēneša 4.2/5 - (10 Kopā balsis)
- BDSM
Kursabiedra mamma 5 Stāvēju ar žagaru rokā un gaidīju. Abas sievietes iegāja šķūnītī un pēc maza brīža izdzirdēju Kundzes balsi. Šurp, kuce! - viņa pavēlēja. Iegāju iekšā. Vidū stāvēja masīvkoka galds un gar sienām bija plaukti ar dažādām mantām. Vienā stūrī vēl bija daži krēsli. Viņa man pavēlēja pieiet pie galda un salikt rokas uz muguras. Šoreiz rokas tika sasietas tā, ka nevarēju aizlikt priekšā dibenam. Tad viņa aizsēja man acis un lika izplest kājas, kuras piesēja pie galda kājām. Stāvēju tādā pusšpagatā un domāju, kas būs tālāk. Vai tiešām Kundze man lika tur visu sakopt, lai tagad pērtu? Stāvēju un gaidīju, ka tūlīt saņemšu pirmo cirtienu, bet nē. Tā vietā man tika aplikta kaklasiksna un viņas mani nolieca uz galdu. Sajutu vēso galdu piespiežamies sev pie vēdera, mēģināju atliekties, bet tas neizdevās, jo kaklasiksna bija piefiksēta viņpus galdam. Tad gaisā atskanēja žagara švīksts un man bija sajūta, ka tiek apdedzināti dibena vaigi. Ceru, ka tev kuce ir ērti? - nosmējās Kundzes draudzene. Šodien tu kļūsi par īstu kuci! - viņa turpināja. Un abas izgāja ārā. Īsti nesapratu, ko viņa ar to domāja. Bija pagājušas kādas piecpadsmit minūtes šādā neziņā, kad viņas atgriezās. Sajutu, ka kādi pirksti pieskaras manam loceklim, tad olām un tad dibena caurumiņam. Jutu kā pirksts mēģina tur ielauzties. Tad dzirdēju kā Kundze jautā, vai šī būs laba kuce. Man par pārsteigumu aiz muguras izdzirdēju vīrieša balsi, kurš teica, ka kur tad šī liksies. Tad viņš jautāja man vai esmu jau drāzts. No negaidītā pavērsiena un bailēm sirds skrēja kā negudra un tūlīt nevarēju atbildēt. Bet tad spēcīgs šāviens ar žagaru lika saņemties un atbildēt. Teicu, ka neesmu gan. Tajā brīdī man tuvāk pieliecās Kundzes draudzene, kura bija arī šī vīrieša sieva un teica man, ka īsta kuce ir tikai tad, kad ir nobaudījusi pimpi. Gribēju kaut ko iebilst, bet atkal dabūju ar žagaru. Klusē, kuce, un dari ko tev liek! - noteica Kundze. Viņa bija pienākusi man no aizmugures un cieši paņēma aiz olām. Vīrietis bija pienācis galdam otrā pusē un viņa loceklis atradās man pie mutes. Un tagad sūkā, kuce! - teica Kundze nedaudz saspiežot manas olas ciešāk. No sāpēm mazliet ievaidējos un nedaudz pavēru muti. Platāk! - teica vīrietis un nošvīkstēja žagars atstādams vēl vienu svītru uz dibena. Atvēru muti un ļāvos. Viņš lēnām bāza savu locekli ar vien dziļāk. Likās, ka trūkst gaisa un nav ko elpot. Ristidamies un siekalām tekot turēju muti plati vaļā, jo baidījos no Kundzes draudzenes draudiem. Viņa man draudēja, ka ja es pieskaršos ar zobiem pie vīra pimpja, tad manējais cietīs divkārt. To nu gan negribēju un tādēļ centos. Vienā brīdī viņš izvilka savu locekli ārā un teica, ka kucei esot laiks tikt iejātai. Kundze palaida manas olas vaļā un viņi samainījās vietām. Kaut arī mans caurumiņš bija diezgan spītīgs, bet nepagāja ilgs laiks un viņa loceklis jau bija iekarojis manu dibentiņu. Viņš sāka uzņemt tempu un man nekas cits neatlika kā ļauties. Uztraukumā nebiju pat pamanījis, ka arī Kundze ir bez biksītēm un viņas peziņa ir tieši man pie sejas. Izbāzu mēli un nolaiziju viņas lūpiņas. Jutu, ka Kundze pludo no uzbudinājuma un spiež savu peziņu tuvāk. Pēkšņi viņš apstājās un izvilka savu locekli. Sapratu, ka viņš ir beidzis, jo viņš uzšāva man ar roku pa dibenu un noteica, ka laba kuce. Kundze joprojām spieda savu peziņu man klāt un pēc kāda brīža arī viņa bija apmierināta. Domāju, ka tagad viņi mani palaidīs vaļā, bet nē. Viņi vienkārši smiedamies izgāja pa durvīm. Mēģināju pakustēties, bet auklas to neļāva. Mans caurumiņš dega kā apdedzināts un bija sajūta, ka kaut kas pil ārā. Palicis viens domāju cik tālu vēl var iet, bet tad atcerējos Kundzes draudzenes jautājumu. Viņa man uz lodžijas jautāja vai esmu gatavs uz visu. Pats taču piekritu. Manas pārdomas pārtrauca viņu atgriešanās. Nu, kuce, esi gatava vēl vienai reizei? - prasīja vīrietis. Atbildēju, ka nezinu, bet tūlīt atkal dabūju ar žagaru. Nu?! - viņš vēlreiz atkārtoja. Šoreiz neko neatbildēju, bet tad žagars nošvīkstēja pa galda apakšu un es gandrīz palecos ar visu galdu. Vai gribi vēl pa savu kuces pimpi? - jautātāja bija Kundzes draudzene. Sapratu, ka žagaru švīkstināt patīk viņai. Un kamēr es ievilku gaisu, lai atbildētu tikmēr atskanēja nākošais švīksts zem galda. Nedomājot skaļi teicu, ka esmu gatavs. Nu tad lūdzies, lai Tevi izdrāž! - pavēlēja Kundze. Nebiju gaidījis, ka lūgšu kaut ko tādu ko pats negribu. Saņēmos un sāku lūgt,jo sapratu, ka jebkurā gadījumā viņi panāks savu. Beidzot viņš beidza otro reizi. Man tika atsieta kaklasiksna un palīdzēja piecelties. Gaidīju kad tiks atsietas kājas, bet nē. Uz galda manā priekšā bija iekārtojusies Kundzes draudzene. Aplikusi kājas man ap gurniem viņa vilka mani sev klāt. Gribu, lai paņem mani! - viņa masēdama manu locekli noteica un ievadīja sevī. Sajūta bija dīvaina, jo nu ņēmu priekšā savu pāri darītāju. Sanāca tā, ka beidzu ātrāk par viņu. Viņa palika dusmīga un teica, ka es viņai tagad esot parādā un parāds būs jāatdod. Kundzes draudzene piecēlās un abi ar vīru aizgāja. Palika tikai Kundze, kura uzdeva man jautājumu, vai es joprojām vēlos būt viņas kuce. Nevarēju uzreiz atbildēt un viņa arī nesteidzināja ar atbildi. Viņa tikai noteica, ka šodien es esot bijusi laba kuce. Viņa mani atsēja un teica, ka man esot stunda laika šeit pasēdēt un padomāt vai vēlos turpināt. Ja jā, tad stundas laikā man ir jābūt pie viņiem istabā un jāparaksta vienošanās, lai kļūtu par īstu kuci. Viņa teica, ka varu arī no tā visa atteikties, bet tad man tajā rītā jāizvācas no viņas dzīvokļa. Viņa aizgāja un paliku viens ar savām domām. Nebija tik viegli būt par kuci, bet tai pat laikā tomēr, tas man patika. Nupat piedzīvotais kauns, bezspēcība, sāpes un uzbudinājums jaucās vienā kokteilī. Dibens un loceklis tik ļoti surstēja, bet nespēju par to domāt, jo prātā bija viens, ka tik nenokavēju. Uz galda malas stāvēja cigaretes. Uzsmēķēju vēlreiz visu pārdomadams un devos uz istabu. 899 0 1 pirms mēneša 4.5/5 - (13 Kopā balsis)
- BDSM
Kursabiedra mamma 4 Šīs būs pirmās brīvdienas, ko pavadīšu kopā ar Kundzi. To jau sapratu vakar, kad viņa teica, ka šajās brīvdienās savas mantas varot atstāt somā. Parasti brīvdienu rītos vārtījos pa gultu un domāju, ko pasākt. Bet šorīt atmiņās pārcilāju pēdējo dienu notikumus. Manas pārdomas pārtrauca Kundzes balss - Šurp kuce! Izgāju koridorā un redzēju, ka tualetes durvis ir plaši vaļā. Zināju, ka tūlīt būs atkal jāsakopj Kundzes pežiņa, tādēļ nometos uz ceļiem un skatoties grīdā pierapoju pie Kundzes. Tad atkal sekoja manis apskate. Paņēmusi mani aiz olām viņa pievilka sev tuvāk. Skatos, ka kuce vakar ir grēkojusi. - viņa iesāka. Mēģināju ko iebilst, ka Kundze taču pati gribēja. Bet tā vietā viņas tvēriens kļuva vēl ciešākas un viņa turpināja - Klusē, kuce! Par to tev šodien pienāksies pēriens. Tad viņa palaida mani vaļā un piebilda - Šodien mēs brauksim ciemos, tādēļ tev būs sevi jānoskuj pilnīgi gludu! Nav jau tā, ka sevi nekopu. Vienmēr bija sakopta frizūriņa. Bet tagad to visu dzenot nost domāju, kas Kundzei padomā un kur mēs brauksim. Bija laiks doties. Kundze saposusies lika somā kaut kādas mantas, bet es vēl kails un neziņā stāvēju koridorā. Kādā brīdī viņa pievērsās man. Viņa pienāca man klāt un pieskardamās ar roku pārbaudīja cik labi esmu sevi sakopis un tad lika apģērbties. Mazliet nomierinājos, jo līdz pat šim brīdim domāju, ka Kundze grib pliku manu vest laukā uz ko es galīgi nebiju gatavs. Izejot no kāpņutelpas mūs gaidīja mašīna. Tas bija kaut kāds džips ar tumšiem logiem, caur kuriem nevarēja redzēt, kas sēž iekšā. Kundze apsēdās priekšā un es iekārtojos aizmugures sēdeklī. Pie stūres sēdēja kāda sieviete aptuveni piecdesmit līdz piecdesmitpieci gadi. Pēc balss tūlīt atpazinu Kundzes draudzeni, kura smiedamās jautāja Kundzei, vai kuce esot sakopta. Tad viņa iedarbināja mašīnu un sākām braukt. Brauciens nebija pārāk ilgs. Mūsu galamērķis bija pierīgas vasarnīcu un dārziņu komplekss. Piebraucot pie vārtiem viņa ar pulti atvēra tos un mēs iebraucām pagalmā. Vārti aiz mums aizvērās un uz ielas pusi nekas nebija redzams, jo ielas pusē bija augsta necauredzama metāla sēta. Pārējo teritoriju iekļāva tikpat augsts un necauredzams dzīvžogs. Vidū atradās neliela vasarnīca un aiz viņas šķūnītis. Vēl bija daži koki un pa kādai puķu dobei. Izkāpu no mašīnas un skatījos, kur esam atbraukuši. Līdz aiz muguras izdzirdēju Kundzes draudzenes balsi, kura man teica, lai atnesot no šķūnīša divus sauļošanās krēslus un noliekot dārza stūrī blakus galdiņam. Pagriezos, lai ietu, bet tad Kundze man atgādināja, ka es patiešām esot neaudzināta kuce, jo neesot vēl pliks. Ātri sapratu savu vainu, izģērbos un gāju uz šķūnīti pēc krēsliem. Kad atgriezos viņas jau bija pārģērbušās peldkostīmos. Viņas ērti iekārtojās uz krēsliem, bet man bija ļauts gulēt turpat zālītē. Diena pagāja diezgan mierīgi. Kā par brīnumu viņas mani pārāk neapgrūtināja ar saviem uzdevumiem. Ja nu vienīgi bija jāpasniedz kāds dzēriens. Vai arī Kundze pasauca līdz uz tualetes apmeklējumu. Nezināju cik pat īsti ir pulkstenis, bet vienā brīdī Kundzes draudzene teica, ka ir pienācis laiks. Kundze paskatījās uz mani un teica, lai noplūcu sev žagaru no bērza, kas aug pie šķūnīša un gaidot viņas tur. 1247 1 1 pirms mēneša 4.3/5 - (12 Kopā balsis)
- BDSM
Kursabiedra mamma 3 Neziņas un satraukuma pilns stāvēju viņu priekšā. Tad atkal ierunājās Kundzes draudzene. Viņa jautāja vai es saprotu uz ko esmu parakstījies. Atbildēju, ka domāju, ka saprotu. Tad viņa turpināja un teica, ka, kamēr es dzīvoju šeit, tad manam izgājienam novelkot apakšbikses un piekrisanai būt par kuci atpakaļ ceļa nav. Šajā brīdī sapratu, ka viņa zina pilnīgi visu. Un tad ierunājās Kundze. Viņa teica, ka sodi ko es esot sarakstījis jau nav nekādi sodi, bet tā būšot ikdiena. Sapratu, ka Kundze ir neapmierināta,jo pēkšņi viņa man ar plaukstu uzšāva pa locekli. No negaidītā sitiena parāvos atpakaļ. Vietā, kuce! - viņa dusmīgi noteica. Lēnām liecos uz viņas pusi un atkal jau dabūju parauties prom. Vai tev nepatīk? - viņa jautāja. Atbildēju, ka ne pārāk. Bet skatīties šodien uz mani tev patika? - viņa turpināja. Atbildēju, ka jā,bet lūdzu par to piedošanu. Tev būs jāizpērk savi grēki! - diezgan bargā tonī ierunājās draudzene. Viņa pienāca man klāt no aizmugures un pieveda pretim Kundzes krēslam. Cieši turēdama mani viņa teica, ka tagad es saņemšot trīsdesmit sitienus pa savu kuces pimpi un par katru reizi man būs skaļi jāskaita līdzi un jāsaka paldies. Varēja just, ka Kundze mani nežēlo. Vēl vairāk, viņa ik pa laikam atgādināja, kas es viņai esmu un kādu pārkāpumu esmu izdarījis. Pie pēdējā paldies mans loceklis svila un surstēja kā apdedzināts. Viņas draudzene mani palaida vaļā, bet es stāvēju baidoties pat pakustēties. Tad Kundze mani pastūma mazliet nost un teica draudzenei, ka vīns darot savu un viņai vajagot uz brīdi iziet. Draudzene atbildēja, ka viņai arī vajagot, bet te uz lodžijas ir tik patīkams laiks un varbūt kuce, lai aizejot viņu vietā. Dzirdot viņas vārdus nevarēju saprast, kā es varu abu viņu vietā aiziet. Bet tad viņas kaut ko sačukstējās un Kundze man lika nogulties uz grīdas. Dzirdēju, kā viņas draudzene atver rāvējslēdzēju un velk nost bikses. Tagad sapratu, kas sekos tālāk un tādēļ plati atvēru muti. To redzot viņas draudzene iesmējās un noteica, ka šitā kuce kaut ko saprot arī. Tad viņa notupās virs manis un noteica, lai esmu centīga kuce citādi dabūsi laizīt grīdu. Gribēju jau atbildēt, ka būšu, bet viņas straujā strukliņa to neļāva. Rīstīdamies un lieliem malkiem centos cik spēju, jo grīdu laizīt galīgi negribējās. Kad strukliņa apsīka viņa paņēma mani aiz matiem pievilka sev klāt, tūlīt sapratu, kas jādara un pārlaidu savu mēlīti pār viņas lūpiņām. Tad viņa palaida mani vaļā un piecēlās. Mēģināju atgūt elpu, bet tas nebija uz ilgu laiku, jo viņas vietu ieņēma Kundze. Kad abas bija šādi mani izmantojušas viņas pavēlēja man tupēt lodžijas galā uz ceļiem, kamēr pašas vēl malkoja vīnu un kaut ko runāja. Īsti pat neklausījos ko viņas runā, jo sāka spiest un sāpēt ceļi kā arī vajadzība uz tualeti lika par sevi manīt. Sāku lūgties Kundzei, ka ļoti, ļoti vajag. Bet viņa atbildēja, ka es esot nepieklājīga kuce, jo kamēr ciemiņš nav pavadīts nekur es nedrīkstot iet. Jutu, ka tā vajadzība ir ļoti tuvu un katra minūte likās tik gara. Cietos cik spēju, jo Kundze vēl noteica, ja vēlreiz ierunāsies bez atļaujas, tad dabūšot vēl trīsdesmit reizes. Pagāja vēl kāds brīdis un beidzot dzirdēju viņas draudzenes vārdus, ka laiks doties. Kundze viņu pavadīja un atgriezās pie manis. Viņa lika man piecelties un atbrīvoja no acu apsēja un rokudzelžiem. Domāju, ka tūlīt drīkstēšu iet, jo vajadzība bija tā, ka acīs cērtas. Bet nē, liekas vīns un vara pār mani darīja savu. Kundze apsēdās krēslā un pavilkdama kleitiņu uz augšu teica, ka gribot, lai kuce viņu izdrāžot. Sakopoju visas savas domas un spēkus, lai pārvarētu vajadzību, kuru tik nepacietīgi biju gaidījis, jo arī šo brīdi vēlējos izbaudīt. Iekārtojos, Kundzei, starp kājām un piespiedu savu locekli pie viņas peziņas. Viņa jau bija tik uzbudināta un slapja, ka iekaroju viņu ar pirmo grūdienu. Kundze mazliet ievaidējās un ik pa laikam lika man paātrināt tempu. Vienā brīdī viņas vaids izskanēja skaļāk un atlikusi galvu viņa beidza. Es nedaudz piebremzēju, jo šobrīd abas manas sajūtas mijās viena ar otru. Bet Kundze to kā jusdama noteica, ka kamēr nebeigšu viņā, tikmēr prom netikšu. Atkal saņēmos un turpināju līdz vienā brīdī tomēr izpildīju Kundzes uzdoto uzdevumu. Nezinu vai Kundze uz mani pat paskatījās, bet tad viņa pagrūda mani prom un ļāva iet. 1235 0 1 pirms mēneša 4.7/5 - (7 Kopā balsis)
- BDSM
Kursabiedra mamma 2 Pēc satraukumu pilnas nakts rīts pienāca ātri. Noskanēja modinātājs un bija jāceļas uz darbu. Paņēmu halātiņu un gribēju iet uz lodžiju uzpīpēt, bet tad sapratu, ka nu jau man mājās apģērbs vairs nebūs vajadzīgs un brīvdienās varēšu to visu nobāzt kaut kur dziļi, lai neaizņem vietu. Izgāju uz lodžiju. Mazliet dīvaina sajūta bija, jo dienas laikā vēl pilnīgi kails nebiju bijis uz lodžijas. Mazliet bažīgi paskatījos viss apkārt, bet tad sapratu, ka mani šeit neviens neredz. Uzsmēķēju un devos uz virtuvi ieslēgt kafijas automātu. Tad ikrīta tualete un duša, un devos uz virtuvi. Iznākot no vannasistabas koridorā satiku saimnieci - nu jau Kundzi. Viņa man uzsauca un es, protams pilnīgi kails un skatoties grīdā, pagriezos pret viņu. Pirmais vārds ko dzirdēju bija kuce. Viņa man pavēlēja, lai aiznesot viņai kafiju uz lodžiju un tad ātri esot atpakaļ koridorā, jo viņa esot izdomājusi vēl kādu pārbaudījumu. Ātri aiznesu kafiju un atgriezos koridorā. Tualetes durvis bija līdz galam vaļā. Varēja dzirdēt kā Kundze savu rīta zelta lietu palaiž nebūtībā. Aiz pieklājības pagāju līdz durvīm, bet ne gluži pretī. Kundze pamanot mani pajautāja, vai patīkot skats ko es redzot. Atbildēju, ka bez atļaujas nedrīkstu skatīties. Kaut gan tā vien gribējās ar acu kaktiņu palūrēt. Ak tad kaut ko esi iemācījies - viņa man noteica - un tagad būs vēl kāda mācība, tev kā kucei būs vienmēr mani jāsakopj. Meties četrrāpus un sāc! Viņa apsēdās uz poda malas, paņēma mani aiz matiem un pievilka pie savas pežiņas. Zelta lietutiņa smārds, ko tikko kopu ar savu mēlīti, bija tik uzbudinošs, gribot negribot mans loceklis bija kaujas gatavībā. To redzot viņa man lika piecelties un skatoties griestos pieiet pie viņas. Šī bija pirmā reize, kad mans loceklis atradās Kundzei tik tuvu. Viņa pēkšņi apņēma manas olas nedaudz saspieda un teica man, ka turpmāk kuce no rītiem bez Kundzes atļaujas nedrīkst apmeklēt ne tualeti, ne vannasistabu. Jo viņa gribot no rītiem redzēt vai kuce nav sevi pa nakti apmierinājusi. Tad viņa pastūma mani nost piecēlās un ejot uz lodžiju, šoreiz caur manu istabu, teica, ka no šodienas man vairs neesot pašam sava istaba un durvīm vienmēr jābūt plaši vaļā. Un tad viņa vēl piebilda, ka promejot un nākot mājā kuces pienākums ir par to paziņot Kundzei. Viņa aizgāja uz lodžiju, bet es ātri tualetē nospiedu skalošanas pogu, lai aizlaistu Kundzes lietutiņu un pats devos uz virtuvi iedzert kafiju. Laiks bija paskrējis nemanāmi ātri un es jau gandrīz kavēju darbu. Ātri ieskrēju savā istabā paņēmu savas mantas un piegājis pie lodžijas durvīm atvadījos no Kundzes. Tad apģērbos Kundzes noteiktajā vietā un devos uz darbu. Šodien kaut kā darbi nevedās, jo domas visu laiku kavējas pie nupat notikušā manis dzīves pavērsiena. Atcerējos par uzdemu, bet arī tur nekas prātīgāks par pērienu un laizīšanu nesanāca. Sarakstīju to dažādās kombinācijās un variācijās. Nemanot bija pienākusi darbdienas beigas. Tas gan bija piektdienas vakars un parasti ar dažiem kolēģiem pasēdējām kādā bārā pie alus kausa, bet šoreiz es atteicu, jo iekšā, kāds nezināms spēks mudināja ātrāk atgriezties mājās. Tuvojoties kāpņu telpai uzrakstīju Kundzei sms, ka tūlīt būšu mājās. Koridorā mani sagaidīja Kundze, kura bija ģērbusies vasarīgā kleitiņā, garajās mežģīņu zeķēs un aukstpapēžu kurpēs. Tādu es viņu nebiju redzējis, tādēļ kamēr izģērbos mans skatiens neviļus bija pievērsts viņai. Stāvēju viņas priekšā kails un kā apburts viņu vēroju. Loceklis nodevīgi atklaja manas šī brīža sajūtas, tas bija stalti pacēlies Kundzes virzienā. Kundze pasauca mani tuvāk un atkal viņas rokas aptvēra manas olas. Šoreiz tvēriens bija daudz ciešākas. Mazliet pat ievaidējos no sāpēm. Atkal apskatījusi mani, vai neesmu ko sagrēkojis bez atļaujas, viņa man teica, ka parasti viņai piektdienās ar draudzeni ir vīna vakars, bet tā kā es vienmēr tajās dienās esot pārnācis diezgan vēlu, tad varu to arī nezināt. Tad viņa palaida mani vaļā prasīja sarakstu. Piegāju pie somas un ņēmu ārā savas mantas, bet viņa ļāva izņemt tikai sarakstu un cigaretes,jo šajās brīvdienās kucei citas mantas nebūšot vajadzīgas. Tad viņa lika lai nomazgājos, paēdu vakariņas un pārējais laiks man būšot jāpavada uz lodžijas. Labi, ka bija vasara un lodžija šobrīd bija ēnas pusē. Tikko kā biju iekārtojies uz lodžijas pie durvīm atskanēja zvans. Kundze atvēra durvis un varēja dzirdēt vēl kādas sievietes balsi un smieklus. Varēja dzirdēt kā viņa smiedamās saka - Labvakar, Kundze!. Abas tik pasmējās. Sapratu, ka nu jau arī draudzene ir lietas kursā. Tad balsis palika klusākas, jo abas devās uz viesistabu no kuras neko nevarēja dzirdēt. Mierīgi sēdēju un vēroju Rīgu tālumā, līdz izdzirdēju viņu balsis koridorā. Dzirdēju kā draudzene saka, ka jāsameklē cigaretes somiņā. Mana sirds salecās, vai tiešām Kundze grib parādīt mani savai draudzenei. Aizdomas bija pareizas. Pirmā durvīs parādījās Kundze, kura pavēlēja lai pagriežos ar muguru pret viņām. Tad viņa pienāca man klāt un aizsēja acis un tad lika man salikt rokas uz muguras un negaidīti saslēdza rokudzelžos. Varēja dzirdēt, ka iznāk arī otra sieviete un abas apsēžas pie galdiņa. Viņas saskandināja glāzes un tad es sapratu, ka mana vientulība šovakar ir beigusies. Šurp, kuce! - atskanēja otras sievietes komanda. Pagriezos un piegāju pie viņām. 1214 0 1 pirms mēneša 5/5 - (7 Kopā balsis)
- BDSM
Kursabiedra mamma Esmu vīrietis ap četrdesmit. Nesen izšķīros ar sievu un atradu darbu Rīgā,bet nevarēju uzreiz atrast dzīvesvietu. Nolēmu uzrakstīt pāris kursa biedriem ar, kuriem kopā kādreiz biju studējis. Viens atrakstīja, ka viņa mamma dzīvo trīsistabu dzīvoklī un vienu istabu varot izīrēt. Tā kā dzīvoklis atradās netālu no manas jaunās darba vietas, tad sazvanīju saimnieci un devos apskatīt. Dzīvoklis atradās divpadsmit stāvu mājas desmitajā stāvā. Tam bija viesistaba un divas guļamistabas, kuras atradās blakus viena otrai , virtuve, tualete un vannasistabā, kā arī lodžija uz kuru varēja iznākt no abām guļamistabām. Tā kā es smēķēju, tad saimniece jau uzreiz noteica, ka to var darīt tikai uz lodžijas. Saimniecei bija dažus gadus pāri sešdesmit un arī viņa šad tad uzsmēķējot. Savam vecumam viņa bija diezgan simpātiska un slaida. Tā kā istaba mani apmierināja, tad vienojāmies par samaksu un pēc nedēļas jau sāku tur dzīvot. Bija pagājis, kāds mēnesis kopš dzīvoju tur. Kādu vakaru pārnācis no darba, tūlīt devos uz dušu. Vannasistabā darbojās veļas mašīna, bet pati saimniece virtuvē gatavoja vakariņas. Iznācu no duškabīnes un pēkšņi mani pārņēma nepārvarama vēlme. Loceklis saslējās un sāku sevi apmierināt. Manu nodarbi nedaudz iztraucēja veļas mašīna, kura signalizēja par to, ka veļa ir izmazgāta. Aizvēru acis un turpināju iesākto. Biju tā iekarsis un tuvojos finišam. Atvēru acis, lai redzētu vai neaizšauju garām dvielim, kuru biju izklājis uz grīdas. Tajā brīdī atvērās vannasistabas durvis un tajās parādījās saimniece, kura kā vēlāk noskaidrojās nāca skatīties veļas mašīnu un nebija dzirdējusi manu pārnākšanu . Abi uz brīdi sastingām. Vienīgais, kurš bija kustībā, bija mans salūts. Abi saskatījāmies un viņa aizgāja. Aiz kauna nezināju, kur likties. Apģērbos un devos uz lodžiju uzpīpēt. Sēdēju un domāju, ko darīt tālāk. Ko viņa par mani tagad padomāja? Smēķēju nākamo cigareti un arī saimniece caur savu istabu iznāca uzsmēķēt. Sākumā tēloju, ka skatos tālumā, jo pretī nebija neviena māja, un klusēju. Klusumu pārtrauca saimniece. Viņa jautāja, vai man esot kauns. Atbildēju, ka jā. Tad viņa teica, ka viņai gan esot pateicis šis skats. Šajā brīdī nedaudz nomierinājos. Tad viņa man jautāja, vai tad man neesot neviena draudzene pie kuras aiziet. Noteicu, ka pašlaik nav gan. Tālāk viņa man jautāja, kādas sievietes man patīk. Nedaudz kā pa jokam atbildēju, ka man gribētos iepazīties ar tādu kā Bargo Kundzi. Viņa uz mani noskatījās un teica, ka viņai šī tēma arī interesējot. Esot internetā lasījusi un skatījusies dažādus video. Kā arī viņai esot draudzene, kura par šo tēmu viņai daudz esot stāstījusi. Tad viņa gribēja zināt, cik bargu Kundzi es gribot. Nodomāju, ka jau reiz esmu šādā situācijā, tad saņēmos un izstāstīju, ko esmu pieredzējis un ko vēl gribētu. Protams vienā elpas vilcienā izstāstīt visu nebija iespējams, bet pa lielam sevi biju atklājis. Uzklausījusi mani viņa teica, ka ir laiks ēst vakariņas. Tajā naktī ilgi nevarēju aizmigt un vairākas reizes gāju uz lodžijas uzsmēķēt. Sēdēju tur vienās apakšbiksēs un smēķēju līdz vienā reizē iznāca arī saimniece uzsmēķēt. Viņa noskatījās uz mani un kā pa jokam noteica, ka kuces jau parasti Kundzes priekšā staigājot plikas. Pēc maza pārdomu brīža nolēmu riskēt, piecēlos un novilku apakšbikses. Tagad stāvēju saimnieces priekšā pilnīgi kails un domāju, kas būs tas būs. Viņa sēdēja savā krēslā pie mazā galdiņa un izsmēķēdama cigareti klusēja. Man jau šī pauze likās kā vesela mūžība. Tad viņa ierunājās un jautāja, vai es patiešām vēlos būt viņas kuce ar kuru viņa darīs visu ko vēlas. Klusām atbildēju, ka jā. Labi - viņa atbildēja - no šodienas tev šajā mājā ir jābūt pilnīgi kailam. Paklājiņš pie durvīm ir vienīgā vieta, kur drīkst izģērbties un apģērbties. Un vēl kas, pa rīt pa dienu, kamēr būsi darbā tev ir jāuztaisa saraksts ar sodiem. Sodiem jābūt tādiem, lai patiešām iepriecinātu Kundzi.! Tad viņa piecēlās, paskatījusies naksnīgajā Rīgā teica, ka turpmāk saukšu tevi vienīgi par kuci. Viņa lēnām novilka halātiņu zem, kura nekas vairāk nebija mugurā, tad atsēdās krēslā un noteica, ka nu kucei būšot jāsāk ievērot ikvakara rituāls un jāsakopj Kundzes peziņu pirms gulētiešanas. Es paklausīgi nometos viņas priekšā uz ceļiem un viņa papleta savas kājas. Kundzes peziņa bija dabīgi noaugusi un sākot to laizīt varēja just, ka laikam tīšām Kundze nav bijusi dušā. Mazliet atrāvos nost, bet viņa noteica, ka man esot jāpierāda un jāparāda sava vēlēšanās būt par kuci. Kundze pludoja no uzbudinājuma un es centos sevi pierādīt cik spēju. Nebija ilgi jāgaida un Kundze beidza. Tad viņa mani paņēma aiz matiem un pavilka sev tuvāk. Es paskatījos uz viņu, bet tūlīt saņēmu pļauku. Nodomāju par ko, bet viņa tūlīt noteica, ka kuces nedrīkst uz Kundzi skatīties. Saņēmu vēl vienu pļauku un viņa teica, ka kuce drīkst skatīties tikai uz grīdu. Tad viņa piecēlās, paņēma savu halātiņu un gāja uz savu istabu. Pie durvīm viņa apstājās un laikam paskatījās uz mani, bet es paklausīgi skatījos uz grīdu un savu uzbudinājumā pulsējošo locekli. Laikam viņa saprata uz ko es skatos, jo teica, ka no šī brīža bez Kundzes atļaujas es nedrīkstot sevi apmierināt un tagad esot jāiet gulēt. Paklausīgi, ar Kundzes garšu un smaržu uz lūpām devos gulēt, gaidot rītdienas piedzīvojumus 2126 1 1 pirms mēneša 4.6/5 - (11 Kopā balsis)
- BDSM
Rebeka un Māris (3.daļa) Svarīgi - šis stāsts radīts ciešā sadarbībā ar Madame4 profilu no šī portāla! Būs arī turpinājumi 😊 Pabeigusi pēdējos 5 cirtienus pa Māra pēcpusi, Rebeka apstājās. Māris raudzījās viņas atspulgā pretējā logā un paklausīgi gaidīja turpinājumu. No Rebekas apaļumu šūpošanās, kad viņa pēra, Mārim loceklis bija atkal jau palicis ciets un liels... Rebeka domāja, ko viņa gribētu. Kājstarpe jau gadrīz pilēja, dega kā ugunīs no gribēšanas. Taču lielāka vēlme bija atkal redzēt vīrieti pakļaujamies... Līdz izlēma - saņēma Māri aiz rokudzelžiem un piecēla. "Pagriezies! Apsēdies!" Māris visu paklausīgi izpildīja. No šīs situācijas, no pakļaušanās sajūtas, viņš jau gandrīz beidza, jo varēja pats sajust kā viņa paša loceklis šūpojās un tas deva papildus uzbudinājuma stimulu. Rebeka seksīgi skatījās viņam acīs un tikmēr viņas roka eslīdēja kājstarpē pie viņa olām un locekļa. "Nu tad beidzot!!! " Māris nodomāja un uzreiz sāka vaidēt apmierinājumā. Rebeka ar vienu roku glāstīja un masēja visu vina kājstarpi, olas, locekli: "Mmmm tas ir TIK labi!!! Es ārprātīgi gribu tevi izdrāzt" Māris čukstēja visu, ko gribēja, izvēloties arī netīrus vārdus. "Tu taču arī gribi locekli sevī, vai ne? Es jūtu kā tu smaržo, gribu tev iespraust, tavā miklajā pežiņā...". Rebeka pasmaidīja, ielika stibas galu Mārim zobos, lai viņš apklustu, pieliecās tuvu klāt un noteica:" Nē, mīļais, es neguļu ar svaigi pērtiem vīriešiem. Es tos tikai izmantoju!". No Rebekas smaržām tik tuvu, viņas glāsmainās balss, viņas kailā auguma, locekļa masāžas Mārim sākās beigšanas process :) Viņš juta, ka viss neatgriezeniski sācies - juta, kā saspringst kājstarpē, kā iekšā viss pamazām sāk pulsēt un pumpēt spermu uz locekli. Tas, savukārt, palika ārkārtīgi jutīgs. Māris centās izlocīties, pagarināt procesu, centās teikt "Nē, pagaidi ...!", taču Rebeka nepārstāja. Tikai nedaudz palēnināja masāžu un, acīs skatoties, turpināja. "Tāda varētu būt spermas ieguves ferma, kur piesieti vīrieši aukstasinīgi, mehāniski tiek dročīti...." Mārim nez kādēļ izšāvās doma caur galvu. Sperma beidzot bija uzpumpēta, Mārim sākās ejakulācija... Rebeka tikai turpināja, nemaz nevairoties no tā, ka sperma varēja nokļūt uz galda, sola, grīdas, viņai pašai virsū .... Māris jau locījās kā agonijā, kamēr sperma tika šauta ārā no viņa locekļa un Rebekas roka visu turpināja - jau pirmais šļāciens bija spēcīgs, aizlidoja pāri solam un nokrita uz grīdas. Māris gandrīz iekaucās no labsajūtas. Nākošie šļācieni nāca viens pēc otra apšļakstīdami grīdu, solu, viņu kājas, tie palika arvien vājāki, līdz krita turpat pie viņu abu kājām. Beigas vēl apšļakstīja arī galdu. Rebeka jau nolika stibu un apgriezās uz prom iešanu - atnest salvešu rulli, ar ko Mārim visu satīrīt. Bet Māris elsoja aizelsies un lūdzās: "Paturpini vēl ... lūdzu!" Rebeka atgriezās no virtuves daļas ar rulli, nolika to uz galda. Aiz viņas uz grīdas palika spermas nospiedumi no kurpes - viņa bija iekāpusi Māra spermas šļakatās uz grīdas.Ne vārda neteikusi, Rebeka noguldīja Māri uz galda un uzsēdās sunīša pozā viņam uz sejas:" Tagad izlaizi, lai man arī ir labi. Ātrāk vaļā netiksi!" Māris vēl redzēja kā viņas krūtis nošūpojas, kad viņa pārcēla kāju pāri, redzēja tvirto puncīti un smaržojošo pežiņu, kas tuvojās, līdz Rebeka sagrāba viņu aiz matiem un iespieda sev kājstarpē, vadīja savu miklo vāverīti un klitoru gar Māra mēli tieši tā, kā bija vislabāk. Māris arī paklausīgi to darīja. Rebeka pirmo orgasmu sasniedza diezgan ātri. Palika mierīgāka, taču ne pilnībā apmierināta, viņa turpināja, jo gribēja vēl. Māra mēle bija laba, kaislīga, viņš pats pakļāvīgs un Rebeka uz viņa sejas burtiski dejoja ar gurniem, piespiežot to sev cieši klāt. Sekoja vēl pāris orgasmi. Viņas miklums pludoja pār Māra seju, viņš juta, kā notek gar vaigu, cik Rebekas pežiņa bija karsta, smaržīga, slidena! Māris tikai laizīja un centās cik spēja apmierināt viņu, jo uz muguras sasietās rokas spieda. Brīžiem trūka elpa Rebekas miklajā kājstarpē, mēle sāka nogurt. Viņš beidzot atvēra acis un redzēja, kā Rebeka, acis aizvērusi, kaifo uz viņa. Un sajuta atkal, ka gribas viņu, ka loceklis sāk palikt ciets. 1728 0 2 pirms mēnešiem 4.5/5 - (12 Kopā balsis)
