Pāršķirstot sludinājumus, piesaistīja viens sludinājums, kurā fotogrāfu pāris meklēja vīrieti, kurš varētu pārģērbties par sievieti un piedalīties intīmā fotosesijā. Sludinājumu biju pārlasījis jau vairākas reizes, bet vēl joprojām minstinājos uzrakstīt, jo tomēr nebija īsti skaidri saprotams, kur šīs bildes pēc tam nonāks, bet man publicitāte galīgi nav nepieciešama. Beidzot nolēmu viņiem uzrakstīt, un arī uzreiz skaidri pajautāt par fotosesijas mērķi.
Atbildi gan es saņēmu tikai pēc kādām 2 dienām, pāris atvainojās par kavētu atbildi, jo esot bijuši ceļojumā ārpus Latvijas. Viņi nedaudz bija pastāstījuši par ieceri: vēlme uztaisīt intīmas bildes, kur sieviete darbojas kopā ar vīrieti sieviešu drēbēs. Par konfidencialitāti es varot neuztraukties, jo fotografēti tikšot tikai tuvplāni vai skati, kur nebūs redzamas dalībnieku sejas. Arī sievietei, kura piedalīšoties svarīga esot konfidencialitāte. Šādai fotosesijai es biju gatavs. Noskaidroju, ka fotosesija notiks fotostudijā un kopumā varētu aizņemt kādas 2-3 stundas. Kad apjautājos par prasībām, tad saņēmu atbildi, ka jābūt līdz zeķēm ar zeķturi un kādai vieglai, īsai kleitiņai. Papildus tika man pārjautāts vai man ir pieņemamas arī biseksuālas aktivitātes un anālais sekss. Apstiprināju, ka apģērbs man tāds ir un arī biseksuālas lietas man der. Vienojāmies par datumu un laiku fotosesijai.
Kā vienmēr ierados savlaicīgi, pat nedaudz ātrāk, nekā bija norādīts. Mani sagaidīja simpātisks pāris ap četrdesmit gadiem. Vīrietis augumā pat bija nedaudz īsāks par sievieti, bet abi slaidi. Sieviete ģērbusies vieglā kleitiņā līdz celim, vīrietis šortos un T-kreklā. “Laipni aicināts! – uzrunāja mani vīrietis (Māris). Novērtēju arī vietu, kur biju ieradies. Tas bija plašs dzīvoklis, kur viena istaba bija pārveidota par fotostudiju. Šeit viss izskatījās, kā īstā fotostudijā, lielās zibspuldzes, dažādi foni, aksesuāri fotosesijām. Patreiz bija uzlikts gaiši zaļš fons, neliela izmēra dīvāns tam pa vidu, un maza stāvlampa, kas laikam šeit vairāk bija domāts kā papildus aksesuārs, nevis apgaismojums. “Linda vēl nav” – informēja mani dzīvokļa saimniece (Agnese) – “bet noteikti drīz ieradīsies”. “Vai kafiju iedzersi? – jautāja Agnese. “Jā, noteikti” – es atbildēju. “Labi, tad ej uz virtuvi, tur kafijas automātā ir, ielej sev. Mēs ar Māri sagatavosim fototehniku.” – Agnese norādīja uz durvīm pa labi. Devos uz virtuvi, ielēju sev kafiju un lēnām to malkoju. Biju gandrīz jau kafiju izdzēris, kad virtuvē ienāca Agnese: “Linda arī atbrauca, nāc iepazīsimies!” Izdzēris pēdējo malku kafijas devos līdz Agnesei uz studijas istabu. “Tā ir Linda ar kuru tev kopā šodien būs jāpozē mums ar Māri” – Agnese iepazīstināja mani ar apmēram 30 gadus jaunu būtni – pagara auguma, kalsnu sievieti, kas bija ģērbusies topiņā un džinsu šortiņos. Caur topiņu varēja redzēt viņas spicos krūšu galiņus, jo krūštura viņai nebija, bet šorti ļoti izcēla viņas slaidās, garās kājas. “Prieks, iepazīties” – es noteicu, pastiepdams pretī Lindai savu roku. Viņa to viegli satvēra un maigi paspieda.
“Labi, mēs nedaudz pastāstīsim par savu ieceri šai fotosesijai” – iesāka Māris. “Tātad sākumā veiksim dažas fotogrāfijas jums abiem individuāli dažādās pozās. Tad pāriesim uz fotomirkļu uzņemšanu jau jums abiem kopā, sākumā vairāk erotiskā gaisotnē, bet pakāpeniski pārejot jau uz ļoti atklātām fotogrāfijām. Ir piedāvājums, lai būtu viss ļoti konfidenciāli, jo fotosesijas laikā var sanākt arī kāda bilde, kur redzamas sejas, tad uzlikt šīs provizoriskās maskas” – Māris pasniedza mums abiem ar Lindu viegla auduma maskas, kas nosedz acis un nedaudz apsedz degunu – līdzīgi kā karnevāla maskas. “Galvenā ideja stāstam ir tāda” – turpināja jau Agnese – “ka sieviete ir tā, kura ir atradusi paklausīgu vīrieti sieviešu drēbēs, un tas izpilda viņas seksuālās ieceres un vēlmes. Un mēs to iemūžinām fotostāstā.” Tāda nu ir tā mūsu iecere” – piebilda Māris – “vai abi esiet ar mieru?”. “Jā” – gandrīz vienlaicīgi mēs abi apstiprinājām piekrišanu. “Labi, tad ejiet blakus istabā pārģērbties, bet mēs ar Agnesi saregulēsim gaismas…
Komentāri