Jaunākie stāsti
-
Oficiants (pilnā versija)
(Pilnā versija)
Kādu laiku atpakaļ savā profilā biju ielicis informāciju, ka interesējos par dažādām pāru grupiņām vai kompānijām, kuras ik pa laikam tiekas kādos kopīgos pasākumos. Tā kā savu profilu jau tik bieži neaplūkoju, tad par šādu ierakstu jau biju aizmirsis, kad pēkšņi vienā dienā man atraksta sieviete, kura interesējās vai mana vēlme piedalīties šādā pasākumā vēl esot spēkā. Tā kā līdz tam brīdim, neviens nekādu interesi nebija par manu ierakstu izrādījis, tad vēlējos no sievietes uzzināt kaut ko nedaudz sīkāk.
Sieviete pastāstīja, ka viņi esot jau sen savā starpā pazīstama kompānija (apmēram 6-7 cilvēki, apmēram 35-50 gadus jauni, 2-3 pāri un sieviete, kura organizē pasākumu), kuri ik pa laikam organizējot tādus nelielus kopīgus seksuālus pasākumus brīvā gaisotnē. Reizēm tie esot tematiski vakari, reizēm vienkārši draugu kopā sanākšana un jauka laika pavadīšana. Pēc tā kā cik tas viss tika izsmeļoši un skaidri uzrakstīts, sapratu, ka šī grupa laikam tiešām ir reāla. Tā kā viņa uzrunāja mani, tad loģisks bija mans jautājums, kāpēc tieši mani aicina un kāda tad īsti ir mana loma šajā pasākumā. Arī šeit man uzreiz tika izsmeļoši pastāstīts, ka ideja ir, ka es esmu šajā pasākumā vīrietis, kurš pasniedz, pienes dzērienus vai ēdienus pārējiem dalībniekiem un nepieciešamības gadījumā arī seksuāli jāiepriecina tos. Vienīgā prasība bija ka dalībnieki jāapkalpo esot ģērbtam apakšbiksēs un uzvilktam tauriņam. Pozitīvi bija arī tas, ka pēc sarakstes arī sazvanījāmies ar organizatori un tad jau kļuva skaidrs, ka piedalīšos šajā pasākumā.
Norādītajā dienā un laikā ierados viesu namā, kur mani laipni sagaidīja organizatore – sieviete ap 40, pievilcīga, slaida auguma. Tiku iepazīstināts ar pārējiem dalībniekiem – 3 pāri, dažāda vecuma un miesasbūves, bet pārsvarā visi bija simpātiski, slaida auguma cilvēki. Pēc pirmām sarunām sapratu, ka visi viņi ir pazīstami jau samērā ilgi. Zālē, kurā atradāmies, bija uzklāts tāds kā zviedru galds, pārējā telpā bija izvietoti daži dīvāni un mīkstie klubkrēsli. Man tika izrādītas arī citas telpas, pārsvarā tādas kā istabiņas ar gultām, kā jau gandrīz katrā viesu namā. Tiku aizvests arī uz virtuvi, kur man parādīja, kur stāv dzeramie un ēdiens, ko vajadzības gadījumā vajadzēs papildināt uz galda un piegādāt dalībniekiem. Man arī ierādīja istabiņu, kurā varēšu palikt pa nakti, un pārģērbties.
Vakars gāja savu gaitu, skanēja mūzika, citi dejoja, citi sēdēja krēslos un dīvānos un savā starpā čaloja, cits skūpstījās vai paglāstīja viens otru. Es ik pa laikam kādam aiznesu kādu vīna vai šampanieša glāzi, vai ko citu dzeramu vai ēdamu. Kāds jau bija pamanījies arī nedaudz atbrīvoties no kāda apģērba gabala, viena no sievietēm jau bija palikusi tikai bikšelēs, bet jutās ļoti brīvi un nepiespiesti kopā ar citiem, kuri, protams, pa brīdim veltīja uzmanību arī viņas augumam, to paglāstot vai pieskaroties. Saimniece ik pa laikam ar visiem parunājās, apprasījās arī man kā jūtos, pa brīdim ļāvās arī kādam glāstam no kāda no viesiem vai viešņām.
Pēc kāda laika saimniece palūdz mani paņemt divas glāzes un auglīšus un aiznest uz vienu no istabām. Nekavējoties devos turp ar savu nesamo, istabā sastapu vienu no pāriem, kuri bija atlaidušies gultā, maigojās un bija atbrīvojušies jau no visa apģērba. Man ienākot, abi pievērsās man, un sniedzās pēc savām pasūtītajām dzēriena glāzēm. Iemalkojuši dzērienu, pāris turpināja nodoties mīlas priekiem, lūdzot man uzturēties telpā kā vērotājam. Sieviete gulēja uz muguras, platām kājiņām, un vīrietis viņu ieguva, kad kādā mirklī viņš pameta man ar pirkstu. Es piegāju tuvāk viņam un viņš man klusiņām teica: “Iedod viņai pasūkāt!” Es novilku savas apakšbikses, un devos gultas otrā galā, sieviete satvēra manu locekli ar rociņu, un uzreiz ieslidināja to savā mutītē. Uzbudinājums mani pārņēma momentāni, loceklis uzbrieda un aizvien straujāk virzījās viņas mutītē. Vīrietis turpināja viņu iegūt, bet es izbaudīju šo skatu un baudīju orālos glāstus. Pēkšņi, istabā ienāca saimniece – “Ā, redzu, ka esiet iejutušies” – viņa īsi noteica un pasmaidīja. Tad atkal devās laukā. Pēc kāda laika, vīrietis beidza sievietē, viņa atrāvās no mana locekļa, un lūdzoši paskatījās uz mani – “Izlaizi tagad mani!” Es rāpus noliecos pie viņas kājstarpītes, viņa ar pirkstiņiem papleta savas kaunuma lūpiņas, un es redzēju kā vīrieša spermiņa nedaudz iztek no viņas. Mana mēlīte uzsāka savu darbiņu, sajūtot saldo, vīrieša spermas garšu. Centos cik varēju, un kad likās, ka esmu pabeidzis sev uzticēto darbiņu, sieviete piepacēla manu galvu ar rokām – “Un tagad notīri viņa locekli” – viņa saka, un manas sejas priekšā iznira vīrieša loceklis, kurš vēl joprojām bija ar spermiņu. Sāku aplaizīt locekli līdz tas bija tīrs. Šajā brīdī tikai pamanīju, ka istabā ir ienācis cits pāris un vēro mūs. “Skatāmies, jauka izklaide jums!” – viņi noteica.