- BDSM
Rebeka un Māris (2.daļa) Svarīgi - šis stāsts radīts ciešā sadarbībā ar Madame4 profilu no šī portāla! Būs turpinājumi 😊 Māris bija ceļā uz norunāto tikšanās vietu. Neko daudz gan viņš nezināja – tikai GPS lokācija, līdzi bija arī Rebekas norādītie pirkumi seksa veikalā. Tomēr viss šķita pārdomāts, Māris laicīgi ieradās pie norādītajām durvīm, un ar mazliet nedrošu sajūtu nostājās pie tām. Pie durvīm klauvējiens. Rebeka, halātiņā pēc dušas bija jau apģērbusies un devās atvērt. “Laikam Māris ir klāt. Kāds gan viņš ir dzīvē?”, viņa nodomāja. Pēc maza pārdomu brīža Rebeka atvēra durvis, un, nesakot ne vārda, paņēma kastē pasūtītos un sapakotos labumus. Māris sniedza maisiņu un cenšas nākt iekšā pa durvīm. "Nu, nē ..." Rebeka ar plaukstu viņa krūtīs Māri aiztur. Šķelmīgi smaidīdama pieliecas viņam pie auss un iečukst: " Tu pagaidām vari pa logu paskatīties....", un aizver durvis; noskrapst atslēga un Māris paliek aiz durvīm, nesaprotot, kas notiek. Rebeka visu noliek uz galda un sāk atvērt kasti. Viņa grib pārbaudīt vai viss ir, kas sarunāts un pakārdināt Māri. Un pēc tam jau, atkarībā no komplektācijas pareizības, sodīt viņu vai tikai pakļaut un kārdināt. Zeķītes, korsete, apakšveļa, auklas un viss pārējais sasiešanai. Mmm, jā, šī ir pareizā pletnīte, kuru Rebeka norādīja, savādāk nemaz nevar būt - sūtīja taču linku uz interneta veikalu. Arī stiba pareizā. Maisiņā vēl papildus aizsardzība - prezervatīvi, lubrikanti un arī masāžas eļļa. Izskatās labi..... Bet kastē zem drēbēm, izrādās, vēl ir dažas kastītes. Rebeka atver. "Nju nju, " viņa nodomā ... "sacerējies gan! ". Kastītēs ir paliels dabiska paskata dildo, spožs tērauda anālais aizbāznis un gludais vibrators, kas izskatās pēc lielas lūpukrāsas. Ar visiem nepieciešamajiem aksesuāriem - lubrikantu un baterijām. "Par visu padomājis, bet šis ir ārpus paredzētā. Tad būs pārsteigums! Hmm, varbūt, ka šim čalim tiešām ir laba iztēle! Bet vai vārdi sakritīs ar darbiem?" Rebeka pie sevis nodomā. Un sāk uzmērīt drēbītes. Turpat pie galda, pretī logam. Nomet halātiņu, atklājot kailu augumu tikai biksītēs. Novelk arī tās un sāk ar zeķēm, tās lēni uzvelkot uz savas gludajām kājiņām, parādot procesu Mārim, kas pie loga skatās. Tad mežģīņu krūšturi, tad sexy topiņu, malā atliekot korseti. Skatoties uz biksītēm aizdomājas, līdz tās noliek malā. Paņem vibratora kastīti un lubrikantu, un aiziet pie loga, kur Māris. Uz palodzes to izpako, netalu pie izlietnes noskalo, nosusina, un ir atpakaļ - uzklāj lubrikantu, un, šķelmīgi skatoties Mārim acīs, paceļ kāju uz palodzes un sāk spēlēties ar vibratoru gar savu vāverīti, kura jau ir mikla un sārta palikusi. Rebeka paskatās uz leju pie paša loga. Izskatās, ka Māris vairs nevar izturēt - ar roku glāsta savu locekli caur biksēm. "Tas labi!" Rebeka atgriežas pie galda, atsēžas uz malas un sāk apmierināties. Ar roku pa klitoru, ar vibratoru iekšā. Mmm, labi! Kādas pāris nedēļas nav bijis vīrietis, šis ir īsti laikā! Rebeka aizver acis un turpina. Mmm, labi. Virza vibratoru iekšā un ārā, pamaina intensitāti. Mm, labi gan! Varbūt, ka šāda “iesildīšanās” nemaz nav slikta doma. Galvenais, lai partneris aiz loga pārāk nesatrakojas!Pārsteigts par to, ka viiņu neielaida iekšā, Māris sāka vērot iekšā notiekošo pa logu. Kā Rebeka izsaiņoja kasti, pielaikoja drēbītes. Viņa draudziņš sakustējās un sāka palikt ciets no šiem skatiem. Māris nevarēja noturēties, nepaglāstījis Viņu, savu mazo draudziņu, kas tapa arvien lielāks, bet Māris pats - arvien gribošāks. Viņš glāstīja savi bikšu priekšu, pats palikdams arvien karstāks, arvien kaislīgāks. Vēlreiz aizgāja līdz durvīm, paraustīja - nē, tiešām ciet! Rebeka iekšā palika arvien nekaunīgāka un kārdinošāka - parādīja viņam sevi, parādīja pie loga arī citas mantiņas, kuras tūlīt pēc tam uz galda atklāti izmantoja. Māris tramīgi paskatījās apkārt, vai tiešām neviens neredz - aizkaru taču nebija, iekšā gaišs! Rebeka uz galda izdarījās ne sliktāk kā pornofilmās, bet viņš - spiests uz to noskatīties kā tāds neveiksminieks, nevis drāž Rebeku uz tā paša galda ... Māris aizslīdēja fantāzijās ... Tomēr saņēmās un kārtīgāk apskatījās sev aiz muguras, apkārt - viņam par pārsteigumu neredzēja nevienu gaismiņu - meža ieloks ļoti labi visu noslēpa. "Ak, viltniece!", viņš nodomāja. "Viss bija iepriekš zināms, ne jau pirmo reizi viņa šeit, acīmredzot..." Un Māra fantāzijas auga tikai lielāks .... prātā izskrēja cauri varianti, ko Rebeka varēja darīt šeit ar citiem, tādiem kā viņš. Atgriežoties pie loga, Mārim pat elpa aizrāvās - Rebeka jau bija uz galda ar visām četrām, dupsi pret logu pagriezusi, rādīja, kā dildo slīdēja iekšā un ārā. Kaislīgi apmierināja sevi. Viņas gurni kustējās, dupsis bija kārdinošs - saspringa ik pa brīdim, tad atslāba, gandrīz izraisot vētru Māra biksēs. Kurpīšu spicie papēdīši raudzījās uz Māri, uhh, tas vairs nebija izturami. Māris bija jau attaisījis bikses, nu jau pilnīgi aizmirsis iepriekšējās bažas par varbūtējiem nejaušiem skatītājiem un atklāti izvilcis savu nu jau akmenscieto locekli. Viņš, nevarēdams īsti noturēties kājās no gribēšanas, ar vienu roku atspiedās pret sienu, ar otru masēdams savu locekli. Ārprātīgi gribējās beigt un arī turpināt patīkami proceuu vienlaikus. Viņš raudzījās uz Rebekas izdarībām, masēja savu locekli, un, brīžos, kad paša kaisle ņēma virsroku, skaļi vaidēja un aizvēra acis, koncentrēdamies uz sevi. Kājas palika arvien mīkstākas un arī pats jau bija aizmirsis visu pārējo pasauli, tikai apmierinājās ar kulaciņu. Bikses bija pavisam lejā noslīdējušas.... Pēkšņi izdzirdēja, ka noskrapst atslēga un durvis veras ... Māris atvēra acis un, kamēr saprata, ka istabā pa logu tiešāam vairs nevienu neredz, Rebeka jau bija atvērusi durvis. Māris panikā, pārsteigumā un kaunā piesarcis darīja visu vienlaicīgi - rāva kājās bikses, centās uzbudināto locekli iedabūt zem tām, lēca uz durvju pusi un centās aiztaisīt bikšu priekšu. Rebeka koķeti smaidīdama stāvēja durvīs seksīgajā apģērbā un visu šo komēdiju vēroja. Kad beidzot Māris stāvēja viņas priekšā, cenzdamies sakārtot bikses un vismaz savā prātā izskatīties pietiekami cienījami, lai Rebeka ļautu sevi izdrāzt, viņa, neviena vārda neteikdama, pastiepa roku viņa kājstarpes virzienā. Māris paskatījās uz leju - pirksti rādīja, lai iet tuvāk. Tad beidzot! Māris strauji metās virsū kailajai un pēc seksa smaržojošajai Rebekai. "Mhm..." viņa pagrozīja galvu un no aizdurves parādījās otra roka ar stibu. "Velc ārā!" viņa pavēloši teica. Māris paklausīja, nu jau saprazdams, ka noteikumi būs Rebekas rokās. Rebeka ieslidināja roku Māra kājstarpē, mazliet pabužināja sēkliniekus, tad locekli ... Māris jau atkal sāka kaifot. Tad Rebeka sagrāba viņa maisu, asie nadziņi iecirtās tajā, oliņas saspieda tā, ka Māris skaļi ievaidējās.... un Rebeka vienkārši pagriezās un ar visām Māra oliņām gāja prom. Nebija citu variantu - Māris paklausīgi sekoja, knapi varēdams pakustēties aiz sāpēm. Rebeka viņu nolika uz galda. Māris centās piecelties, bet Rebeka atvēzēja savu stibu:"Esi paklausīgs!!!". Stiba nošvīkstēja gaisā un atstāja sarkanu nospiedumu uz viņa dibena. “Ouč, tas bija stipri!”, Māris nodomāja un palika mierīgs, kamēr sāpes pārgāja. Viņš pretējā loga rūtīs redzēja, kā viņa aizgāja pievērt durvis - kailais augums trūcīgajā apakšveļā graciozi kustējās, augtpapēžu kurpēs soļi skanēja pavēlnieciski. Nākot atpakaļ, varēja redzēt, kā Rebekas krūtis šūpojas soļu ritmā. Mārim jau viss bija sajucis, kādas sajūtas tagad ir - loceklis atkal sāka palikt stīvs no šī skata loga rūtī, olu sāpes vēl bija diezgan stipras, izstarodamās pa nerviem kājstarpē, stibas cirtiens arī, asi sāpēja. Bet domāt viņš bija spējīgs tikai un vienīgi par to, kā ielikt Rebeku gultā, noliekt viņu uz galda kā viņs pats tagad, iespraust locekli Rebekā, saņemt aiz potītēm un kārtīgi paplest viņas kājas, lai varētu kārtīgi izdrāzt, laizīt viņu ilgi ilgi ... visu reizē. Domas jaucās un fantāzijas bija par visu un ļoti ātri mainījās. Rebeka nostājās Mārim aiz muguras, ar iekāri aplūkojot sportisko dupsi un muskuļaino torsu. Arī viņai vēderā sakustējās taureņi jau no domas vien .. “Jā!”, Rebeka atvēzēja stibu un sāka uzskaitīt pa muskuļaino dupsi: "Tas ... par ... manu ... vēlmju .... neievērošanu .... nav ... vajadzības ... kaut ... ko .... vairāk .... pirkt ..." Māris turējās, līdz salecās uz augšu un aizklāja savu pēcpusi ar rokām. Nolieca galvu uz galda, aizturēdams vaidus. Un sajuta kā ap viņa rokām apvijās rokudzelži, kurus viņš papildus bija nopircis Rebekai. Un tagad Mārim atlika tikai skatīties loga atspulgā uz Rebeku, kas vēl 5 reizes nu jau diezgan maigi uzskaitīja viņam. Katru reizi viņas krūtis nošūpojās, viņa speciāli pagriezās, lai gurni ietu atvēzienam līdzi. 1581 0 2 pirms mēnešiem 4/5 - (5 Kopā balsis)
- BDSM
Tikšanās ar dominējošu vīrieti 2 daļa Viss attīstījās pavisam dabiski un pasīva loma man jau bija kļuvusi par ierastu lietu mīlas priekos ar vīrieti, pēc kārtīga orālā, mēs pārvācāmies uz gultu, bet teikšu godīgi biju pilnīgi atslabinajies, jo mantiņa darīja savu! Kad nonācām gulta Nils darbojas tikai ar rokām, ar vienu roku viņš aizlika manas rokas aiz muguras, bet ar otru roku viņš satvēra mani aiz matiem un tas mazliet sāpēja, bet bija tik uzbudinoši un atkal mani virzīja tuvāk savam locekli līdz beidzot manas lupas atkal to apskāva, tikai šoreiz visu kontrolēja Nils , ātrumu, dziļumu un spēku! Brīžiem palika mazliet grūti elpot, jo loceklis bija liels un mana mute bija krietni mazāka, tāpēc brīžos, kad bija iespēja kartigi ievilkt elpu to darīju, šajā brīdi sajutos ka kārtīga pasīva palaistuve, bet pats uz to parakstījos! Pēc šim izpriecām sekoja nākamās tuvības etaps Nils uz celišiem bija gulta, bet es četrrāpus, viņš piespieda mani sev tuvāk un es skupstiju viņa vēderu un krūtis, tad viņš atļāva man piecelties un es varētu ar plaukstām pieskarties viņa krūtīm un ķermenim, es to darīju cik labi spēju, jutu kad viņš to izbauda un atkal saņemu pļauku pa dibenu, mans dibens jau bija viegli sārts no daudzajam plakam ko biju saņēmis, visbeidzot vins man lika apsēsties četrrāpus uz gultas pret viņu, tik dzirdēju ka no maisiņa kaut kas tiek paņemts, tur bija melna ādas kakla siksna, kas pēc brīža tika uzvilka uz mana kakla sajūtas kļuva vēl uzbudinošākas, jo viņa bija vēsa, bet mans adrenalīns bija mani padarījis tik karstu, ka šis šķita tiešām baudāmi, pēc tam vins mantiņu nomainīja ar savu locekli tas bija liels un ciets ka akmens, viņš sākuma bija maigs, bet pēc tam kļuva skarbāks, kad es nepakļāvīgos mani iepera un ar kakla siksnu pavilka sev tuvāk, jo bija brīži kad tiešām gribas stumties uz priekšu, lai būtu vieglāk, es biju tik uzbudināts, ka vienkārši beidzu, manas kājas trīcēja, viņas bija kļuvušas tik mīkstas, it ka muskuļi būtu izkusuši, bet Nild gribēja turpināt, es biju tāda baudas piķi, kad nevarēju neko patiekt, pec tam es tiku uzcelts uz istaba esošās kumodes manas kājas apskāva viņa ķermeni un viss turpinās, es viegli steneju, Nils turpināja līdz es viņu apskavu un iečukstēju viņam ausi "esmu Tavs " un Nils mani maigi satvēra aiz kakla un saka agresīvi kāpināt tempu līkas ka kumode salūzis, bet es saku kust ka sviests uz pannas, jo šī visa man jau bija par daudz, par laimi Nils izdomāja kumodi nomainīt pret gultu, vienīgi nekas nemainījās ka tikai tas ka manas kājas bija uz viņa pleciem un viņa rokas uz manam krūtīm un vīns kļuva lēnāks, jo bija mazliet piekusis, viss beidzas ar to ka Nils beidza un pēc ši visa mēs abi palikām gulta uz kādu brīdi atpūšoties, jo tiešām elsojam ka negudri, bet bauda bija neaprakstāma! 1766 0 2 pirms mēnešiem 4.2/5 - (14 Kopā balsis)
- BDSM
Trešais randiņš: Trauki, āda un dubultais karstums Mūsu sarakste pēdējās dienās bija kā uzvilkta stīga – katra ziņa tikai vairoja nepacietību. Pat tad, kad pēc bildes nomaiņas "Gribulī" saņēmu negaidītu uzmanības vilni no vīriešiem, nekas nespēja mani novērst no mērķa. Man bija apsolītas BDSM spēles ar Kundzi, un es biju gatavs pilnīgi visam. Mana prioritāte bija skaidra: padevība un pakļaušanās pirmajā vietā, stingra vadība otrajā, un tikai tad – saldās sāpes.Ierados pilnībā sagatavojies. Kā ierasts, atbrīvojos no biksēm, paliekot tikai t-kreklā – neaizsargāts un gaidās. Kundze nebija tērējusi laiku veltīgi un jau bija izdomājusi man pirmo uzdevumu: trauku mazgāšana. Taču šis nebija parasts mājas solis.Pirms ķerties pie darba, man bija jāmetas ceļos. Uz galda gulēja iespaidīga rīku kolekcija, un pirmo "sveicienu" saņēmu ar smagu ādas lāpstiņu. Triecieni pa kailo dibenu lika asinīm pulsēt straujāk. Tad sekoja nākamais posms – manī tika ievietots aizbāznis ar asti. Es nebiju skopojies ar lubrikantu, un tieši tas kļuva par manu lielāko izaicinājumu.Stāvot pie izlietnes un mazgājot traukus, visa mana uzmanība bija koncentrēta uz vienu – noturēt asti sevī. Taču lubrikants darīja savu, un aste ar klusu būkšķi izslīdēja uz grīdas. Sods bija tūlītējs. Kā jau pienākas nepaklausīgai "kucei", saņēmu kārtējo porciju karstu sitienu. Es saspringu, cik spēju, mēģinot ar dibena vaigiem iespiest asti atpakaļ, bet pēc brīža tā atkal padevās gravitācijai. Pēc atkārtota pēriena Kundze nolēma mainīt taktiku – viņa vairs nelika asti atpakaļ, bet tā vietā sāka pedantiski pārbaudīt manu darbu. Atklājusi "nolaidību" trauku tīrībā, viņa lika man sākt visu no jauna.Kamēr es turpināju mazgāt, viņa sāka mani kairināt ar aizbāzni. Tas bija satraucošs kontrasts – vēsie trauku ūdeņi priekšā un kūstošs karstums aizmugurē. Es jutu, kā Kundze pati sāk uzvilkties. Viņa paņēma no galdiņa divpusējo strap-onu.Kamēr viņa gatavojās, es biju ieņēmis pozu uz ceļiem pie gultas. Tad saņēmu rīkojumu rāpties iekšā un nostāties četrāpus pie pašas malas. Sajutu vēso gēlu uz sava dibena – tas patīkami atvēsināja sakarsušo ādu mirkli pirms lielā sākuma. Un tad viņa ienāca manī.Lai gan rotaļlieta nebija milzīga, tā precīzi atrada manu prostatu. Sajūta bija neaprakstāma – katrs grūdiens dzina mani neprātā. Likās, ka tūlīt zaudēšu kontroli vai apčurāšos no baudas. Es dzirdēju, kā Kundze man aiz muguras smagi elpo, viņas kustības kļuva intensīvākas, viņa arī bija sasniegusi savu virsotni."Stimulē sevi!" atskanēja pavēle. Mans loceklis bija akmens ciets. Grūdieni kļuva straujāki, līdz pasaule pazuda. Es beidzu, skaļi kliedzot, un tajā pašā mirklī jutu, kā Kundze notrīc un aizsmakuši ieelpo. Mēs bijām sasnieguši finišu vienlaicīgi.Pēc pusstundas mierīgas sarunas un atpūtas mēs nespējām pretoties un atkārtojām visu vēlreiz. Otrs raunds, vēl divi orgasmi un pilnīgs bezspēks. Guļot tur, pilnīgi iztukšots, es zināju tikai vienu – es gribu to vēl un vēl. 1668 0 2 pirms mēnešiem 4.5/5 - (6 Kopā balsis)
- BDSM
Tikšanās ar dominējošu puisi Šodien pastāstīšu jums par savu pieredzi ar aktīvu dominējošu vīrieti! Iepazināmies šeit un izveidojam labu kontaktu, tad pēc saturīgas sarunas norunājām tikties norunātajā dzivokli Siguldā! Viss notika ka plānots sagatavojos un devos uztraucies uz šo vietu, jo tā atkal bija jauna pieredze, kura līdz šim nebija bijusi! Ierados dzīvokli, kuram bija durvju kods ievadīju un biju dzīvokli, taka biju ieradies pirmais, izlēmu ieiet duša, bet pirms tam partnerim, Nikam nodevu zinu ka būšu duša, kamēr biju duša Niks jau bija ieradies un ienāca vannasistabā ar melnu maisiņu, man pasakot ka dāvana stāv uz galdiņa, vēlos lai izdari visu ka instrukcija! Iznācu no dusas un satraucies atveru maisiņu, tā saturs mani pārsteidza tur iekšā bija melnas vīriešu stringa biksītes, garas zeķes un mazs ar pulti vadāms dildo, instrukcija bija teikts, saģērbies un sagatavo dubsiti! Nu tad uzvilku garas zeķītes, kas patiesība man ļoti labi piestāvēja un jutos gana laba tajās, uzvilcis stringas sajutos mazliet neveikli, jo dibens bija praktiski kails, bet formigs un spogulī skatoties lika nedaudz locekli sacelties no skata, ko redzēju, tad ar lubrikantu paspelejos un dubsi ieliku mantiņu un jutu ka esmu satraucies par to kas mani sagaida, gan par to cik uzbudinošas sajūtas mani pārņēma! Tad nu tas brīdis pienāca, piegāju pie durvīm un tas atvēris bailīgi devos uz istabu, ienācis izstāda saņemu komplimentu labi izskaties un apgriezies ap sevi! Sajūtas bija neparastas, jo nācās pakļauties Nikam sportiskam vīriešiem ap 40gadiem, kurš sēdēja dīvānā balta T krekla ar zilam džinsa biksēm un baltam zeķēm! Vins teica, pienāc man klāt un noliecies uz priekšu, pēc pavēles to izdarīju, saņemu sitienu pa dubsi, labi, skatos esi sagatavojies dubsi un jutu ka vīns ar pulti ieslēdza spēļmantiņu un mans dubsis saka justies savādi, jo vibrācija pārņēma manu ķermeni! Pēc brīža Nils teica nosēdies uz celisiem, ko es arī izdarīju vīns piecelas kājas pienāca man klāt un ar rokām paņēma mani aiz matiem un piespieda pie savam biksēm, sakot sāc darboties ar lūpām, lai jutu ka loceklis paliek ciets, nepagāja ilgs laiks, kad sajūtu ka loceklis paliek ciets un caur biksēm tas likas milzīgs, tad viņš man deva atļauju atpogat bikses un novilkt tas uz leju, tad no boksersoritem ar lupinam bija jāuzvelk viņa loceklis, kurš bija ļoti liels ap 18cm, tādu līdz šim nebiju baudījis, Nils paņēma un novilka bikses, bet man vajadzēja ar mēlīti darboties, sākuma gar galviņu pēc tam gar olinam un līdz beidzot lēnam loceklis nokļuva mana mutite, Nils nedaudz Ievaidejas, bet par to saņemu pērienu pa dubsi un mantiņa saka ritmiski vibrēt mana dubsi es nedaudz saku vaidēt un par katru reizi saņemu atkal pa dubsi, bauda bija neaprakstāma, bet Nils man neļāva atslābt, kartigi stumjot locekli mute un lēnam jau tiku drāzts mutite!!! Turpinājums sekos! 1945 0 2 pirms mēnešiem 4.6/5 - (16 Kopā balsis)
- BDSM
Mans ceļš uz Brīvību: Pirmā nakts X krustā Dzīve ieveidojusies tā, ka manā ikdienā vienmēr bijušas Kundzes. Esmu "staigulis" – meklētājs, kura ceļā gadījušās dažādas dāmas: dažas piedod, dažas dusmojas, bet visas kā viena mani per un soda. Tomēr pienāca brīdis, kad jutu – esmu gatavs kam vairāk. Es beidzot saņēmos un devos uz īstu BDSM klubu. Pie durvīm mani sagaidīja laipna sieviete tumšās drēbēs. Iepazīstināju ar sevi kā jauno kluba biedru un pasniedzu līdzpaņemto vīnu. Viņa palūdza mirkli uzgaidīt, līdz ieradīsies saimniece. Kad parādījās Kluba Saimniece, uzreiz kļuva skaidrs – viņa šeit ir noteicēja. Īsi paskaidroju, ka dziļāk telpās mani jau gaida mana Kundze. Novilku apavus un ar nelielu satraukumu devos iekšā. Mēs atpazinām viens otru uzreiz. Bija pagājis krietns laiks kopš mūsu pēdējās tikšanās, un atkalredzēšanās šādā vidē bija īpaša. Tajā vakarā klubā valdīja atvērtā pasākuma gaisotne – ne gluži "cilvēks no ielas", bet kopiena, kurā pavīdēja arī gribu.lv portālā redzētas sejas. Vakara nagla bija kādas CD publiska sodīšana un izmīlēšana uz speciāla sola. Es vēroju izrādi, iepazinos ar citiem biedriem un redzēju, kā kāds tiek sasiets pie X formas krusta, bet citu saimniece meistarīgi moka virvēs. Kad jau apsvēru domu doties prom, pie manis pienāca mana Kundze. "Saņemies," viņa teica, "ir laiks parādīties publikai." Nekad iepriekš nebiju izģērbies svešu cilvēku priekšā, bet, jāsaka godīgi, tajā bija savs "kaifiņš". Kundze mani veda pie X krusta. Sirds sitās straujāk. Dzirdēju, kā cita dāma pusčukstus nosaka manējai: "Tev gan ir paveicies – personīgā kuce..." Tiku piesiets. Acis aizsēja. Pasaule pazuda, palika tikai skaņas un sajūtas. Sākās mana iepazīšanās ar pletnēm. Mana Kundze ir profesionāle – viņa per ar izjūtu, liekot katram sitienam atbalsoties ķermenī. Stāvot tur, mēs sazinājāmies bez vārdiem: ja atšāvu pēcpusi atpakaļ, tas bija signāls, ka gribu vēl; ja pieplaku cieši pie krusta – pietiek. Neredzēju, ar ko tieši tiku pērts, tikai jutu, kā sitieni kļūst arvien asāki un spēcīgāki. Reizēm fonā dzirdēju svešas balsis un soļus – tie bija vērotāji, kas ik pa laikam pienāca tuvāk, lai redzētu mūsu rituālu. Šodien varu droši teikt – esmu laimīgs, ka pirms gadiem atklāju šo pasauli. Tā ir vieta, kurā es jūtos savā vietā. 1293 0 3 pirms mēnešiem 3.7/5 - (7 Kopā balsis)
- BDSM
Лизунчик, продолжение Как я уже и говорила Светлана ничего не помнила, я даже специально её провоцировала наводящими вопросами, но она говорила, что её словно вырубило и она помнит только начало корпоратива. Она даже не помнила нашего с ней разговора, а так же не знала, как она попала домой и кто её привёз, видимо ей было очень стыдно перед мужем за своё такое поведение и она его ни о чём не спрашивала. Я же теперь смотрела на Светлану, как на дуру, которая своим болтливым языком отдала своего мужа в моё сексуальное рабство. Теперь её муж стал моим пиздализом и моей покорной шалавой, а она наверное так и верит в то, что он её верный муж и целуется с ним в губы не догадываясь, что на его губах теперь практически постоянно вкус моей киски, ведь уже на следующий день я набрала номер Саши и вызвала его, как свою покорную шалаву на отлиз. Мне приспичило) Саша по телефону от неожиданности стал заикаться, видимо около него была его жена и моя не умная коллега Светлана. Он мне говорил отрывками и заикаясь, чтобы ничего не заподозрила его жена. Он мне говорил, что может мне помочь с замерами мебели в понедельник при этом что-то пытался шептать, а сегодня суббота и он хотел бы побыть дома с семьёй. Я была уверенна, что в его квартире от похмелья погибает его жена Светлана и он, наверное, вертится возле неё, пытаясь угодить своей жёнушке, но у меня разгоралось пламя между ног. Во мне рождалась какая-то эгоистка и я даже, наверное, ревновала его и мне просто была необходима помощь Саши, а точнее его губ и языка. Я же, набрав его номер телефона уже сидела в своей машине около его подъезда, о чём и сообщила ему и совсем не собиралась отступать. Теряя терпение, я немного прикрикнула на него и сказала, что если он сейчас же не выйдет, то я и сама могу подняться к ним в гости, на что мой славный пиздализик сразу же одумался и стал, извиняясь говорит, что решит мою проблему и поможет мне с замерами. «Хорошо-хорошо» - залепетал моя шалава, а точнее как уж на сковородке – «я сейчас приеду к вам, но только не на долго, у меня же семья». «Хорошо» - несильно и довольно засмеялась я в трубку – «я тебе фарами поморгаю красавчик губастый». Саша вышел, нервно оглядываясь на свои окна и выискивая меня, а когда я ему моргнула фарами, тут же, как шпион показал мне рукой, что бы я заехала за угол дома, а сам ускорил шаг. Когда он залез ко мне в тёплую машину, то сразу же стал с ходу возмущаться, короче включил мужика. Он пытался меня убедить, что он не какая-то там шлюха и что с ним нельзя так, он говорил, что он семейный человек и не может по моему щелчку пальца бежать бросая всё и вся. Я слушала его и улыбаясь кивала, сжимая губы и строя гримасу на лице показывая ему как же я ему сочувствую, но при этом я поехала на безлюдную площадку около заброшенной стройки высотки, которую я заранее уже присмотрела. Саша продолжал несильно возмущаться, вставляя словосочетание - «я конечно дико извиняюсь». «Сейчас извинишься!» - сказала я, припарковав и заглушив машину, а когда неоднозначно похлопала себя между расставленных ног, то он сразу же понял, что я его привезла для куннилингуса, ткнувшись носом машины в тупик. «давай договоримся, что ты так больше не станешь делать» - продолжал говорить Саша надеясь на моё понимание, а я продолжая его слушать и игнорировать, уже отодвинув откинула до упора своё водительское кресло. Нагло завалилась, приняв положение лёжа и так же нагло улыбаясь ему расстегнула ремень на джинсах и приподняв попку стянула их вместе с трусами вниз к сапогам. «ну Юль, ну так нельзя, я же не...» - снова попытался, подбирая необидные для себя слова, как-то достучаться до меня мой пиздализик, когда я его потянула за грудки потащила к своей киске, которую уже выпятила чуть вверх и второй рукой похлопывала по ней. «давай милый, не ругайся, а делом занимайся» - помню у меня получился сам собой вот такой вот короткий стишок. И вот с этими стихами я ткнула его ебальник в свою пещерку и почувствовала, как же умело и старательно заработал Саша своим ротиком, втягивая мои половые губки в себя он причмокивал мою шмоньку, щекотал мой набухший клитор своим то мягким, то твёрдым языком. Он гладил меня внутри бедра одной рукой, а другой обняв меня и засунув её под мою попку, пальчиками теребил мой анус, я как могла подмахивала ему и даже пальчиками левой руки сама то теребила свой клитор, то просто натягивала его. Правой рукой я гладила Сашу по спине и доходя до затылка тыкала его лицо в свою вульву и кончала, кончала и кончала. Саша заметно торопился и после каждого оргазма пытался выпрямиться и закончить свои отлизы и выбраться из моей ненасытной пещерки, однако я его сжимая в волосах пальцы не выпускала и продолжала закидывая назад голову кайфовать и кончать от осознания того, что просто трахаю мужа своей подруги Светланы, которая, как дура поверила своему мужу, что он ушёл на работу, а в итоге отлизывает мне, как последняя дорожная шлюха прямо в машине под рулём. Обкончавшись и задыхаясь от полученного наслаждения я отпустила Сашу из своих объятий и увидела, что его лицо было красным и блестящим от моих соков и, наверное, от своих слюней. «Давай как-то договоримся?» - снова стал пытаться договорится со мной Саша вытирая своё выебанное лицо заранее приготовленными мною влажными салфетками. «Ну о чём ты хочешь со мной договорится-то?» - надменно и с усмешкой госпожи, спросила я Сашу – «Может тебе что-то не нравится?», «Хочешь бросить меня?», «Ведь тебе самому это нравится!», «Давай не будем портить кайф!», «Или ты действительно меня больше не увидишь!» Саша заметно запереживал, что может потерять меня и стал говорить чуть слышно и виноватым тоном - «Ну я прошу просто, как-то заранее договариваться» - пытался объяснить он, наверное, уже совсем безбашенной похотливой стерве, которая совершенно не хотела входить в его положение, а просто наслаждаться его умением пиздализа. Я просто всю дорогу его молча слушала и поглядывая на него улыбалась. «Ну хорошо, хорошо, давай иди, я подумаю» - сказала я, что-то такое Саше, когда довезла его до дома и высадила там, где брала. Я так сказала просто, что бы этот пиздализ уже отстал нудеть и ушёл уже к своей шлюхе жене. Я знала, что я буду звонить и выдёргивать его тогда, когда мне приспичит, тем более теперь у меня был видео компромат на своего пиздализика-шалаву Сашу. Мне уже совершенно не было его жаль! Чем больше я его унижала, тем сильнее я возбуждалась. А Саша если бы хотел всё это закончить, то закончил бы это в грубой форме, но он даже не пытался, а лишь показал мне свой испуг, когда я сама предложила ему всё закончить. В воскресенье я Сашу не трогала, меня очень неплохо оттрахал муж, он меня трахал словно сорвался