Visas cilvēces pastāvēšanas vēsturē sievietei pa dzīvi parasti bija tikai viens sekss parteris - viņas vīrs.
Atceroties šo to no vēstures un dažām to laiku filmām, Neviens neprecēja meiteni, ja viņa nebija nevainīga - tas skaitījās milzīgs negods.
Cik noprotu arī starp vīru un sievu tolaik sekss bija tikai tumsā un zem segas, kalpu galā vispār ekstrēmi - kopējā istabā, kur gulēja kādi 10-12 cilvēki.
Mūsdienās turpretim ir otra galējība - tie plikumi visās malās ir tik daudz, ka sievietes kailais ķermenis Mūsdienās nav nekas īpašs.
Sievietes plikums zaudē dabiskā kairinātāja lomu un vīriešiem ieraugot plikumus, vairs nekas neceļas, jo tas viss no pārsātinātības kļūst par normu nevis uzbudinošu kārdinājumu.
Kā Jums liekas?
Tad kad sekss / kārdinājums bija labāks - toreiz vai tagad?
Atstājam savu viedokli komentāru sadaļā!
Mūsu nerātnās dainas ir pikantas, brīvas un dabīgas. Gan "zelta lietu" var nolasīt, gan vienas nakts priekus, gan draiskules, kuras dod visiem, gan locekļu izmēru salīdzinājums starp tautiešiem, gan jauna puiša pārdomas par agro bērna uztaisīšanu utt.
Mūsu vēlākie klasiķi, varbūt ne tik tieši apraksta seksa ainas, tomēr ļoti bieži darbos ir mīlas trijstūri, kad apprecēta viena, kamēr dzinulis liek skriet pie citas. Blaumaņa Skorderdienas Silmačos kā reiz, Abrams neļauj dēlam drāzt Zāru, saimniekiem neštimē gultā, kamēr kalpu galā štepselē pa labi un pa kreisi, vismaz beigas priecīgas, visi dabū savu kāroto vāverenu vai daiktu un nepadara sev galu.
Kalpi ik pa laikam Jurģos pārcēlās uz jaunām mājām varēja tikt pie jaunām izpriecām. Bērni dzima daudz, sekss bija daudz un ne tikai ar vīriem vai sievām.
Par sievietes kailumu - siltās zemēs, kur staigāja un vietām joprojām staigā puspliki tāpat nodarbojas ar seksu.
Vairāk pornogrāfijas pieejamība un citi stimuli mazina seksa vēlmi. No rīta pamostoties var noraut ķepā skatoties porņuku, vai sākt rullēt sociālos tīklus. Dabīgāk ir darbā ar piebriedušu daiktu siekaloties uz seksīgi ģērbto kolēģi un pusdienas pārtraukumā viņu izdrāzt uz galda.