Uzvilku savas bikšeles un atgriezos lielajā zālē, atlikušais pāris kopā ar saimnieci sēdēja uz dīvāna. “Patika?” – uzjautāja man saimniece. Es piekrītoši pamāju ar galvu. “Tad varbūt esi gatavs arī mūs visus trīs iepriecināt?” – jautā viņa. “Jā, es centīšos” – es atbildēju. “Labi, jūs sāciet bez manis. Es tūlīt nākšu.” – saimniece noteica un devās uz citu istabu. “Mums te citi pačukstēja, ka tu forši laizot un ņemot mutītē” – pēkšņi saka pāra sieviete. Tajā brīdī viņas rokas atsprādzēja sava vīra jostu, atvilka rāvējslēdzi un novilka bikses līdz ceļiem. Tikpat ātri tās novilka arī apakšbikses, satvēra vīra locekli un saka: “Nu nāc, pasūkā to”. Es notupos pie dīvāna, un viņas roka pati ievirzīja vīra locekli manis pavērtajā mutītē. Viņas roka palīdzēja virzīt locekli manā mutītē, un ar katru brīdi, tas piebrieda aizvien vairāk un vairāk. Sievieti šis skats sajūsmināja par ko liecināja viņas viegla ņurdēšana - “Mmm, turpini” un pamanīju, ka viņa pati paralēli glāsta savas krūtis, kas gan vēl bija nosegtas ar kleitu. Pēc brīža, sieviete izņēma no manas mutes sava vīra locekli, un noteica: “Un tagad man!” Tajā pašā brīdī viņa apgūlās blakus vīram gultā, vīrs satvēra viņas biksītes un noslidināja no kājām. Manam skatam pavērās gludi skūta kājstarpīte ar mazām kaunuma lūpiņām, sieviete pavēra kājiņas – “Nāc” - aicinoši viņa izteica savu vēlmi. Es kaislīgi ar lūpām un mēli piesūcos viņas skaistajai vietiņai, bet vīrs ātri iekārtojās sievai pie sejas un ievadīja savu locekli viņas mutītē. Tajā pašā laikā, nebiju pamanījis, ka zālē atgriezusies arī saimniece, pamanīju to tikai tad, kad viņa nostājās dīvāna galā blakus vīrietim. Neticēju savām acīm, jo saimniece bija kaila, ap viņas gurniem bija piesprādzēts miesas krāsas strapons, bet rokā tā turēja vēl vienu ļoti līdzīgu strapon ar jostiņām.
“Tagad, mēs, meitenes nedaudz pastrādāsim! – viņa izteica savu piedāvājumu. Jau pēc pāris minūtēm, mēs abi vīrieši bijām katrs savā dīvāna galā, ar sejām viens pret otru un dupšiem augstu gaisā uz dīvāna roku balstiem. Un nebija ilgi jāgaida, kad manā dupsī ieslīdēja pavēss, ar lubrikantu ieziests strapon, kuru pārvaldīja saimniece. Pēc pretī esošā vīrieša sejas izteiksmes, sapratu, ka arī viņa sieva nupat ir iegājusi viņā. Varēja redzēt, ka abām sievietēm šis process ļoti patīk, gan spriežot pēc viņu elsām, gan viņu kustībām abos mūsu dupšos. Grūdieni bija dziļi, bet ļoti saudzējoši, ik pa laikam mainoties ritmam. “Maināmies” – pēkšņi izskan no saimnieces un strapon izslīd no mana dupša, taču jau tūlīt to tur aizstāj cits, kad manī ieslīd otras sievietes strapon. Tā mēs abi tiekam iegūti kādu laiciņu, bet redzams, ka sievietes ir pamatīgi uzvilkušās no uzbudinājuma. Tajā brīdī pamanu, ka zāles otrā pusē dīvānā iekārtojušies abi atlikušie pāri un četratā nododas mīlas priekiem. Viena sieviete atgūlusies dīvānā, bet vinas kājsarpīti laiza otra sieviete, kas atrodas rāpus. Un šo sievieti vienlaicīgi iegūst abi vīrieši – viens vagīnā, otrs dupšukā. Skats ir pārsteidzošs, kas vēl vairāk mani uzbudina jau tā izjūtot neizsakāmu baudu, kad mani iegūst sieviete. Saimniece, iegūstot otru vīrieti, vēro mani un smaida, redzu ka viņas lūpas klusu saka: “Izbaudi to!”. Lai gan viņas vārdi šeit jau bija lieki, es jau tā biju pārņemts ar kolosālām izjūtām. “Kad esi gatavs, saki!” – pēkšņi izskan no sievietes, kas mani iegūst. Pirmajā brīdī nesapratu, kam bija adresēts šis sauciens, bet kad viņas vīrs pamāja ar galvu, tad sapratu, ka tas ir viņam. Kam gatavs, to es uzzināju tikai nedaudz vēlāk. Redzu, ka saimniece atvirzās no otra vīrieša, un uz otra dīvāna arī laikam viss ir tuvu noslēgumam. Man pretī esošais vīrietis pieceļas un nāk pie savas sievas, kura vēl veic ritmiskas kustības manī. “Viņš ir tavs!” – viņa vēršas pie vīra un izslīd no manis. Un jau pēc mirkļa es sajūtu savā dupsī siltu, piebriedušu locekli. Esmu tuvu kulminācijai, taču vēl turos. Otrs vīrietis laikam ir tik uzbudināts, ka burtiskā veidā “mani drāž” un jau drīz sajūtu kā manī izšļācas karsts škidrums. Un arī es vairs nevaru noturēties un kulminēju, lai gan īsti to neviens neredz, jo mana “suliņa” paliek dīvānā. Visa šī uzbudinājuma laikā tā arī nepamanu, ka pie mums ir atnākuši arī pārējie pāri un vērojuši šo nobeigumu. Saimniece pienāk pie manis, noglāsta man muguru un manus dupša apaļumus, nedaudz papleš tos, jūtu kā nedaudz iztek vīrieša sperma no manis. “Atpūties vēl šādi” – saimniece saka. Tā arī esmu pārliecies pār dīvāna sāniem un pēkšņi jūtu ka uz mana dupša izplūst vēl viena vīrieša siltā spermiņa, un pēc mirkļa vēl viena silta šalts. Saimniece glāsta manu dupsi, izslidinot spermu pa dupsi un muguru. Vēl kādu brīdi baudīju glāstus pār manu dupsi. “Vari ieiet dušā” – noteica saimniece – “un atpūties.” Paņēmu no zemes savas apakšbikses un devos vannas istabas virzienā. Mēreni siltais ūdens man tagad bija tieši laikā. Atguvis enerģiju, noslaucījos un devos atpakaļ zālē. Man pretī tieši nāca viens no pāriem, kuri arī devās dušā. Zālē skanēja forša mūzika, un atlikušie divi pāri tāpat kaili dejoja. Pamanījusi mani, saimniece pamāja man - “Atnes, lūdzu, vēl kādus dzeramos no virtuves”. Pamāju, un veikli devos uz virtuvi, paņēmu vairākas sulas un arī alkohola pudeles, un virzījos atpakaļ zālē. Saimniece palūdza viņai ieliet sulu, es pats arī biju izslāpis un veldzēju slāpes ar sulu. ”Varbūt padejosim” – ieminējās saimniece – “Bet tev jābūt līdzvērtīgam ar visiem, novelc apakšbikses”. Noslidināju savas bikšeles, atstādams tās netālu no dīvāna. Devāmies pie pārējiem un uzsākām deju, skanēja lēna, viegla mūzika un apkārt viens otram piespiedušies, dejoja kaili cilvēki. Saimniece pieglaudusies cieši man klāt, uzsāka sarunu, čukstot man ausī: “Nu kā tev pasākums? – bet nesagaidījusi manu atbildi, turpināja – “Mums jau labu laiku bija ideja paaicināt mūsu grupiņā kādas “jaunas asinis”, lai būtu kaut kas savādāks un jauns, jo ļoti jau visi te esam pieraduši viens pie otra un sāk jau gandrīz “rutīna” iestāties”. “Jā, forša atmosfēra, visi brīvi jūtās, nekādu domstarpību vai aizliegumu, tas man šeit patīk” – es atbildēju. “Tas jauki, ka tev patīk šeit, vai būsi gatavs arī turpināt izklaidi? – pārjautāja viņa. “Domāju, ka jā” – īpaši nedomājot atbildēju. “Mums ir šeit tāda tradīcija, ka tad kad kāds jaunais vai jaunie pievienojas, tad spēlējam vēlmju spēli” – iesāka saimniece un turpināja – “Visi saraksta uz lapiņām savas seksuālās vēlmes attiecībā uz jaunpienācēju, un tad izlasot, ko katrs sarakstījis, vienojās par to, ko realizē, ko nē, protams, uzklausot arī “jauniņā” iespējas un saņemot viņa piekrišanu. Vai būsi ar mieru?” “Ja jau varu izteikt savu viedokli, tad noteikti jā” – atbildēju.