с цепи. Не знаю, что случилось, но перед этим сексом мы с ним немного поссорились и он меня практически изнасиловал, грубо и жёстко. Может он почувствовал, что я стала, как-то меняться, ведь я и сама чувствовала это. То, что у меня появился раб-пиздализ меня меняло и меняло быстро. Муж словно пытался мне доказать, что он в доме главный самец и мне это очень даже понравилось. Он, как-то необычно грубо схватив меня и поставил перед собой на колени, практически как шлюху заставил меня сосать свой огромный член, а потом приподняв ткнул меня головой в бельевой шкаф и жестко отодрал раком хлопая своими бёдрами по моей жопе, вгоняя член на полную и упираясь прямо в матку. Потом он бурно кончил прямо в меня и отпустив поцеловал в губы, после чего уставший и довольный завалился на диван. Я, подмываясь стоя в душе вспоминала своего стеснительного пиздализа Сашу и ловила себя на мысли, как же мне его сейчас не хватало. Мне хотелось слить в его рот сперму моего мужа и чтобы он скользил своим лицом по моей оттраханной и скользкой от спермы вагине, мне хотелось быть шлюхой для мужа и госпожой для него. В понедельник на работе я зависала и не сводила глаз со Светланы, мне хотелось подойти к ней и сказать, что она круглая дура. Напомнить ей, что она по синьке рассказала мне о том, что её муж пиздализ и что он ей надоел, но при этом уверяла что он ей не изменяет и изменять никогда не будет. Мне хотелось похвалиться перед ней и сказать, что уже в тот же вечер её верный Саша стоял передо мной на коленях и чавкал из моего источника. «Ну вот теперь он не только твой, но и мой пиздализ!» - хотелось мне крикнуть ей в лицо и засмеяться, но я конечно же не могла себе это позволить. Во-первых, у меня не было никаких к Светлане личных претензий и неприязни, а во-вторых, я была даже благодарна ей, за то, что она раскрыла мне глаза на своего мужа и на то, что такие пиздализы существуют, её рассказ даже изменила мою жизнь и я теперь уже третий день хожу довольная и удовлетворённая. Однако мне очень сильно хотелось с кем-то поделиться своим счастьем и выговорится о своём пиздализе Саше, рассказать какая я ловкая и наглая, как я умею руководить эмоция человека и какая я наглая и стервозная манипулятор и хитрая подруга. Мне хотелось, конечно, поделиться именно информацией, а не своей шалавой Сашенькой пиздализиком. Выбор пал на мою давнюю, не замужнюю и скромную подругу Аллочку, которая, когда увидела видео с моим пиздализом в машине, тоже захотела попробовать его в деле. Она даже изменилась в лице – «хочу, хочу, хочу» визжала от восторга она, обнимая меня – «ну пожалуйста Юль, ну пожалуйста, ну пж, пж, пж)». Я, немного поломавшись, согласилась на её лисьи уговоры и подкаты. Я вызвала Сашу в тот же вечер в её квартиру назвав адрес и сказала что я очень жду и надеюсь он не станет снова включать девочку и ломаться, однако мой пиздализ снова стал возмущаться и говорить, что у него есть личная жизнь и семья и что он не может вот так вот бегать и ублажать меня, тогда, когда мне вздумается и приспичит. Всё же примерно через десять минут моих настойчивых уговоров и обещаний, что это в последний раз и что следующий раз будем договариваться обоюдно, моя шалавочка Саша пиздализ сдался, подняв лапки вверх и согласился по-быстренькому отлизать мне сегодня. Войдя в квартиру, сев на огромную Аллочкину кровать и обнаружив, что я не одна и что ему предстоит отлизать ещё и Аллочке мой пиздализик-шалавачка снова стал возмущаться и негромко ругаться, то есть ломаться как самая настоящая девочка. Он вообще ругался, как-то интеллигентно и совсем не обидно, Саша просто пытался вразумить меня и Аллочку, которая, к моему удивлению, оказалась настолько смелой, что возбуждённо облизывая свои пухлые и ярко накрашенные губы, уже поглаживая Сашу по голове пыталась успокоить и заткнуть его возмущённый рот прижав к своим грудям. Саша краснел и пытаясь не смотреть на Аллочку, он её явно стеснялся. Мой пиздализик продолжал возмущаться и даже оказывал несильное сопротивление вырывая голову из рук Аллочки, но она цепкая девчонка и расстегнув пуговки на блузке и вытащив левую титьку сунула её к губам Саши, она пихала ему свой стоячий сосок и просила – «Соси уже давай милый», «Хватит ломаться», «Я видела, как ты Юльке в машине отлизывал». Саша тут же прекратил возмущаться, для него видимо было шоком, что есть видео с его отлизом. Он заткнулся и больше не слова не говоря стал сосать ей сосок, потом и другой сосок поместился в его ротик. Аллочка стояла перед сидящим на кровати Сашей и руками поддерживая свои большие груди меняла их местами. Саша уже покорно сосал ей, а потом видимо уже окончательно возбудившись, сам по её бедрам поднял свои руки и задрав её юбку-карандаш вверх стал гладить её ягодицы. Самое интересное, что Аллочка ожидая прихода Саши оделась в деловой костюм, даже под юбку одела красивые, кружевные чёрные чулки, которые, когда он задрал юбку даже меня возбудили. Аллочка довольно улыбаясь мне, стала то одной, то другой рукой снимать с себя трусики, которые в итоге помог снять сам Саша и когда её трусики упали на пол, она толкнула его в грудь на спину, на кровать и как пантера забралась на него скинув как в фильмах свой деловой жакет с сторону, на пол. Она сверху, как борец прижав его руки ногами села сначала на его грудь, а потом, переместилась на его покорное, обречённое, но к тому же возбуждённое такой наглостью лицо. Аллочка повернулась ко мне и попросила меня подать ей из ящика комода с её нижним бельём лубрикант – это искусственная смазка для секса, там же я увидела и искусственный член телесного цвета, он был сантиметров 15, а ещё там была, какая-то маскарадная с блёстками маска кошки. «А моя подружка озорная девочка» - подумала я передавая ей лубрикант – «Видимо много о ней не знала, но сейчас думаю она раскроется вся». Аллочка взяв у меня смазку со словами – «Ах как же я давно мечтала попробовать это», сняв с лица Саши свою вульву и пересев на его грудь, смачно и жирно налила на лицо Саши смазку, а потом сразу же агрессивно и интенсивно стала, кататься по его лицу своей вагиной, втирая его голову в кровать. Саша, вырвав руки из-под её ног, хватал её за бёдра и иногда сопротивляясь ей пытался вырваться лицом и сделать глоток воздуха. Он был похож на ныряльщика за жемчугом. Его ноги иногда сгибались в коленях и бились в экстазе о кровать, особенно, когда Аллочка останавливалась и зажимая ему нос вдавливала свою вагину в его лицо. Бедный Саша мычал и стонал, но вырывался он не по-настоящему, хотя было видно, что он не был готов к такому развитию событий. Он принимал это насилие достойно). Аллочка фейсстила его по жёсткому и Саша, иногда выныривая, реально вырывался лицом, чтобы отдышаться, а она его за это стала сначала не сильно, а потом сильнее и сильнее бить по щекам, хватая за волосы снова затаскивая под себя. Это было что-то я вам скажу). Надо было его связать, наверное, подумала я. Я от такого зрелища, конечно, тоже сильно возбудилась и решила поучаствовать в таком изнасиловании моей шалавочки Саши. Я, взяв в руки тот самый искусственный член и скинув с себя всю одежду запрыгнула на ноги Саши и зафиксировала, удерживая их в коленях, а сама стала сосать искусственный член Аллочки, представляя, как и меня какой-то брутальный самец ебёт в рот. Я сосала, но при этом смотрела, как насилует моего пиздализика Аллочка, продолжая удерживать его ноги, а иногда и руки, которыми он несильно пытался спихнуть со своего лица настырно ебущюю его Аллочку. Мне уже хотелось на её место и тоже устроить ему скачки. Через несколько минут, а может даже через полчаса таких скачек Аллочка со стонами и криками кончила, вдавив его в очередной раз в кровать держа при этом за волосы сильно сжав их, да так, что он по-настоящему заорал от боли вместе с ней. Когда она слезла с него, то лицо Саши было полностью мокрым и блестящим, очень красным и даже очень испуганным, он хватал жадно воздух и глубоко и тяжело дышал. Саша посмотрев на меня вылупил глаза, когда увидел у меня между ног искусственный член, телесного цвета, который я уже смазав надрачивала держа его основание в своей вагине. Я всё так же сидела на его ногах. «Отсосешь мне шалава?» - сказала я, дотянувшись рукой до его волос и схватив их завалилась на бок, потом на спину и увлекая голову Саши к своему члену, который так и держала прижав к своей пещерке, упирая его на клитор. Саша обречённо и покорно посмотрел на меня и на полном серьёзе сказал – «я в попу не дам и это не обсуждается». Я лишь улыбнулась ему и нагло погрузила свой член в его рот, который сразу же вызвал рвотный рефлекс у него, однако мне это очень понравилось, и я стала его голову жёстко насаживать на свой член. Я наблюдала, как Саша отсасывал мне, мой, а точнее Аллочкин искусственный член был очень похож на настоящий член. Мне кажется, я даже кончила от этого вида, натирая себе налившийся и распухший клитор. Аллочка лежала в наших ногах поперёк кровати и тоже тяжело дышала, а моя шалавочка Саша уже отсасывал мне член, я же лежала полулёжа на подушке и удерживая одной рукой член, второй пыталась всё глубже и глубже насаживать рот Саши на него, надавливая на его голову. Саша упирался и пытался контролировать глубину входа, рвотные рефлексы уже закончились, а мой член входил уже глубже и, наверное, уже прям в его горло, Саша уже сам насаживался на мой член, как можно глубже. Я увидела, как сверху Саши, поднялась Аллочка и обступив его голову с двух сторон села на неё, при этом сжала её бёдрами, а потом стала вместе с зажатой в бёдрах головой насаживаться, насаживая его глотку на мой член. Саша стал по-настоящему вырываться, по настоящему упирался руками не давая ей полностью вдавить в его рот член, но сильные ноги Аллочки не поддавались и только я уже не выдержав сильного давления раздвинула ноги сдвинув и убрав свой член с паха и так опустила его голову с членом на кровать, где, как мне показалось он уже не справившись с нажимом Аллочки полностью захрипев проглотил член в горло. Он стал трепыхаться, стуча руками и ногами по кровати. «Хорош дура ебанутая!» сказала я посмотрев на Аллочку, которая, увидев, как трепыхается Саша посмотрев на удивлённую меня, отпустила разжав свои бёдра Сашу и слезла с его головы. Саша тут же перевернулся на спину и вынул весь в своих густых слюнях член изо рта, а потом обратно перевернулся на живот и стал опять сильно и тяжело дышать. На его глазах были слёзы, а лицо было уже не красным, а багровым. Ему было стыдно и больно, что с ним так поступают. Я не сводя глаз со своей оттраханной шалавочки немного дотронувшись до своего клитора стала кончать, вставляя в вагину свои пальцы, а потом стала намазывать ими лицо Саши, который стал покорно сосать мои пальцы. Саша лежал лицом в низ и продолжал отсасывая мои пальцы жадно дышать, в руке он крепко держал тот самый искусственный член, словно боялся, что у него его отберут и снова засунут в горло. К нему наклонилась вставшая на кровати Аллочка и перевернула обратно на спину, Она снова обступила его и села на грудь, а потом стала снова возить по его лицу свою блестящую и жирную от смазки вагину, вжимая его снова в кровать. Саша, жалобно посмотрел на меня и его лицо снова скрылось в пизде Аллочки. Он уже видимо смерившись со своей участью лежал совсем смиренно и только крепко продолжал держать в своём кулаке тот самый член. Аллочка уже сама давала ему хвать воздух смотрела на него улыбалась кривой улыбкой насильницы. Она снова стала бить ему по щекам и поливать его лицо лубрикантом. Мне даже стало жалко своего пиздализика, я думала, что он вот-вот психанёт и скинет её своими сильными руками и отпиздит нас обеих, но Саша терпеливо продолжал отдаваться ей. После того, как Аллочка насладилась Сашиным лицом, я снова подтянула его к своей вагине и так же лёжа на подушке вежливо попросила его ласково трахнуть меня искусственным членом, который он так и не отпускал. При этом, когда она стал меня трахать искусственным членом удерживая его рукой, я попросила его сосать и лизать мой клитор. Я просила его нежно и ласково, поглаживая по растрепанным и жирным от смазки волосам. В благодарность мне Саша стал старательно и с любовью делать настоящий и качественный куннилингус с проникновением в меня искусственного члена. Оргазмы снова волнами стали накрывать меня, я представляла, как меня трахает мой муж, а этот пиздализ мне ещё и отлизывает при этом. Я кончала, сжимая и обхватывая Сашу ногами, катаясь по кровати с его зажатой головой. Потом я замерла с мёртвой хваткой головы моей шалавочки удерживая его ногами и руками, сжавшись ещё и телом. Меня словно заклинило и когда он закряхтел и обмяк, освободится от моей обезумевшей хватки ему помогла Аллочка. Саша попросил меня разрешение подрочить себе и я, удивляясь тому, что он ещё не кончил, неожиданно для себя запретила. Он был покорным и послушным и не смел меня ослушаться, а я встав с кровати пошла в туалет, но потом подумала что я ведь могу наградить его золотым дождиком, который ещё сильнее закрепит наши узы Госпожи и раба. Я громко и уверенно позвала Сашу к ванную комнату, где он по моему приказу разделся и залез в душевую кабинку. В его штанах было море спермы и я поняла что он тоже уже не раз кончил себе в штаны. И вот моя покорная шалавочка Саша пиздализ стоял передо мной на коленях, а я раздвинув половые губы в стороны и оголив дырку уретры дала залп своей мочи прямо в смазливое, бордовое от фрикций и уже полностью осознанное, что он раб лицо Саши. Он не пытался глотать мою мочу, его рот был закрыт, но он и не отворачивался, а я и не хотела нассать ему в рот, мне было в кайф просто обоссать его. Когда я закончила, то последние капельки Саша сам слизал с моей киски. На моё место сзади меня подошла Аллочка. Саша заметно уже боялся эту ебанутую стерву, которая тут же смачно наклонившись сплюнула ему в рот, а потом приказав глотать всё до капельки стала мочиться ему в рот пуская несильные струйки мочи, дожидаясь, когда он проглотит, она мочилась снова. Я даже устала смотреть и ждать, когда она проссыться наконец и ушла. Мне вдруг стало как-то не по себе от мысли, что я так же, как и дура Светлана рассказала про своего пиздализика Сашу, которого сейчас поила своей мочой Аллочка и даже, как мне показалось отжимала теперь его у меня, как и я его отжала у Светки. Саша, моя шалава, мой пиздализ уже покорно и без моего разрешения подчинялся ей. У меня появилось непреодолимое желание наказать его за это и я, взяв в прихожей ремень, взяла своего пиздализа за руку и заведя в комнату поставила его раком к стене и стала пороть. Он просил меня не пороть его ведь следы от ремня ему будет сложно объяснить своей жене Свете и мешал мне ударить его, подставляя свои руки и уворачиваясь. Мне надоело с ним бороться, и я взяла лежащий на кровати искусственный член, смазав его на его глазах лубрикантом я велела ему повернуться ко мне раком и лечь на кровать на грудь. Я вспоминала, как он просил не трахать его в попу, как он это категорически произнёс, но это было своего рода наказание и моё решение! В это время в комнату вошла Аллочка, а Саша уже около кровати стоя на коленях и сидя на жопе пытался отговорить меня от неприятного для него шага быть оттраханным в жопу. Я не теряя самообладания и терпеливо объясняла ему, что это просто его страх и что его очко растянется и не порвётся, как он говорил и что ему будет приятно, а главное приятно будет мне, но моя шалава Саша упирался и продолжал упрашивать. Он был довольно хорошо и спортивно сложен и мог с лёгкостью справится со мной и с Аллочкой, но ему что-то мешало это сделать. Он, наверное, играл свою роль, а я играла свою. Аллочка молча подошла и по дружески похлопав Сашу по голове села около него на кровать, потом взяв крепко за волосы подтащила его между своих ног и ткнула его затылок в свою промежность и со словами – «Если в рот взял, то и в жопу дашь», сжала его голову бёдрами и немного уперевшись руками залезла своим тазом дальше на кровать. Саша с зажатой в её бёдрах головой уже лежал на кровати раком на груди, именно так, как я и просила его. Я подошла и властно распинала его ноги по сторонам, Саша послушно раздвинул их. Из промежности Аллочки всё так и доносился жалобный голос шалавы Саши, который всё ещё просил – «не надо», «пожалуйста не надо». Я села на колени перед его жопой и шлёпнула своего пиздализака ладошкой по ягодице, как настоящую шалаву. Его руки, скрестив пальцами так же удерживала Аллочка, хотя он уже больно то и не сопротивлялся. Раздвинув его ягодицы, я плюнула на его сжатый анус, потом подвела к нему свой искусственный член и немного надавив погрузила в него полголовки залупы. Саша стонал и негромко кричал от страха неизбежного, а Аллочка смотрела на меня и озорно улыбалась. Она подбадривала его словами, что-то типа – «не ссы», «расслабься», «это не настоящий член», «следующая тебя ебать буду я». А я продолжала медленно вводить в его девственный анус свой член, который уже скрыл головку залупы и продолжал погружаться, растягивая его анус. Погрузив его на половину, я стала трахать его, удерживая одной рукой член прижимая его к своему возбужденному клитору, а второй рукой пальцами сжимала его ягодицы. Я ликовала! Немного погодя, Аллочка высвободила Сашину голову и подсунув к его губам свою вагину она стала трахать его в рот. Наша покорная шалава стал уже подмахивать и мне и работать и головой и ртом для Аллочки, которая грубо называла его - «дырявой шлюхой», «вафлёром», «пиздализом», при этом отвешивала ему чувствительные пощёчины. Я так же мяла его ягодицы и звонко шлёпала его по ним. От этого зрелища и от прикосновения к клитору я кончила, вогнав свой член почти до упора, от чего Саша даже закричал, упираясь головой в манду Аллочки. Аллочка, как мне показалось тоже кончила вместе со мной, а потом я ещё увидела, что и сам Саша кончил на пол. После этого его трахнула ещё и Аллочка, а я конечно же с радостью заняла её место возле освободившегося лица Саши. Саша после того, как мы с Аллочкой его превратили в свою покорную девочку-шалаву, стал нас обслуживать уже без всяких там «не могу и не хочу», при этом он узнал, что мы его в квартире у Аллочки тоже скрыто сняли на видео и теперь он был в полной нашей власти. Единственная его просьба была оставить наши приключения в секрете, на что мы, конечно скрестив пальчики за спиной пообещали ему, однако мы с Аллочкой были другого мнения по этому поводу и нам не терпелось произвести на своих подружек впечатление имеющимся у нас в распоряжении такого покорного и послушного Сашеньки 722 0 3 pirms mēnešiem 4.7/5 - (9 Kopā balsis)
- BDSM
Лизунчик Я замужняя, тридцатилетняя и привлекательная дама и если забить порноактриса Mea melone, то вы увидите очень похожую на меня девушку, мне иногда даже кажется, что это именно я снималась. В сексе с мужем у меня всё в порядке, но только он совсем не любит куни. Нет конечно он мне делал несколько раз куни, но это были совсем не куни, а так, наверное, какое-то одолжение после долгих уговоров и даже шантажа, что он просто не получит в таком случае минет, который обожает. Однако эти долгожданные куни заканчивались очень быстро. Я просто сразу же кончала от прикосновения его губ и он тут же входил в меня своим ненасытным членом, хоть я как могла сопротивлялась этому и обижалась, потом высказывая ему, что мне нужен долгий, нежный и качественный куни, но эти упрёки оставались совсем незамеченными и я оставалась наедине с компом и интернетом, где пруд пруди сообщений от лизунов, которые готовы просто так взять и отлизать совсем незнакомой девушке и даже, как они пишут – «и возраст и внешность им не важна». Но этих лизунов и откровенных пиздализов пруд пруди в интернете, что совсем не скажешь о реальной жизни, где таких просто нет! Или они очень сильно скрываются и маскируются. Сколько я не изменяла своему мужу в надежде нарваться на подобного пиздализа, мне не везло. Меня просто ебли во все дыры, а мои несмелые намёки на куни оставались не замеченными. Один даже после того, как я откровенно сказала ему, что хочу начать секс с куни, просто повёл себя, как девочка и немного поломавшись, просто сбежал. Я уже несколько раз в состоянии отчаянья хотела позвонить по указанным номерам интернетовских пиздализов и насладиться наконец-то долгим и сладким куннилингусом, который бы длился всю ночь, а потом ещё с утра и до обеда, а потом ещё до вечера и снова в ночь. Короче я, превращаясь уже в маньячку хотела найти себе жертву со слащавыми губами и умелым язычком, но меня постоянно останавливало чувство какой-то тревоги. Я, представляла себе этих пиздализов, толстыми, жирными, прыщавыми, с выпученными глазами недомужиков и мне сразу же становилось неприятно и противно. Вызывать за деньги проститута мне казалось совсем нелепо, да и денег было жалко. Успокаивала я себя сама, закрыв глаза я теребила свой возбуждённый клитор, который пульсировал наливаясь кровью от одной только мысли, что воображаемый красавчик начинает мне с любовью и наслаждением отлизывать, а я кончала и кончала сжимая его в своих спортивных ляжках, поглаживая по голове и благодарно теребя его по шевелюре после каждого наплыва оргазма. Я представляла, как мы смотрим друг другу в глаза и он улыбается мне, как он улыбаясь подмигивает и наслаждается моими соками. И даже не пытается трахнуть меня или предложить сделать ему минет. Ему достаточно того, что я кончаю от его тёплого язычка. И вот как-то, моя подружка и коллега Светлана, по синьке и большому при большому секрету рассказала мне, что её муж помешан на пиздолизании. Она мне жаловалась, что он постоянно её зализывает с утра до вечера, что ему только и нужно, что лизать и лизать пизду, как какой-то помешанный извращенец и слюнтяй. Она рассказывала мне, что ей это по началу очень даже нравилось, но он лизал ей не так много, а потом всё больше и больше, а потом у них с сексом вообще появились настоящие проблемы. Её совершенно не возбуждало, что каждый их секс начинался с долгого куни и очень часто им же и заканчивался. Он просто иногда дрочил себе при куни и кончив, заканчивался и секс. Он даже не любил с её слов минет, он ей говорил, что ему не нравится, когда Светка мосле минета пытается к нему лезть целоваться. Она становилась для него какой-то грязной шлюхой и поэтому просил её не сосать ему, а наоборот требовать, что бы она его просила отлизать ему. Но Светке нужен был брутальный самец, ей хотелось, чтобы мужик был мужиком и что бы он брал её и ебал, как самку и даже где-то силой. Но с её слов что бы у него встал член он должен был окунуть свои губа в её пизду. Она рассказала мне, что у неё уже есть два любовника, которые её ебут, как настоящие самцы, она им подчиняется, как шлюха и от этого течёт, как талое мороженное, а потом она иногда с обиды, за то что она же изменяет своему мужу-пиздализу, даёт ему отлизывать после того, как её выебли и он дебил ни чего не подозревающий лижет ей и дрочит себе, при этом счастливый до чёртиков. Света была сильно недовольно им в плане секса, но бросить его она не может, так как у них уже двое детей и вообще налаженный быт и условия. Вот так вот она «бедная» и живёт с таким пиздализом. От её нытья по поводу того, какая она несчастная и как ей не повезло с мужем пиздализом я сидела сырая, словно обоссалась. От возбуждения или даже от перевозбуждения я таяла, как снеговая баба, завидуя этой дуре. По моим ляжкам капельками текла смазка, которые просачивались через насквозь сырые трусики, мои половые губы и клитор налились кровью и выпирали упирались в кружевную ткань. Я хотела ей крикнуть что она дура! Я хотела даже попросить её, что бы она мне одолжила своего мужа на денёк. И прямо сейчас! Но я понимала, что её крик души это всего лишь оправдания того, что она изменяет ему и то, что она изменяла я знала и раньше. Я так же знала, что и сегодня на наш корпоратив за ней приедет не её муж Саша, а её любовник Андрей, который как она и рассказывала отвезёт её домой, а по дороге хорошенько трахнет её во всё во что захочет сам, а Саша если она же сама захочет отлижет ей и уложит спать. Мне стало жалко Сашу, а может я просто теперь ревновала такого диковинного пиздализа к этой неблагодарной стерве. Однако я лишь подливала ей вина и не давала соскочить с этой темы, я поддакивала ей, провоцируя её на всё больше и больше подробностей о своём муже Саше. Она мне рассказала, что он работает в мебельном магазине, замерщиком и грузчиком и что частенько задерживается на работе по вечерам, то помогает замерщикам катаясь с ними по адресам, то выгружает запоздавшую машину с грузом, то ещё что-то. Она совершенно его не ревновала и даже в голову не могла себе взять, что он может ей изменить и поэтому была уверена в нём. Куда ж он денется от её пизды-то? Она даже мне сказала, что в тайне хотела бы, чтобы его какая ни будь грязная блядь выебла в рот, да так, что бы он понял, что в пизду ебать надо, а не лизать там и чтобы он понял наконец, что он мужик, а не шлюха какая-то и пиздализ! Что бы понял что мужики должны ебать шлюх, а не наоборот шлюхи должны его ебать, как грязную сучку, кидая ему после отлиза влажную салфетку, что бы утёрся. И вот когда он наконец-то налижется немытых пёзд, то он поймёт, что он реальная шлюха! И что она ему стала изменять только из-за него и потому что она не получает из-за его пиздализания настоящего кайфа! И вот тогда он осознает, что чуть-чуть не потерял такое сокровище, как она и станет настоящим брутальным самцом и она будет им довольна и бросит ебаться на стороне. Я продолжала, возбуждаясь слушать её и пару раз отходила в туалет, где зажав рот кончала, чуть дотронувшись до надувшего до размера фаланги пальца клитора рукой. При возвращении из туалета возвращать Светку на эту тему было всё сложнее, но я ухитрялась и снова возбуждалась представляя, как её муж мне отлизывает. Светка уже мне показала его фотографию, уже сказала в каком именно магазине он работает. Я сказала Светке, что он всё равно может ей изменять и что за ним нужно проследить и даже спровоцировать его на измену. Конечно, на провокаторшу я вызвалась сама. Мы даже придумали со Светкой план. Я должна была прийти в магазин, найти Сашу и сославшись на общую знакомую, вечером заманить его в квартиру под предлогом замера будущей мебели и бесплатной консультации. Так Света мне продиктовала номер смартфона своего суженного и назвала имя общей знакомой. Ну а дома я уже должна была сориентироваться и соблазнить его на куни и конечно же доложить ей, но при этом увильнуть от куни в самый крайний момент. А уже потом, если, конечно, он окажется слабаком и изменщиком, мы должны были со Светой уже придумать ему месть. В понедельник после корпоратива, Света, как я и предполагала, после такого количества выпитого вина ничего не помнила. Её волоком выносили и загружали в машину к Андрею, с котором я так же познакомилась и взяла у него номер телефона, с целью проконтролировать, как он её довезёт до дома, а Андрей же мне предложил помочь ему отвезти её домой и что бы у мужа не возникло никаких вопросов представиться ему, как муж и жена. Я улыбнулась и согласилась. Приехав по адресу нам открыл дверь высокий красавчик Саша, увидев нас он немного удивился состоянию своей жены, но воспринял это спокойно. Света ему улыбаясь послала воздушный поцелуйчик. Мы практически занесли её в комнату и усадили на диван, она свалилась на бок и тут же уснула, её нужно было раздевать. Я представила Андрея своим мужем, который таксует и что бы его не задерживать поцеловала его в щёку сказала спасибо и что я остаюсь, а Андрею я сказала, что помогу ему раздеть и уложить Светку. Андрей ушел, а я попросила Сашу налить мне крепкого кофе. Раздев и уложив на том же диване Свету, мы