Kursabiedra mamma 3

Neziņas un satraukuma pilns stāvēju viņu priekšā. Tad atkal ierunājās Kundzes draudzene. Viņa jautāja vai es saprotu uz ko esmu parakstījies. Atbildēju, ka domāju, ka saprotu. Tad viņa turpināja un teica, ka, kamēr es dzīvoju šeit, tad manam izgājienam novelkot apakšbikses un piekrisanai būt par kuci atpakaļ ceļa nav. Šajā brīdī sapratu, ka viņa zina pilnīgi visu. Un tad ierunājās Kundze. Viņa teica, ka sodi ko es esot sarakstījis jau nav nekādi sodi, bet tā būšot ikdiena. Sapratu, ka Kundze ir neapmierināta,jo pēkšņi viņa man ar plaukstu uzšāva pa locekli. No negaidītā sitiena parāvos atpakaļ. Vietā, kuce! - viņa dusmīgi noteica. Lēnām liecos uz viņas pusi un atkal jau dabūju parauties prom. Vai tev nepatīk? - viņa jautāja. Atbildēju, ka ne pārāk. Bet skatīties šodien uz mani tev patika? - viņa turpināja. Atbildēju, ka jā,bet lūdzu par to piedošanu. Tev būs jāizpērk savi grēki! - diezgan bargā tonī ierunājās draudzene. Viņa pienāca man klāt no aizmugures un pieveda pretim Kundzes krēslam. Cieši turēdama mani viņa teica, ka tagad es saņemšot trīsdesmit sitienus pa savu kuces pimpi un par katru reizi man būs skaļi jāskaita līdzi un jāsaka paldies. Varēja just, ka Kundze mani nežēlo. Vēl vairāk, viņa ik pa laikam atgādināja, kas es viņai esmu un kādu pārkāpumu esmu izdarījis. Pie pēdējā paldies mans loceklis svila un surstēja kā apdedzināts. Viņas draudzene mani palaida vaļā, bet es stāvēju baidoties pat pakustēties. Tad Kundze mani pastūma mazliet nost un teica draudzenei, ka vīns darot savu un viņai vajagot uz brīdi iziet. Draudzene atbildēja, ka viņai arī vajagot, bet te uz lodžijas ir tik patīkams laiks un varbūt kuce, lai aizejot viņu vietā. Dzirdot viņas vārdus nevarēju saprast, kā es varu abu viņu vietā aiziet. Bet tad viņas kaut ko sačukstējās un Kundze man lika nogulties uz grīdas. Dzirdēju, kā viņas draudzene atver rāvējslēdzēju un velk nost bikses. Tagad sapratu, kas sekos tālāk un tādēļ plati atvēru muti. To redzot viņas draudzene iesmējās un noteica, ka šitā kuce kaut ko saprot arī. Tad viņa notupās virs manis un noteica, lai esmu centīga kuce citādi dabūsi laizīt grīdu. Gribēju jau atbildēt, ka būšu, bet viņas straujā strukliņa to neļāva. Rīstīdamies un lieliem malkiem centos cik spēju, jo grīdu laizīt galīgi negribējās. Kad strukliņa apsīka viņa paņēma mani aiz matiem pievilka sev klāt, tūlīt sapratu, kas jādara un pārlaidu savu mēlīti pār viņas lūpiņām. Tad viņa palaida mani vaļā un piecēlās. Mēģināju atgūt elpu, bet tas nebija uz ilgu laiku, jo viņas vietu ieņēma Kundze. Kad abas bija šādi mani izmantojušas viņas pavēlēja man tupēt lodžijas galā uz ceļiem, kamēr pašas vēl malkoja vīnu un kaut ko runāja. Īsti pat neklausījos ko viņas runā, jo sāka spiest un sāpēt ceļi kā arī vajadzība uz tualeti lika par sevi manīt. Sāku lūgties Kundzei, ka ļoti, ļoti vajag. Bet viņa atbildēja, ka es esot nepieklājīga kuce, jo kamēr ciemiņš nav pavadīts nekur es nedrīkstot iet. Jutu, ka tā vajadzība ir ļoti tuvu un katra minūte likās tik gara. Cietos cik spēju, jo Kundze vēl noteica, ja vēlreiz ierunāsies bez atļaujas, tad dabūšot vēl trīsdesmit reizes. Pagāja vēl kāds brīdis un beidzot dzirdēju viņas draudzenes vārdus, ka laiks doties. Kundze viņu pavadīja un atgriezās pie manis. Viņa lika man piecelties un atbrīvoja no acu apsēja un rokudzelžiem. Domāju, ka tūlīt drīkstēšu iet, jo vajadzība bija tā, ka acīs cērtas. Bet nē, liekas vīns un vara pār mani darīja savu. Kundze apsēdās krēslā un pavilkdama kleitiņu uz augšu teica, ka gribot, lai kuce viņu izdrāžot. Sakopoju visas savas domas un spēkus, lai pārvarētu vajadzību, kuru tik nepacietīgi biju gaidījis, jo arī šo brīdi vēlējos izbaudīt. Iekārtojos, Kundzei, starp kājām un piespiedu savu locekli pie viņas peziņas. Viņa jau bija tik uzbudināta un slapja, ka iekaroju viņu ar pirmo grūdienu. Kundze mazliet ievaidējās un ik pa laikam lika man paātrināt tempu. Vienā brīdī viņas vaids izskanēja skaļāk un atlikusi galvu viņa beidza. Es nedaudz piebremzēju, jo šobrīd abas manas sajūtas mijās viena ar otru. Bet Kundze to kā jusdama noteica, ka kamēr nebeigšu viņā, tikmēr prom netikšu. Atkal saņēmos un turpināju līdz vienā brīdī tomēr izpildīju Kundzes uzdoto uzdevumu. Nezinu vai Kundze uz mani pat paskatījās, bet tad viņa pagrūda mani prom un ļāva iet.