Saimniece nogrieza mūziku, pārējie pārstāja dejot, un pievērsās viņai: “Laiks mūsu tradīciju spēlei. Vēlmes rakstam pa pāriem vai katrs atsevišķi?” – iesāka viņa. “Laikam jau pa pāriem, bet ja kāds grib, lai raksta papildus atsevišķi” – piedāvāja viens no pāriem. “Visi piekrīt? – pārjautāja saimniece. Visi piekrita vienbalsīgi. Saimniece no plaukta paņēma blociņu un rakstāmos, un nolika tos uz galda. “Domāju, daudz laika jums nevajadzēs, jo daži no jums “jauniņā” spējas ir redzējuši vai izbaudījuši” – piebilda saimniece. Visi ķērās pie rakstāmiem un lapiņām no blociņa. Es klusiņām malkoju savu sulu, un vēroju pārējos – kādam pārim bija divas lapiņas, kādam viena. Pēc neilga laika lapiņas sāka krāties uz galda. Beidzot visi bija nodevuši lapiņas un saimniece tās visas pēc kārtas ņēma un pie sevis lasīja. Pa brīdim viņas sejā parādījās smaids un viņa pārlaida skatienu pār pārējiem dalībniekiem. Izlasījusi visas lapiņas, viņa vērsās pie manis: “Izskatās, ka tu mums šodien esi uz izķeršanu, kāds būs tavs viedoklis?” – nododama lapiņas man rokās. Ātri mēģināju tās visas izlasīt, lai sniegtu savu viedokli. Lapiņas kopā bija piecas. Lapiņās informācijas nebija daudz, bet tā bija ļoti atklāta un tieša – atsūkāt, izdrāzt, vēlreiz izdrāzt, beigt mutē, izlaizīt pēc vīra, palaizīt, atdoties viņam kopā ar vēl kādu. Mana pauze laikam bija pamatīgi ilga to visu aptverot, tāpēc saimniece pārtrauca manas pārdomas – “Kāds ir tavs lēmums?” “Pamatā es piekrītu, bet vai secībai ir nozīme?” – nedaudz apjucis pajautāju. “Nē, secību tu vari izvēlēties pats” – atbildēja saimniece – “izvēlies pirmo lapiņu un varam sākt”. Vēlreiz ātri pāršķirstīju lapiņas un izvilku pirmo – “atdoties viņam kopā ar vēl kādu” un pasniedzu to saimniecei. “Kurš autors? – vaicāja viņa, rādīdama to pārējiem. “Mēs” – atsaucās pāris, kurš pirmais bija paaicinājis mani uz istabiņu. Es sēdēju vienā no krēsliem, pārējie kur nu kurš. Pāra sieviete droši pienāca pie manis, notupās man priekšā celīšos, un veikli satvērusi manu locekli ar roku, ieslidināja to savā mutītē. Viņas kaislīgā sūkāšana bija vareni intensīva, kas ļoti ātri padarīja manu locekli darba kārtībā. Sajutusi, ka esmu gatavs, viņa veikli piecēlās kājās, pagriezās pret mani ar muguru un lēnām sēdās virsū loceklim. Liels bija mans pārsteigums, kad izrādījās, ka tas ir dupša caurumiņš, kurā viņa vēlējās lai ieeju. Ar nelielu pretestību, tas ieslīdēja viņas dibentiņā, viņa atgūlās uz muguras uz manis, un pamāja savam vīram. Vīrs ar sievu laikam viens otru saprata no pusvārda, un jau pēc brīža sajutu, ka manam loceklim blakus vagīnā ieslīd viņas vīra loceklis. Es ar rokām aptvēru viņas krūtis un spaidīju tās, izbaudot šo dubulto ienākšanu viņā. Abi ar viņas vīru centāmies vienotā ritmā iegūt viņu, bet brīžiem tas, protams, ne visai labi padevās, bet izjūtas vienalga bija foršas. Arī pati sieviete, spriežot pēc viņas elsām un viegliem kunkstieniem, izbaudīja šo mirkli. Pārējie arī velti laiku netērēja un izklaidējās katrs kā vēlējās. Otra pāra sieviete sūkāja vīram, bet saimnieci samīļoja trešais pāris – viņas burvīgo kājstarpīti laizīja sieviete, bet vīrs sūkāja saimnieces krūšu galiņus. Vīrs atvirzījās no savas sievas, viņa piecēlās, nostājās uz ceļiem krēslā, un vērsās pie manis – “Dupsī, lūdzu”. Vīrs ātri ierīkojās viņai pie sejas un jau saņēma orālos glāstus no viņas. Iegāju viņā vēlreiz, sākumā centos uzņemt ritmu, bet tas nemaz nebija nepieciešams, jo sieviete pati šo ritmu regulēja, virzīdama savus gurnus pretī manam loceklim. Otrs pāris arī bija samainījušies vietām, un tagad vīrs orāli apmierināja sieviņu. Tikmēr saimnieci no mugurpuses ieguva trešā pāra vīrietis, bet viņa sieva gulēja uz muguras un izbaudīja saimnieces mēlīti, kas šaudījās pa viņas kaunuma lūpiņām un klitoriņu. Mana pāriniece laikam jau bija nedaudz nogurusi savās kustībās un atslāba, noslīdēdama no mana locekļa. Taču ar to laikam mierā nebija viņas vīrs, kurš redzēdams, ka vietiņa atbrīvojusies, apguldīja sievu krēslā, atplešot viņas kājas pār krēsla roku balstiem, un strauji iegāja viņā, kas izraisīja sievas vieglu kliedzienu. Saimniece redzot, ka esmu palicis viens, pamāja pārim, kur vīrs saspringti turpināja samīļot sieviņu ar mēlīti. Sieviete uzreiz ātri noreaģēja, atvirzīja vīru no savas intīmās vietiņas, un skatoties manā virzienā, teica: “Nāc pasūkā viņam!”, atbrīvojot vietu uz krēsla. Apsēdos krēslā, un tūlīt pat man klāt pienāca vīrietis, un pievirzīja locekli manai mutei. Satvēru viņa locekli ar roku, un ievirzīju sev mutē, sāku intensīvi sūkāt. Šis bija tas pāris, kas vakarā gaitā kopā ar saimnieci