с Сашей переместились на кухню. Дети спали в соседней комнате, время было около полуночи. Я спросила Сашу «где можно умыться?» и не дожидаясь ответа прошла в ванную комнату, где специально облила свои джинсы, словно обоссалась. Когда я вышла из ванной, то с улыбкой и пожав плечами продемонстрировала свои сырые джинсы Саше попросив его дать мне Светкин халат, так как нечаянно облилась и выгляжу очень некрасиво и что мне теперь нужно снять джинсы и подождать чтобы они высохли, пока мы будем пить кофе. Саша тут же услужливо метнулся и принёс мне мохеровый халат, который был голубого цвета и выше колен. Я, взяв его закрылась в ванной комнате, где сняла джинсы и трусики, повесив их на имеющуюся там хромовую сушилку на стене. Трусики я тоже специально повесила, чтобы Саша это увидел, когда зайдет в ванную комнату и понял, что я без них. Я так же подмыла свою красивую и жирную от возбуждения киску, которая не переставала течь. Даже когда я её подмыла и насухо вытерла, она тут же снова заблестела от смазки. Я уже представляла смазливое и красивое лицо Саши между своих ног, представляла его нежные губы, которые целуют и оттягивают плоть моего полового органа, я представляла, как мои половые губы обнимают и поглощают его тёплый и слюнявый язычок, как мои пальцы закапываются в его густых тёмных волосах, как его покорные и блядские глаза смотрят на меня снизу. От этих мыслей и фантазий у меня участилось дыхание и замирало сердце, а также практически ломило внизу живота, пальцы сами тянулись к клитору, который тоже подёргивался от возбуждения, но всё же взяв себя в руки я вышла кошачьей походкой и зашла на кухню, где за столом сидел, ожидая меня Саша, он был младше меня, как и Света лет на пять. Я ощущала себя хитрой лисицей, попавшей в курятник. Я спросила у Саши нет ли чего-то из спиртного, и он тут же достал початую бутылку красного вина, выпив я немного откинулась назад, уперевшись спиной на стену и закинув ногу на ногу, демонстрируя свою голую коленку Саше, подолы халатика немного скатились, оголяя мои бёдра, но я не стала поправлять их, наблюдая, как уже жадно сглатывает слюни мой будущий пиздализ. Вот он какой! Пиздализ-то настоявший! А так и не скажешь. Он выглядел, как настоящий брутальный мужчина, но вот, какой-то неуверенный и немого стыдливый взгляд и его чрезмерная услужливость выдавала в нём того самого пиздализа, которого я так долго искала и ждала. Я смотрела на Сашу, откровенно поедая его своими пьяными глазами. Я улыбалась ему и откровенно соблазняла его. Я расспрашивала его о его работе и как мы договаривались с его женой Светой, так же расспрашивала смог ли он прийти ко мне и сделать замеры. Он мне рассказывал, какие виды древесины бывают и что бы он мог мне посоветовать, а я пропуская всё мимо ушей сверлила его своим похотливым взглядом, представляя себе, как он старательно отлизывает мне прямо тут. Я лишь кивала ему, а потом зная, как мужики падки на лесть стала хвалить его, что он такой умный и разбирается в мебели, говорила, что мой муж совсем в этом деле профан. Ему заметно нравилась моя лесть, лесть от пьяной девушки, наверное, вдвойне приятна. Через какое-то время я перекинулась на его внешность, восхищаясь его мускулистым телом, чертами лица, говорила, как я завидую его жене Светке, говорила, как же ей повезло с ним. Потом стала сравнивать его со своим мужем, который мне откровенно изменяет. Мы продолжали выпивать вино и Саша, выслушивая внимательно меня стал тоже льстить мне. Он говорил, что я очень красивая и что если бы он был моим мужем, то точно бы мне не изменял. Я, смущаясь краснела и улыбалась, продолжая откровенно флиртовать, а потом попросила его сходить проверить Светку и детей, а также зайти в ванную комнату, где посмотреть не высохли ли мои штаны. Конечно, я понимала, что он там увидит не только мои джинсы, но и мои кружевные трусики. Вернулся Саша, как я и предполагала с красными, как у красно-девицы щеками. Его взгляд стал чаще опускаться на мои ножки, которые я специально немного расставила, между которыми упали полы халата его жены. Мне казалось, что заведи я ему сейчас руку за шею и он тут же встанет передо мной на колени, но всё же я не решалась, так, как и сама очень сильно переживала. А вдруг он совсем не такой, или Светка лишнего наврала по синьке, пытаясь хвастаться таким образом. Моя вагина уже изнемогала и истекала от возбуждения. Мне казалось, что капельки смазки уже полностью пропитали халат подо мной и вообще скоро станут тянуться и капать на пол. Руки от волнения немного дрожали, и я выпила залпом оставшееся в стакане вино. Выдохнув и сделав гримасу отчаянья, я стала рассказывать Саше о своём горе муже. Я рассказывала и даже жаловалась ему, какой мой муж неумелый в постели, какой он грубый и совершенно не чуткий и какой же галантный Саша, который, наверное, и жену свою Светку любит, облизывает, ценит и куннилингусом наверное её балует и вообще на руках носит, как королеву. Про куннилингус я сказала очень быстро и как бы вскользь, наблюдая за реакцией Саши, который после этой похвалы тут же встрепенулся и выпятив глаза посмотрел на меня и спросил: «твой муж не делает тебу куни?» Попался! Я, скривив губки и сделав домиком бровки сказала, что делал пару раз, но это нельзя назвать полноценным куннилингусом, это было больше похоже на «зато, что ты мне делаешь минет вот и я тебе письку поцеловал». «А знаешь, как бы мне хотелось хороший, нежный и качественный куни?» – говорила я ему глядя своими жалобными глазами – «я бы хотела балдеть и кончать от долго куни, долгого-долгого». Я видела, как возбуждается от моих слов Саша, по его глазам было видно, что он встретил не меня, а какое-то чудо, которое тоже долго-долго искал. «Я бы была на седьмом небе» – продолжала я мечтать в слух – «конечно я люблю своего мужа, но он совсем не устраивает меня в постели, как любовник и виной всему то, что он не любит и совсем не умеет доставлять мне удовольствие оральным способом, а что мне делать то?». Моя рука сама опустилась вниз и прижала через халат ладонью промежность, бёдра с силой сжались и я немного согнувшись в спине, приблизилась своим лицом к лицу Саши и спросила: «А ты умеешь делать куни? Ты делаешь Светке? Как часто она просит тебя об этом?» Мои вопросы сыпались, как камнепад, не давая Саше ответить не на один из них, но по его глазам я видела ответы. Он был готов! «Я сейчас лопну от возбуждения!» – очень возбуждённо и почти не моргая смотрела я на Сашу – «Помоги мне» - попросила я, так же не убирая от него свой похотливый взгляд и вынув руку из своей промежности поднесла свои два влажных пальчика к губам Саши. Саша, не убирая от меня глаза открыл рот и мои пальчики скользнули в него, его глаза закатились и закрылись от удовольствия. Вот он пиздализ! Вот его истинное лицо! Сашины руки потянулись к моим бёдрам, а его рот стал сосать мои пальцы, как шлюха с удовольствием сосет член. Я второй рукой погладила его по голове и вынув пальцы поцеловала его в щёку, заводя её за голову, а потом я, не упуская не секунды времени потянула Сашину голову между своих уже широко расставленных бёдер, где пылала от страсти моя вагина и дергался от перенасыщения крови клитор. Его голова в месте с его телом устремилась вниз, Саша встал на колени и первое прикосновение его губ в моей киске вызвало у меня неконтролируемое подёргивание. Сжав на его голове пальцами волосы, я вдавила Сашино лицо в свою промежность и стала натираться об него. Первый раз я кончила я, наверное, через секунд десять, но не отпустила своего пиздализа, а стала продолжать водить круговыми движениями таза, скользя по его подбородку и носу. Кухня наполнилась чвакающими звуками и несильным шарканьем об пол табуретки, но мне было всё равно и ему похоже тоже. Я кончала, как пулемёт зажимая свой рот рукой, которую неконтролируемо кусала. Сашин язык буровил мою возбуждённую вагину изнутри, а клитор наслаждался его носиком, который я сама иногда макала в вагину, чтобы смочит его и смазать, для лучшего скольжения. Я не знаю сколько раз я тогда кончила, но нас остановил раздавшийся из комнаты сильный храп Светы. Мы остановились и затихнув посмотрели друг на друга и тихо рассмеялись. Саша выглядел счастливчиком, наверное, так же, как и я, а из своих штанов он достал руку и я увидела, что он тоже кончил. Саша встал с колен и сполоснув руку в умывальнике вытер её полотенцем, а потом повернулся ко мне с довольно холодным взглядом и спросил – «понравилось ли мне?» Я чуть улыбнулась и ничего не ответив встала и ушла в ванную комнату, где натянула трусы и джинсы, потом вышла и так же холодно сказала – «мне пора». Саша немного удивился, но спросил – «увидимся ли мы ещё?» Я знала, что ему хотелось, какой-то конкретики и благодарности, однако я не хотела его уважить этим, мне не понравился его холодный взгляд до этого, которым он пытался видимо произвести на меня впечатление, того, что он просто помог бедное девушке отлизав ей, как будто сделал одолжение. Я, конечно, хотела проучить его за это поставив его на место моего личного пиздализа и не выше. Немного выждав паузу, я сказала – «что если он хочет повторения, то может и встретимся и он снова мне отлижет, как следует» и конечно же я ему напомнила – «что он женатый и что я тоже замужем и между нами может быть только такой секс, как был сейчас и не более». Саша заметно засмущался и его глаза забегали словно его компьютер завис, он не знал видимо, что ответить такой наглой пигалице, которой он по её же просьбе сделал отличный куннилингус, а она ещё и нос задирает, но мне была теперь необходима его покорность и признание меня госпожой. А не просто любовницей, которой нравится куни. Мне хотелось откровенно зацеловать его и засыпать словами благодарности, но во мне стала пробуждаться, какая-то наглая стерва, которая трахнула этого доверчивого бедняжку, не дав ему ни чего взамен и даже не обещая что-то. В комнате так и доносился храп его пьяной жены Светланы. Я, уже стоя в прихожей, накинув свой полушубок протянула ножку в его сторону и попросила обуть мне её. Он встал на колено и немного и неуверенно улыбаясь сделал, то, что я пожелала, а потом повторил тоже самое и со второй ножкой и как только попытался встать с колена, я его остановила руками надавив на плечи. Нагнувшись над ним, я попросила его открыть рот. Саша посмотрел мне доверчиво в глаза и не смея мне перечить открыл рот. Я пустила в него свою тягучую слюньку, которая, тянувшись из моих губ спустилась в его рот. Он с покорностью принял её и закрыв рот проглотил, его взгляд снова стал покорным и даже каким-то жалобным и готовым выполнить всё, что я ему прикажу. Он явно снова возбудился на меня, а я же похлопала его властно по щеке, как бы одобряя его, а потом выпрямилась перед ним во весь рост и совсем не улыбаясь пошла я ва-банк - «Ты же понимаешь, кто ты теперь для меня?» «Да» - ответил мой пиздализ и я улыбнувшись сказала ему, что у меня есть его номер сотового телефона и что, когда он мне понадобится я позвоню. Я вышла на улицу счастливая и довольная собой, это было новое и необычное чувство превосходства, наконец-то я накончалась, хотя мне всё равно было этого мало! 903 0 3 pirms mēnešiem 4.9/5 - (11 Kopā balsis)
- BDSM
Neparasta tikšanās Tā nu sanācis kad mūža otrajā pusē ir sanācis pavilkties arī uz džekiem nedaudz, atlika laikam tikai pamēģināt un iepatikās tās interesantās sajūtas kad mani panem anāli un vēl sagaidīt sieviešu apakšveļā...mmm. Tā nu pa retam izmetu piedāvājumu un ir kad arī kaut kas sanāk. Pastāstīšu par kaut ko neparastu pagājušajā vasarā, tā nu bija uznācis gribulis un mēģināju kaut ko sakomunicēt..redzu kad uzradās nopietns interesents pašos spēka gados, pārgājām sarunā uz tg ,redzu tāds džeks valdonīgs, likās varētu būt kaut kas interesants. Tā nu visu apmēram pa detaļām un sarunājām pie manīm randiņu .Saposos tā lai viss tīrs un smaržīgs ,uzvilku smuko sievas apakšveļu, jau nedaudz ietrennēju ar tapu savu caurumu un tā nu mazliet nemierīgs gaidu. Zvans pie durvīm, atveru un tur tiešām čalis tāds sportisks un izskatīgs, laipni lūdzu, nopēta viņš ātrumā mani un aicinu viņu tālāk. Apsežās viņš uz dīvāna un bez kādām runām novelk uzreizi savas bikses un saka sūkā. Skatos viņam tiešām tāds nopietna izmēra instruments un baigi pievilcīgs. Nometos uz ceļiem un ņemu mutē, nebija vēl līdz tam vēl baigā pieredze bet kaut kas jau bija bijis bet nu šis man ieskatījās kaut kas kaifīgs. Ņemos sūkāju un šis viņam piebriezt un piebriezt, ar tādu kaifu to daru, ņemu mutē cik dziļi vien varu, palaizu arī olas, viņš tā piebriedis, tik ciets, laizu un sūkāju un jau domāju par turpinājumu. Saka viņš man davai gultā četrāpus, parādu kur lubrikants, preži, nometos četrāpus un viņš man sāk ar pirkstiem masēt manu caurumu, ieet viņš tur jūtu ar vienu pirkstu, tad ar diviem un diezgan aizrautīgi tur ņemās ap manu caurumu ,jūtu jau baigi aizraujās, spiež tik lubrikantu un brauc tur iekšā jūtu jau kad ar vairāk pirkstiem, par laimi esmu uz tāda atslābuma viļņa, bez stresa ,baudu ko tādu un jūtu kad mans caurums tik verās un verās. Jūtu kad viņš jau ar visiem pirkstiem tur mēģina iespiesties, sajūtu jau diezgan sāpes un raujos uz priekšu bet viņš neapstājas, saku tikai lēnām un tā viņš turpina un saprotu kad visa viņa dūde un manā ānusā, viņš iebāzis patur un man viss ap to aprod un sāk ar visu savu dūri vēlēt mani tur, tās bija neparastas sajūtas, jūtu kad mans caurums ir pilnībā izārdīts, viss tur ir tik atvēries un tā viņš tik turpina līdz pats nobeidz. Izvelk viņš savu dūri no mana cauruma, palūdz ceļu uz vannas istabu, nomazgājas, aši saģērbies un viss čau pa durvīm ārā. Tā nu paliku ar savu izardīto dibenu un pārdomām, iebāzu tur vēl dildo kurš tur jau iekrita ka tukšumā un nodračīju pats sev. Tāds interesants piedzīvojums, kaut kas neparastākais kas ir bijis bet nu caurums kopš tā laika ir labi iestrādāts. 2326 0 3 pirms mēnešiem 3.7/5 - (9 Kopā balsis)
- BDSM
Pēriens Mūsu saruna par pērienu, tā nozīmi un to, ko mēs no tā iegūtu, bija ilgusi jau sen. Sanita ir apburoša sieviete – ne sarunās, ne izskatā nekas neliecināja par to, ka viņā mīt stingra Kundze. Viņa bija minējusi, ka viņas vīrietis ir man līdzīgs, un solīja, ka kādu dienu mēs tiksimies trijatā. Beidzot mūsu laiki sakrita. Lai gan Sanita brīdināja, ka jūtas nedaudz apslimusi un nevarēs atdoties procesam par visiem simts procentiem, es kā iejūtīgs vīrietis un BDSM spēles pazinējs piedāvāju tikties tik ilgi un intensīvi, cik viņa vēlēsies. Galu galā – viņa ir Kundze, bet es tajā brīdī biju kalps. Dodoties ciemos, nopirku narcises – man šķita, ka šis pavasarīgais žests būs piemērots. Ierados precīzi noteiktajā laikā, tīrs, sagatavots un smaržīgs. Sākumā mēs apsēdāmies pie galdiņa uz draudzīgu sarunu, taču drīz vien atmosfēra mainījās. Uz galda parādījās trīs rīki: siksna, melna pletne un flogers, kā arī rotaļlieta – "aste" ar aizbāzni. Kad Sanita jautāja, kad pēdējo reizi esmu ko tādu baudījis, nācās atzīt, ka tas bijis diezgan sen. Viņa apžēlojās un siksnu nolika malā. Atzīšos, tajā brīdī mani pārņēma neliels uztraukums – vai tiešām esmu tam gatavs? Lai gan tā nebija mana pirmā reize, neziņa vienmēr liek sirdij pukstēt straujāk. Atskanēja Kundzes pavēle: man jāizģērbjas līdz pusei, atstājot mugurā tikai T-kreklu. Kaut kailums manī uzreiz modina fizioloģisku reakciju, šajā vecumā es to uztveru kā komplimentu – tātad vēl esmu "dzīvs". Sanita norādīja uz mazu dīvāniņu un lika ieņemt pozu četrāpus. Es atspiedos uz elkoņiem pret atzveltni, iezliecu muguru un izgriezu dibenu, cik vien spēju. Sākums bija maigs. Sanita noglāstīja manu ādu, iezieda aizbāzni ar lubrikantu un lēnām, uzmanīgi ieslidināja to manī. Es izbaudīju šo mirkli, lai gan apzinājos – maigums drīz beigsies. Tiklīdz "aste" bija vietā, es saņēmu pirmo sitienu ar plaukstu. Tad nākamo, un vēl, un vēl... Dibens sāka silt, es atbrīvojos, un rotaļlieta izkrita, taču sitieni nebeidzās. Tie mijās ar glāstiem, un šī kombinācija mani uzbudināja līdz pēdējam. Tad iestājās klusums. Es redzēju, kā Kundze paņem baismīgo, melno pletni. Ar tādu varētu dzīt zirgus, bet pirmais sitiens piezemējās uz mana dibena. Ak dievs, kā tas sāpēja! Tajā mirklī es sapratu, ka esmu "iekritis". Sāpes bija nenormālas, taču reakcija bija tūlītēja – erekcija bija akmens cieta. Es atcerējos savu iepriekš teikto: "Lai kas arī notiktu, neaizsedz dibenu ar rokām, citādi būs vēl trakāk." Pēc tam, kad biju saņēmis solītos trīsdesmit sitienus, iestājās atvieglojums. Kundzes plauksta maigi glāstīja manu sūrstošo ādu, noslīdēja zemāk, aptverot pautus un locekli. Sāpes norima, atstājot vietu tīrai baudai. Taču spēle turpinājās. Parādījās flogers. Es palūdzu Sanitu šo daļu nofilmēt (vēl tagad reizēm pārlūkoju šos kadrus). Sods atsākās, taču šoreiz tas bija patīkamāk – sāpīgi, bet "kaifīgi". Kundze nodzina mani uz grīdas, iespieda manu galvu starp savām kājām un turpināja rotaļu, pārmaiņus sitot un glāstot. Viņa deva komandu man pašam sevi masēt. Sitienu krusa turpinājās, līdz es jutu – tūlīt būs kulminācija. Sperma izšļāca tieši uz grīdas, balta un karsta. Man bija palikuši vēl pēdējie desmit sitieni. Kā tu domā – vai pēdējais sitiens bija sāpīgs sods vai tomēr kaislīgs punkts uz "i"? 1517 1 3 pirms mēnešiem 4.1/5 - (10 Kopā balsis)
- BDSM
Куколд Теперь я би куколд Мы с моей дорогой и любимой женой живем уже долго, целых пять лет. Она у меня редкая красавица. Ножки из ушей, красивая мордашка, грудка второго размера, стройная фигурка и гладко выбритая киска (ей так нравится). Но все таки, после столько прожитых лет, я как порядочный мужчина стал изменять, ну если не налево и направо, то довольно часто. Уж не знаю как она это выведала. Узнала о нескольких моих сексуальных похождениях. Как то раз пришел домой, моя красавица встретила меня и спрашивает: - Ты меня любишь? - Ну конечно, ласточка моя. - А зачем мне изменяешь?! Я опешил, давай отмазываться. Она говорит если любишь, то хоть не ври. И рассказала мне о четырех моих подружках, как, когда, сколько и так далее. Говорит если любишь то признайся, скандала не будет только выполнишь мои пожелания. Что захочу то и будешь делать. Сознался, скандала и правда не было, только странно улыбается и говорит, условия мои такие. Или разводимся или я пересплю с мужчинами, по своему усмотрению и вкусу. Я помялся, помялся, ну что делать, разводится неохота, люблю ведь и согласился. Она улыбнулась и говорит, что я буду присутствовать. И думаю, ну и черт с ним, согласен. На следующий день пришел с работы, жена пришла попозже, но не одна с мужичком. Бля, все как в сказке, отправила его в ванну, сама помылась. В халатиках прошли в нашу супружескую спальню. Халатик на нем мой. Разделись. Жена говорит, разогрей меня, для моего любовничка. Встань на колени и лижи мне киску. Встал на колени, лижу наслаждаюсь, а этот сидит член потирает, потом меня оттолкнула его пригласила. Приказала, что б я член его в нее сам вставил, так и сделал. Он оттрахал ее по полной программе, но что странно я очень сильно возбудился, только немного член помял и сразу кончил. Жена заметила, улыбается и спрашивает: - Нравится? Я не стал ничего отвечать. - Еще вопрос. Нравится или нет? - Да, - промямлил я. - Ну вот и чудненько, завтра повторим. Было приказано подмыть ее, что я и сделал. Что оставалось делать. Согласился. Завтра было все по прежнему сценарию, только мне строго настрого запретили трогать свой член без разрешения и я должен был смотреть очень близко как он ее имеет. Вошел он в нее, трахает, я расположился близко и смотрю. Опять возбудился, приблизился так, что вижу как его поршень ходит в нескольких сантиметрах от меня. Не удержался и лизнул ей киску, потом еще и еще. Даже не заметил, как увлекся и лижу не только ее киску, а успеваю ему и член лизнуть. Он и она бурно кончили. Мне было приказано почистить языком ее киску, что я с удовольствием и сделал. Потом мне приказали облизать его член. Сперва было неприятно, но пересилил себя, лизнул и засунул себе в рот. Не знаю что со мной случилось, но я стал его сосать пока он снова не встал, мужичок планомерно раскачиваясь трахал меня в рот пока не кончил. Попытался все проглотить, почти получилось. Жена говорит: - Вот теперь ты готов! - К чему? Они сели на диван, я стою. - Слушай меня внимательно! - Я слушаю. - Ты невнимательно слушаешь, подойди поближе и встань на колени перед нами. Я заколебался. - Ну, что ты мучаешься, как член сосать, так не стеснялся, а как теперь на колени встать так стесняешься. Подошел встал. - С этого дня Кирилл будет жить у нас. Разводится я с тобой не собираюсь. Ты будешь нашим рабом. Я твоя Госпожа, а он твой Господин. Если не согласен, то на твоей работе все узнают, что ты сосал. Я понял в какую ловушку я попал и молча кивнул. В знак моего согласия я поцеловал ее ножки и его ножки. С этого дня жизнь моя изменилась. Я стал домохозяйкой. Стирка, полы, готовка. Все на мне. Попу мою основательно разработали. В рот я теперь беру по приказу и без брезгливости. Мне это просто стало нравится. Это ведь мой Господин и я должен делать ему приятное. Пяточки у моих Господ блестят, мой язычок поработал. Обыкновенным сексом мне заниматься запрещено, только можно подрочить по приказу. Недавно они пили пиво и сделали из меня туалет, сходили в меня по очереди. Я даже научился не проливать ни капельки. Это класно, возбуждает. Утром рано встаю, готовлю завтрак и кофе и подаю в постель. Они по очереди встают и писают мне в рот. Утрешний туалет самый длинный и долгий и естественно самый приятный. Теперь я униженный би-куколд. 1450 0 3 pirms mēnešiem 4/5 - (20 Kopā balsis)
- BDSM
Rebeka un Māris (Intro - 1.daļa) Svarīgi - šis stāsts radīts ciešā sadarbībā ar Madame4 profilu no šī portāla! Būs vairākas daļas, jo fantāzijas nav tik viegli apturēt :) IntroMāra nedēļas nogale tikai nesen bija sākusies. Piektdienas vakarā bija neliels "piespiedu" pasākums ar darba kolēģiem, bet tas īpaši neievilkās, tāpēc sestdienas rītā noskaņojums bija diezgan mundrs. Māris atcerējās par vakardienu - pasākuma laikā viņš nejauši bija pieķēris jauno darba kolēģi Danu, pētot puišu profilus telefonā, lai gan viņa mērķis bija pamēģināt iepazīties ar Danu mazliet tuvāk. Pēc kāda brīža viņa bija steidzīgi atvadījusies, nedodot iespēju Mārim īsti paturpināt sarunu. "Tas gan notiek ātri!", Māris prātoja, atceroties savu nelielo vilšanos. Apsēžoties pie mājas datora, daži klikšķi aizveda uz seksa ainu favorītu sarakstu. "Šķiet, ka tas nemaz nebūtu slikts sestdienas sākums!", Māris sāka prātot. Dažas no šīm seksa ainām viņš zināja jau no galvas, nu, piemēram, tā seksīgā Latino brunete ar melnajām zeķēm. Cik reizes viņa bija vedusi Māri uz orgasma virsotnēm? Viņa bija mazliet agresīva seksā - bet tas Mārim patika, jo viņš uzskatīja, ka sievietei ir skaidri jāizsaka savas vēlmes. Mazliet pavērojis seksa video, Māris nolēma apskatīt gribu.lv sludinājumus. Parasti viņš skatīja tikai sieviešu sludinājumus, tomēr šoreiz "ieklīda" arī fetiša sadaļā. "Hmm, interesanti, pat mazliet ekstrēmi!", viņš nodomāja. Tad viņš uzklikšķināja uz Rebekas sludinājuma. Tas skanēja šādi: "Valdonīga dāma iepazīsies ar spēcīgu kungu, kuru pakļaut savām vēlmēm.Tev jābūt ne tikai vīrietim, bet jābūt gatavam arī lutināt savu sievieti un pakļauties viņas vēlmēm." Izlasītais uzreiz radīja asociācijas ar iecienīto seksa video, kas nekavējoties izraisīja reakciju arī viņa briestošajā loceklī. Pēc brīža viņš jau bija Rebekas profilā - bilde ar melnu masku liecināja par viņas nopietnajiem nodomiem. Mārim šis sāka likties interesanti, sieviete izskatījās atlētiska, sportiska (kādas Mārim patika). Mazliet nožēlojis, ka attēlā īsti nav redzams viņas dupsis, viņš čatā uzrakstīja krietni garāku vēstuli, nekā parasti. Nosūtot ziņu, Maris ievēroja, ka Rebekas profilu grezno uzraksts "online". Rebekai piektdienas vakarā bija sen plānota pasēdēšana ar draudzeni Santu. Pāris vīna glāzes, un tad Santa kļuva par Santu - neapturami stāstīja savas iepriekšējo gadu un pēdējā laika pieredzes ar puišiem, pārsvarā neveiksmīgas. Rebekai atlika tikai māt ar galvu un klausīties gan par to seno laiku čali, kas visu laiku centās aizņemties no Santas naudu, bet seksā bija tīri labs, gan arī par pēdējo simpātiju - turīgu čali, kas pazīstams no skolas laikiem. Jau kādu brīdi Rebeka domāja par ko citu, bet Santas balss atgrieza viņu realitātē: "Un, iedomājies, viņš man atkal atvainojās, ka tik ātri beidzis, un, ko man tagad darīt ar to atvainošanos... Laikam man vienkārši jāņem nākamreiz tā kontrole savās rokās, un lai viņš vispirms izdara to, kas man patīk!" Rebekai tas izsauca veselu pārdomu brīdi. Ap pusnakti atgriezusies mājas, viņa atvēra savu gribu.lv profilu, un nolēma noformulēt savas vēlmes. "Iespējams, ka tas vienkārši ir skaidri jāuzraksta, jo tad mazāk atsauksies visādi dīvainīši", vina prātoja. Vīna ietekmē pirksti kustējās mazliet lēnāk, tomēr rezultāts bija sekojošs: "Valdonīga dāma iepazīsies ar spēcīgu kungu, kuru pakļaut savām vēlmēm.Tev jābūt ne tikai vīrietim, bet jābūt gatavam arī lutināt savu sievieti un pakļauties viņas vēlmēm." Rebeka pārlasīja un mazliet apmulsa - vai tiešām viņa to tikko uzrakstīja? Tomēr lēmums bija pieņemts - vēl viens pieskāriens, un sludinājums jau bija iesniegts. Rebeka atlaidās gultā, citā reizē labā roka droši vien būtu pastiepusies vibratora virzienā, tomēr šoreiz vairāk prātā bija domas par to, kādas atbildes viņa saņems uz šo sludinājumu. No rīta Rebeka bija paņēmusi savu rīta kafiju, un ar nelielām bažām pētīja atbildes uz sludinājumu telefonā. Lielākā daļa no tām skaidri iederējās kategorijās "krāniņi", "Čau" un "dīvainīši". Uzmanību piesaistīja ziņa no Māra, kas bija ievērojami detalizētāka. Mārim patika Rebekas melnā maska, un viņš bija atvērts sievietes vēlmju uzklausīšanai un apmierināšanai. "Nu, ja vārdi sakrīt ar darbiem, tad varbūt šī ir tā iespēja!", Rebeka sākumā nolēma nosūtīt smaidiņu. Neilgā čatā noskaidrojās, ka Māris tiešām būtu gatavs izmēģināt tikšanos ar valdonīgu sievieti. Abiem izdevās arī vienoties par saziņu un tikšanos. Māra uzdevums bija sagādāt Rebekas atsūtīto seksīgo apģērbu, savukārt Rebeka piedāvāja parūpēties par tikšanās vietu, kas gan pagaidām palika noslēpums. 1468 1 4 pirms mēnešiem 4.3/5 - (10 Kopā balsis)
- BDSM
