Kursabiedra mamma 2

Pēc satraukumu pilnas nakts rīts pienāca ātri. Noskanēja modinātājs un bija jāceļas uz darbu. Paņēmu halātiņu un gribēju iet uz lodžiju uzpīpēt, bet tad sapratu, ka nu jau man mājās apģērbs vairs nebūs vajadzīgs un brīvdienās varēšu to visu nobāzt kaut kur dziļi, lai neaizņem vietu. Izgāju uz lodžiju. Mazliet dīvaina sajūta bija, jo dienas laikā vēl pilnīgi kails nebiju bijis uz lodžijas. Mazliet bažīgi paskatījos viss apkārt, bet tad sapratu, ka mani šeit neviens neredz. Uzsmēķēju un devos uz virtuvi ieslēgt kafijas automātu. Tad ikrīta tualete un duša, un devos uz virtuvi. Iznākot no vannasistabas koridorā satiku saimnieci - nu jau Kundzi. Viņa man uzsauca un es, protams pilnīgi kails un skatoties grīdā, pagriezos pret viņu. Pirmais vārds ko dzirdēju bija kuce. Viņa man pavēlēja, lai aiznesot viņai kafiju uz lodžiju un tad ātri esot atpakaļ koridorā, jo viņa esot izdomājusi vēl kādu pārbaudījumu. Ātri aiznesu kafiju un atgriezos koridorā. Tualetes durvis bija līdz galam vaļā. Varēja dzirdēt kā Kundze savu rīta zelta lietu palaiž nebūtībā. Aiz pieklājības pagāju līdz durvīm, bet ne gluži pretī. Kundze pamanot mani pajautāja, vai patīkot skats ko es redzot. Atbildēju, ka bez atļaujas nedrīkstu skatīties. Kaut gan tā vien gribējās ar acu kaktiņu palūrēt. Ak tad kaut ko esi iemācījies - viņa man noteica - un tagad būs vēl kāda mācība, tev kā kucei būs vienmēr mani jāsakopj. Meties četrrāpus un sāc! Viņa apsēdās uz poda malas, paņēma mani aiz matiem un pievilka pie savas pežiņas. Zelta lietutiņa smārds, ko tikko kopu ar savu mēlīti, bija tik uzbudinošs, gribot negribot mans loceklis bija kaujas gatavībā. To redzot viņa man lika piecelties un skatoties griestos pieiet pie viņas. Šī bija pirmā reize, kad mans loceklis atradās Kundzei tik tuvu. Viņa pēkšņi apņēma manas olas nedaudz saspieda un teica man, ka turpmāk kuce no rītiem bez Kundzes atļaujas nedrīkst apmeklēt ne tualeti, ne vannasistabu. Jo viņa gribot no rītiem redzēt vai kuce nav sevi pa nakti apmierinājusi. Tad viņa pastūma mani nost piecēlās un ejot uz lodžiju, šoreiz caur manu istabu, teica, ka no šodienas man vairs neesot pašam sava istaba un durvīm vienmēr jābūt plaši vaļā. Un tad viņa vēl piebilda, ka promejot un nākot mājā kuces pienākums ir par to paziņot Kundzei. Viņa aizgāja uz lodžiju, bet es ātri tualetē nospiedu skalošanas pogu, lai aizlaistu Kundzes lietutiņu un pats devos uz virtuvi iedzert kafiju. Laiks bija paskrējis nemanāmi ātri un es jau gandrīz kavēju darbu. Ātri ieskrēju savā istabā paņēmu savas mantas un piegājis pie lodžijas durvīm atvadījos no Kundzes. Tad apģērbos Kundzes noteiktajā vietā un devos uz darbu. Šodien kaut kā darbi nevedās, jo domas visu laiku kavējas pie nupat notikušā manis dzīves pavērsiena. Atcerējos par uzdemu, bet arī tur nekas prātīgāks par pērienu un laizīšanu nesanāca. Sarakstīju to dažādās kombinācijās un variācijās. Nemanot bija pienākusi darbdienas beigas. Tas gan bija piektdienas vakars un parasti ar dažiem kolēģiem pasēdējām kādā bārā pie alus kausa, bet šoreiz es atteicu, jo iekšā, kāds nezināms spēks mudināja ātrāk atgriezties mājās. Tuvojoties kāpņu telpai uzrakstīju Kundzei sms, ka tūlīt būšu mājās. Koridorā mani sagaidīja Kundze, kura bija ģērbusies vasarīgā kleitiņā, garajās mežģīņu zeķēs un aukstpapēžu kurpēs. Tādu es viņu nebiju redzējis, tādēļ kamēr izģērbos mans skatiens neviļus bija pievērsts viņai. Stāvēju viņas priekšā kails un kā apburts viņu vēroju. Loceklis nodevīgi atklaja manas šī brīža sajūtas, tas bija stalti pacēlies Kundzes virzienā. Kundze pasauca mani tuvāk un atkal viņas rokas aptvēra manas olas. Šoreiz tvēriens bija daudz ciešākas. Mazliet pat ievaidējos no sāpēm. Atkal apskatījusi mani, vai neesmu ko sagrēkojis bez atļaujas, viņa man teica, ka parasti viņai piektdienās ar draudzeni ir vīna vakars, bet tā kā es vienmēr tajās dienās esot pārnācis diezgan vēlu, tad varu to arī nezināt. Tad viņa palaida mani vaļā prasīja sarakstu. Piegāju pie somas un ņēmu ārā savas mantas, bet viņa ļāva izņemt tikai sarakstu un cigaretes,jo šajās brīvdienās kucei citas mantas nebūšot vajadzīgas. Tad viņa lika lai nomazgājos, paēdu vakariņas un pārējais laiks man būšot jāpavada uz lodžijas. Labi, ka bija vasara un lodžija šobrīd bija ēnas pusē. Tikko kā biju iekārtojies uz lodžijas pie durvīm atskanēja zvans. Kundze atvēra durvis un varēja dzirdēt vēl kādas sievietes balsi un smieklus. Varēja dzirdēt kā viņa smiedamās saka - Labvakar, Kundze!. Abas tik pasmējās. Sapratu, ka nu jau arī draudzene ir lietas kursā. Tad balsis palika klusākas, jo abas devās uz viesistabu no kuras neko nevarēja dzirdēt. Mierīgi sēdēju un vēroju Rīgu tālumā, līdz izdzirdēju viņu balsis koridorā. Dzirdēju kā draudzene saka, ka jāsameklē cigaretes somiņā. Mana sirds salecās, vai tiešām Kundze grib parādīt mani savai draudzenei. Aizdomas bija pareizas. Pirmā durvīs parādījās Kundze, kura pavēlēja lai pagriežos ar muguru pret viņām. Tad viņa pienāca man klāt un aizsēja acis un tad lika man salikt rokas uz muguras un negaidīti saslēdza rokudzelžos. Varēja dzirdēt, ka iznāk arī otra sieviete un abas apsēžas pie galdiņa. Viņas saskandināja glāzes un tad es sapratu, ka mana vientulība šovakar ir beigusies. Šurp, kuce! - atskanēja otras sievietes komanda. Pagriezos un piegāju pie viņām.