mani ieguva. Kamēr sūkāju locekli, vīrieša sieva bija kaut kur pazudusi. Tikmēr saimniece viegli kunkstēja no baudas, jo viņas kājstarpīti dubultā ar mēlītēm laizīja trešais pāris. Atgriezusies bija vīrieša sieva, un tagad es sapratu, kurš pāris bija tas, kurš lapiņās bija rakstījis, ka vēlās vēlreiz mani izdrāzt. Viņa bija pienākusi mums blakus un viņas kājstarpē atkal bija piesprādzēts strapon. Viņa bez ceremonijām atvirzīja savu vīru no manas mutes un uzreiz savu strapon iebāza man mutē. Tagad pārmaiņus ņēmu mutē strapon un locekli. Pēkšņi sieviete mani iegrūda dziļāk krēslā, satvēra manas kājas aiz potītēm, uzrāva gaisā un atpleta tās, turpinot turēt tās aiz potītēm un vērsās pie vīra: “Izdrāz viņu!”. Tādu pavērsienu, protams, nebiju gaidījis, bet jutos diezgan bezpalīdzīgs šādā situācijā. Vīrietis arī neko negaidīja, atradis manu dupša caurumiņu, viņš samērā strauji ievirzīja savu locekli manī. Kamēr vīrietis mani ieguva, pamanīju, ka pārējie ērti iekārtojušies netālu no mums vienkārši vēroja notiekošo. Vīrietis sparīgi turpināja savas kustības manī, jutu, ka temps aizvien vairāk pieaug. “Jā, dārgais, turpini, un piepildi viņu!” – ierunājās viņa sieva. Izdzirdot šos vārdus vīrietis, nedaudz samazināja tempu, bet tagad centās locekli izvilkt un tad atkal to iebāzt līdz galam. Labi, ka loceklis viņam nebija īpaši liels, jo tad diez vai spētu to izturēt. Vairākas reizes atkārtodams šīs darbības, loceklis bija dziļi manī un apstājās. Tajā brīdī sajutu vairākas siltas spermas strūklas manā dupsī. “Super” – viņa sieva izsaucās – “Nāc manā vietā”. Nepaspēju pat atjēgties, kad manā spermas piepildītajā dupsī, ietriecās sievietes vadīts strapon. Vīrs turēja manas kājas, bet sieva ar baudu trieca strapon manī. Ar katru brīdi viņa uzvilkās aizvien vairāk, un padomāju, kur tik daudz enerģijas šādai smalkai sievietei. Viņas gurni sitās pret maniem dupša apaļumie, kad viņa kārtējo reizi iebāza strapon līdz galam. Pārējie turpināja skatīties, kā šie divi mani burtiski izdrāž. Abi vīrieši sēdēja blakus savām sievām, viens no viņiem pats sevi ar roku uzbudināja, bet otram to palīdzēja darīt sieva. Saimniece bija pienākusi blakus vīrietim, kas turēja manas kājas. Strapon manī kustējās bez apstājas, tā virzītāja sāka izdot skaņas, kas līdzīgas kā pornofilmās, un pēc brīža ietriekusi kārtējo reizi strapon līdz galam, trīcēdama apstājās. Lēni, viņa izvilka strapon no manis, un sajutu ka manas kājas satver sievietes rokas. Tā bija saimniece. “Vai vēl kāds grib viņu? – viņa pajautāja, neatlaizdama manas kājas. Nebiju vēl īsti atguvies no strapon, kad manā priekšā parādījās vēl viens no vīriešiem, turpinot masēt savu locekli. Vēl viens loceklis iegāja manī, kuru tur ievirzīja vīrieša sievas roka. Prieks bija par to, ka šoreiz viņa kustības manī bija ļoti saudzīgas un rāmas, kas man ļāva atslābināties un izbaudīt. Vīrieša sieva tajā laikā satvēra manu locekli un uzbudināja, to saudzīgi braucīdama ar rociņu. Vīrietis laikam bija jau pamatīgi uzbudinājies, jo ilgi nebija jāgaida, kad kārtējais spermas krājums nonāca manā dupsī. Vīrieša sieva, tikpat saudzīgi kā ievadīja locekli manī, izvilka to no manis. Beidzot manas kājas tika atlaistas un es varēju ieņemt normālu sēdus pozu krēslā. Taču daudz laika atpūtai man netika dota, jo trešā pāra vīrietis, kurš iepriekš sēdēja un sevi apmierināja, kamēr mani citi ieguva, piecēlās, turpinādams onanēt, un pienāca man klāt. “Atver muti, lai varu beigt” – viņš teica. Atvēru muti un pacietīgi gaidīju, kad vīrietis beigs tajā. Ļoti intensīvām kustībām viņš onanēja manas atvērtās mutes priekšā, līdz sāka nedaudz konvulsīvi raustīties, un iesprauda locekļa galviņu manā pavērtajā mutē. Nekavējoties tajā nokļuva spermas strūkla, tad vēl viena, un vēl viena. Mute bija pilna ar spermu, bet norīt to negribējās, bet pārējiem laikam tas pat patika, jo sperma tecēja laukā man gar mute kaktiņiem, bet saimniece pat vēl ar pirkstiņu to savāca no manas sejas, cenzdamās to ievirzīt atkal mutē. Es biju pilns šī vārda tiešajā nozīmē – pār vaigiem tecēja sperma, un jutu, kā no dupša tā ir nedaudz iztecēja. Jutos iztukšots, bet baudpilni apmierināts, jo izjūtas bija tiešām patīkamas, lai gan tiku izdrāzts kā palaistuve.
Arī pārējie izskatījās ļoti gandarīti un apmierināti, bet es lēnām ar notirpušām kājām mēģināju nokļūt līdz dušai. Nezinu vai pārējie vēl pēc tam vēl ko sadarīja, bet es pēc dušas devos uz savu istabiņu, un gandrīz uzreiz aizmigu no noguruma, baudas un prieka, ka vakars izdevies.
204
0
5 pirms vairākām stundām
Rūdis,
49
online -
Kad spēle kļūst īsta.
Par mums un mūsu ģimenes rutīnu.