Satikšanās ar kundzi. Kādu laiku sarakstījos netā ar kādu kundzi (pat nezināju viņas vārdu), kurai laika gaitā pašam nemanot atklāju diezgan detalizēti savas vēlmes, fantāzijas, fetišus..., ka dievinu garus ādas cimdus un ja sieviete manā klātbūtnē tos uzvelk, es vairs nespēju domāt un pretoties... ka tad viņa varētu mani nolaupīt un aizvest uz kādu klusu vietu, izmantot pēc savām vēlmēm, mocīt mani, pārģērbt...Man pašam ir dažādi aksesuāri, arī vairākas lateksa maskas... viena no mīļākajām ir melna, ar maziem caurumiem degunam, iestrādātu uzpumpējamu mutes aizbāzni un rāvējslēdzi aizmugurē vieglākai uzvilkšanai. Arī to biju viņai rakstījis...Nebiju vairākas dienas ieslēdzis datoru, līdz ieskatījos privātajā epastā, kad ieejot redzēju no viņas ziņu... ar piedāvājumu satikties stāvvietā pie promenādes... un tas ir jau šodien... pēc pāris stundām.Sākumā pārņēma bailes, jo fantāziju rakstīšana ir viens... bet reāli satikties, pavisam citādi...Bet ziņkāre ņēma virsroku, taču bailes nekur nepazuda...Nesapratu, kāpēc, bet ieejot dušā, izlēmu sagatavot sevi un ieslidināju anālo spraudni, kuru nesen biju nopircis un tikai vienreiz izmēģinājis (ar pulti tam var regulēt vibrācijas režīmus arī no vairāku metru attāluma)Ārā bija silts, tāpēc uzvilku t kreklu un džinsus... zem kuriem uzvilku garās zeķes... un lateksa biksītes... pat nevaru izskaidrot, kāpēc, jo viņa neko vairāk nebija uzrakstījusi, kā tikai laiku un vietu, ka gaidīs mani mašīnā. Dodoties ārā pēdējā brīdī paķēru līdzi arī savu mīļāko lateksa masku...Uz tikšanos devos bez mašīnas, bez telefona, pa ceļam visu laiku biju pārdomās, kāpēc viņa pēkšņi grib mani satikt... vai tikai aprunāties? Vai tā ir spēle? Cik tālu esmu gatavs iet?Lai arī izgāju laicīgi, taču beigās mazliet kavēju, tāpēc vēl jo vairāk satraucos, līdz ierodos stāvlaukumā, kur ieraugu pašā tālākajā stūrī aprakstīto mašīnu tumšiem stikliem, labās puses aizmugures durvis mazliet atvērtas.. ejot tuvāk, man sirds sitās aizvien straujāk...Atveru durvis, Viņa jau sēž aizmugures sēdeklī, es iekāpju blakus un aizveru durvis.Sveika; Sveiks, Tu kavējies… Atvainojos… Viņa tik pasmaida... Kundze ir simpātiska, tumšiem gariem matiem, slaida, sportiska...Viņai ir melna pieguļoša ādas kleita un ļoti gari melni zābaki stipri pāri celim... un protams, es pamanu, ka uz sēdekļa salocīti nolikti gari melni ādas cimdi...Sākumā ir bikls klusums, līdz es izsaku komplimentu par viņas izskatu, kleitu, zābakiem, viņa atbild, ka vienmēr tā ģērbjas uz sesijām... un tad saruna atraisās, viņa ir jauka, pat mīļa un koķeta, vieš manī uzticību. Viņa man vēlreiz jautā, kas man patīk.. es stāstu… par maskām, sasiešanu, mocīšanu ar elpošanu… Tad viņa pajautā, glāstot savus uz sēdekļa noliktos cimdus… Vai Tev ir bail no manis? Es atbildu: Ja Tu uzvilksi šos cimdus, tad noteikti būs bail. Viņa pasmaida… un atbild: Un ja es tos uzvilkšu, Tu aizbēgsi no bailēm? Es: ceru, ka nē... jo iespējams, nespēšu neko izdarīt, kas mani arī biedē...Un tad es nesaprotamu domu vadīts izvelku masku un pulti... un nolieku to priekšā uz sēdekļa. Viņa gandarīti tos apskata… un pajautā man… mmm... maska, un tu ļautu man to Tev uzvilkt? Es klusēju brīdi un pamāju apstiprinoši. Un kas tā par pulti? Es kautrīgi: anālais spraudnis... Viņa ir patīkami pārsteigta...Viņa vēl neņem rokās masku... un ievērojusi, ka es skatos uz blakus esošajiem cimdiem... Vēlies, lai tos uzvelku? Es: pamāju apstiprinoši... Viņa: Vai atceries, ko rakstīju, ka es varu kļūt pavisam citādāka, iejūtoties tēlā... un šie cimdiņi varētu būt robeža... vai Tu to apzinies un vēlies? Es: atkal pamāju apstiprinoši.Viņa smaidot skatās uz mani… Vispār es nebiju šodien neko tādu plānojusi… bet Tu mani ieintriģēji ar attieksmi… ar šo masku… tāpēc pārdomāju... Un viņa paņem vienu cimdu un lēnām sāk to uzvilkt… Esmu sastindzis no bailēm, no uzbudinājuma… Viņa to redz, speciāli lēnām velkot cimdus, klusējot! Tie ir ļoti gari virs elkoņa un pieguļoši... tāpēc tos diezgan grūti uzvilkt... viņa tos vairākkārt pielabo, nogludina... un smaids pamazām mainās no mīļa uz bargāku...Tad viņa paņem rokās masku, aptausta to, izgriež uz otru pusi un secina, ka iekšpuse ieskaitot mutes aizbāzni ir ieziesta ar lubrikantu, vienu reizi uzpumpē, līdz aizbāznis kļūst stingrs, tas uzpumpējot ieņem tādu kā locekļa formu... Tad viņa paskatās uz mani... skatiens jau kļūst bargāks...Tad jau seko pavēle - Pagriezies... es paklausu un pagriežos ar muguru pret viņu... Viņa apsēžas uz ceļiem cieši aiz manis, saliek no aizmugures man priekšā abas cimdotās rokas... tā kā apķer mani no abām pusēm... esmu sastindzis, skatos uz tām... Un rokās viņa tur masku... Viņas pirksti ar cimdiem slīd pa maskas spīdīgo virsmu. Aizbāznis — stingrs, gumijots, biezs. Pieliekusies man tuvu klāt... mana sirds dauzās...Viņa piebīda masku nedaudz tuvāk, pieliecas tuvāk manai ausij. Un vēl diezgan maigā balsī: Tu man tik ļoti uzticies, ka ļausi, lai uzvelku to Tev? Es tikai vairs spēju pamāt... skatos uz cimdotajām rokām, uz aizbāzni, pat neapzināti pavēris vaļā muti...Viņa vairāk neko nesaka, bet sāk spēlēties pietuvinot mutes aizbāzni manai mutei, mazliet ieslidinot to mutē, tad izvelkot ārā, tā vairākas reizes... līdz piepaceļ manu zodu, ka mūsu skatieni sastopas, es sajūtos kā hipnotizēts... Un nākamajā mirklī viss mainās, viņa ir izlēmusi rīkoties, un jau sadistiskā tonī: Pats to gribēji! Nekusties! Un mutes aizbāznis ieslīd man mutē līdz galam un pāri galvai strauji tiek uzvilkta maska, man iestājas tumsa, jo šai maskai acīm nav caurumu... tik jūtu, ka viņa to sakārto un aizvelk rāvējslēdzi... maska ir cieša un mitra... pats to ieziedu ar lubrikantu, kas mazliet apgrūtina elpošanu... Viņa vēl uz brīdi aizspiež ar roku degunu tā, ka nevaru vispār paelpot... tad atlaiž... Nākamajā mirklī man par pārsteigumu viņa man uzvelk kakla korseti un savelk to cieši... ka ierobežo man galvas kustības...Kaut to esmu daudz iztēlojies, taču tajā brīdī, kad tas notiek pa īstam, esmu šokā un domas ir haotiskas... bet es sēžu...nespēju pakustēties... vēl vairāk, es pats salieku rokas aiz muguras... un tad seko lielākais pārsteigums, ko nez kāpēc nebiju gaidījis... mirklis un man ap rokām apvijas striķis un profesionāli ātri jau nākamajā mirklī manas rokas tiek cieši sasietas… un tas nav viss, ar otru striķi viņa manas rokas sasien virs elkoņiem... Viņas kustības ir straujas un pārliecinātas... Ne miņas vairs no mīļuma un maiguma... Tad viņa ierunājas… pavisam citā tonī...biedējoši... acīmredzot speciāli, lai man būtu panika... Tu esi vieglprātīgs, ka tā uzticies man, īsti nepazīstot mani (to sakot viņa mani nogulda sēdeklī uz vēdera un uzpumpē pāris reizes mutes aizbāzni uz ko es tikai nokunkstu), mmm… Tu vispār aptver to, kas tagad notiek… kas tagad būs ar Tevi? Tad viņa sāk sasiet arī manas kājas, vispirms pie potītēm, tad augstāk...Iedomājies… neviens nezina, kur esi, atnāci, pats iekāpi pie manis mašīnā… atnesi masku… pats gribēji, lai uzvelku garus ādas cimdus… uz ko Tu cerēji, ka darīšu tikai to, ko Tu vēlies? Viņa smejās…Mmm… un pēc visa šī Tu domāji, ka es Tevi uzreiz tā atlaidīšu? … Viņa beigās ar striķi savieno kājas ar rokām, lai es vispār nespēju pakustēties...Es sajūtu, ka viņa ir paņēmusi pulti un ieslēdz to... tas sāk vibrēt... Nu Es saprotu, ka nekas tik ātri nebeigsies, kā biju iedomājies… esmu pilnībā zaudējis kontroli pār situāciju, ir divējādas sajūtas, es par to biju sapņojis, uzbudinoties katru reizi… bet tagad tas notiek pa īstam… es laikam neticēju, ka var atrasties kāda, kas izmantos manas fantāzijas savā labā, kurai patīk pakļaut vīrieti šādā veidā… Vai es vispār varu viņai uzticēties? Viņa piesprādzē mani pie sēdekļa un izkāpj ārā, tad pārsēžas priekšā pie stūres, iedarbina auto un sāk braukt... Aaa, nevar būt, ko nu? Manas sajūtas ir neaprakstāmas, tā it kā sapņotu, realitāte izšķīst... tik īsā laikā esmu pilnībā nokļuvis viņas varā... un domas galvu plēš pušu... kur mani tagad ved, kas būs, ko ar mani darīs? Man nav iespēju ne pateikt stop, ne kā citādi nodrošināties...Es nespēju runāt, aizbāznis mutē uzpumpēts tik ļoti, ka elpa nāk tikai caur mazām maskas deguna atverēm. Maskas iekšpuse kļūst karsta, mitra. Kakla korsete ir savilkta ļoti ļoti cieši. Striķi sasieti tā, ka negriežas rokās, bet ir ļoti cieši, kas neatstāj nekādas cerības atbrīvoties... viņa ir profesionāle.Viņas balss pāršķeļ klusumu. Domāji, ka spēle būs pēc taviem noteikumiem? Ka es uzvilkšu cimdus, nedaudz Tevi pamocīšu, un tad ļaušu Tev doties mājās? Tu mani nepazīsti!Tā sarkanā līnija priekš Tevis bija brīdī, kad sēdēji, klusēji un skatījies, kamēr es velku cimdus... cits Tavā vietā būtu tajā brīdī sabijies vai pat aizbēdzis... Bet kad uzvilku cimdus, tad Tev vairs nebija izvēles... taču atzīstu, biju mazliet pārsteigta, ka pats ļāvies sevi sasiet un apklusināt ar līdzi atnesto masku... tik viegli man vēl nav bijis... Nu tavas fantāzijas piepildās...To dzirdot, bija bailīgi... pie sevis nodomāju, kāda vēl būs viņas reakcija, kad ieraudzīs, ka man ir zeķes un lateksa biksītes...Brauciens nav garš, bet pietiekami ilgs, lai man pilnībā pazustu laika izjūta. Es nejūtu, kurp dodamies. Anālais spraudnis vibrē... tas mani uzbudina... neļauj vairs loģiski domāt un pamazām atslābina mani... arī bailes mazinās, bet visu laiku gan galvā jautājums - kā es tā no fantāzijas esmu nokļuvis bīstamā realitātē... tiešām esmu nolaupīts, nemaz nepretojoties, pats izprovocējot to, ļaujot sevi sasiet un apklusināt un vēl tie garie ādas cimdiņi... mmm... neprāts! Un kamēr tā domāju, auto apstājas un priekšā iekāpj otra sieviete... Tas, kur mani aizveda un kas notiek tālāk... turpinājumā pēc kāda laika... 2113 0 4 pirms mēnešiem 4.8/5 - (27 Kopā balsis)
- BDSM
Fantāzija vai varbūtība. Aizvestu tevi uz mežu, tad piesietu pie kāda koka, izģērbtu tevi, tā lai tu esi tikai apakšveļā un jūties pilnīģi nespējīga, tad arī biksītes noplēst nost un ar tām aizbāztu tev muti lai neviens nedzird tevi. Kamēr tu piesieta pie koka, mēģinātu tikt vaļā, es lēnām izvilktu siksu no savām biksēsm un ar to kārtīgi tevi nopērtu līdz viss tavs dupsis būtu sārts. Tad siksu apliktu tev ap kaklu un savilktu cieši . Paplēstu tavas kājiņas, ar roku pārvilktu pāri tavai mincītei un drusku uzšautu ar plaukstu pa to, ar pirkstiņiem nedaudz pastaipītu viņu lai vieglāk ieietu iekšā. Tad Ar spēku paņemtu tevi priekšā kamēr ar vienu roku mocītu tavas krūtis ar otru ik pa laikam siksnu kas ir ap tavu kaklu parautu ciešāk.... Turpinājums / nobeiguma privāti, ja kādai intresē 1428 0 5 pirms mēnešiem 2.1/5 - (8 Kopā balsis)
- BDSM
Senās pils noslēpumi Ārā vasara silta saulīte. Ekskursijā devusies meiča tikai bikšelēs, kleitiņā un laiviņās. Kādā viduslaiku pilī pagrabstāvā meiča iegājusi viena. Te ierauga vienā telpā ko interesantu. Ā, tā viduslaiku sieksta. Paskatās apkārt neviena nav. Nodomāja pamēģināt, kā bija tajos laikos un ieliek galvu un rokas siekstā. Piever. Kādu brīdi iztēlojas. Te klusi parādās viņš. Viņš lēnām un klusi lavījās meičai no muguras, lai viņa puisi neredzētu. Ieraugot ka meiča ieliek rokas un galvu šinī agregātā un redzot meičas seksīgo figūriņu, kuru izceļ dupsis, puiša galvā ieskrien doma meiču paņemt ar varu it īpaši, ka neviena nav un puisis iespiež meiču siekstā, to nostiprinot. Ups. Meiča raujas ārā. No kurienes? Puisis skatās uz meiču apejot viņai uz apkārt pa riņķi. Galvā saskrien asinis un netilkas domas. Puisis redz meičas acīs izmisumu. “Nu ko iekriti skaistulīt? Es tavā vietā pa tādām vietām viena nestaigātu.” Meiča izmisīgi skatās uz puisi mēģinot pacelt galvu. “Es jau nestaigāju. Aplūkoju eksponātus.” Puisis apejot meiču no aizmugures, uzliek roku uz kakla un lēnām velk pa muguru līdz dupsītim. “Un kāpēc bez pavadoņa?” Meiča notrīs no glāsta. “Nav man pavadoņa līdzi. Viņš komandējumā.” Puisis lēnām pieiet meičai no priekšas un ar roku noglāsta matus, kakliņu, vaidziņus, lūpiņas. Meičai no pieskārieniem sejai lūpiņas notrīs. Trīsas iemetās arī kājstarpītē. Puisis lēnām glāsta meičas seju un matus. Ar roku paņem meičas galvu aiz matiem un piepaceļ. Otras rokas pirkstiem glāsta meičai lūpiņas un ieslidina īkšķi meičai mutītē. Meiča nodomā: “Hmmm. Izrādās diezgan patīkami.” Un aptver puiša īkšķi ar lūpām. Puisis lēnām slidina pirkstu pa meičas mutīti ar otru roku stumj meičas galvu pretim īkšķim. Pieliecas meičai pie auss un čukst: “ Un tavas apakšējās lūpiņas tik pat sexsīgas kā šīs?” Meiča izjūt pirkstu uz mēles un žokli. Puisis pavelk vairāk vaļā muti un pirkstiņš dziļāk ieliekās. Meiča pakrata galvu. “Mmm nja.” Puisis stāv meičai blakus un meičas mutītē jau divi pirksti, kurus puisis kustinu jūtot meičas melītī. Stāvot blakus meiča redz ka puiša biksēs piebriest loceklis, kas sāk spiesties. Meičai siekalas parādās un nedaudz līst pār vaigiem. Puisis neļauj aiztaisīt muti. Meiča arī lūpām apņem pirkstiņus. Puisis kustina pirkstus meičas mutē, ar otru roku atbrīvo meičas matus un nolaiž sev bikses. Meičas acu priekšā stāv puiša loceklis. Puisis paņem meiču aiz apakšējā žokļa un drusku saspiež. “Banānu gribi?” Meiča pakrata galvu. “Mmm”. Meičas mutīte no saspiešanas paveras platāka. Un vērtējoši noskata interesanto banānu. Puisis izvelk pirkstus meičai no mutītes, ar otru roku drusku vairāk saspiež meičas lūpiņas. Tās savelkas kā apakšējās lūpiņas un puisis savu locekli paņem rokā un vadā pa meičas lupiņām un vaigiem. Žokli atvēris un tagad spēlējas un rotaļājas gar lūpiņām . Meičai tomēr patīk un ik pa brīdim cenšas lūpiņām saķert galviņu. “Hmmm” Puisis nedod, tikai glāsta ar locekli meičas lūpiņas, velk riņķus ar viņu pa meičas lupinām, drusku pasu galviņu puisis iespiež meičai starp lūpām, lai meiča varētu ar melītī dabūt. Meičai tā gribas apķert, bet viņu tikai kaitina. “Hmm”. Meičas mitrās lūpas kārojas. Meiča ar mēles galiņu tiek klāt un nu jau vairāk. Slidina mēlīti cik tālu vien spēj izbāzt. Apļo ap galviņu. Puisis locekli uzliek uz meičas mēlītes un vadā no viena mutes kaktiņa līdz otram, to darot lēnām. Slidina savu locekli meičas mutītē piespiežot meičas žokli lai lūpiņas būtu cik iespējams vertikāli ka apakšējās lūpiņas. Lūpu kaktiņi piekusuši un siekalas veļās pār apakšējo lūpu. Mēlīte gan izbauda galviņas glāstus. Vēlos izrauties no Taviem pirkstiem uz žokļa. Bet ne. Puisis ievada locekli meičas mutītē, bet ne visu, tikai locekļa galviņu un puisis kustinot gurnus savu locekli kustina pa meičas lupinām, kuras ir saspiestas mutītē un atpakaļ līdz lupinām atkal mutītē un atkal pie lupinām. Rotaļas ar galviņu. Meičai sāk iepatikties. Lūpiņām apņem locekli un arī mēlīte piedalās. Meiča kustībām atbild. Sāk jau meičai iekarst arī starpenīte. Puisis palaiž meičas žokli un tad ar abām rokām apņem meičas vaidziņus un puiša loceklis kustas meičas mutītē pa lupinām. Meičas siekalas padara visu mitru, kustina savu locekli meičai mutītē. Jau drusku dziļāk, lai viņš slīdētu pa vaidziņu mutītē. Aiz vaidziņa meičai. Meiča cenšas pagriezt galvu, bet puisis notur. Un dziļumā iedot locekli un meiča rīstās. Jā siekalas tek pār lūpām. Bet puisis nepārtrauc. Te vienam vaidziņam, te otru vaidziņu izglāsta. Puisis vienkārši drāž meičas mutīti velkot locekli ara un stumjot iekšā, saspiež meičas vaidziņus. lai lūpiņas pēc iespējas būtu stingrākas un locekļa galviņa justu viņas! Mmm cik forši just meičas mēlīti, mutīti, lūpiņas! Meiča rīstas un sprauslājas. Siekalas tek pa visām spraudziņām. Loceklis draiski slidinās starp saspiestām lūpiņām. Puisis locekli iestumj meičai mutē dziļāk un slidina to ātrāk pa meičas lupām mutītē gandrīz līdz rīklei. Saslēgtā siekalojas un rīstās. Ārprāts. Kad loceklis dziļumā rīklē raustas muskuļi un strādā vemšanas refleksi. Protams nekas netiek izvemts. Rīstās saslēgtā. Meičas acis jau asaro un seja sarkana pietvīkusi. 1646 0 5 pirms mēnešiem 4.5/5 - (14 Kopā balsis)
- BDSM
fantazija kas ta ari nav izstenojusies vienmer ir bijusi fantazija kura ta ari nekad nav izstenojusies :( ir dienas vidus un sanemu zinu no nezinamas siev, ka vina velas redzet ka dupsitis tiek lenam iestiepts.. ir paris vardu sarakste un vina atsuta adresi, tu nezini ne vardu ne ka izskatas, tik zini ka jums abiem uzruna viena lieta :) tu iesedies masina un aizbrauc uz daudzstaveni, seko noradem un tiec lidz durvim uzraukums ir milzigs bet ari uzbudinajums un velme noskaidrot vai ta tas ir. tu uzliec roku uz roktura un zini ka durvis ir vala un atver tas, novelc jaku un aizver durvis, neviens tevi nesagaida bet tu aizej uz lielo izstabu. es redzu ka divanina sez sieviete un datora ko skatas, neko nesakot es atveru somu un nolieku dildo uz zemes, jutu ka sirdspuksti klust trakaki un lenam novelc bikses, panem lubrikantu un sasmereju dildo, jutu ka roka par to slid un ka mans lockelis klust cietaks, es panemu un lenam pietupjos virs dildo, sakuma ar ta galvinu parinkoju ap dupsisa cauruminu lai sajustu to, un neduadz nedaudz uzsezoas uz ta tikai sajutot ka galvina paplesh dupsiti un ka dupsitis to apnem.... redzetu ka siev noversas nedaudz ar actinam no datora un vero ka es lenam saku slidet vairak virsu uz dildo.. tad nedaudz pacelos un atkal zemak un ta lenam lidz jutu ka dupsitis pieskaras zemei, mm ta sajutina ka esmu svesinieces majas un lenam drazu sevi vinas prieksa, es lenam pacelots augsa un atpakal leja un saktu sevi nedaudz intenisvak padraz un taja pasa laika ieelsotos, lidz siev noliek datorinu mala un redzu ka vina paplesh savas kajinas. vina vero un neko nesaka.... un es izdaru paris gurdieninus lai dildo asak mani ieslidetu, vina pasmaiditu iekostos sev lupina un ar rocinu pavilktu biksites uz malu, es ieraugu vinas kajstaprinu kas sak mani uzbudinat vel vairak un lenam ar otru rocinu vina parslidetu pari savam lupinam... es saprastu ka vinai tas patik, un saktu intensivak slidet uz dildo jutot ka vins mani ieslid.. es gribetu vinu iepriecinat un uzjautatu vai man panemt lielaku? un vina neko neatbildetu tik pasmaiditu, es noslidetu nost no si dildo un iznemtu no somas lielaku, mm es zinatu ka sis mani iepletis kartigak un locekla galvina butu pilnigi mitra no uzbudinajuma.. es sasmeretu lielo dildo un lenam pietuptos uz ta, jutot ka tas paplesh mani vel vairak seit sakuma butu lenaks, bet es redzetu ka vina spelejoties ar sevi ieslidina sevi vienu pirkstinu un jutu ka vinai patik tas ko vina redz un pasezos vairak uz dildo jutot katru cm ka tas mani ieslid ieksa lidz olinas pieskartos zemei es saktu slidet agresivak pa dildo un nenoturetos panemtu savu cieto lockeli rokas saktu to maset un vienalicigi sev dupsiti drazt, redzetu ka sieviete jau divus pirkstinus sevi ielsidina un izlocas... sis ta uzvilktu ka justu ka sak vilnitis nakt virsu un izslaktos uz vinas gridas drazot sevi dupsiti..... taja bridi uzsestos lidz gallam virsu un manu kermeni parnemtu tirpinas... pkustinatu gurninusss, lidz saprastu ka vina sevi ari ir piebeigusi.... es satiru pec sevis gridu un salieku visu soma pieklajigi atvados un aizeju savas dienas gaitas..... 2096 0 5 pirms mēnešiem 3.3/5 - (8 Kopā balsis)
- BDSM
Жосткий массаж члена ,часть первая! Здравствуйте! Хочу роскозать как я БДСМ ходил в Вильнюсе! Это был самый лучший БДСМ в моей жизни да дорого500е за сессию но оно этого стоит!!! И так я был зафиксирован на кресле так что не мог двигаться член был в бондаже и на него было повешен груз 7кг на яйца 5кг сверху на голову капал воск от свечей а по бокам члена были электроды которы каждые 5 секунд давали разряд ищу 1 электрод был в уретру вставлен , сама госпожа сделала фруктовый коктейль в шприц для клизмы вес коктейль загнола себя в попу и закрыло проблемой ,потом она села на мое лицо 5 см от рта приказала открыть рот и вытащила пробку это было очень вкусно!!! Она не спишь выдавала где-то за 5 подходов я все сел и вылизал ей попу затем она начало выдавать золотой дождь тоже не спиша так как ещё были месячные было супер вкусно затем тоже вылизал ее кису, после она ещё угостила своими родными подмышками и слбнами с соплями было чудесно очень вкусно я наелся от пуза ! Да давно не встречал такой вкусной женщины! Затем она взялась за мой член и начала робото по пыткам она начала его ростягивать из16 см она вытянула19см и зафиксировала его хамутами затем начала его лупить сночала руками ,ногами царапала его нохтями до крови затем взела массажный ролик с иглами и начала его роскатывать и прокалывать даже головку проткнула я кончал с кровью затем она сперму розмаза по груди подмышками мне надо было все вылизывать за кто я ещё раз получи вкусные слюни зд! Как только закончил ее вылизывать она заявила трах машину и вставила меня член 20см на медленный режим а сама начала дальше мучить член она загнала в уретру 200грам геля закрыла методическим штыром и залила воском затем одела помпу и начала его кончать до 2-3 отмосфер он раздулся стал толстый кровавый член так как через микрораны выходила кровь где в вакууме был 10 минут пото обратно бондаж что он не упал и снова пошли в дело нохти зубы она его кусала и прокусывала у ее зубы как у вампира были клыки сделаны затем слюни и моя сперма с кровью перемешивались с шампанским и я все это выпивал из ее рта потом ещё получал золотой дождь пока она сидела на моем лице и занимался пыткам члена я ввлизывал все анус, и кровавую вагину Веть были в разгаре месячные текло как искрана! В итоге я кончил 4 раз она вытащила всю сперму член потом не стоял неделю! Это было шикарно! Вот сейчас коплю деньги чтобы обратно к ней попасть 1277 0 8 pirms mēnešiem 2.5/5 - (4 Kopā balsis)
- BDSM
Šokējošs plāns Rīgā: jaunietis no Ogres kļūst par fetiša upuri 2025. gada 13. maijs, vēlā pēcpusdiena. Pie Rīgas Centrālās stacijas trīs veci latviešu bezpajumtnieki – 62 gadus vecais Arvīds, 70 gadus vecais Gunārs un 78 gadus vecais Jānis – sēž uz soliņa, daloties ar pudeli lēta vīna. Viņiem visiem nav zobu, un viņu izskats liecina par grūtu dzīvi, bet šodien viņu acīs mirdz neparasts plāns. Viņi ir dzirdējuši par Raiti Gobiņu – 35 gadus vecu vīrieti no Ogres novada, kuram ir fetišs pret meitenēm ādas apģērbos, īpaši, ja tās ir kopā ar veciem vīriešiem. Bezpajumtnieki nolēmuši izmantot to, lai ieriebtu Raitim un padarītu viņu zaļu no skaudības. Viņi plāno atrast jaunas meitenes, pierunāt tās uz neparastu fetiša piedzīvojumu un visu nofotografēt vai safilmēt, lai Raitis redzētu, ko viņš nekad nevarēs piedzīvot. Tikmēr garām iet četras jaunas latviešu meitenes – 20 gadus vecā Laura ar melnu ādas jaku, kas spīd saules gaismā, 22 gadus vecā Kristīne ar baggy ādas biksēm, kas brīvi plūst ap viņas kājām, 24 gadus vecā Sabīne ar īsiem ādas svārkiem, kas izceļ viņas gurnus, un 21 gadu vecā Līva ar elegantu ādas kleitu, kas pieguļ viņas ķermenim. Meitenes smejas un apspriež nedēļas nogales plānus, kad Arvīds pieceļas un uzrunā viņas: "Hei, māsiņas, vai jūs zināt, kas ir Raitis Gobiņš no Ogres?" Laura apstājas un uzsmejas: "Jā, protams! Viņš ir tas dīvainais puisēns ar ādas fetišu, kurš sapņo par mums ar veciem vīriešiem. Kāpēc jūs par viņu jautājat?" Gunārs, ar tukšām smaganām smaidīdams, piebilst: "Mēs zinām par viņa kaislībām, un mums ir ideja. Vai jūs nevēlaties viņam ieriebt? Mēs gribam ar jums izspēlēt viņa fantāziju – jūs savos ādas apģērbos, mēs, veci vīri, un mēs to nofilmēsim, lai Raitis redz!" Kristīne, kura vienmēr meklē piedzīvojumus, iesaucas: "Tas ir traks plāns! Es esmu klāt! Bet kur mēs to darīsim? Jums taču nav dzīvokļu!" Jānis, klusākais, ierosina: "Netālu no Rīgas, pie Daugavas, ir pamesta lauku māja ar klusu mežu apkārt. Tur ir veca gulta, duša un tualete – neviena mūs netraucēs. Ko jūs saka?" Sabīne, mazliet šaubīdamās, bet ieintriģēta, piekrīt: "Labi, bet tas jābūt kaut kam episkam, lai Raitis tiešām kļūst zaļš!" Līva, kautrīgākā, pamāj ar galvu: "Ja viņas iet, es arī!" Ceļš uz kluso vietu un partneru izvēle Pēc stundas visi astoņi – trīs vīrieši, četras meitenes un viens nejauši pievienojies jaunāks bezpajumtnieks, 50 gadus vecais Edgars – ierodas pamestajā lauku mājā pie Daugavas. Māja ir veca, ar saplaisājušām sienām un vāju gaismu no pāris lukturiem, ko vīrieši ir paņēmuši līdzi. Tur ir veca gulta vienā istabā, neliela duša pagrabā un netīra tualete, bet meitenes ir gatavas piedzīvojumam. Arvīds, kā līderis, uzsāk partneru izvēli: "Es gribu meiteni ar baggy ādas biksēm – tās ir tik vilinošas!" Kristīne uzsmejas: "Tad es esmu tava, vecais!" Gunārs, skatoties uz Lauru, saka: "Es ņemu to ar ādas jaku – es zinu, ko ar to darīt!" Laura, kaut mazliet nervoza, piekrīt: "Labi, bet esi uzmanīgs!" Jānis, kautrīgi smaidot, izvēlas Sabīni: "Es gribu to ar ādas svārkiem – varam izmantot dušu." Sabīne, smiedamās, piekrīt: "Redzēsim, ko tu izdomāsi!" Edgars, jaunākais, pievēršas Līvai: "Es gribu meiteni ar ādas kleitu – tā ir tik gluda!" Līva, kautrīgi, saka: "Nu, labi, bet esi maigs!" Darbības un karsti dialogi Laura un Gunārs – ādas jaka un paduses berze Gunārs aizved Lauru uz mājas stūri pie veca krēsla. Viņš paceļ Lauras roku uz augšu, atklājot padusi zem ādas jakas, un ievieto savu dzimumlocekli starp viņas krūtīm un padusi, berzējoties pret gludo ādas virsmu. Laura, sajūtot Gunāra tukšās smaganas uz kakla, mazliet nodreb, bet tad iegrimst lomā. Laura: "Ak, vecais, tu tiešām zini, ko dari ar manu jaku! Bet tās tavas smaganas – vai tu spēj skūpstīties bez zobiem?" Gunārs, skūpstot viņas kaklu un košļājot apakšējo lūpu, atbild: "Zobi nav vajadzīgi, meitiņ! Es zinu, kā tev patikt – šī jaka ir tik gluda, un tava paduse ir silta kā krāsns!" Laura, smiedamās: "Raitis Gobiņš nomirs, redzot, kā tu mani izdrāz! Kā tev patīk sajūta?" Gunārs, stenēdams: "Tā āda slīd kā zīds, un tava siltums mani trako – es jūtu katru berzi, tas ir kā debesis!" Kristīne un Arvīds – baggy ādas bikses un kājstarpes čamdīšana Arvīds aizved Kristīni uz vecu paklāju mājas vidū un liek viņai apsēsties. Viņš ar trīcošām rokām čamda Kristīnes kājstarpi caur baggy ādas biksēm, sajūtot to gludumu un slideno virsmu. Kristīne, kaut jūtas neērti, izliekas aizrauta. Kristīne: "Nu, vecais, ko tu tur čamdo? Pastāsti, kādas sajūtas tev dod mana intīmā zona caur šīm biksēm!" Arvīds, ar aizrautību: "Ak, meitiņ, tā āda ir kā samts, un es jūtu tavu siltumu cauri – tas ir kā pieskarties kaut kam svētam, tik mīksti un karsti!" Kristīne pieceļas un saka: "Tad ievieto savu locekli starp manām kājām un izdrāz šīs bikses – sajutīsi perfektu berzi!" Arvīds paklausa, un baggy bikses, slidenas no lubrikanta, rada intensīvu berzi. Kristīne: "Redzi, cik perfekta berze? Šīs bikses ir ideālas Raitim, lai viņš raud!" Arvīds, stenēdams: "Jā, meitiņ, tā ir kā maiga, bet spēcīga apskaušana – es jūtu katru slīdēšanu, tas mani satriec!" Sabīne un Jānis – ādas svārki un slapjais sekss dušā Jānis paņem Sabīni aiz rokas un ved uz pagraba dušu, kur ir veca, sarūsējusi dušas galva. Viņš pagriež ūdeni, kas lēnām sāk tecēt, un aplej Sabīnes ādas svārkus, padarot tos slapjus un spīdīgus. Viņš paņem šampūnu, saputo svārkus, un tad sāk berzēt savu dzimumlocekli pret slapjo ādu. Sabīne, smiedamās: "Tu esi traks, vecais! Kas tas par slapjo triku ar manu svārku?" Jānis, aizrautīgi: "Es gribēju redzēt, kā ūdens padara tavu ādu vēl gludāku – tas slīd kā zīds, un šampūns piešķir tam slidenumu!" Sabīne: "Raitis būs zaļš, redzot, ko tu dari! Kā tev patīk sajūta?" Jānis, berzējoties: "Tā ir kā slapjš sapnis – āda slīd gar mani, un šampūns padara to vēl karstāku!" Līva un Edgars – ādas kleita un gultas slīdēšana Edgars aizved Līvu uz veco gultu un liek viņai apgulties. Viņš uzlien virsū, sāk slidināties ar pautiem un locekli uz priekšu un atpakaļ pa Līvas ādas kleitu. Līva, kautrīgi smiedamās, jautā: Līva: "Tu tiešām izdomāji slidināties pa manu kleitu? Tas ir smieklīgi, vecais!" Edgars, ar kaisli: "Tava kleita ir kā gluds ceļš uz debesīm – es jūtu katru rievu, un tas mani trako!" Līva, smejoties: "Raitis Gobiņš būs šokēts, redzot, kā tu mani izmantu! Vai tev patīk?" Edgars: "Jā, meitiņ, tā āda ir tik gluda, un tava siltums caur to – es esmu sajūsmā!" Papildu detaļas un kulminācija Arvīds, kurš ir līderis, nolemj visu dokumentēt. Viņš dod Jānim veco telefonu, ko atrada atkritumos, un liek filmēt. Jānis, kautrīgi, sāk filmēt visas darbības – Lauras jakas berzi, Kristīnes bikšu čamdīšanu, Sabīnes slapjos svārkus un Līvas kleitas slīdēšanu. Edgars, būdams jaunākais, piedāvā uzņemt foto ar savu lētāko telefonu, un viņi nofotografē katru detaļu – spermas traipus uz ādas apģērbiem, meiteņu izteiksmes un vīriešu kaisli.Vakars kulminē, kad visi vīrieši sasniedz orgasmu. Lauras jaka, Kristīnes bikses, Sabīnes svārki un Līvas kleita ir pārklāti ar spermu, kas spīd vājā gaismā. Arvīds, redzēdams rezultātu, saka: "Raitis Gobiņš būs zaļš kā skābe, kad redzēs šos foto!" Meitenes, smiedamās, rediģē materiālu un augšupielādē to internetā ar hashtagiem #RaitisGobiņš, #OgresPilsēta un #ĀdasPiedzīvojumi. Video un foto izplatās kā vējš, un citas latviešu meitenes, iedvesmotas, sāk dalīties ar saviem stāstiem, atzīmējot Raiti un Ogri. Beigas un pārsteigums Kad vakars beidzas, Gunārs, ejot prom, paņem Lauras ādas jaku. Laura iebilst: "Hei, vecais, atgriez manu jaku! Es pastāstīšu Raitim Gobiņam, ka tu to paņēmi bez atļaujas – tev jau pietika ar to, ka tu to izdrāzi, tagad vēl zog?" Gunārs smaida ar tukšām smaganām: "Es to paturēšu kā trofeju – Raitis būs vēl greizsirdīgāks!" Viņš aiziet, bet meitenes, kaut nogurušas, smejas un plāno, kā šīs leģendas izplatīsies visā Latvijā. #JaunībaUnVecums #ĀdasApģērbs #LatviešuMeitenes #RīgasNoskaņa #LatvijasAinava #StāstsBezVārdiem #PaaudžuDialogs #MākslasMirklis 3346 1 9 pirms mēnešiem 0/5 - (0 Kopā balsis)