Mani sauc Pauls, man ir četrdesmit divi gadi, un esmu laimīgi precējies ar savu sievu Janu, kopā esam jau vairāk nekā divdesmit gadus. Janai ir četrdesmit viens, un, lai arī gadi skrien ātri, viņa savos gados izskatās lieliski. Viņa vienmēr ir pievērsusi uzmanību savai fiziskajai formai – regulāri apmeklē sporta zāli un skrien. Viņas figūra ir fantastiska un kad ejam kopā, es bieži pamanu citu vīriešu alkatīgos skatienus. Viņa ir rūpīga, skaista un gudra sieviete – ideāla sieva, mans sapnis.Mums ar Janu ir divas meitas, meitenes jau ir pilngadīgas un pametušas ģimenes ligzdiņu, tāpēc mūsu mājās ir kļuvis klusāks. Man šķiet, ka pēdējā laikā mēs ar sievu esam attālinājušies viens no otra. Intīmie brīži kļuvuši arvien retāki un reizēm šķiet, ka Jana ir aizņemta ar visu citu, izņemot mani.Es negribu izklausīties pēc greizsirdīga vīra – es apzinos, ka mēs abi esam noslogoti un dzīvē ir dažādi periodi. Bet tajos retajos brīžos, kad mums ir tuvība, es nevaru atbrīvoties no sajūtas, ka viņa vairs nav tik ieinteresēta kā agrāk. Varbūt tas ir mans prāts, kas spēlējas ar mani, bet varbūt... Varbūt tas ir kaut kas dziļāks.Man vienmēr ir bijusi zināma nedrošība par sevi. Es neesmu īpaši apveltīts ar vīrišķajiem dotumiem. Mans loceklis ir apmēram trīspadsmit cm un es zinu, ka tas nav daudz. Retajās reizēs, kad mums ir sekss, es nespēju pilnībā apmierināt Janu. Man ir grūti beigt un bieži vien tas beidzas ar neveiksmi, kas liek man justies vēl sliktāk. Redzot viņas neapmierināto seju pēc šādiem mirkļiem, es saprotu, ka, iespējams, viņa ilgojas pēc kaut kā vairāk. Lai gan viņa nekad to nav teikusi skaļi, es jūtu, ka viņai kaut kā pietrūkst – kaut kā, ko es nespēju sniegt.Šīs domas mani vajā. Varbūt tāpēc mūsu tuvība ir kļuvusi tik reta. Varbūt es vienkārši vairs nespēju sniegt viņai to, kas viņai vajadzīgs. Rutīna mūsu attiecībās varētu būt tikai sekas... Bet īstais cēlonis ir mana nespēja sniegt Janai to, ko viņa patiesi vēlas un kas viņai nepieciešams.
Mana darba balle – pārmaiņu sākums.
Šis bija mans pirmais lielais pasākums jaunajā uzņēmumā – pirmā darba balle. Es strādāju šeit tikai dažus mēnešus, tāpēc vēl nebiju pilnībā iepazinies ar kolēģiem. Šī bija lieliska iespēja socializēties un radīt labu iespaidu. Jana piekrita man pievienoties un, kā ierasts, viņa izskatījās nevainojami. Viņas melnā, cieši pieguļošā kleita izcēla viņas lielisko figūru un es jutu lepnumu, ka esmu blakus tādai sievietei. Kolēģi pievērsa lielu uzmanību Janai un acīmredzami viņa viņiem patika.Balle noritēja lieliski. Atmosfēra bija relaksēta, visi bija labā noskaņojumā. Man pašam dejot nekad nav īpaši paticis, bet Janai ļoti patīk dejot. Viņa vienmēr bija deju grīdas karaliene un šis vakar nebija izņēmums. Mēs sēdējām pie galda kopā ar dažiem maniem kolēģiem un tiklīdz sākās mūzika, es jutu, ka kolēģi nevēlas palaist garām izdevību uzaicināt Janu uz deju."Vai es varētu aizņemties tavu sievu uz vienu deju?", viens no maniem kolēģiem, Kārlis, jautāja ar smaidīgu seju. Protams es piekritu un viegli pasmaidot piebildu, "Nu, tikai esi piesardzīgs, viņa ir bīstama sieviete!"Jana smaidot piecēlās no krēsla un ļāvās Kārļa vadītajai dejai. Es vēroju viņus no malas, Jana dejoja ar pārliecību un vieglumu. Viņas kustības bija nevainojamas un viņa acīmredzami baudīja šo deju. Laikam ritot, kolēģi viņu aicināja viens pēc otra – tas izraisīja interesi gan man, gan pārējiem. Daudzi no viņiem jautāja man atļauju un es vienmēr piekritu ar kādu ironisku joku, lai padarītu atmosfēru vēl brīvāku. Jana izskatījās starojoša un priecīga un es redzēju, kā viņa izbauda uzmanību no maniem kolēģiem.Bet bija kāds, kurš pievērsa īpašu uzmanību – mans priekšnieks, Roberts. Viņš bija piecdesmit piecus gadus vecs, šķīries un vienmēr bijis zināms kā vīrietis, kuram patika sieviešu uzmanība. Viņš jau sākumā vairākas reizes iesaistoties sarunās bija izrādījis interesi par Janu. Viņš piegāja pie mūsu galda."Vai man ir iespēja uzaicināt šo skaisto dāmu uz deju?", viņš pieklājīgi, bet ar sev raksturīgu harizmu vērsās pie Janas. Es, protams, piekritu pajokojot, "Tikai pārāk neaizraujaties, viņa var nodancināt līdz bezspēkam."Jana smējās, bet viņa izskatījās ļoti ieinteresēta Roberta ielūgumā. Viņi devās uz deju grīdu un es nespēju atraut acis no viņiem. Roberts bija labs dejotājs un viņa kustības bija pārliecinātas, Jana ātri viņam pielāgojās. Es nevarēju noliegt, cik labi viņi izskatījās kopā uz deju grīdas un mani sāka uztraukt viņu ķīmija. Janas ķermenis piekļāvās Robertam arvien ciešāk un man radās sajūta, kas sāka mulsināt. Tas mani sāka uzbudināt. Es nespēju izprast, kas manī raisa šādu dīvainu uzbudinājumu, bet jo ilgāk viņa dejoja ar Robertu un citiem kolēģiem, jo vairāk es sāku aizdomāties – varbūt tas ir tas, kas mūsu attiecībās pietrūkst. Varbūt šī doma, ka Janai patīk citu vīriešu uzmanība varētu atgriezt dzirksti mūsu intīmajā dzīvē.Manās domās sāka raisīties scenāriji, kur Jana varētu atrast kādu, kurš viņu pilnībā apmierina un varbūt arī es atrastu savu vietu šajā jaunajā situācijā. Šī doma mani negaidīti uzbudināja vēl vairāk un es prātoju, vai tā varētu būt atbilde. Vai tiešām tas varētu uzlabot mūsu intīmās attiecības?
Saruna ar sievu.
Pēc dažām dienām, kad darba balles atmiņas vēl dzīvi mirdzēja manā prātā, es sāku apsvērt iespēju apspriest savas sajūtas ar Janu. Man nebija viegli sākt šo sarunu – tā bija tēma, kuru agrāk nekad nebijām aizskāruši un es nebiju pārliecināts, kā viņa reaģēs. Bet zināju, ja es nemēģināšu, šīs domas turpinās mani nomākt.Vakarā, kad sēdējām uz dīvāna, mierīgi sarunājoties par ikdienas sīkumiem, es beidzot saņēmos. Es centos veidot sarunu tā, lai viņa saprastu, ka tas ir tikai minējums, nevis konkrēts priekšlikums."Zini," es teicu, skatoties viņai acīs, "es pēdējā laikā esmu domājis par mums... un par to, kā mūsu attiecības ir mainījušās gadu laikā."Jana pacēla acis no žurnāla, kuru bija lasījusi, un viņas skatiens kļuva ziņkārīgs. "Ko tieši tu domā?"Es uz brīdi apklusu, meklējot pareizos vārdus. "Nu... es domāju, ka mēs esam pieauguši, mainījušies. Laulība, protams, ar laiku arī mainās. Es tikai... prātoju, vai tu kādreiz esi apsvērusi, ka varbūt mūsu attiecības varētu mainīties arī citos veidos?"Viņa pacēla vienu uzaci un smaidot jautāja, "Kādos veidos?"Es viegli ieelpoju, jūtot, ka man jāizsaka tas ļoti smalki. "Es zinu, ka mēs vairs neesam tik intīmi tuvi, kā bijām agrāk. Un es... es domāju, vai mēs varētu apsvērt kaut ko jaunu, kas palīdzētu mums atkal atrast kaisli... Varbūt, pievienojot kaut ko... vai kādu trešo personu mūsu dzīvē."Jana sākotnēji izskatījās pārsteigta, bet viņas seja drīz vien atslāba. Viņa brīdi klusēja, tad ievaicājās, "Trešo? Ko tu ar to domā?"Es turpināju uzmanīgi. "Es nerunāju par konkrētu vīrieti vai sievieti, bet varbūt tikai par ideju... par iespēju. Vai tu kādreiz esi domājusi par to, kā būtu, ja mūsu attiecībās ienāktu trešā persona? Kaut vai tikai kā fantāzija, kaut kas, kas varētu atgriezt mūsu kaisli?"Viņa pavērsa skatienu uz priekšu un kādu brīdi klusēja, it kā pārdomātu manis teikto. Tad viņa pavisam lēni atbildēja, "Es nezinu... Man nekad tas nav nācis prātā. Mēs vienmēr esam bijuši tikai divi. Bet... tagad, kad tu to saki, varbūt... varbūt tas patiešām varētu būt kaut kas interesants. Vai tu par to domā bieži?""Ne gluži," es atbildēju, mēģinot viņai nelikt domāt, ka tā ir mana apsēstība. "Bet, kad redzēju, cik daudz uzmanības tu saņēmi ballē, un cik ļoti tev tas patika... tas lika man domāt. Es neesmu greizsirdīgs. Patiesībā, es biju pārsteigts, cik ļoti mani tas uzbudināja, kad es redzēju tevi ar citiem."Jana pasmaidīja un mazliet satriekta paskatījās uz mani. "Tiešām? Tas tevi uzbudināja?""Jā," es godīgi atzinos. "Mani pārsteidza, cik ļoti. Tas lika man saprast, ka, iespējams, tas ir kaut kas, kas varētu uzlabot mūsu attiecības – atvērties jaunām pieredzēm. Es neesmu pārliecināts, kā tas izskatītos reālajā dzīvē, bet varbūt... mēs varētu par to vismaz padomāt?"Jana domīgi pavēra lūpas, it kā lai pateiktu kaut ko vairāk, bet apklusa. Es sapratu, ka viņa pārdomā manis teikto. "Es nekad nebūtu iedomājusies, ka tu par to domā tādā veidā. Es nezinu, vai esmu gatava kaut ko tādu mēģināt, bet... varbūt par to tiešām ir vērts padomāt."Es sajutu nelielu atvieglojumu, jo viņa nebija pilnībā nosodījusi ideju un tas mani iedrošināja turpināt sarunu. "Tas būtu tikai starp mums un mēs varētu izlemt, kādā virzienā tas varētu iet. Nevajadzētu neko sasteigt."Viņa viegli iesmējās. "Es zinu, ka tu vienmēr esi bijis atvērts jauniem piedzīvojumiem. Es tikai nedomāju, ka tas varētu izpausties šādā veidā."Es smaidīju un pajautāju, "Varbūt mēs varētu padomāt par šo ideju kopā? Sākt ar sarunām, varbūt arī fantāzijām?"Jana pavisam lēni piekrītoši pamāja. "Jā, varbūt mēs varētu. Bet man ir jāpadomā. Tas ir... negaidīti."
Saruna turpinās.
Pagāja dažas dienas kopš mūsu pēdējās sarunas un es joprojām pārdomāju visu, kas tika teikts. Tas bija delikāts jautājums un es sapratu, ka mums jābūt ļoti piesardzīgiem, lai neizjauktu mūsu līdzsvaru. Tomēr mani uzbudināja šī doma – Jana kopā ar citu vīrieti un jo vairāk es par to domāju, jo vairāk man šķita, ka šis varētu būt risinājums, lai atgrieztu dzirksti mūsu attiecībās. Tāpēc es izlēmu, ka jāizsakās par šo skaidrāk.Kādu vakaru, kad abi mierīgi sēdējām un skatījāmies televīziju, es atkal pievērsos sarunai. Šoreiz, izlēmīgi, bet uzmanīgi. "Zini," es sāku, "esmu domājis par mūsu pēdējo sarunu... Un vēlētos par to mazliet vairāk izrunāt."Jana pacēla uz mani acis, ieinteresēta, bet arī mazliet piesardzīga. "Labi, par ko tu vēlies parunāt?""Es tikai gribu būt atklāts. Kad runāju par trešo personu mūsu attiecībās, es nedomāju par to, ka tā būtu kāda sieviete."Jana uzreiz skaidri un stingri iejaucās. "Par sievieti vari aizmirst. Mani tas neinteresē!"Es pasmaidīju un papurināju galvu. "Nē, nē, es nedomāju par sievieti. Patiesībā mani uzbudina pavisam cita doma... Doma par tevi ar citu vīrieti."Jana kādu brīdi apklusa, acīmredzami pārdomājot manu atzīšanos. Viņa uzmanīgi mani vēroja, it kā censtos saprast, vai es patiesi domāju to, ko saku. "Tu gribi teikt, ka tevi uzbudina doma, ka es esmu ar kādu citu?" viņa beidzot pajautāja, nedaudz neticīgi.Es viegli iesmējos, kaut gan biju nedaudz sasprindzis. "Jā, tieši tā. Man tas šķiet... uzbudinoši. Es nezinu, kāpēc, bet redzot, kā tu dejoji ar citiem ballē, kā tu mijiedarbojies