- BDSM
Cuckold fantāzijas Visi kopā nolemjam, ka pirmā tikšanās notiks pēc vīra norādām, bet divatā, ar iespēju, ka vīrs mūs var pieķert. Maza iespēja, ka tas tā varētu notikt, bet tiekamies pie jums mājās. Vīrs uzraksta kas man jāizdara ar sievu. Iedod noradijumus un tālāka plānošana notiek starp mani un sievu. Kad esam saplānojuši vīram tiek paziņota nedēļa, kad tiksimies, bet ne laiks ne precīza diena un nezin izdosies mūs pieķert vai palaidīs garām un redzēs tikai bildes ko sadariju ar sievu un ko viņa atstāstīs. Mani iztēles norādijumi. Sniegt vismaz 3 orgasmus sievai. Izmantot visus caurumiņus. Nobildēt kā loceklis ir katrā vietā iespraucies. Maigi nopērt sievu. Vismaz 2 stundu garu mīlēšanos. Ar sievu izplānojam, ka tiksimies nepilnas divas stundas pirms vīrs ikdienā atgriežas mājās. Ja nekur nekavēsies paspēs pieķert un piedalīties, ja aizkavēsies nokavēs. Ierodos norunātajā laikā. Viņa uzvilkusi halātu un spriežot pēc kārdinošajām zeķēm apakšā pavisam iekārojama apakšveļa. Apskauju un maigi noskūpstu uz kakla. Abi esam nolēmuši, ka vēlamies lai viss notiek brīvā atmosfērā tad iesākumā dodamies pie galda iedzert pa dzērienam. Man kafija, viņai dzēriens pēc izvēles. Sēžam un viņa jau kārdina mani no halāta izslidinot kāju, ka redzu melnas mežģīņu garās zeķes, zeķturi un pieskaņotas mežģīņu biksītes. Sarunas un viss raisās tik brîvi, ka abi jūtamies atvērti un nodoties kaislei. Es arī vairs nespēju novaldīt savu iekāri pret šo fantastisko augumu ko redzu. Notupjos viņai pie kājām, rokas slīd zem halāta un paver to. Skūpstu kur beidzās zeķes un ar rokām glāstu kājas līdz satveru gurnus. Mēle slīd gar biksītēm. Ar pirkstiem pavelku biksītes uz vienu pusi un mēles galiņš pārslīd lūpiņas. Viņa paceļ dibentiņu norādot, ka laiks atbrīvoties no biksītēm. Novelku tās, viņa uzreiz atkal apsēžas, satver man matus un spiež man galvu starp savām kājām. Es ar lielāko prieku sāku darboties ar mēlīti. Pēc viņas mikluma jūtu cik ļoti viņa to vēlas un izbauda. Brīdi darbojos tikai ar mēlīti. Viņa paceļ kājas man uz pleciem, ar pirkstiem ieslīdu viņas sulojošajā vāverītē un masēju aliņas augšpusi. Turpinu līdz jūtu, ka papēži sāk spiesties mugurā un aizvien dziļākas, straujākas ieelpas veic. Mēle sāk aizvien stingrāk masēt klitoru un ar pirkstiem sāku strauji iekšā, ārā slidināties līdz jūtu cik stipri manu galvu saspiež starp kājām un ieķeras matos. Jūtu, ka esmu sniedzis pirmo orgasmu, bet vel brīdi paturpinu līdz viņa vairs nespēj un atrauj mani. Pieceļos un skatos cik viņa apburoši izskatās nosarkusi ar platu smaidu. Uzņemu vīram pirmo bildi. Viņa pieceļas un paņem mani aiz rokas. Aizved uz guļamistabu kur redzu ka uz gultas jau noliktas šņores sasiešanai un viena mantiņa ko arī drīkstu izmantot. Jūtu, ka vēlas tikt kārtīgi paņemta. Pagriežas pret mani ar smaidu sejā un nomet halātu. Lai cik apburošs smaids es nespēju noturēties nenopētīt visu augumu. Šajā sexīgajā apakšveļā kas izceļ sievišķās formas izskatās patiešām neatvairāma. Sākam skūpstīties un viņa izģērbj mani. Skūpstamies, viņa man ātri norauj kreklu, un taisa vaļā bikses. Kā siksna vaļā maigi atgrūžu viņu, jo gribu vel padarboties, palutināt pirms ļaut izjust locekli sevī. Viņa pagriežas pret mani ar muguru, rotaļīgi noliecas izslejot gaisā savu sexīgo dupsīti. Mani tā kārdina un tik ļoti grūti atturēties iegūt tagad uzreiz, bet gribu viņu padarīt traku, lai nevar vairs izturēt cik ļoti grib sajust manu locekli. Pagroza dupsīti, ierāpo gultā un noguļas uz vēdera. Es pārliecos viņai pāri. Noskūpstu uz kakla un izstiepju viņai rokas uz augšu. Pieceļos, sasienu abas rokas kopā. Dodos zemāk un sāku masēt pēdas, kārtīgai masāžai prasītos novilkt zeķes, bet viņas augums tik fantastiski izskatās zeķēs un zeķturos ka virs gurniem tikai siksniņa pāri un biksītes jau pazudušas. Pēc pēdiņām notupjos virs kājām un maigi slīdu pāri kājiņām gar zeķu maliņu un zeķturiem līdz tieku virs dibentiņa. Stingri satveru to. Viņa nogora dupsīti aicinot lai vairs nekavējos un iegūstu viņu, bet vel gribu pakārdināt. Pieceļos, izģērbjos un atkal notupjos virs viņas, ka sajūt manu stingro locekli pieskaroties dibentiņam. Stingri pieskārieni pārslīd mugurai. Noguļos virs viņas ka mūsu ķermeņi saskaras un skūpstu kaklu. Pieceļos, nedaudz paplešu kājiņas. Paņemu mantiņu un maigi lēnām ieslidinu starp sulojošajām lūpiņām. Atstāju to tur un saspiežu kājas atkal kopā. Skupstu dibentiņu pa brīdim maigi iekožoties. Ar rokām satveru vaidziņus un maigi paplešu tos. Ar mēlīti izslīdu starp tiem. Ar pirkstiem slidinos starp vaidziņiem. Paņemu lubrikantu un maigi iesmērēju starp vaidziņiem. Ar pirkdtiem slidinos sagatavojot dibentiņu kam lielākam. Kad jau viss ieslidināts ar lubrikantu uzvelku prezervatīvu un iesmērēju ar lubrikantu. Stingri ieķeros dupsītī un slīdu dibentiņā. Ar abām rokām satveru gurnus un kustos lēnām paātrinot tempu un pa brīdim ieperot. Nepaiet ilgs brīdis kad dzirdam ka durvis atveras un vīrs ierodas mājās. Jau saprot kas notiek un nāk uz guļamistabu kur ierauga kā es iegūstu sievas dupsīti. Viņš neko nesakot aiziet atver atvilkni un paņem krūšu knaģus. Tik nosaka lai turpinu. Es turpinu iegut sievu pieliecas pie viņas krūtīm uzliek knaģi uz krūtsgala un pievelk līdz redz, ka sieva sāk izjust nelielas sāpes. Tad otrai krūtij tāpat. Atkal aiziet uz atvilkni un paņem pletni. Pienāk pie manis un saka lai dodos paņemt sievu mutē. Izvelku, novelku prezervatīvu un dodos pie mutītes. Satveru ar vienu roku aiz matiem ar otru turu locekli in slidinos gar lupām, ka ka ar mēli var pārslīdēt galiņam. Ieslidinu mutē un palaižu matus izbaudot kā viņa sūkā. Tikmēr vīrs sāk ar maigiem pērieniem un ar katru reizi arvien stingrāk līdz reti, bet pavisam stingri per. Viņa izbauda sāpes, tas uzkurina vel vairāk un vibrators joprojām iekšā, ka no katra pēriena muskuļiem satmraujoties izjūt ka iekšā ir kaut kas stingrs. Vairs nespēj sniegt minetu. Ar vienu roku satveru aiz matiem, ar otru aiz zoda un ar gurnu kustībām sāku viņu izmantot mutītē. Vīrs pieceļas un vērojot mūs izģērbjas. Pieiet pie dibentiņa un uzvelk mantiņu. Satver sārto dupsi un strauji iegūst viņu. Es jūtu ka man tuvu finiš, bet negribu vel beigt. Izvelku no mutītes, noliecos pie viņas un skūpstu viņu kamēr vīrs viņu iegūst. Atsienu viņas rokas, vīrs satver aiz matiem un pievelk pie sevis. Es pieeju klāt skūpstu viņu un satveru viņas stingrās silikona krūtis. Vīrs ilgi neiztur un piešauj viņu pilnu. Pieceļas, apsēžas uz krēsla un pavēl man nogulties uz muguras. Apguļos un viņai liek noslaucīt lupiņas un uzsēsties man uz sejas. Viņa uzsēžas es satveru viņas dibenu, viņa ieķeras man matos un gorot gurnus izbauda kā darbojos ar mēlīti. Jūtu , ka viņai tuvojas nākamais orgasms, kustas aizvien straujāk un suliņa tek. Brīdī kad liekas, ka tūlīt pabeigs vīrs liek nokāpt. Man pavēl piecelties, viņai nogulties manā vietā. Liek man sasiet viņai rokas un kājas. Kad to izdaru iedod atsu apsēju un liek aizsiet viņai acis. Kad viņa sasieta ar aizsietām acīm nosaka, ka abi tagad viņu paņemsim un viņai netedzot jāpasaka kurš loceklis ir viņā, ja kļūdīsies būs sods. 3692 3 10 pirms mēnešiem 4.8/5 - (5 Kopā balsis)
- BDSM
Papeksteļi jeb pārdomas par izzināšanu... Daudz izskan man piedāvājumu no bdsm mīļotajiem, sakarā ar mani norādi par dominanci...pastastīšu kā pētīju šo tēmu...bija 2018 gads...jūtu, ka sāku iemīlēties un nolēmu pārslēgt domas...viens no vēl man lielajiem nezināmajiem bija Tēma...visādas bdsm lietas un spēles...sāku čatot ar dažiem Meistariem...viens bija uzstājīgs, brutāls, darbojās tik ar sievietēm verdzenēm...šo to darīju no viņa uzdevumiem un saprastu, ka viņš man nederēja kā skolotājs... bet pateicoties viņam sapratu, ka neesmu radīta pakļauties seksā...dominēt, komandēt - jā tas bija mans.... vēl viens bija interesatāks meistars...jauns, izvirtīgs un ļoti apdāvināts ar iztēli...bija jautri ar viņu čatot... ar gadiem ejot, ik pa laikam sarakstamies... bet visvairāk un labāk atceros pavisam citu...čatoju tā kadā sestdien vakarā un aizrunajamies līdz randiņam... un tā es ziemas naktī, pulksten divos, aizbraucu tikties ar Kungu , kurš ļoti noslēpumaini runāja par Tēmu...atbrauca ļoti pieklājīgs, kulturāls vīrietis... nedaudz jaunāks par mani, bet ļoti interesants sarunu biedrs... viņš ļoti labi pārzināja psiholoģiju...bija ļoti interesanta vizināšanās pa naksnigo pilsētu... Es neesmu aizmirsusi par Tevi...Neķītrais Mūk.... 1859 0 10 pirms mēnešiem 0/5 - (0 Kopā balsis)
- BDSM
Kā mani pataisīja par ‘bitch’. Turpinājums pirmajai daļai’1 No domām, kur tad īsti nopozicionēt savus dārgumus, man sāka kāpt uzbudinājums, un kad tas bija gana stiprs, sajūtas norādīja ceļu - labas lietas ir jāizliek apskatei. Tikko biju izvirzījusi locekli uz aizmuguri (jo oliņas šajā viezienā seko!), sadzirdēju Annu sākam: “Laba kucīte”. Sanāk, ka dēļ Enigma mūzikas skaļuma pat nenojautu, ka abas meitenes ir klātešosas un vēro mani, un kas biedēja visvairāk, ir tas ka viņas zināja, ko viņas dara, ka viņām jau ir līdzīga pieredze un viņas zina, kādas domas man prātā. Un es nebiju kļūdījusies, jo sajūtu asu cirtienu pa savu pēcpusi, kas bija vienlīdz sāpīga un uzbudinošu un visticamāk bija pātaga. Anna vaddonīgi noteica :”Tagad galvu lejā, kuces pakaļu augšā, ceļus plati un ar rokām paplēt savas maucīgās kuces bulkas.” To dzirdēt no savas padotās man bija mērens šoks, bet uzbudinājums un kaisle ņēma virsroku. Un labi ka tā…, jo bez uzbudinājuma klātbūtnes nekad nebūtu piekritusi tam, kas sekoja. Manā priekšā tika novietota maza bļodiņa, un tajā bija šķidrums, kurš jau nu ļoti atgādināja spermu. “Barošanās laiks!” nokomandēja Anna. 3530 0 10 pirms mēnešiem 5/5 - (3 Kopā balsis)
- BDSM
Maigi mirkļi sievietei 2. Brīdi turpinu Tevi paņemt no aizmugures pie galda. Izslîdu no Tevis. Pagriežu pret sevi, skupstu un satverot dibentiņu paceļu Tevi gaisā, Tu ar kājām apķer mani un tā dodamies uz guļamistabu. Nolieku Tevi pie gultas, skūpstu kaklu un izģērbju Tevi. Izvelku siksnu no savām biksēm, sasienu Tev rokas az muguras. Iečukstu ausī, notupsies uz ceļgaliem? Tu notupies, ar vienu roku maigi satveru Tevi aiz matiem, ar otru turu locekli. Iesākumā iedodu Tev paspēlēties ar olām. Laizi tās, iesūc mutītē. Brīdi to izbaudijis iedodu locekli Tev mutē. Brīdi baudu kā Tu maigi darbojies, tad satveru Tavu galvu un lēnām paātrinot Tempu kustos Tev mutē….. Kad jūtu, ka drīz finišēšu izvelku Tev no mutes, pieceļu Tevi kājās, pagriežu tavu sexīgo dupsīti pret sevi. Satveru Tavus gurnus un ieslīdu Tevī. Ar vienu roku stingri turot Tavus gurnus un ar otru tokas aiz siksnas strauji kustos Tevī no aizmugures. Tu no baudas pa brīdim ievaidies. Turpinu kustēties līdz pabeidzu Tevī. Izslīdu no Tevis un atsienu rokas. Skūpstu Tavu kaklu un muguru, ar rokām masēju un iepliķēju Tavu dibentiņu. Noguldu Tevi gultā uz muguras. Rokas piesienu uz augšu pie gultas gala. Paplešu kājas un katru piesienu pret savu gultas stūri. Pieceļos un uz mirkli vēroju Tavu pasakaino augumu, kā Tev elpas ritmā cilājas krūtis. Nosēžos Tev blakus gultā, mani pirkstu gali maigi slīd no vaigiem pāri pleciem un pa ķermeni knapi pieskaroties. Tā rotaļājos ar Tevi cenšoties noglāstīt ikkatru Tava ķermeņa milimetru. Nedaudz ilgāk parotaļājoties ar krūšu galiņiem un slīdot gar miklajām lūpiņām. Pārliecos Tev pāri un sāku skūpstīt tikmēr ar pirkstiem slīdot pāri miklajām lūpiņām līdz pirksti ieslīd Tevī. Turpinot masēt Tevi no iekšpuses ar pirkstiem skupsti slīd zemāk. Kad tieku līdz krūtīm ar zobiem nedaudz pastaipu krūtsgaliņus, tad ar lūpām satveru tos, pastiepju un ļauju izslīdēt no tvēriena. Pirksti izslīd no Tevis. Skūpstu vis apkārt sulojošajām lūpiņām. Ar mēli iespraucos starp lūpiņām un stingri pārslīdu klitoram. Jūtu kā Tavs ķermenis saspringst un ievelc dziļu elpu. Bet gribu vel Tevi pakārdināt un ļaut nedaudz atpusties. Dodos zemāk un sāku maigi stingri masēt kāju pirkstus. Vēlos lai katrs Tava ķermeņa milimetrs atslābst. Nesteidzīgi izmesēju abas pēdas. Stingri pieskārieni slīd no potītēm līdz gurniem. Paceļos augšā un dodos pamasēt rokas. Pieliecos Tev pie auss un jautāju vai Tev ir ērti, izbaudi ko daru ar Tevi. Tu neatbildi tikai ievelc dziļu elpu. Mani pieskārieni slīd no delnām pāri rokām, pleciem līdz vaigiem. Pieliecos skūpstit Tevi. 2030 0 11 pirms mēnešiem 0/5 - (0 Kopā balsis)
- BDSM
Man pietrūka pletnes. PonyPlay. Modinātājs noskan agri, bet es mostos pāris minūtes pirms. Kaut kādā ziņā es vienmēr pamostos pirmā — pat pirms sava ķermeņa. It kā mana zemapziņa nemierīgi būtu sargājusi kādu noslēpumu visu nakti. Mans vīrs Pauls vēl guļ. Viņš izskatās mierīgs. Es pieceļos klusi. Tik klusi, ka viņš pat neieelpo dziļāk. Arī tad, kad man gribas vīrieti. Vannas istabas spogulī es aplūkoju sevi. Gludi mati, šauri pleci, siluets, kuram daudz kas tiek piedots. Es zinu, ka esmu skaista. Tāda, uz kuru vīrieši paskatās otrreiz, kad esmu jau aizgājusi garām. Dušā es palieku ilgāk nekā vajadzētu. Ūdens slīd pār krūtīm, pār gurniem un es pieskaros sev, lai atcerētos, ka esmu dzīva, esmu sieviete. Apakšveļu — izvēlos skaistu. Arī šodien. Kaut arī vīrs to nemana. Vai varbūt... nemāk novērtēt?***Mana darba vieta “Linea Classica” ir tikai piecpadsmit minūtes no mājām. Mierīga iela, neliela izkārtne, bet katra detaļa — perfekta. Es arī cenšos būt perfekta. Kad atveru durvis, mani sagaida mēbeļu smarža. Ne tāda, kā IKEA. Šī ir dārga koka, ādas un putekļu smarža, kas liek domāt par vīriešiem, kas lasa grāmatas ar ādas vākiem. Kolēģes – Inga un Lelde – ir kā skaistas, bet slēgtas vāzes. Inga ir gados, glīta savā ledainajā distancē. Lelde – pārāk jauna, pārāk enerģiska. Mēs netusējam kopā. Mēs eksistējam līdzās tikai darbā.Es esmu tā, kas palīdz klientam “sajust mēbeli”. Es sēžos viņiem blakus, es lieku viņiem iedomāties vakarus, grāmatas, kājas uz pufa. Daži vīrieši runā ar mani pārāk tuvu. Daži izvairās skatīties acīs. Es novēroju viņus visus. Un daļēji – sevi viņos. Es nekad neesmu flirtējusi. Bet dažkārt es noliecos tā, kā nav vajadzības un dažkārt kādam parādu, ka man patīk tas dīvāns tieši tad, kad viņš sēž man pārāk tuvu. Tā ir mana ikdiena. Un kaut kas manī cer, ka tieši šodien ienāks... kāds īpašs klients.***Kārtējais vakars pēc darba. Mums ar vīru tikko bija sekss. Vismaz viņš tā domā. Viņš guļ man blakus, elpo siltu, glāsmainu elpu manā virzienā, kā sunītis, kurš lepns, ka ir atnesis kociņu. Viņš vienmēr čukst kaut ko mīļu, kā:“Tev bija labi, mīļā?” Es atbildu: “Protams…”, bet manā galvā ir klusums. Nepiepildīti tukšs. Manas kājas ir cieši kopā, nevis aizvērtas pēc kaisles, bet... pēc nekā. Es neesmu apmierināta. Ne fiziski, ne garīgi. Tikai noskūpstīta, samīļota, kā bērns. Un es viņu samīļoju atpakaļ. Paulu, manu vīru. Manu… mazo. Viņa galva iegrimst manā klēpī. Viņš sabužina manu vēderu kā plīša segu. Es glāstu viņa matus. Tā kā to dara māte, nevis mīļākā. “Tu biji tik maigs šovakar,” es čukstu. “Man gribas būt maigam ar tevi,” viņš atbild. Un es smaidu. Ārēji. Bet manās domās ir stipri pirksti uz kakla, rūgta vīrieša elpa pie sejas, ciets tvēriens uz gurniem. Kaut kas mežonīgs. Kaut kas… īstāks par šo.Es pieceļos un dodos uz vannasistabu. Spogulī mana seja ir skaista. Pat tagad, pēc nekā. Manas krūtis vēl nedaudz cilājas, bet nekas manī neelpo. Es atveru skapīti un uzvelku to pašu balto naktskreklu, to, kas viņam patīk. Tas slēpj manas iekšējās liesmas tik labi, cik spēj audums, kas nekad nav ticis kaislē saplēsts. Pauls guļ. Jau. Es vēl ne. Man vajadzētu dzēst gaismu, bet es vēl nespēju. Es apsēžos pie tualetes galdiņa un ilgi skatos uz savām lūpām. Viņas ir kā radītas… kam citam. Skūpstam, kurš uzlauž, nevis glāsta. Es nopūšos. Rīt atkal darbs un varbūt… Varbūt rīt ienāks kāds, kurš mani pamanīs. Ne kā glītu konsultanti. Kā sievieti, kura ilgojas ne tikai pēc maiguma, bet pēc īstas, mežonīgas kaisles.***No rīta viss notiek kā parasti. Inga atver pirmā, Lelde kavējas, es – ne pārāk agri, ne pārāk vēlu. Mani mati šodien savilkti ciešā zirgastē. Nedaudz stingrāk nekā ierasts. Varbūt kā protests. Vai – cerība? Es noliecos, lai izkārtotu katalogus uz galda, tad sajūtu, ka kāds ienāk. Es iztaisnojos. Viņš jau ir tur. Viņš neizskatās pēc parasta klienta. Viņš izskatās pēc… ? It kā pats būtu viens no tiem dīvāniem – no ādas, smaržo pēc vīriešu ķermeņa un dūmiem. Viņš ir masīvs. Ap piecdesmitpieci, varbūt vairāk. Īsi, pelēcīgs bārdas rugājs, stingra zoda līnija. Ādas jaka, bet ne lēta. Iespaidīgs gredzens uz īkšķa. Un... viņš skatās. Tieši uz mani. Es pasmaidu. Maigi. Profesionāli. Bet kaut kas manī… saspringst. Nevis aiz bailēm. Aiz sajūtas, ka šis skats var plēst nost vairāk nekā tikai drēbes. “Labdien,” es saku, “vai Jūs meklējat kaut ko konkrētu?” Viņš nenovērš skatienu. “Varbūt.” Viņa balss ir zema. Tāda, kuru atceras. Tā paliek fonā, kā grēks, kuru vēl neesi pastrādājusi. “Meklēju dīvānu. Guļamistabai.” Es noriju siekalas par ātru. Bet palieku mierīga. Profesionāla. “Vai vēlaties, lai es Jums parādu modeļus, kuri šobrīd ir pieejami? Mums ir daži klasiski – āda, ozolkoks, tumši toņi.” “Parādi man, kurā Tu sēdētu… vakarā. Viena.” Viņš runā lēni. It kā viņš zinātu, kaut ko vairāk. Es pagriežos un eju uz stūra ekspozīciju. Tur ir viens no maniem mīļākajiem dīvāniem – bieza šokolādes krāsas āda, elegants, bet brutāls. Es apsēžos. Nedaudz pieturos pie atzveltnes. Viņš pienāk lēni. Apsēžas blakus. Tuva klātbūtne. Viņa ceļgals gandrīz pieskaras manējam. Es jūtu viņa smaržu – āda, cigārs, kaut kas dūmakains un silts. Instinktīvi noliecu skatienu. “Vai jūties ērti?” viņš jautā. “Jā,” es čukstu, “ļoti…” “Tev vajag vietu, kur... pazust, vai ne?” Man mute ir sausa. Es nezinu, vai tas, ko jūtu ir bailes, vai sajūta, ka esmu atklāta. Viņš pieceļas. Nekā vairāk. Tikai viņa skatiena smagums paliek man līdzās. “Es iešu paskatīties citur. Varbūt Tevi uzmeklēšu vēlreiz.” Un viņš aiziet. Es palieku sēžot. Ar sirdspukstiem, kas sitas kā pēc skrējiena, lai gan neesmu kustējusies.***Kārtējais vienmuļais vakars. Es guļu vīram blakus. Pauls elpo mierīgi. Klusi. Apmierināts. Viņa roka ir uz mana gurna, tā tur ir ieraduma dēļ, ne iekāres. Es aizveru acis. Es... iegrimstu sapnī. Es stāvu kaila. Tā nav istaba. Tikai tumsa un gaismas plankums zem manis – it kā uz teātra skatuves. Es dzirdu soļus, lēnus un nosvērtus. Tie ir smagi. Katrs solis tuvojas kā atbilde jautājumam, kuru neesmu uzdevusi. Un viņš pienāk. Tikai siluets. Masīvs, liels, spēcīgs. Viņa krūtis klātas ar ēnu vilni – tās ir spalvainas. Viņa rokas – lielas, raupjas. Un viņa seja – tā kā pazīstama. Kaut kur redzēta. Varbūt… vakar? “Uz ceļiem.” Es nezinu, vai viņš to saka, vai es to jūtu. Bet es notupjos. Bez jautājuma. Bez kauna. Viņa roka satver manus matus – stingri, mazliet brutāli. Es paceļu galvu un ieelpoju viņa smaržu. Āda. Koks. Tabaka. Vīrietis. “Tu neesi aizmirsta, es Tevi atceros.” Viņa pirksti satver manu zodu. Pirmoreiz kāds nebaidās mani sagrābt. Es drebu, bet ne no aukstuma. Viņa pirksti lēni noslīd gar manu kaklu. Aiz žokļa. Uz pakauša. Uz leju. Līdz manam dibenam. Viņa roka paceļ manu gurnu. Es tieku noliekta četrāpus. Bez vārdiem. Viņš ir jau aiz manis. Viņa loceklis pieskaras man. Tas nav Pauls. Pauls nekad… Un tieši tajā brīdī viņš ieiet manī – kā zibens, kā atbilde. “Tu esi mana. Tu būsi mana. Atceries to!” Es iekliedzos. Es beidzu. Es... pamostos, atveru acis. Pauls joprojām guļ. Esmu mikla. Mana sirds – trako. Bet manas kājas… pavērtas, it kā sapnis nebūtu beidzies. Es lēni pieceļos. Eju uz vannasistabu. Paskatos uz sevi spogulī un čukstu:“Kas Tu esi?”No rīta pieceļoties jūtoties kā nozieguma vietā. Viss manī ir… viegli saspringts. Joprojām dvesa pēcsajūta – kā sēkla, kas iestādīta nakts sapnī un tagad dīgst vēderā, lēni, bet neatgriezeniski.***Es atnācu uz darbu agrāk nekā parasti. Vienkārši… gribējās būt tur. Ja nu viņš atkal ienāk. Ja nu vēlreiz sajūtu to smaržu. Ja nu viņš… Bet viņš nenāca. Diena gāja uz priekšu. Kafija. Klienti. Cenas. Viss kā parasti. Tikai… telpa šķita tukša. Kaut kā tukšāka nekā agrāk. Pat smarža bija pazudusi. Vai var ilgoties pēc smaržas? Kad pusdienlaikā pārlūkoju rēķinus. Tur bija atzīme:“Tumšā ādas gulta – pārdota. Apmaksa veikta. Piegāde: šonedēļ.” Es sastingstu. Gulta – mana gulta. Tā, uz kuras es sēdēju, kad viņš… bija blakus. Kad viņš mani vēroja. Kad mani ieraudzīja. “Lelde,” es ievaicājos, cenšoties runāt mierīgi, “to tumšo gultu – Tu viņu pārdevi?” “Nē,” viņa parausta plecus, “Inga bija pie klausules, viņa laikam nokārtoja visu. Bet es nezinu, kas bija pircējs. Tikai rēķins.” “Vai viņš pats… neatnāca?” “Kurš viņš?” viņa iepleš acis. Tad nosmaida. “Āāā. Tas resnais tēviņš?” “Viņš nopirka gultu,” es klusi saku. “Bet ne no… manis.” Lelde ieķiķinās. “Zane, come on. Viņš varētu būt tavs vectēvs! Ko Tu vispār jukusi… tavs Pauls ir ideāls! Tu pati saki, ka jums viss ir tik labi!” Es tikai pasmaidu. “Jā… tā ir.” “Zane, Tu pat nezini, cik daudzas sievietes Tevi apskauž,” Lelde turpina. “Tu esi skaista, slaida, vīrs Tevi dievina, dzīve sakārtota. Tev ir viss.” Jā. Viss. Tikai… ne viņš, es nodomāju.***Vakarā, guļamistabas gaisma bija izslēgta. Tikai lampas siltais oreols spīdēja uz kumodes virsmas. Pulkstenis rādīja pēc vienpadsmitiem. Es biju gultā jau kādu laiku, skatījos griestos, līdz Pauls – klusi, kā vienmēr – piekļāvās man klāt. Viņa skūpsti vienmēr bija vienādi. Maigi. Mīļi. Bez steigas. Viņš sāk glāstīt mani. Lēni. Uzmanīgi. It kā es būtu porcelāna trauks, kuram viņš vienmēr pieskaras vienā vietā, jo nezina citas. Un tad viņš slīd zem segas. Viņa galva starp manām kājām. Viņš sāk apmierināt mani… ar mēli. Viņam tas patīk un padodas. Es aizveru acis. Un tur viņš ir. Viņš – ne Pauls. Tas kungs. Tas siluets sapnī. Ar plaukstu manos matos. Ar rīkojumu balsī. Viņš mani rupji satvertu, ne laizītu. Viņš mani alkatīgi iegūtu, ne mīlinātos. Viņš necenstos būt labs. Viņš būtu īsts. Paula mēle maigi kustas. Es jau esmu mitra. Viņš domā, ka tas ir viņa nopelns. Es klusi vaidu – tikai tik, lai Pauls domātu, ka viņš sagādā man baudu. Bet patiesībā… es biju tukša. Kā istaba pēc izvākšanās. Mana mitruma iemesls nebija viņš. Tā bija ilgošanās. Nepiepildīta vēlme. Atmiņa. Fantāzija. “Zane… Tev patīk?” viņš čukst, ar lepnu siltumu. “Mmm-hmm…” es mīksti izdvešu, jo es viņu mīlu, bet tajā mirklī… man ir skumji. Skumji, ka viņš mani nesaprot. Viņš domā, ka mani apmierina. Kad Pauls beidz, viņš piespiežas man klāt, apskauj mani kā meiteni, kuru viņš aizsargā. “Es gribu, lai Tu vienmēr esi laimīga, mīļā,” viņš saka. Es uzsmaidu tumsā. “Mmm… es arī, mīļais.” Bet iekšā man bija aukstums. Un tik kluss. Tik kluss.***Durvju zvaniņš noskand. Es paceļu acis no dokumentiem un tur – viņš. Tajā pašā, smagajā ādā. Nesteidzīgs… klātesošs. Tā, kā viņam tas piederas. Viņa soļi skan unikāli. Grīda zem viņa smaguma elpo. “Sveika,” viņš saka mierīgi. Mana balss uz mirkli iestrēgst kaklā. Es piespiežu sevi pasmaidīt. “Sveiki. Atkal sveiki.” “Jūsu salons… atstāja iespaidu.” Viņš uzlūko mani. Ne mēbeles. Ne telpu. Mani. “Pateicos,” es izdvešu, pieskaroties kaklarotai – kustība, ko neapzināti izdaru, kad jūtos vērtēta. “Šoreiz es meklēju krēslu. Vienkāršu. Bet ar stāstu. Priekš sava veikala,” viņš turpina. “Un jūsu veikals…?” Es noprasu, cenšoties būt profesionāla. Bet manas acis viņā grimst. “Antikvariāts. Netālu. Nedaudz nomaļus. Lēns bizness, bet ar savu dvēseli,” viņš smaida. “Es tur galvenokārt... vācu lietas, kurām ir ko stāstīt.” “Ko tās saka?” es jautāju, pati nesaprotot, kāpēc. Viņš pienāk tuvāk, apsēžas. Viņa augums šķiet vēl masīvāks sēdus. Viņš pieskaras koka virsmai, it kā klausītos. “Tās saka to, ko cilvēki baidās teikt. Par ilgām, gaidām. Baudu. Vēlmēm. Tu būtu pārsteigta, cik daudz stāstu slēpjas šajās lietās.” “Es nezinu, vai es dzirdētu,” es klusā balsī saku. Viņš paceļ acis. “Tu dzirdētu, ja ieklausītos sevī.” Tajā brīdī viņš pieceļas. “Ja atradīsi ko piemērotu – es uzticos Tev.” Un, pasniedzot mazu kartīti ar veikala nosaukumu, piebilst: “Ja kādreiz būs brīvs brīdis… iegriezies manā pasaulē. Nevis kā pārdevēja. Kā sieviete, kura vēlas dzirdēt, ko runā lietas, kad telpā ir klusums.” Un viņš aiziet.Pēc tam, kad viņš bija aizgājis, telpā iestājās dīvaina sajūta – it kā kāds būtu atstājis nevis smaržu, bet enerģiju, kas vēl karājās gaisā. Es nejauši pieskāros vietai, kur viņš bija balstījis plaukstu. Tā vēl bija silta. Lelde pienāca klāt ar tējas krūzi, apsēdās uz stūra un klusi nočukstēja: “Zini... viņā ir kaut kas... trauksmains. Tāds... mežonīgs.” Inga pievienojās: “Man viņš nepatīk. Ne tā kā ‘riebjas’, bet... tā kā, zini – negribas skatīties pārāk ilgi. Tā sajūta, ka viņš tevi redz cauri, līdz pat ādai... un zina, ko Tu nevienam citam nestāsti.” “Viņa rokas,” Lelde nopūšas. “Tās ir smagas. Es viņas iedomājos sev uz kakla un... ne tādā labā nozīmē.” “BDSM tipāžs,” Inga noteic sausā balsī. “Paskaties uz viņa jaku. Uz zābakiem. Uz to skatienu. Viņš noteikti kādu ir piesējis pie gultas. Vai pie sienas. Un ne vienreiz vien.” Es klusēju. Skatījos logā. Ārā putni, mierīga diena. Bet man galvā skanēja Ingas teiktais: “piesējis pie gultas. Vai pie sienas. Un ne vienreiz vien.” Lelde joko tālāk:“Zane, cerams, Tu viņam neiedosi savus kontaktus. Tu esi mūsu dārgums. Nevajag, lai Tevi kāds aptetovē.” Es pasmejos. “Es taču esmu precēta.” “Tieši tā. Ar Paulu. Ar pašu laipnības iemiesojumu. Tu esi drošībā,” Inga nosaka ar tādu pašapmierinātu pārliecību, ka man gandrīz gribas kaut ko sadragāt. Jā. Es esmu drošībā. Bet es neesmu dzīva.***Mēs sēdējām pie brokastu galda kā parasti – Pauls ar savu sviestmaizi, es ar savu kafiju. Televizorā runāja par laikapstākļiem un logā lija tik mierīgi, ka šķita – visa pasaule ir tikai fons mūsu klusajai, ērtajai, nekaitīgajai dzīvei. Pauls smaidīja. Viņa roka pieskārās manai plaukstai. “Tu šodien tik skaista. Man žēl, ka jāskrien.” “Es palikšu mājās,” es atteicu, it kā būtu izlēmusi jau vakar. “Jūtos mazliet… tukša.” Pauls pieceļas, noskūpsta mani uz pieres – kā meitenīti, kā māsu, kā mūķeni – un aiziet. Durvis aizveras. Un es ieelpoju. Piezvanu uz darbu. Atprasos, sliktās pašsajūtas dēļ.