ar viņiem – tas man lika saprast, ka šī doma varētu būt kaut kas, kas atsvaidzinātu mūsu intimitāti."Jana ievilka dziļu elpu un sēdēja, iegrimusi domās. "Es... neesmu pārliecināta, ka mēs esam gatavi kaut kam tādam. Tas ir liels solis. Mēs vienmēr esam bijuši tikai divi. Man šķiet, ka šis varētu ietekmēt mūsu attiecības ļoti spēcīgi un ne pārāk labā veidā."Es biju gaidījis, ka viņa to teiks. Tas bija pilnīgi saprotami. "Es saprotu," es mierīgi atbildēju. "Man tas ir tikai idejas sākums. Es nekad nevēlētos tevi spiest uz ko tādu, ar ko tu nejūties ērti. Bet es gribēju par to runāt, jo jūtu, ka tas varētu būt risinājums mūsu intimitātes izaicinājumiem."Jana kādu brīdi klusēja, pēc tam pavisam mierīgi un uzmanīgi teica, "Es nezinu, vai es tam varētu piekrist. Bet varbūt... mēs varētu sākt ar kaut ko mazāk radikālu. Piemēram, ar lomuspēlēm? Varbūt mēs varētu izspēlēt scenārijus, kuros mēs iztēlojamies šādas situācijas, bet bez īstas trešās personas. Tas varētu palīdzēt mums saprast, kā jūtamies par to, pirms ķeramies pie kaut kā lielāka."Viņas piedāvājums mani pārsteidza, bet tajā pašā laikā šķita loģisks. Tas būtu solis uz priekšu, bet arī drošā veidā, kas ļautu mums izpētīt savas sajūtas, neko neizjaucot. "Lomuspēles..." es pārdomāju viņas piedāvājumu un pamāju. "Tas izklausās interesanti. Es esmu gatavs to izmēģināt. Kā tu iedomājies, kā tas varētu izskatīties?"Jana mazliet pasmaidīja un viegli pavirzījās tuvāk man. "Nu, mēs varētu sākt ar to, ka iztēlojamies dažādas situācijas. Piemēram, es izdomāju, ka esmu ar kādu citu vīrieti un tu piedalies tikai kā vērotājs. Mēs varam veidot dialogus, kā tas būtu reālajā dzīvē. Un, protams, mēs varētu arī pievienot dažus rekvizītus vai kostīmus, ja tas būtu nepieciešams."Es jutu, ka šis piedāvājums mani uzbudina. "Tas varētu būt aizraujoši," es teicu ar smaidu. "Es domāju, ka mēs varētu ar to sākt un tad redzētu, kā jūtamies."Jana piekrita, un mēs abi jutāmies mazliet atviegloti, ka esam atraduši veidu, kā pamazām virzīties uz priekšu. Tas bija tikai sākums, bet, iespējams, lomuspēles varētu atklāt daudz vairāk par mūsu attiecībām un intimitāti, nekā bijām gaidījuši.Pagāja dažas klusuma sekundes, kurās abi pārdomājām, ko viens otram tikko atklājām. Jana vēroja mani uzmanīgi, it kā gaidītu, kā es reaģēšu uz viņas piedāvājumu. Lomuspēles bija interesants piedāvājums, un es biju gatavs to izmēģināt. Taču tad Jana pavisam klusi un šķiet, mazliet kaunīgi pacēla galvu."Zini," viņa teica, uzmanīgi izvēloties vārdus, "ir bijušas reizes, kad es pati esmu iztēlojusies dažādas situācijas... dažādus scenārijus. Dažreiz man prātā ir bijušas diezgan… nerātnas fantāzijas."Es uzreiz sajutu zināmu intrigu viņas balsī. "Ko tu ar to domā? Kādas fantāzijas?" es jautāju, cenšoties neizrādīt savu aizrautību, bet jau nojauzdams, ka tas, ko viņa teiks, mani uzbudinās vēl vairāk.Jana pasmaidīja, bet viņas sejā varēja redzēt vieglu kauna nokrāsu. "Nu... man ir bijušas fantāzijas, kurās es neesmu tikai sieva vai mīļākā... bet... pērkama sieviete, kas apkalpo vīriešus. Kā prostitūta uz ielas," viņa klusām atzinās. Viņas balss bija klusa, it kā viņa baidītos, kā es to uztveršu. "Un tie vīrieši... viņi ir... apveltītāki par tevi," viņa piebilda tik klusu, ka gandrīz nespēju dzirdēt.Es uzreiz jutu, kā mani šie vārdi uzbudina vēl vairāk, kaut arī viņas atzīšanās man nāca kā pārsteigums. Jana, kura vienmēr bijusi tik kontrolēta un pārliecināta, kaunīgi atzīstas par tik spēcīgām fantāzijām – tas mani neatstāja vienaldzīgu. Man prātā zibēja aina, kurā Jana patiesi būtu šādā lomā, apmierinot dažādus vīriešus ar lielākiem locekļiem un es jutu, kā mani tas uzkurina."Un tas tev patīk?" es mazliet aizsmakuši jautāju, vērojot viņu cieši.Jana pamāja ar galvu, vēl joprojām mazliet smaidot. "Jā... es nebiju par to domājusi tik daudz, līdz mēs sākām runāt par lomuspēlēm. Bet, jā, mani tas uzbudina – doma, ka esmu tāda kā pērkama sieviete, kas apkalpo vīriešus. Dažreiz esmu iedomājusies sevi ar vairākiem vienlaikus…!"Es jutu, kā mans ķermenis reaģē uz viņas atzīšanos. Fantāzijas, par kurām viņa runāja, pilnībā saskanēja ar manām pēdējām domām par viņu un citiem vīriešiem. "Jā," es atzinos, "man tas arī ļoti patīk. Man patīk doma, ka tu vari būt ar citiem vīriešiem... īpaši ar tādiem, kas ir apveltītāki par mani. Manuprāt, tas būtu ļoti uzbudinoši."Jana mani cieši vēroja un tad, smaidot mazliet drosmīgāk, teica: "Varbūt mēs varētu pamēģināt kādu no šīm lomuspēlēm. Varbūt es varētu būt tā pērkamā sieviete un tu... tu būtu viens no tiem, kas mani vēlas?"Es jutu, kā mana sirds sāka pukstēt straujāk, dzirdot viņas vārdus. "Jā, man tas ļoti patiktu," es atbildēju. "Es domāju, ka mēs varētu izmēģināt šo ideju... Varbūt tas mums abiem sniegtu to, ko mēs esam meklējuši."Jana izskatījās nedaudz atvieglota, ka es tik pozitīvi reaģēju uz viņas fantāziju. "Labi," viņa teica, "sāksim ar to. Varbūt tas būs labs veids uzlabot mūsu intīmo pusi."Un tā, mūsu saruna virzījās uz priekšu, pilna jaunu ideju un fantāziju, kuras mēs abi bijām gatavi izpētīt. Bija skaidrs, ka šis bija tikai sākums – sākums kaut kam lielam un neizbēgami aizraujošam.
Scenārija plānošana – jauns pavērsiens.