***“Es šodien VIŅU atradīšu,” es nodomāju ar kafijas krūzi rokā. “Es zinu, ka viņš mani gaida.” Es stāvēju skapja priekšā, meklējot atbildi. Mana roka pati slīdēja pie tās kleitas. Gaiša. Īsa. Tā nekad nav bijusi domāta darbam. Tā bija pārāk sievišķīga, pārāk atklāta, pārāk… seksīga? Es uzvilku to. Bez zeķubiksēm. Jo vīriešiem patīk manas kājas. Un viņš – es zināju – viņš tās novērtēs. Uzvilku augstpapēžu kurpes, tās liek manai gaitai kļūt – lēnākai, izaicinošākai. Es vēroju sevi spogulī. Kleitas mala pieskārās augšstilbiem. Apakšā – tikai stringi. Un krūšturis? Šoreiz nē. Es pasmaidīju. Nerātnule. “Ja viņš man pieskarsies, viņš sajutīs, cik esmu… kaila.” Lūpās tikai tonēts balzams. Acīs – apzināta izvēle. Tad es paņēmu viņa zīmīti. “Antikvariāts.” Manas augstpapēžu kurpes klabēja kā izaicinājums pret trotuāru. Un es gāju viņa virzienā. Klik. Klak. Klik. Klak. Kurpju papēži atsitās pret bruģi kā sitieni pret laiku. Jo katrs solis bija tuvāk kaut kam, par ko vēl nesen būtu kaunējusies pat domāt. Es atrados pilsētas nomalē. Te nebija greznu skatlogu. Tikai veci ķieģeļi, mitras sienas un klusums. Tikai pa kādai durvju ailei, aiz kuras dzīve turpinājās citā ritmā – lēnākā, dziļākā, tumšākā. Un tad es ieraudzīju. Antikvariātu. Neliela, izkārtne. Melns koks ar iegrebtiem burtiem, kas knapi salasāmi: “Pie Georga. Senlietas. Stāsti.” Es uzreiz sajutu, ka tur ir viņš. Un es zināju, ka šeit es esmu gaidīta. Esmu aicināta. Durvis – smagas, melnas, ar dzelzs rokturi. Misiņa zvaniņš klusumā gaidīja pieskārienu. Bet es nezvanīju. Es neklauvēju. Es tikai pagriezu rokturi. Un stūmu durvis vaļā. Iekšā bija tumsnēji zeltains apgaismojums – kā sveču gaisma, lai gan lampas bija elektriskas. Smarža: koks, āda, silti putekļi un smalks tabakas mājiens. Plaukti – no grīdas līdz griestiem, bet neviena prece nebija bezmērķīga. Katrā priekšmetā – it kā kāds stāsts, kāds noslēpums, kāda atmiņa. Bija tur arī kas cits: maskas, krēsli ar siksnām, zamša apkakles, stikla burciņas ar nesaprotamu saturu. Un klusums. Bet tas nebija tukšs. Es sajutu viņu. Viņa skatienu. Kaut kur no telpas dziļuma, neredzamu, bet sildošu kā roka uz muguras. Manas krūtis nošūpojās ieelpā. Kleita viegli pieskārās augšstilbiem. Es sajutu sevi kā nekad agrāk – uz robežas starp iebrucēju un upuri, starp godīgu sievu un krāpnieci. “Zane,” viņš teica. No ēnas. Dziļā balsī. It kā mani jau gaidītu. “Tu taču zini, ka šeit neatnāci skatīties. Tu atnāci… sadzirdēt.” Viņš, Georgs stāvēja ar rāmu pārliecību, kamēr es jutos kā ieklīdusi svešiniece. Šajā telpā mana gaišā kleitiņa un augstie papēži šķita neiederīgi, kā balts audums, kas nejauši nokļuvis starp tumšiem zamša pārvalkiem. Georgs atvēra vecu vitrīnu un uzmanīgi izņēma senlaicīgu ādas apkakli ar nelielu misiņa gredzenu priekšpusē. “Šī nāk no deviņpadsmitā gadsimta beigām. No privātas kolekcijas Vīnē. Reta,” viņš paskaidroja, skatīdamies uz to, it kā lasītu vēstuli, kuru es neredzēju. Es klusēju, tikai pamāju, ka saprotu. Viņš atvēra nākamo skapi, kurā stāvēja seni, nepārprotami BDSM stilā veidoti priekšmeti – pītas pletnes, delikāti darinātas siksnas un smalki izstrādātas metāla važiņas. “Tā laika cilvēkiem bija interesanta pieeja attiecībām un baudai,” viņš mierīgi sacīja, “ne viss tika publiski atzīts, taču daudz kas tika saglabāts priekš tiem, kuri saprot.” Viņš paskatījās uz mani, vērojot manu reakciju. Es nodūru skatienu, vērojot priekšmetus, taču sajutu viņa acis, kas mani lasīja kā atvērtu lapu. “Tev ir vīrs,” viņš sacīja mierīgā, gandrīz neitrālā tonī, turpinot pārvietoties pa telpu un piekārtot priekšmetus, “Cik sen esat precējušies?” “Divus gadus,” es atbildēju klusi. “Un kopā ilgāk?” viņš jautāja, uzmanīgi izņemot senu grāmatu ar tumšiem ādas vākiem no plaukta. “Piecus.” Viņš pamāja neuzbāzīgi. Likās, ka viņš vienkārši mēģina saprast, nevis vērtēt. “Un Tev patīk tas, kā ir tagad?” viņš turpināja mierīgi, ar interesi, bet bez spiediena. Es mazliet samulsu. “Jā, protams… viss ir labi.” Georgs viegli pamāja, it kā pieņemot atbildi, bet viņa acīs bija kaut kas savāds. Viņš pietuvojās vēl vienai vitrīnai, kur bija izliktas lietas, kas nepārprotami bija saistītas ar petplay – delikāti darinātas ādas pavadiņas, maskas, suņu apkaklītes ar smalkām ķēdēm. “Arī šis nav jaunums,” viņš piezīmēja, bez izbrīna vai sensācijas balsī, “cilvēki vienmēr meklējuši veidus, kā atbrīvoties. Kā būt brīviem savā būtībā.” Georgs pievērsās man, nepārkāpjot nevienu robežu, taču viņa vārdi lika manām domām kļūt dziļākām un nedaudz nemierīgām. “Vai kādreiz ir bijusi interese par vēsturi un tās… erotisko pusi?” Es viegli sarāvos, bet tad sapratu – viņš nejautāja par mani tieši. Viņš ļāva man pašai izlemt, cik tālu atklāties. “Mani interesē,” es atbildēju uzmanīgi, klusi. Viņš viegli pasmaidīja, it kā būtu saņēmis tieši to, ko gaidīja. Bet neko neteica. Georgs turpināja lēnām, nesteidzīgi virzīties pa antikvariātu, ik pa brīdim uzmanīgi vērojot mani. Katrs viņa solis bija kā kluss jautājums, katra mana elpa – atbilde. Viņš apstājās pie vitrīnas, kurā bija izlikti dažādi senlaicīgi priekšmeti – eleganti, bet acīmredzami saistīti ar sodīšanu un pēršanu. Viņš izņēma smalku, bet izturīgu pletnīti, no pītas ādas, melni lakotu rokturi. “Šī ir britu,” viņš mierīgi paskaidroja, it kā runātu par tējas krūzi. “Izgatavota ļoti sen. Sākotnēji domāta kā sodīšanas rīks augstākās sabiedrības dāmām. Skaists, elegants dizains, vai ne?” Viņš negaidīja manu atbildi, taču uzmanīgi vēroja mani, kamēr mana seja kļuva sārta, lai gan centos to apslēpt. “Vai Tu kādreiz esi interesējusies par šādu lietu vēsturi?” viņš jautāja, it kā pavirši, bet skaidri zinot, ko prasa. “Mazliet,” es meloju, cenšoties skanēt profesionāli un mierīgi. Viņš uzmanīgi nolika pletnīti atpakaļ un pievērsās citai vitrīnai. Tur atradās priekšmeti, kas skaidri bija saistīti ar pakļaušanu – ādas aproces, delikātas ķēdes un siksnas, ko acīmredzot izmantoja roku un kāju fiksēšanai. “Šie nāk no senas vācu muižas kolekcijas. Izmantoti ļoti privāti un uzmanīgi glabāti paaudžu paaudzēs. Daudzi to uztver kā… specifisku vēsturi, bet patiesībā tie atspoguļo ļoti dabiskas un senas vēlmes,” viņš paskaidroja mierīgi, nesteidzoties. Es nespēju atraut skatienu. Manas plaukstas nedaudz svīda, bet seja bija ļoti karsta. Viņa mierīgā balss lika man justies droši, bet priekšmeti izraisīja dziļas, negaidītas ilgas. Viņš turpināja:“Daži uzskata, ka sodīšana un pakļaušana sievietēm varēja sniegt savādu brīvību. Protams, tā ir jutīga tēma. Bet interesanta.” Georgs pagriezās pret nākamo vitrīnu. Tur bija vēl specifiskākas lietas – ādas apkaklītes ar zvaniņiem, zamša ausis, kas nepārprotami atgādināja kucēnu, smalkas zirglietas, ar metāla detaļām. “Šīs lietas ir saistītas ar ļoti senu tradīciju, mūsdienās sauktas par – ponyplay un puppyplay. Daudzi cilvēki to uzskata par ļoti ekscentrisku, taču tas ir tikai viens no veidiem, kā cilvēki centās un joprojām cenšas izpētīt robežas. Protams, ļoti personīgi un privāti,” viņš atkal netieši pievērsās manai reakcijai. Es noriju siekalas, nezinot, ko teikt. Viņš redzēja manu reakciju, bet nekomentēja. “Vai Tev ir bijusi kāda saskarsme ar šādām tēmām iepriekš?” Georgs pajautāja, atkal neitrāli, gandrīz profesionāli. “Ne… ne īsti,” es klusi atzinu. Viņš viegli pamāja, atvieglojot manu apmulsumu:“Tas ir saprotams. Ne visiem vajag šīs lietas, bet interesanti, ka cilvēki vienmēr atgriežas pie tām.” Viņš apstājās, ļaujot klusumam uz mirkli pārņemt telpu. Tad paskatījās uz mani. “Es ceru, ka nepārkāpju robežu. Antikvariāti ir vietas, kur pagātne mēdz runāt skaļāk par cilvēkiem,” viņš teica mierīgi. Es piecēlu galvu un sastapos ar viņa skatienu. “Viss ir kārtībā,” es atbildēju, kaut arī jutos iekšēji kaila. Georgs pasmaidīja – mierīgi, maigi, it kā zinot daudz vairāk, nekā es pati biju teikusi. Viņš mani aizveda līdz grāmatu plauktam, kas bija nošķirts no pārējām lietām. Atvēra stiklotas durtiņas, kuru eņģes viegli iečīkstējās un uzmanīgi izņēma biezu grāmatu ar melniem, rupjiem ādas vākiem. Viņa kustības bija tik lēnas un piesardzīgas, it kā šī grāmata varētu sabirt putekļos no viena neuzmanīga pieskāriena. Viņš pagriezās pret mani un maigi nolika grāmatu uz tumši zaļā samta, kas klāja nelielu galdiņu. "Šis ir īpašs darbs. Veidots tikai dažos eksemplāros, paredzēts īpašiem lasītājiem," viņš teica klusi, mierīgi un nopietni. Viņa balss mani apņēma kā silta sega, reizē nomierinot un provocējot. Es paskatījos uz vāka. Virsraksts – zeltīts, bet mazliet padzisis:“Transformatio”. Georgs atvēra grāmatu uzmanīgi, lēni šķirstot senās, biezās pergamenta lapas. Man acu priekšā atklājās smalki, detalizēti zīmējumi. Pirmajā ilustrācijā – sieviete, smalka un maiga, kaila līdz viduklim, atradās četrāpus, viņas ķermenis apskauts ar smalkām ādas siksnām, sejā maska, kurai pievienots iemauktiņš. Viņas rokas un kājas apvilktas elegantās ādas siksnās, kuru galos – mazītiņi, spoži pakaviņi. Es aizturēju elpu, jūtot kā sirdspuksti paātrinās. "Tas, ko tu redzi, ir process," viņš teica mierīgi. "Sievietes, kas tiek pārvērstas par ķēvītēm – paklausīgām, elegantām, bet pilnībā pakļautām." Es klusēju, nespēdama atraut skatienu no ilustrācijām. Katrs zīmējums bija mazliet intensīvāks, smalkāks un jutekliskāks par iepriekšējo. Sievietes attēlotas dažādās stadijās: dažas jau pilnībā pārvērstas ķēvītēs, mugurās elegantas ādas zirglietas, sejas paslēptas aiz greznām maskām, bet ķermeņi – pārklāti ar smalkiem, izrotātiem iejūgiem. "Viņas tika disciplinētas, iejātas un trenētas ļoti rūpīgi. Šī māksla prasīja laiku un pacietību," viņš paskaidroja, vērojot manu seju. Viņa balss nemainīgi mierīga, bet es jutu – viņš vēro manu reakciju. Grāmatā bija arī ainas ar sodīšanu: sievietes, piesietas pie īpašiem soliņiem, pletnes pieskārieni uz kailajiem, jutīgajiem dibenu vaidziņiem. Viss attēlots ar juteklisku, stingru kontroli, kas lika manas sejas ādai vairāk sakarst. Klusums, kas sekoja, šķita bezgalīgs. Georgs uz brīdi pārtrauca šķirstīt, atstājot grāmatu atvērtu pie ilustrācijas, kur sieviete – jau pilnībā pārveidota par elegantas ķēvītes tēlu, kājās īpaši darināti zābaciņi ar pakaviem – paklausīgi gaidīja, lai viņu vestu tālāk. Viņš paskatījās uz mani. "Es ceru, ka tas nav par daudz?" viņš mierīgi jautāja. Viņš bija neitrāls, bet es zināju – viņš redzēja, ka tas nav par daudz. Es dziļi ieelpoju. Mana balss bija gandrīz čuksts:"Nē. Tas ir... ļoti interesanti." Viņš lēni aizvēra grāmatu. "Šo grāmatu es nevienam neesmu devis. Bet tev – tev es varētu aizdot. Ja tu gribi. Lai apskatītu tuvāk, privāti," viņš sacīja, vērojot mani. Mana mute izžuva. "Es... es to labprāt paņemtu," es teicu. Es dzirdēju savu balsi kā no attāluma. Viņš viegli pamāja ar galvu, pasniedzot man grāmatu:"Esi uzmanīga. Tā mēdz mainīt to, kas tai pieskaras." Es piespiedu grāmatu pie krūtīm. Tā bija smaga. Kā apņemšanās. Viņš klusējot pienāca tuvāk. Smagā āda sildīja manas plaukstas. Tā nebija vienkārša lieta. Tā bija kā… spriedze, kas elpoja. Es sajutu, kā viņš mani vēro, ne ar vīrieša alkām, bet ar sapratni, kas dur dziļāk. "Kad sieviete pieskaras šādai grāmatai," viņš teica, balss mierīga kā vakara dūmaka, "viņa reti to dara tikai ziņkārības pēc." Es skatījos grīdā. Mana balss bija sausa, knapi izdvesta. "Un ja… ja es tikai vēlos saprast?" Viņa klusums bija skaļāks par atbildi. Viņš nostājās tā, ka es jutu viņa tuvumu – ne pieskārienu, bet klātbūtni. Kaut ko smagāku par loģiku. "Saprast var tikai tās, kuras ļaujas," viņš sacīja. "Pārējās vienkārši lapo un aizmirst." Viņa skatiens viegli slīdēja pār manu augumu – kleitu, kājām. Es jutu, kā man elpa kļūst sekla. Viņš skatījās nevis kā vīrietis, kurš novērtē, bet kāds, kurš redz to, ko es vēl slēpju pati no sevis. "Šajā pasaulē nav neviena, kas liek," viņš piebilda. "Ir tikai tie, kuri gaida, kad Tu pati iesi tālāk." Es pamirkšķināju. Acis sausas. Man gribējās pateikt kaut ko, jautāt – ko nozīmē tālāk? Bet es klusēju. Manas rokas savilkās ap grāmatu ciešāk. "Un ja es iešu…" Es gandrīz nedzirdēju pati savu balsi. “… vai tas mainīs mani?” Viņš piegāja vēl tuvāk. Tik tuvu, ka sajutu viņa siltumu. Viņa smaržu, īstu vīrišķību – ādu, smalku tabaku, koku. "Tas tikai atklās to, kas jau sen mostas," viņš atbildēja. Georgs iebīdīja starp lapām mazu, salocītu zīmīti. “Lasi vienatnē,” viņš sacīja. “Un ja vēlēsies – es būšu šeit.” Viņš atgriezās pie plaukta, mierīgi, klusi. Es stāvēju ar grāmatu rokās, plaukstas mitras, seja sakarsusi. Gribēju vēl ko pateikt… bet nebija vārdu. Es pagriezos, kāpjot pāri slieksnim. Tad apstājos. Skatiens atpakaļ, uz Georgu. Viņš bija aizgriezies, bet es jutu – viņš zināja, ka es skatos. Man vajadzēja jautāt. Kaut ko. Jebko. Bet es tikai noriju siekalas, pagriezos un izgāju. Tiklīdz smagās durvis aizvērās aiz muguras, mani apskāva vēss, nemierīgs vējš. Tas bija viegls, taču pietiekams, lai atdzīvinātu mani, izslaukot domu miglu un liekot man uzreiz apjaust to, ko līdz šim biju centusies ignorēt. Es apstājos uz ielas, neviļus ievelkot dziļāku elpu. Kleita viegli uzpūtās un vējš ielauzās starp manām kailajām kājām, vēsi un bezkaunīgi glāstot mani tur, kur es biju tik ļoti karsta, tik neērti mitra. "Ak, Dievs..." es nodomāju. "Es esmu pilnīgi uzbudināta." Seja acumirklī kļuva sārta. Es sajutu, kā vaigi piepildās ar karstumu, kamēr domas skrēja kā aptrakotas. Vai viņš bija to pamanījis? Vai viņš redzēja cauri visam manam mieram, manai izliekšanās spēlei? Es instinktīvi paskatījos lejup. Tur, zem kleitas vieglā auduma, mani krūšu galiņi bija sāpīgi piebrieduši, stingri un acīmredzami izspiedušies cauri audumam. Es biju tik uzbudināta, ka mans ķermenis mani bija nodevis – atsedzis pilnīgi un nepiedodami. "Viņš to redzēja," mans prāts kliedza. "Viņš noteikti redzēja." Manas kājas sastinga uz mirkli. Es gribēju apgriezties, atgriezties atpakaļ, kaut ko paskaidrot, attaisnoties… bet nē. Es nevarēju. Vēl viena vēja brāzma spēji ieskrēja man starp kājām, atgādinot par savu kailumu zem kleitas. Mitrums starp kājām lika man nosarkt vēl spēcīgāk, vēl nepiedienīgāk. Es piespiedu grāmatu ciešāk sev pie krūtīm, it kā cenšoties noslēpties. "Ej mājās, Zane," es teicu sev. "Vienkārši ej." Un es devos. Ātrā solī, papēži klabēja pa bruģi kā vainas atzīšana. Es jutos tik atklāta, tik viegli ievainojama, ka manas rokas nedaudz drebēja. Katrs solis lika audumam pieskarties jutīgajām kājām, atgādinot, cik ļoti es biju padevusies. Es jutu smagās grāmatas svaru, kas atgādināja, ka šī sajūta nav nejauša. Es pati to biju izvēlējusies. Un viņš to zināja. Viņš bija redzējis visu, ko es vēl slēpu no sevis pašas.***Mājās bija kluss. Pauls jau gulēja. Viņa elpa bija viegla, ritmiska, kā bērnam. Es to klausījos un jutos... vainīga. Viņš bija mēģinājis man pieskarties, kad mēs atlaidāmies gultā. Rokas glāsts pār manu gurnu, viņa skūpsts uz kakla. Bet es biju atgriezusies no cita pasaules stūra un tas, ko viņš man šovakar varēja dot, šķita kā ūdens glāze pēc vīna sapņa. “Esmu nogurusi,” es čukstēju. “Rīt, mīļais.” Viņš neko neteica, tikai noglaudīja manu muguru un apgriezās uz otru pusi. Manas domas vēl sāpīgi atcerējās vēju. Starp kājām smeldza smagums, kuru Pauls nekad nebija spējis atbrīvot. Kad viņš sāka viegli elpot sapņos, es piesardzīgi izslīdēju no gultas. Es atvēru naktsgaldiņa atvilktni, kur biju paslēpusi grāmatu. “Transformatio.” Es to noliku sev klēpī pie rakstāmgalda, kur gaisma bija klusa un silta. Atvēru to tajā vietā, kur biju apstājusies – pie sievietes ar iemauktiem un pakaviem. Ilustrācija bija skaista un graujoša. Pārvēršanās nebija sods. Tā bija atklāsme. Manas plaukstas pieskārās lapām, it kā es glāstītu ko dzīvu. Un tad starp lapām atklājās zīmīte. Viņa rokraksts. Precīzs. Stings. Vīrišķīgs. “Es ilgi domāju, vai MANA ķēvīte vispār eksistē. Tagad es domāju – cik ilgi viņa vēl slēpsies. Manas Naktsstaļļu Muižas vārti ir vaļā. Iemaukti – nospodrināti. Ērzelis – nepacietīgs. Tu zini, ko tas nozīmē.” Es sajutu kājās vājumu. Mana ķermeņa atbilde bija skaidra – es nodrebēju. Viss manī sāpīgi pulsēja un gaidīja. Gaidīja viņu, Georgu. Kad atšķīru pēdējo lappusi, tās apakšā – kā pavēle – bija ierakstīts viens fragments. “Īsta ķēvīte savu gatavību nekad neizsaka vārdos. Viņa to parāda. Viņa uzdāvina pātadziņu savam Ērzelim – ar savu izvēlēto ķēvītes vārdu. Tikai tad viņš zina, ka viņa ir gatava tikt iejūgta.” Es sajutu, kā mana mute atveras klusam elpas vilcienam. Manā priekšā vairs nebija tikai spēle. Šī bija valoda, šis bija rituāls. Un šis... bija uzaicinājums. Es glāstīju Georga zīmīti ar pirkstu galu, it kā tā būtu viņa āda. "MANA ķēvīte..." Es to atkārtoju sev galvā un man likās, ka mans ķermenis pats atbildēja ar vieglu, nemanāmu trīsas vilni manos augšstilbos.***Darbs ritēja, bet es tajā nebiju. Acis slīdēja pāri klientiem, kolēģēm, mēbelēm, bet neko neredzēja. Manā galvā vēl dzīvoja Georga balss, viņa skatiens, viņa veikals, viņa priekšmeti. It kā manā miesā būtu iestrādāts magnēts, kas rāva atpakaļ – uz viņa antikvariātu. Kad veikals uz brīdi iztukšojās, es iegrimu elegantajā, zeltainā krēslā, ko pati biju izvēlējusies ekspozīcijai. Acis pašas aizvērās. Tikai uz mirkli. Piecām minūtēm. Un es sapņoju. Skanēja pakavu klaudzēšana, bet tā nāca nevis no kaut kurienes, bet no manis. Es aulekšoju, zem manis bija akmens ceļš, virs manis – āda un smagums. Iemaukti savilkās gar lūpām, manā mutē bija bieza ādas siksna. Nebija sāpju, tikai uzbudinājums un apziņa – viņš mani vada. Es klupu. Deguns zemē, dibentiņš pacelts. Klusums. Un tad — pātadziņas svilpiens. Es jutu to viscaur. Kauns. Uzbudinājums. Kauns. Vēl. Un tad viņa balss. Zema. Pie auss. Kā pavēle, kā vārds, kuru dzirdu pirmo reizi, bet zinu jau mūžību:“Spurgava.”Es pamodos. Piecēlos uzreiz, it kā būtu pieķerta. Krūšu gali sacietējuši, kājas... ļogās. Es nosarku. Kolēģe kaut ko man jautāja, bet es nespēju atbildēt. Tikai māju ar galvu. Man bija jāsavāc sevi, bet iekšēji kaut kas bija ielūzis. Tagad es zināju. Es būšu Spurgava.Diena vilkās. Es biju darbā, bet dvēseles kodols vēl joprojām klīda ap viņa skatienu, viņa balsi, viņa veikala smaržu – tabakas, ādas un pakļautības. Un tad es to ieraudzīju. Jauns krēsls, kas tikko atvests no noliktavas – vēl iepakojumā. Es lēnām atsedzu aizsargplēvi un manā priekšā parādījās tumši pelēka metāla karkass, dziļa zaļas ādas apdare un elegantas, izliektas līnijas. Tā muguras daļa – mazliet augstāka, kā tronim. Dizains starp mūsdienu minimālismu un vecmeistaru darbiem. Tas pavisam noteikti iederētos viņa antikvariātā – ne kā artefakts, bet kā vieta, kur sēž Kungs. Vai viņa klients. Vai viņa... ķēvīte. "Šis būs man labs iegansts," es nodomāju. Bet starp kājām – es kļuvu mitra. Šis bija mans atgriešanās iemesls. Vēlāk, kad biju viena, atvēru datoru. Meklēju: discipline crop, engraved handle. Un tur tā bija. Pātadziņa – tumši brūna, stingra, ar smalki pītu rokturi. Pieejama apdruka. Es ievadīju:SPURGAVA un iegādājos. Piegāde: pāris darba dienas. Es ilgi skatījos uz ekrānu, pēc pasūtījuma apstiprinājuma. It kā gribētos vēl ko piebilst. Bet nebija ko. Viss jau tika pateikts. Laiks ritēja smagi, pātadziņas pasūtījums bija apstiprināts un es ik pa laikam pārbaudīju elektronisko pastkastīti, it kā ar skatienu varētu piegādi pievilināt ātrāk. Krēsls stāvēja savā vietā – nekustīgs, gaidošs, gluži kā es. Vēl tikai pāris dienas, tikai pāris soļi... Bet tad ienāca kāds klients, izskatījās pēc kāda arhitekta vai dizainera. Viņš apstājās pie manis izvēlētā krēsla. “Šis gan ir citā līmenī,” viņš nopētīja. “Kur ražots? Ir pieejams vēl kāds?” Viņš jau sāka meklēt cenu zīmi. Es strauju pielēcu kājās. “Šis... nav pieejams,” es pārtraucu viņu, balss pārāk asa, pārāk steidzīga. “Tas ir rezervēts.” Viņš sarauca uzacis, bet pamāja ar galvu un devās tālāk. Es atviegloti izelpoju, bet kolēģes jau bija pamanījušas. “Tu to krēslu tā kā savu godu sargā,” Ilze iesmējās. Es pasmaidīju. Bet sirdī satraukums sitās kā iemaukta ķēvīte. Šī bija zīme — es nedrīkstu kavēties. Tas ir domāts viņam. Tāpat kā es.***Rīts atnāca ar sajūtu krūtīs – šodien es vairs nevaru vilkt garumā. Kad atvēru durvis un paņēmu nelielo sūtījumu, rokas nodrebēja. Kastīte bija neliela, bet tā svēra kā liktenis. Apsēdos, attaisīju un tur tā bija. Pātadziņa. Rokturis tumši brūns, smags, stingrs. Uz tā – perfekti iegravēts vārds:SPURGAVAEs aizvēru acis. Sajutu, kā manī kaut kas noslēdzās. Krēsls — mans attaisnojums, mans oficiālais iegansts — es noformēju pirkumu. Kolēģes bija pārsteigtas. “Ko tu ar to iesāksi? Tik smags, stilīgs, dārgs...” “Tas nav priekš manis,” es noteicu bez paskaidrojuma. Vēlāk, kad kolēģes neredzēja uz krēsla novietoju trīs lietas: Grāmatu, kura bija sākusi manu iekšējo transformāciju. Pātadziņu, vēl nepasniegtu, bet jau liktenīgi saistītu ar mani. Nelielu, elegantu aploksni, kurā mana vizītkarte. Un teksts: no Zanes. Krēslu rūpīgi iesaiņoju. Es pati noformēju piegādi. Tajā brīdī mana sirds auļoja kā mežonīga ķēvīte. Kā lūgšana. Kā piederība. "Es vairs neesmu tā pati sieviete."***Es gaidīju. Nedēļa vilkās, bet nekādas atbildes no Georga nebija. Katrs rīts sākās ar cerību, katrs vakars beidzās ar šaubām. Varbūt es viņu pārpratu? Varbūt es tikai… fantazēju to, ko nevajadzēja. Uzbūvēju no skatieniem veselu pasauli, kuras patiesībā nav?Ceturtdiena. Pusdienlaiks. Esmu darbā. Rokas pār papīriem, bet prāts — tukšs. Un tad. Īsziņa. Teksts — tāds, kādu tikai Georgs varētu rakstīt. “Krēsls iederas. Ja, pātadziņa ir simbols, par kuru es domāju, tad spēles ir beigušās! Šonakt! Pusnaktī! Antikvariātā! Būsi manā rīcībā trīs diennaktis. Apģērbs nav svarīgs! Ja pārdomāji – paliec zem segas un visu aizmirsti!” Es sajutu, kā sirdī ieplūst karstums, vēders savelkas, kājas kļūst vājas. Viņš mani saprata. Viņš mani uzrunāja. Viņš mani grib. Nebija laika vilcināties. Es piecēlos no galda un klusi devos pie veikala vadītājas. Balss bija mierīga, bet acis dega:“Man paliek arvien sliktāk, laikam temperatūra. Es labāk paņemšu pārējo dienas daļu brīvu… arī rītdienu. Lai atkoptos.” Viņa tikai pamāja saprotoši. Man vēl paveicās, ka bija jau nedēļas beigas. Atgriezusies pie galda, es uzrakstīju ziņu Paulam:-Mīļais, es šodien atprasījos no darba. Man viss kārtībā, bet pēdējās dienās jūtos pārāk nogurusi, mazliet arī emocionāli iztukšota. Gribu pabūt prom no visa un visiem. Trīs dienas. Pie mammas laukos.-Ak… Vai viss ir kārtībā? Kāpēc tu neko neteici vakar? Es jūtos slikti, ja neesmu Tev blakus.-Nē, nē, mīļais… Tev nav jāuztraucas. Es vienkārši… nezinu. Gribas pabūt klusumā. Tikai es un daba. Man vajag nedaudz paelpot svaigu lauku gaisu.-Tu mani mulsini. Bet labi, ja tas palīdzēs. Tu rakstīsi man? -Diemžēl tur ir šausmīga zona, Tu taču zini. Visticamāk nevarēšu. Māsa jau smējās, ka mamma dzīvo kā citā pasaulē bez signāla.-Es saprotu… vienkārši zini, ka es mīlu Tevi. Tik ļoti, ļoti.-Es zinu. Un tieši tāpēc Tu esi man blakus. Pat tad, kad esmu prom. Mēģināšu dot ziņu, ja varēšu. Sirdi grauza vaina... bet ne par to, ka meloju. Par to, ka jutos atvieglota. Es biju pieņēmusi lēmumu. Un nu man atlika tikai viens – pakļauties liktenim, kuru pati biju izvēlējusies. Es steidzos mājās kā medījums, kas jūt, ka tuvojas nāves brīdis – bet tā nebūs nāve, tā būs mana piedzimšana no jauna.***Pauls vēl nav mājās. Man ir maz, pārāk maz laika. Ienākusi mājās, es uzreiz dodos vannas istabā. Krāns skan, putas ceļas. Epilācijas losjons smaržo savādi. Es to uzklāju lēni, maigi, pārdomāti. Katra kustība kā rituāls. Noskaloju visu. Pēc tam ieziešu ķermeni ar losjonu. Apakšveļa. Melna. Izsmalcināta. Pa virsu es nevilku neko uzkrītošu. Tikai viegla, īsa vasaras kleita un augsti papēži. Kustības manī kļūst citādākas. Kleita apskauj mani kā apmetnis, kas slēpj – bet reizē izrāda mani. Tad – spogulis. Manā sejā ir vaibsti, kurus vēl vakar nepazītu. Tas nav ne miers, ne bauda. Tā ir – apzināta padevība. Un kaisle. Es būšu viņa ķēvīte. Pauls vēl nebija pārnācis, kad es izgāju ārā, aizvēru durvis tik klusi, it kā slēgtu aiz sevis veselu dzīvi.Es negribēju gaidīt kādā kafejnīcā. Es gribēju just pilsētu, bet no augšas. No malas. Jumts. Vecās daudzdzīvokļu mājas jumts bija vieta, kur reiz gāju elpot, kad jutu, ka pasaule mani smacē. Tagad es turp gāju kā sieviete, kura pati vēlas tikt smacēta — kaislē, pavēlēs. Vējš iešalcās zem manas kleitas. Tas skāra manus krūšu galiņus, kuri jau sen bija saspringuši no satraukuma. Tas spēlējās starp manām kājām, saprotot, ka esmu mikla no vēlmes tikt izmantota. Pilsēta klusi dūca zem manis, bet manī bija tikai viens vārds: Pusnakts. Es paliku tur līdz brīdim, kamēr debesis kļuva dziļi tumšas. Un tad, ar vienu ieelpu, ar vienu klikšķi no papēžiem pret jumta betonu, es devos. Pie viņa. ***Es stāvu pie antikvariāta durvīm. Ir dažas minūtes pirms pusnakts. Tumsa ap mani sabiezē gluži kā priekšnojauta – zīme, ka atpakaļceļa vairs nav. Roka trīc, kad pieskaros rokturim, bet es to nospiežu. Durvis atveras pašas, no sākuma tikai tukšums... līdz ieraugu viņu. Georgs. Viņš stāv turpat netālu, it kā mani būtu gaidījis. Tumšs ādas tērps cieši apvelk viņa lielo, drukno augumu. Zilganos atspulgos spīd metāla sprādzes uz ādas virsmas. Viņš nesaka neko – tikai skatās manī, vērtē. Rokā – mana pātadziņa. Tā, kuru pati izvēlējos, kura nes manas slepenās domas un apņemšanos. “Vai esi gatava, Zane?” viņa balss ir dziļa, nepielūdzama. “Tu vēl vari aiziet.” Es nenovēršu skatienu. Ieelpoju un tikai pamāju. Viņš pagriežas un rāda man uz masīvām durvīm dziļāk antikvariātā. Es eju. Seko soļu skaņa man aiz muguras. Telpa kļūst vēsāka, es atveru norādītās durvis. Aiz durvīm — telpa ar augstiem griestiem, klusu kā baznīcā. Un tur — viņi. Divi vīrieši. Lieli. Muskuļoti. Viņi mani gaidīja. Viņu skatieni mani apēd, bet tajā nav nicinājuma – tikai kāra, dzīvnieciska vēlme un... ziņkāre. Tie nav svešinieki viņa pasaulē – tie ir staļļupuiši. Palīgi. Georgs nostājas man aiz muguras. Viņa balss atkal iegriežas ausī:“Izģērbies. Kaila!” Mana sirds dauzās. Iespēja aizbēgt vēl pastāv, bet manas rokas jau sāk kustēties. Es novelku kurpes, tad poga pēc pogas, audums slīd lejup. Kleita uz grīdas. Krūšturis. Biksītes. Es stāvu viņu priekšā kaila kā ķēvīte vēl pirms iejūgšanas. Es sajutu sevi kā izstādē. Kā ērzelim domātu guvumu. Viņu skatieni ir atklāti. Vērtējoši. Un Georgs... viņš vienkārši smaida. Lepns. Kluss. Valdonīgs. “Šī varētu būt tā īstā, Georg...,” viens no palīgiem murmina, skatoties uz manām gurnu līnijām, krūtīm, sejā. Otrs pamāj ar galvu, viņa acis seko maniem augšstilbiem, plaukstām, manai trīcēšanai. “Lieliski gurni.” Un tajā mirklī es vairs neesmu Zane, esmu kaut kas vairāk. Vai mazāk. Atkarīgs no tā, kā skatās. Mans skatiens nolaists un tomēr viss ķermenis liesmo no sajūtas, ka šis ir mirklis, kurā mana pagātne tiks noslaucīta kā sviedri no miesas. Viens no staļļapuišiem atver lielu, melnu koka lādi. Tajā tērps. Melnā āda, metāla detaļas, stingrība un elegance. Tik pazemojošs un vienlaikus cēls. Georgs pieiet man pavisam klāt. Viņa plauksta apskauj manu žokli, paceļ galvu. “Tu to gribēji. Tu pati izvēlējies. Klausies. Un pieņem.” Viņš pamāj ar galvu staļļupuišiem. ***Viens no viņiem pienāca ar metāla trauku, tajā bija smēre – aromāts atgādināja saldu eļļu ar dūmakainu noti. Viņš pavērsa skatu manā virzienā, tad pamāja otram — “Sākam.” Mana roka tika saņemta stingrā tvērienā. Cimdi bija melni, gludi, bet tik cieši, ka kailai ādai tos neuzvilkt bez sagatavošanas. Viņš ar diviem pirkstiem uzlika smēres pikuci uz mana delnas. Tā bija silta. Viņš sāka to ierīvēt. Lēni. No pirkstu galiem līdz elkonim. Es jutu, kā āda kļūst slidena, kā muskuļi neviļus saspringst. Viss bija pārāk intīmi. Pārāk… skarbi. Viņš pacēla pirmo lateksa cimdu. Sāka to vilkt man uz rokas. Tas bija ciešs. Tas spēcīgi piekļāvās pie ādas. Kad viņš beidzot aizvilka to līdz elkonim un pārbaudīja, vai viss ir perfekti izlīdzināts, es jau drebinājos no sajūtu intensitātes. Mani rokas pirksti savilkušies dūrē, vairāk tur tiem vietas nebija. No ārpuses zem tiem iemirdzējās pakavs. Otra roka. Vēl viens smēres pieskāriens. Šoreiz viņš nedaudz ilgāk pamasēja man plaukstu. Es notrīcēju. Es jutu, kā viņš skatās – un Georgs arī. Viņa elpa bija tuvumā, viņš neko neteica, bet es zināju – viņš izbaudīja, kā mani pakāpeniski iesaiņo savā lomā. Kad rokas bija gatavas, viņi ķērās pie manām kājām. Smēri uzklāja uz augšstilba iekšpuses – tieši tur, kur āda vissmalkākā, visjūtīgākā. Es nevilšus ieelpoju skaļāk. Viņa pirksti nenobijās. Viņš izsmērēja līdz ceļgaliem un uz leju. Ponyboots. Zābaks bija kā no cita laikmeta. Viņi to uzvilka ar spēku, bet rūpību. Es jutu, kā mana pēda tiek iekapsulēta, kā tā zaudē līdzsvara brīvību. Zābaks stingri spieda pēdas loku, atstājot mani balstāmies uz pirkstu galiem. Ar katru kājas kustību metāla pakavs pie zoles atsitās pret zemi – es jutu tā atsitienu arī sevī. Otrs zābaks – un nu es stāvēju. Augstāk. Savādāk.Tad nāca iejūgs. Viņi pacēla ādas siksnu tīklojumu. Tas bija ar krūšu siksnām. Pirmā pieskārās tieši zem maniem krūšu galiņiem, bet drīz viena cita siksna apvijās virs tiem, atstājot tos kailus. Mani krūšu galiņi bija jau piebrieduši – un kad ar ciešiem klipšiem uz tiem piekāra zvaniņus, katra mana kustība kļuva par mūziku.Apkakle. Tā noslēdzās uz kakla ar klikšķi. Viens no vīriešiem to pievilka. Ne pārāk. Bet pietiekami, lai es sajustu ierobežojumu katrā kakla kustībā. Viņi lēni piestiprināja roku aproces. Tās piespieda manas rokas cieši gar sāniem. Es sajutos bezpalīdzīga.Viens no viņiem pietupās aiz manis. Otrs pavēra manus dibena vaidziņus. Un tad – silts pieskāriens. Viņš ar pirkstiem lēni, metodiski sāka ieziest man anālo atveri. Es sastingu. Es biju ledaina un karsta vienlaicīgi. Viņa roka kustējās profesionāli, bet ļoti... jūtīgi. Kad viņš bija beidzis darboties ar smēri, viņš atvēra kastīti. Tajā bija aste – spīdīga, melna, ar smalku matu šķipsnām, kuru manī turēs anālais korķis. Viņš pieskārās man vēlreiz, tad ar vienu spiedienu ievietoja to manī. Es ievaidējos. Astes smagums un piepildījuma sajūta mani neprātīgi uzbudināja.Galva mazliet reiba no astes ievietošanas, no dīvainās, pārsteidzošās piepildījuma sajūtas, kura elpoja manī kā pulsējošs mezgls. Bet tagad viņi pacēla nākamo priekšmetu – galvas iemauktus ar mutes klapi. Un viss manī sastinga. Siksnas bija melnas, ar smalkām sprādzēm. Pirmā siksna apvijās man ap zodu. Tā iegrima ādā ar ciešu, nežēlīgu tvērienu. Tad vēl viena – gar vaigiem uz augšu, līdz pat deniņiem. Manas acis sastapās ar viņu skatieniem – mierīgiem, neizdibināmiem. Kā meistariem, kuri zina, ko no māla var izveidot. Viņi vilka sprādzes ciet. Ar katru klikšķi mans žoklis kļuva mazāk brīvs. Un tad viņi paņēma mutes klapi. Tā bija bieza, gluda, ar noapaļotiem galiem, es sapratu, ka tā nav vienkārša rotaļa. To virzīja man pret lūpām, es nedaudz pavēru tās, paklausībā. Instinktīvi. Jutos kā dzīvnieks, kas atveras iemauktiem. Tā ieslīdēja mutē, piepildot to lēni, stingri. Un tad – pēdējā sprādze. Zem pakauša. Kad tā tika savilkta, mana galva kļuva par daļu no mehānisma. Ne brīvu kustību, ne iespējas parunāt. Es mēģināju ko teikt, bet izlauzās tikai... skaņa. Dzīvnieciska. Klusa, instinktīva. Skaņa, kas nāca no manas pakļautības. Manas acis pievērās. Elpa smagi ieplūda degunā. Viss ķermenis apzinājās – tagad es vairs nerunāšu. Man vairs nav balsstiesību. Es izdošu tikai skaņas. Es būšu izmantota, vadīta. Un... jā, es to vēlējos.Viens no vīriešiem nometās tupus. Viņa rokās bija smalka ādas ķēde, kuras gali bija savienoti ar metāliskām siksnām, pietiekami garām, lai ļautu man spert soli... bet ne pārāk plašu. Viņš paskatījās augšup manās acīs — kā pārbaudot, vai es jau nojaušu, kas notiks. Viņš pietupās ciešāk un lēni apvija siksnas ap maniem augšstilbiem, tieši virs ceļgaliem. Viņa pieskāriens bija tik smalks, bet jēga – nežēlīgi precīza. Kad siksnas tika savilktas, es sajutu ierobežojumu – ne sāpīgu, bet noteiktu. Pēdējais – blinderi. Klapes, kas pieguļ manām acīm. Viņi vēl atstāja spraugu – es redzēju visu priekšā, bet vairs ne to, kas pa malām. Kontrole pazuda. Palika tikai virziens. Viņi atkāpās. Es stāvēju pilnībā ietērpta, uz pakaviem, ar asti, kura kustējās no katra mana elpas ievilciena. Es biju gatava.***Georgs mani aplūko. Tad pamāj ar pirkstu:“Pagriezies. Lēni.” Es paklausu. Griežos. Katra kustība smaržo pēc ādas. Zvaniņi skand. Aste kņud. Ceļgalu siksna ierobežo kāju kustības. Soļi kļūst ne tikai lēni, bet piesātināti ar kaut ko citu – pazemību, lepnību, piederību. Georgs novicina pātadziņu. “Gatava.” Georga roka aizsniedzas pie manas apkakles un pavada – stingra, melna ādas lente – tiek piesieta pie tās priekšējā gredzena. Viņš paņem pavadu rokā, pavisam viegli parausta. Es saprotu – jāsāk kustība. Pirmie soļi ir neveikli. Ciešie lateksa zābaki ar pakaviem liek man celt ceļgalus augstāk, soļot ritmiski, bet vēl neesmu pieradusi. Mani soļi šķiet kleberīgi, drusku izmisīgi, it kā ķermenis vēl pretojas jaunajai formai, kurā tas tikko ticis ietērpts. Kad mēģinu iztaisnoties, noturēt stāju kā sieviete, nevis ķēvīte, es gandrīz paklūpu. Sajūtu gaisa plūsmu. Nošalc pātadziņa un tā trāpa tieši pa manu kailo dibentiņu. Ass, bet precīzs sitiens. Elpa aizraujas. Ķermenis notrīc. Sāpēs. Uzbudinājumā. No manis izlaužas nedabīga elsa, kā zviedziens. Tā nav fiziska reakcija – tas ir klikšķis manā dvēselē. Un tad viņa balss. Spēcīga, tumša, pavēloša:"Mierā, Spurgava!" Tas skan kā kristības. Kā vārds, kurš man vienmēr piederējis, tikai līdz šim neticis nosaukts. Es norimstu. Pavada nostiepjas un tad atslābst. Georgs mani vēro. Palīgi klusē, bet es jūtu – viņi ir redzējuši, kas bija jāredz. "Šī būs īstā," viens no viņiem murmina un Georgs smaida – kā kungs, kurš nu beidzot ir iezīmējis savu ķēvīti. Es stāvu, lepni, ar siltu karstumu zem ādas un mitrumu starp kājām. Un jūtos laimīga.Durvis iečīkstas. Staļļupuiši atver tālākās, masīvās vērtnes, kuras līdz šim bija slēpušās ēnā. Tās ved ārā – uz pagalmu. Vēsais nakts gaiss strauji apņem manu gandīz kailo ķermeni, liekot ādai sacelties zosādā, bet tas tikai pastiprina sajūtu, ka es neesmu cilvēks. Es esmu ķēvīte. Spurgava.Pagalms ir izgaismots ar zemu, dzeltenīgu gaismu – viss šķiet kluss, bet ļoti organizēts. Tur stāv tumša, automašīna ar zirgu pārvadāšanas piekabi, kuras metāla malas mirguļo gaismā. Tā domāta man. “Dosimies uz manu muižu, Spurgava,” Georga balss atskan aiz manis. “Stallis jau tevi gaida.”Man neļauj šaubīties. Palīgi mani ieved piekabē. Tās iekšpuse smaržo pēc ādas un viegla siena aromāta. Grīda klāta ar biezu, mīkstu siena kārtu – it kā maigi, bet pazemojoši. Kā dzīvniekam. Mani nofiksē stāvus, mugura pret metāla rāmi, kurš iebūvēts pa vidu. Savelk siksnas stingri nostiprinot pie rāmja – ap krūtīm, ap vidukli, ap potītēm. Pavada tiek piefiksēta pie metāla cilpas virs manis. Nav iespējams pakrist. Nav iespējams atkāpties. Tikai būt. Būt pakļautai. Piekabes durvis aizveras. Es palieku viena. Pāris vāji lukturi piekabes griestos met pelēcīgas ēnas uz manas ādas. Elpošana kļūst lēnāka. Es jūtu savu trīcošo miesu, jūtu kā zvaniņi pie krūšu galiņiem kustas, ik pa laikam maigi iešķindoties. Es biju iejūgta. Sagatavota.Ārpusē dzirdu soļus. Vīrieši kāpj automašīnā. Motors ierūcas. Visa piekabe nodreb un sāk kustēties. Es kratos līdz ar piekabi. Šis nav brauciens, kurā mīļākais magi izvizina savu dāmu. Šī ir ķēvītes pārvadāšana. Mani pārved uz Georga muižu. Piekabe grab un šūpojas, katrs pagrieziens liek manam ķermenim nedaudz sasvērties, bet stingrās siksnas mani notur vietā. Zem manis siens, kas sākumā šķita silts un mīksts, pamazām kļūst kairinošs – tā putekļi ielien spraugās starp ādas jostām un degunā, es sprauslāju. Zināms diskomforts, jā, bet... tas man netraucē. Tas man patīk. Tādai ir jābūt īstai ķēvītei. Un tad manas domas sāk plūst.Ja kāds zinātu… Ja kāds no tiem, kuri šobrīd mierīgi guļ savās gultās, redzētu šo piekabi, vai viņi nojaustu, ko tajā ved? Nevis... nevis zirgu. Sievieti. Nē. Ķēvīti. Mani. Ja kāds atvērtu durvis un ieraudzītu mani, piesietu, gandrīz kailu, ar zvaniņiem pie krūtīm, asti starp kājām un pavadu pie kakla... Kas notiktu? Un kolēģes...Ja viņas zinātu, kur es esmu? Ka esmu aizgājusi no darba, lai atdotu sevi vīrietim, kurš mani nevis glāsta, bet pārvadā, sit, pazemo un grasās padarīt par savu? Viņas būtu šokā. Vai smietos? Vai sauktu mani par traku? “Tu taču esi precējusies!” “Tev ir jauks vīrs!” “Tu viņam dari pāri!” Lai viņas runā. Viņas nesaprot, ka es nedaru pāri nevienam. Es beidzot esmu atradusi, kuram piederēt. Beidzot kļūstu par sevi. Zem pakaviem trieciena vilnis. Piekabe uzbrauc uz cita seguma, iespējams – grants ceļa. Pakavi sāk klabēt skaļāk. Zvaniņi šķind. Es jau zinu – būs zilumi. Augšstilbos. Uz gurniem. Visticamāk arī uz krūtīm, kurās zvaniņi jau ierīvējuši savus riņķus. Bet mani tas nesatrauc. Es smaidu. Jo tas ir mans ceļš. Vēl viena sašūpošanās, šoreiz straujāka. Motora rēciens pamazām rimstas. Mēs tuvojamies. Mašīna samazināja ātrumu. Dzirdēju, kā riteņi sāk dārdēt – mēs braucām pāri koka tiltiņam. Katrs rats, katrs metāla pakavs, šķita dziedam savā valodā – svešā, bet pazīstamā. It kā pati zeme gavilētu, zinot, kas tiek vesta pāri šim tiltam. Pāreja. Šis vārds pēkšņi iešāvās prātā. Šis nebija tikai ceļš – šis bija slieksnis, robeža, kuru neviens atpakaļ nepārkāpj. Tilts beidzās. Mašīna atkal uzņēma ātrumu, bet ne ilgi – vēl pēc mirkļa tā atkal lēnām piebremzēja. Dzirdu. Kaut kas priekšā. Metāliskas ķēdes… Tad — smagi dzelzs vārti atveras. Lēni, šķindēdami. Dzinējs apklust pavisam. Piekabes durvis čīkstēdamas atveras. Sajūtu, kā vēss nakts vējš iekļūst piekabē. Tas apķēra manus kailos gurnus, skāra pakļautību, kas vijās ap manu ķermeni. Tas skāra mani kā pļaukas priekšnojauta.***Nakts. Vējš svilpo pāri muižas laukakmens pagalmam. Gaisma no pagalma lukturiem ieplūst manā slēgtajā telpā. Viens no staļļupuišiem lēni paņem pavadu. Otrs atbrīvo siksnas, kuras mani saturēja pie rāmja. Smaržo pēc sviedriem, ādas un siena — es jūtos kā īsta, īsta ķēvīte. Viņi mani izved. Soļi neveikli – pakavi klab. Es gandrīz paklūpu, bet puiši notur, smejas. Viens saka:“Šī gan būs jāapmāca no nulles. Bet gurni gan labi, izredzēti...” Es neiebilstu. Es vairs neesmu sieviete. Pagalma vidū ir apaļš, liels laukakmens, tajā iegravētas senu simbolu līnijas. Mani ved un nostāda uz tā. Georgs lēni tuvojas. Rokā viņam pātadziņa. Seja nopietna. Viņš apsēžas uz soliņa man pretī un sāk mani aplūkot. Tad pieceļas un sāk soļot ap mani trīs reizes. Pirmajā aplī viņš ar pātadziņas galu pieskaras manai apkaklei. “Pakļāvība.” Otrajā aplī – pie maniem gurniem, ar nedaudz stiprāku piesitienu. “Auglība.” Staļļupuiši saviļņoti ieņurdas. Viens no viņiem čukst:“Tā kā radīta mūsu Ērzelim.” Trešajā aplī Georgs lēni, nesteidzīgi apstājas aiz manis, viņš ar pātadziņas galu pieskaras manai astītei – kura šūpojas starp maniem dibenvaigiem. “Piederība.” Viņš nonāk man priekšā, raugās man tieši sejā. Manā mutē – zirglieta, es neko nevaru pateikt. “Vai Tu esi Spurgava?” – viņa balss smaga kā dūres trieciens. Es pamāju. Ar kājas pakavu sāku sist pa akmeni. Tas ir mans zvērests. Pātadziņas cirtiens, stiprs, noteikts – uz mana dibentiņa. Georgs iekliedzas:“Mierā, Spurgava!” Staļļupuiši smejas. “Šī viņam derēs. Viņa ir īstā.” Georgs paceļ pātadziņu augstu virs galvas. “No šī brīža – Tavs rumpis, Tavas domas, Tavs mitrums – viss pieder tikai man.”Tad viņš pieaicina puišus. Viņi mani savelk, iemaukti tiek nostiprināti ciešāk un es tieku vesta uz stalli, kur jau gaida mans stūris... mana vieta, mana nakts. Georgs atvēra staļļa vārtus. Iekšā valdīja dīvains miers – ne dzīvnieku smakas, ne putekļu. Gaiss bija tīrs, bet piesātināts ar ādas, balzama un koka aromātu. Gaismas bija siltas un sienas rotāja veci, ornamentāli dzelzs rāmji, pakavi, siksnas... viss bija kā no sapņa. Tas bija sadalīts boksos. Viens notiem bija citāds – ar īpašu rūpību sakārtots. “Šis būs tavējais,” Georgs noteica un nedaudz paraustīja pavadu. Es paklausīgi sekoju, pakavi viegli atsitās pret akmens grīdu, kamēr mani ieveda “Ķēvītes boksā” – vietā, kas šķita – perfekta.Siens, svaigs un mīksts bija salikts zemā gultas formas kaudzē. Uz tā ādas pārvalks. Pie koka sienas atradās fiksatori, mani varēja nostiprināt dažādās pozās. Turpat bija arī neliels spogulis ar metāla rāmīti, kurā es nedaudz redzēju sevi – un to, kas es esmu kļuvusi.Pavada vēl bija Georga rokās, bet viņš tai ļāva atslābt. “Šeit tu gulēsi. Šeit tu atpūtīsies. Un šeit tu sapratīsi, kas esi,” viņš noteica. Manas acis pievērās. Ne tāpēc, ka biju nogurusi, bet tāpēc, ka viss iekšā bija piepildīts. Es biju tur, kur man bija jābūt. Tur, kur Spurgava iederējās.***No rīta mani pamodināja nevis troksnis, bet klusums. Dīvaini mierīgs. Tik mierīgs, ka kļuva skaļš. Es sajutu savu ķermeni – katru saspringumu, katru vietu, katru siksnu. Viņi ienāca stallī. Trīs staļļupuiši. Bez liekām ceremonijām. "Cel ķēvīti," viens pavēlēja. Bokss atvērās, man palīdzēja nostāties. Mani pārveda citā boksā. Viens no viņiem pienāca priekšā un norādīja ar roku uz trim simboliskiem zīmējumiem, kas bija atdalīti viens no otra. "Šī," viņš rādīja uz to, kas pa kreisi, kurā bija redzami vilkmes iejūgi, siksnas, piekabes stienis. "Šī ir darba ķēvītes izvēle. Tā vilks, stums, strādās. Bez jēgas par izskatu – tikai izturība. Šī ķēvīte velk, kamēr nespēj paiet." "Šī," viņš norādīja uz vidējo zīmējumu, kurā bija attēloti dekoratīvi zvaniņi, ādas tērps ar mežģīnēm, izgreznotas astes. "Šī ir parādes ķēvītes izvēle. Viņas pienākums – būt skaistai, tikt izrādītai, likt siekaloties. Ēzeļi viņu grib, bet viņai neviens nekad netiek klāt. Viņa ir izstādei." Un tad viņš uzmeta skatienu zīmējumam pa labi. Tur bija attēlots savāds stends, kura nozīmi vēl nezināju. "Un šī..." viņa balss kļuva mazliet savādāka. "Šī ir vaislas ķēvītes izvēle. Viņa ir domāta vaislai. Viņas uzdevums – pieņemt, iznēsāt un dzemdēt. Viņa tiak sagatavota, viņa tiek iemācīta, viņa kļūst pieejama." "Tu vari izvēlēties," viņš teica, sperot soli atpakaļ. "Bet tikai vienreiz." Es klusēju. Skatījos uz tām trim izvēlēm. Manī drebēja viss. Es varēju izvēlēties vilkt, stiept, būt noderīga. Vai es varēju izvēlēties, saņemt skatienus un apbrīnu. Bet es zināju. Es jutu, kurp mani vilka. Kurp aicināja katrs solis, ko līdz šim biju spērusi. Es tuvojos. Lēni. Sirds klauvēja kā sirēna. Bet kājas mani veda. Ar rokas pakavu es piesitu uz savas izvēles. Staļļupuiši nosmējās. "Nu protams, protams..." viens no viņiem noteica. "Tie gurni... viņi sauc pēc kumeļiem." Georgs nostājās aiz manis. Viņš nenoliedzami visu bija redzējis jau no paša sākuma. Viņš pienāca, piepacēla manu zodu ar diviem pirkstiem. "Spurgava..." viņa balss dunēja. "Man dzemdēs kumeļus." Es pamāju. Tikai ar galvu. Klusi, stingri. Jo es to biju izvēlējusies. Un viņi to visi redzēja. Viņi mani kādu brīdi vienkārši vēroja. Kā trofeju, kuru tikko ieguvuši, bet vēl nav izsaiņojuši. "Apkopt un apmācīt vaislai," Georgs noteica un staļļupuiši ķērās pie darba. Es aiz pavadas tiku izvadīta ārā no šī boksa, pakļāvīgi, ar lēniem soļiem, mācoties noturēt balansu, mugura liecās – ne gribas dēļ, bet tāpēc, ka tā bija mana jaunā ķermeņa pozīcija. Mani ieveda labierīcību boksā un maigi izvilka asti. Kad biju gatava turpināt, viņi mani pārveda uz mazgāšanas boksu. Te nebija siltas vannas vai relaksējošas dušas – tas bija funkcionalitātes un attīrīšanas templis. No sienas līdz sienai – ūdens notekas, ādas jostas, pakaramie. Siltais ūdens tika šļākts no šļūtenes. Vispirms – mugura, kājas. Tad rokas, kakls. Visbeidzot – starpenes apvidus. Viņi izmazgāja arī manu anālo atveri ar šļūteni. Viņi rīkojās profesionāli, bet ar baudu. Pēc tam viņi nomainīja dažas tērpa detaļas. Krūšu iejūgs tika pārbaudīts, savilkts ciešāk – zvaniņi tika nomainīti pret mazākiem, bet ar asākiem klipšiem, tie vairāk kairināja. Apkaklei pievienoja papildu metāla plāksnīti ar iegravētu vārdu: "Vaisla". Aste tika nomainīta – tagad tā bija garāka, smagāka, melni bieza ar nelielu sarkanu galu, kas simbolizēja auglību. Ponyboots savilkti ciešāk – mana stāja kļuva vēl izaicinošāka. Un tad viņi sāka mani ieziest – vispirms ar uzsildītu, smaržīgu ziedi – gurni, vēders, krūtis, mugura. Viņi masēja mani kā īstu ķēvīti. "Spurgava būs laba," viens no viņiem noteica. "Izskatās auglīga." Kad viss bija pabeigts mani pārveda uz citu boksu. "Spurgava ir vaislai," ierunājās viens no puišiem, piesienot pavadu pie metāla cilpas. "un ķēvei ir jāzina, kā pieņemt savu Ērzeli. Bez bailēm. Bez pretošanās. Ar pateicību." Viņš paņēma nelielu plakātu ar senām ilustrācijām – tur bija attēlotas līdzīgas ķēvītes, dažādās pozās, ar piepaceltiem gurniem, izliektām mugurām, galvas noliektas. Es sapratu – tas bija rituāls.Viņi parādīja pozīciju, ko sauca par "Dāvanu". Uz visiem četriem pakaviem, rokas izstieptas, kājas nedaudz paplēstas, gurni uz augšu, galva noliekta. Aste – pacelta uz muguras. Puišu skatieni uz manu ķermeni bija kā izaicinājums. Un man likās, ka viņi runāja nevis ar mani, bet ar manu miesu. "Ja tu šādi pasniegsi sevi, Spurgava," puisis pieklusa, tad noglāstīja man muguru, "Ērzelis to nepārpratīs, bet pirmā reize būs citādāka." Un viņš norādīja uz speciālu rāmi telpā pa vidu. Viss ar ādas cilpām, ieliekumiem, dzelzs skavām. Vēdera augstumā – atbalsta dēlis, kājām – šķērsbaļķi, lai tās atplēstu. Uz augšu paceļams karkass – galvai. Viss radīts ķermenim kā mans. “Vaislas rāmis,” viens no viņiem nopietni noteica. “Lai izzinātu Tavu potenciālu. Mēs Tevi tikai iepazīstināsim un pārbaudīsim.”Mani novietoja uz rāmja. Metodiski piesaistīja pie mehānisma – potītes, ceļi, gurni, rokas. Galva – kā ķēvei – tika nofiksēta stingri, lai neredzu, kas notiek aiz muguras. Sajūta – pazemojoša, bet... pareiza. Sākās pārbaude. Pirmā bija mana vēdera mīkstuma un iegurņa spriegojuma testēšana. Rokas, ar stingru pieskārienu, spieda, bakstīja, vērtēja mani kā īstu ķēvi. Komentāri bija klusi, profesionāli, bet es jutu – viņi ir sajūsmā. “Paskaties uz gurniem,” dzirdēju vienu murminām. Tad sekoja – maksts kontrole. Divi pirksti ielauzās manī, tad trīs, uzkavējas, vērtē, masē iekšpusi. Es elpojot sēcu caur iemuti, zvaniņi uz krūtīm dreb no manas spriedzes. Kāda roka noglāsta manu vēderu – “Vērojiet, kā viņas ķermenis reaģē. Tas ir instinkts.” Mans skatiens izplūda, dzirde peldēja dūmakā. Pēdēja bija dzemdes kakla stāvokļa pārbaude. Es nezinu, kā viņi to veica, bet kad tas notika, viss mans ķermenis sarāvās un no manis izlauzās dzīvniecisks zviedziens. Viņi klusēja, bet sajūsmu nevarēja noslēpt. “Viņa ir... gatava,” viens noteica. Tad man pienesa seklu spaini ar savādu dzērienu. Mani atbrīvoja tikai tik daudz, lai es noliektu galvu pār spaini. Dzēriens bija tumšs, silts, ar rūgteni saldenu aromātu. “Auglības tēja. Dzersi katru dienu.” Un es paklausīgi dzēru, deguns pieskārās metālam, bet es dzēru – dziļi, cītīgi. Tā bija pavēle, tā bija mana jaunā barība. Kad biju padzērusies mana galva atkal tika nofiksēta, viņi atkāpās. “Tā nu būs,” kāds noteica. “Spurgava ir gatava... nu jau gandrīz.” Un es. Es biju lepna. Apkaunota. Apmierināta. Uzbudināta un izslāpusi pēc nākamā soļa. Vakarā mani pārveda atpakaļ uz manu boksu un piesēja.***Rīts atnāca ar klusu čaukstēšanu aiz durvīm. Mani atsien bez steigas, bez vārdiem. Staļļupuiši ved mani uz labierīcību, tad apkopes boksiem, viss notiek, kā vakar. Bet šoreiz nav raupjuma. Viņu rokas ir rūpīgas. Viņi mani mazgā kā vērtīgu radību – katru vietu, katru ieloku, katru locījumu. Tiek noskalota nakts, siena putekļi. Mani mati tiek izsukāti, ķermenis iemasēts ar eļļu, kas smaržo pēc kāda sveša zieda. Īpaši rūpīgi viņi ieziež mani tur, ap to vietu, kur drīz sāksies īstā kalpošana. Man patīk viņu klusēšana. Tā liecina par cieņu. Pēc sagatavošanas mani ieved citā boksā. Viens no vīriešiem ienāk ar nelielu kastīti rokās. No tās viņš izceļ kaut ko, ko jau nojautu. Zīmogs – metāla instruments ar izliektu rokturi. Un uz zīmoggalvas – lielais gotiskais "G". Viņš nostājas manā priekšā. Otrs pienāk pie manis no sāniem, viegli uzliek plaukstu uz mana pleca. “Spurgava,” viņš runā lēni, svinīgi. “Tavs ķermenis ir sagatavots. Tava izvēle jau zināma. Bet, lai tu kļūtu par patiesu vaislas ķēvīti, tev ir jāpieņem Ērzeļa zīme. G – kā Georgs. Viņa zīme būs uz tava kreisā dibena vaidziņa. Tas būs tavs piederības nospiedums. Mūžīgs. Redzams. Dzīvs.” Viņš pieliecas tuvāk un ar plaukstu maigi pieskaras vietai, kur tas tiks iededzināts. “Ja Tu piekritīsi šai iezīmēšanai, mēs tevi uzreiz gatavosim pirmajai vaislai. Ja ne... tad neko nav iespējams pagriezt atpakaļ, bet arī uz priekšu netiksim.” Telpā iestājas klusums. Viņi gaida. Mana elpa kļūst seklāka, bet manā vēderā jau mutuļo kaut kas karsts, pazīstams – tās nav tikai bailes. Tas ir sajūsmas un padevības kokteilis. Lēni, bet bez šaubām es noliecu galvu, pēc tam lēnām – piekrītoši pamāju. Staļļupuiši uzmet īsu, gandarītu skatienu viens otram. Viens no viņiem pieiet pie sienas, kur sakārti instrumenti – izņem mīkstu siksnu, ar ko mani saturēt. Otrs sāk karsēt zīmi metāla traukā, kura liesmas es redzu atspulgā. Un es zinu – šis būs mirklis, pēc kura Spurgava vairs nekad nebūs tikai vārds. Man būs zīme uz manas ādas. Un dvēseles. Uguns svelme bija īsa, bet asa. Tā ielauzās manā ādā kā asa elpa, kā kliedziens bez skaņas. Es sarāvos – negribot, refleksīvi. Taču viņu rokas mani saturēja. “Mierā, Spurgava… jau viss,” viens no viņiem noteica ar pārsteidzošu maigumu, glāstot manu muguru, it kā mierinot niknu ķēvi pēc pirmā seglošanas akta. Siltums no zīmes vēl dedzināja, bet citādi… es jutu lepnumu. Dīvainu, rūgtsalduma pilnu. Es esmu iezīmēta. Es piederu. ***Viņi uzzieda ziedi uz dedzinošās brūces, tad atbrīvoja mani no siksnām. Viens no viņiem klusi pateica:“Tagad tu esi gatava nākamajam posmam.” Es paskatījos uz viņiem. Abi pasmaidīja savā starpā un viens piebilda:“Šoreiz vaisla notiks īpašā vietā. Jo tu esi īpaša. Muižkungs tā ir izlēmis. Ne stallī.” Es tikai ieelpoju. Vai mani vedīs kur citur? Kur? Tad viens iečukstēja man ausī:“Tas notiks muižas Kalvē. Tur viss tiek kalts uz mūžu.” Vārdi kā dūres – spēcīgi, neatgriezeniski. Es jutu, kā miklums atgriežas starp manām kājām, neskatoties uz sāpēm un nogurumu. Kalve... Viņi sāka mani sagatavot – jauna ieziešana, jauni aksesuāri… viss tika darīts ar pārsteidzošu rūpību. Es jutu, ka tas nav tikai fizisks rituāls. Tas bija ievads kaut kam neaptveramam. Un manī vairs nebija šaubu. Es biju Spurgava. Ērzeļa īpašums. Un Kalvē manī iekals.***Kalve. Tā smaržoja pēc metāla, ādas un eļļas, pēc brutalitātes — pēc rituāla. Sienās iestiprinātās sveces gaismu izkaisīja kā caur dūmaku. Gaiss silts un smags, stieptin stiepjas ap mani. Staļļupuiši mani lēni un precīzi novieto uz paaugstinājuma platformas – ar augstāku, mīkstinātu ādas centrālo daļu un stingrām piesiešanas cilpām. Viņi nogulda mani četrrāpus, kā ķēvīti parādē. Manas rokas tiek ievietotas rokas balstos, kur tās izstieptas uz priekšu. Ap elkoņiem – ādas aproces, kas tur manas rokas nekustīgas. Ceļus piestiprina ar siksnām, kas atstāj tikai vienu iespējamo pozu. Galva nolaista, bet mugura izliecas, gurni paceļas augšup kā piedāvājumā. Aste tiek pacelta un piesieta uz muguras. Iemaukti mutē jau sen bija kļuvuši par daļu no manis. Es esmu piesieta, iepozicionēta. Klusa. Satriekta un lepna vienlaikus. Un tad viņš ienāk. Georgs. Ērzelis. Viņa soļi smagi un nepielūdzami, pakavu skaņa sitas pret kalves grīdu kā bungas. Viņš tuvojas man, bet mani vēl neskar. Viņa klātbūtne vien mani neprātīgi uzbudina. Katrs solis drebināja telpu, atbalsojoties manās krūtīs. Georgs nebija kā cilvēks. Viņš bija kā Ērzelis. Tēls no mitoloģijas. Savvaļas spēks. Viņa ķermenis ieeļļots — spīdēja uguns gaismā. Pleci kā cirsti no granīta. Mugura plaša un mataina, kā vilkam ziemas biezumā. Vēders atsegts, apkārt gurniem — metāla siksnu rāmis, spīdīgs, smags, izgreznots ar iekausētiem ornamentiem. Starp kājām... viņa lepnums. Pilnīgi atklāts, nosiets pie pamatnes, piebriedis, satriecoši milzīgs loceklis. Ieeļļots. Neiedomājams. Uz viņa rokām – ādas uzmavas ar iebūvētiem pakaviem. Viņa kustības bija plūstošas, kā plēsējam, kurš jau zina, ka viņa laupījums nepretosies. Uz kājām — īpaši ērzeļu zābaki, ar milzīgiem pakaviem. Klap, klap, klap… ritms, ko dzird tikai pakļautie. Garas, savvaļas Ērzeļa krēpes viņam pār plecu, uz sejas zīmējums kas saplūda ar viņa vaibstiem. Un viņa skatiens… tas mani aprija. Viņš pieņēma mani ar vienu skatienu. Kā īpašumu. Kā ķēvīti, kura beidzot nonākusi starp viņa pakaviem. Viens no staļļupuišiem viņa priekšā nolika lielu, stikla pakavu. Ērzelis uzmeta tam skatienu un… satrieca to ar savu kājas pakavu. Tas saplīsa piecās daļās. Visi noelsās. Izskanēja izsaucieni. Piecus! — viens izkliedza. Piecus kumeļus! Šie gurni to spēs, Ērzeli! Tie ir dzimuši iznēsāšanai! — Mūsu Spurgava… viņa būs dižākais vaislas dārgums!Ērzelis mani aplūko. Es jūtu viņa skatienu – tas velkas pāri mugurai, gurniem, dibenam, kur sarkani rotājas iededzinātā zīme. — Spurgava…, — viņš norēc. Un tad viņš pietuvojas vēl vairāk. Maniem gurniem tagad bija dots mērķis. Viņš būs tas, kas to piepildīs. Viņš jau stāv aiz manis, viņa roku pakavi ietriecas uz maniem pleciem, Ērzelis velk tos man pār muguru plosot manu miesu – atstājot pēdas kā piederības zīmes. Es elpoju asi, gandrīz vaidu, bet nesūdzos. Mani tas uzbudina vēk vairāk. Es tās nēsāšu ar lepnumu.Un tad viņš ienāk manī. Ielaužas bez maiguma. Bez romantikas. Ir tikai spēks. Nežēlīgs. Sākumā lēns, bet neapstādināms. Es vēlos, lai viņš mani uzlauž, atver līdz maksimumam. Jo es esmu ķēvīte. Viņa ķēvīte. Mans ķermenis nepretojas – tas aicina. Atdodas. Pieņem. Tā ir ekstāze. Tā ir patiesība. Un kad viņš iezviedzas, kā dzīvnieks, viņa sēkla piepilda mani un es jūtu – mana misija ir sākusies. Es vēl knapi biju atguvusi elpu, kad apkārtējais troksnis sāka attālināties kā sapnī – skatieni, sveicieni, goda aplis – viss kļuva izplūdis. Bet tad… Viņa siluets atkal nostājās aiz manis. Es jutu – klātbūtni, smaržu, to dziļo spēku. Es zināju – viņš nebija vēl pabeidzis. Ķēvīte bija jāiegūst atkārtoti. Jāatslēdz durvis, kuras vairs nekad neaizvērsies. Es sajutu, kā mana elpa saīsinās, kļūst karsti. Skatītāji aizturējuši elpu – viņi redzēja vairāk nekā miesu. Viņi redzēja tapšanu. Pāreju. No sievietes – uz viņa. Uz viņa ķēvīti, viņa izvēli. Viņa Spurgavu. Brīdī, kad Ērzelis mani vēlreiz piepildīja ar sēklu... mēs eksplodējām kopā. Tā bija kā zīme. Un tikai tad, viņš – mans Ērzelis – pakāpeniski atkāpās. Kā karavadonis, kurš ir izcīnījis savu zemes pleķi un tagad to svēti apsargās. Es lēni ieelpoju. Joprojām nespēju pakustēties. No manis plūda viņa siltums, viņa sēkla. Manī tās bija ļoti daudz.***Es pamodos nevis no skaņas, bet no sava ķermeņa smaguma. No tā, cik dziļi viss bija iegūlies manī – gan viņš, gan nakts, gan es pati. Acis vēl neatvērās, bet es jau zināju – es vēl esmu tur pat. Manas rokas joprojām bija saistītas, kājas ierobežotas, ķermenis atstāts pozā, kādā biju palikusi. Neviens mani nebija atbrīvojis. Nebija arī vajadzības. Es nepiederēju sev. Sienas klusēja. Tikai blāvs rīta gaismas atspīdums filtrējās caur koka dēļiem. Uz ādas bija viņa skrāpējumu siltais kairinājums, uz augšstilbiem – viņa sēklas atlikums. No manis joprojām lēnām plūda viņa klātbūtne, atgādinot, ka tas nebija sapnis. Es jutu, cik ļoti esmu mitra. No ārpuses. No iekšpuses. No visa. Starp kājām – pēcsajūta no dziļas kustības. It kā manī vēl kāds būtu. Zīme... Es zināju, ka tā tur ir. Viņa "G", ko neviens vairs neizdzēsīs. Iededzināta uz mana dibena. To man nevajadzēja redzēt – es to sajutu. Kā daļu no elpas. No manis. Soļi. Lēni, smagi. Kāds nāca. Es nebaidījos. Tikai gaidīju. Un gaidas manī bija kā lūgšana – lai viss turpinās. 2373 0 12 pirms mēnešiem 5/5 - (1 Kopā balsis)

1 2

Labākie autori

Biych, 29
Pēdējā vizīte: 1 pirms stundas

177390/5 - (100 Kopā balsis)
Jurisk, 40
Pēdējā vizīte: 9 pirms mēnešiem

1051.4/5 - (1 Kopā balsis)
Coolbi2, 44
Pēdējā vizīte: 22 pirms stundām

1051.4/5 - (1 Kopā balsis)
Gato, 43
Pēdējā vizīte: 1 pirms dienas

1051.4/5 - (1 Kopā balsis)
niks666, 59
Pēdējā vizīte: 3 pirms stundām

1051.4/5 - (1 Kopā balsis)
Nenopietnais69, 42
Pēdējā vizīte: 4 pirms dienām

1051.4/5 - (1 Kopā balsis)
Janne Cave, 56
Pēdējā vizīte: 11 pirms stundām

1051.4/5 - (1 Kopā balsis)
🌿TruePleasure🌿, 25
Pēdējā vizīte: 11 pirms stundām

1051.4/5 - (1 Kopā balsis)
Vikkitantra, 46
online

1051.4/5 - (1 Kopā balsis)
MasierisXL, 51
Pēdējā vizīte: 7 pirms mēnešiem

1051.4/5 - (1 Kopā balsis)

Jūs varētu interesēt arī šīs kategorijas