Pāris dienas pēc mūsu iepriekšējās sarunas Jana vēl vairāk atplauka un es jutu, ka viņu šī ideja patiesi aizrauj. Viņa ne tikai piekrita lomuspēlei, bet arī sāka piedāvāt jaunus, aizraujošus scenārijus, kā to padarīt vēl interesantāku. Kādu vakaru, kad sēdējām pie vakariņu galda, viņa pacēla acis uz mani un izteica jaunu priekšlikumu."Man ir vēl viena ideja, kā to padarīt vēl reālāku," viņa teica, rotaļīgi smaidot. Es zināju, ka viņai prātā ir kaut kas īpašs."Ko tu esi izdomājusi?" es ieinteresēts jautāju."Es domāju, ka būtu vēl uzbudinošāk, ja pirmais klients nebūtu iedomāts. Viņš varētu būt īsts cilvēks, kurš piebrauc ar savu auto pirms tevis. Viņš piebrauc pie manis, izsaka piedāvājumu un es ar viņu pakaulējos, bet nosaku tādu cenu, kas viņam šķiet pārāk augsta. Tad viņš atsaka un aizbrauc prom un tad piebrauc tu, iepriekš vērojot visu to no malas."Viņas vārdi mani uzreiz uzbudināja. Jana bija ne tikai pārliecināta par šo ideju, bet arī acīmredzami to izbaudīja. Iedomājoties šo scenāriju – kur es no malas vērotu, kā viņa sarunājas ar citu vīrieti, zinot, ka beigās viņa izvēlēsies mani – mani tas uzbudināja vēl vairāk."Tu domā, ka tas mūs uzkurinātu jau no paša sākuma?" es jautāju, vēloties saprast viņas domu gaitu."Jā," viņa teica, joprojām smaidot. "Domāju, ka tas radītu lielisku sākuma spriedzi. Es varētu runāt ar viņu, kaulēties, izlikties, ka esmu gatava, bet tad speciāli nosaku augstu cenu, lai viņš atsakās. Un visu šo laiku tu to vēro no mašīnas. Tad, kad viņš aizbrauc, tu piebrauc un es uzreiz piekrītu tev."Es pārdomāju viņas ideju un pamāju ar galvu. "Tas patiešām būtu uzbudinoši. Es varētu vērot, kā tu sarunājies ar viņu, zinot, ka beigās tu tomēr būsi mana."Jana pasmaidīja vēl plašāk. "Tieši tā. Es spēlētu savu lomu līdz galam ar viņu – runātu kā īsta prostitūta, nosakot savus noteikumus. Un kad tu piebrauksi, man nebūs nekādu šaubu – es piekritīšu tev uzreiz."Es jutu, ka mani šī doma ļoti uzkurina. Jana bija ne tikai gatava uzņemties šo lomu, bet arī izbaudīja katru detaļu, ko mēs plānojām. "Man patīk, kā tu to domā," es teicu, uzmundrināts. "Šis scenārijs būs daudz labāks nekā es biju iedomājies. Tas būs ideāls sākums."Viņa aizrautīgi piekrita un pēc tam, vēlāk parādīja vienu no apģērba komplektiem, kurus viņa bija jau iepriekš izvēlējusies. Tas bija melns ādas komplekts ar tīkliņzeķēm un augstpapēžu kurpēm – perfekti piemērots lomai, kuru viņa grasījās spēlēt. "Es domāju, ka šis apģērbs būs ideāls. Es izskatīšos kā sieviete, kura zina savu vērtību."Es smaidīju, piekrītot. "Jā, tas būs lieliski. Tu izskatīsies satriecoši šajā komplektā."Jana piegāja tuvāk, skatoties uz mani ar aizrautību acīs. "Tad mēs to darīsim?" viņa jautāja. "Šis būs mūsu scenārijs?""Jā," es teicu, nešauboties. "Tas būs perfekts scenārijs, un mēs abi to izbaudīsim. Es esmu pilnībā gatavs."Viņa iesmējās, izskatoties vairāk nekā apmierināta. "Tad sāksim plānot detaļas. Tas būs kaut kas neaizmirstams.""Es domāju, ka mēs to varētu darīt piektdien," es ierosināju. "Pēc darba. Tas būtu ideāls brīdis – tu varētu man teikt, ka esi devusies pie draudzenēm, bet mēs abi zinātu, kur mēs patiesībā būsim."Jana pasmaidīja, piekrītot manam piedāvājumam. "Jā, piektdiena derētu lieliski. Es varētu tev no rīta pateikt, ka vakarā man ir plāni ar draudzenēm, bet tajā pašā laikā mēs abi zinātu, ka tas ir tikai teātris. Un tu varētu pateikt, ka tev jākavējas darbā."Šī ideja uzreiz padarīja visu vēl aizraujošāku. No paša rīta mēs abi spēlētu savas lomas, mēs abi būtu uzbudināti, gaidot vakaru, kad viss notiks. Mēs sapratām, ka tas tikai pastiprinātu uzbudinājumu, ja mēs spēlētu šo spēli no rīta līdz pat brīdim, kad viss notiks."Un kā ar vietu?" es pajautāju. "Kur mēs varētu to izdarīt?"Jana pārdomāja un tad sacīja: "Varbūt tas varētu notikt kādā nomaļā vietā pilsētas malā. Kāda klusā ielā, kurā reti kurš brauc – tāda vieta, kur es stāvu uz ielas malas, it kā gaidot klientu un tu piebrauc pie manis. Varbūt netālu no kāda noliktavu rajona, kur ir maz cilvēku, bet vieta izskatās pietiekami reāla šādai situācijai?"Es pārdomāju viņas piedāvājumu un piekritu. "Jā, tāda vieta būtu ideāla. Klusa, bet arī reāla – tu, stāvētu uz ielas un tad es vērotu visu no auto. Un, kad pirmais klients piebrauc, es gaidu, līdz viņš aizbrauc."Jana pasmaidīja un piebilda, "Un tu vēro, kā es ar viņu kaulējos. Es speciāli spēlēšu lomu līdz galam, runājot kā īsta prostitūta. Bet tad, kad viņš atsakās, es būšu pilnībā gatava piekrist tev, kad tu piebrauksi."Uzbudinājums starp mums auga ar katru mirkli, plānojot visas detaļas. Mēs abi zinājām, ka tas nebūs tikai par fantāziju – šī spēle kļuva par īstu, ko mēs abi ļoti izbaudījām. Ideja par to, ka mēs no rīta izliksimies, ka mums ir savi atsevišķi plāni, bet tajā pašā laikā sapratīsim, kur mēs patiesībā dosimies, tikai vēl vairāk piešķīra azartu šim visam."Es nevaru vien sagaidīt," Jana teica, skatoties uz mani ar rotaļīgu smaidu. "Tas būs neaizmirstams vakars.""Jā," es piekritu, jūtot uzbudinājumu, kas auga ar katru plānošanas mirkli. "Mēs izspēlēsim šo scenāriju no paša rīta līdz vakaram un tas padarīs visu vēl intensīvāku."Un tā mēs abi ar nepacietību gaidījām piektdienu – dienu, kad mūsu rūpīgi izplānotā lomuspēle kļūs par realitāti.
Piektdiena – spēle sākas.
Piektdiena beidzot pienāca. No paša rīta es zināju, ka šodiena nebūs parasta. Kaut arī biju gatavs doties uz darbu kā katru dienu, man galvā virmoja domas par vakaru. Jana jau no rīta izskatījās īpaši satraukta – viņas acīs bija dzirksts un es zināju, ka viņa ir tikpat nepacietīga kā es. Šī piektdiena nebija vienkārši parasts darba nedēļas noslēgums, tā bija diena, kurā mēs abi izdzīvosim fantāziju, kuru bijām plānojuši.Jana stāvēja pie virtuves letes, pie kafijas tases un smaidīja. "Es vakarā došos pie draudzenēm," viņa teica it kā nevainīgi, bet mēs abi zinājām, ka tā ir tikai daļa no mūsu spēles. "Mēs pasēdēsim kafejnīcā un izrunāsimies par dzīvi," viņa piebilda ar vieglu smīnu.Es apspiedu savu sajūsmu un izspēlēju savu lomu līdz galam. "Un es," es teicu, paņemot savu kafiju, "pēc darba aizkavēšos. Man ir pāris darbi, kas jāpabeidz, tāpēc nebūšu mājās pārāk ātri."Abi izlikāmies, ka dzīvojam normālu ikdienas dzīvi, bet mūsu acīs bija skaidrs – šī spēle jau bija sākusies. Spriedze un uzbudinājums auga ar katru mirkli, kad mēs turpinājām mūsu ikdienas rutīnu, zinot, kas mūs sagaida vakarā.Dienas gaitā es dažreiz pieķēru sevi domās, kā Jana gatavojas šim vakaram. Vai viņa uztraucas tikpat ļoti kā es? Šīs domas lika manas darba stundas vilkties lēnāk nekā jebkad agrāk. Taču es zināju, ka tas viss bija gaidīšanas vērts.Beidzot darbs tuvojās beigām, un es saņēmu īsziņu no Janas, "Es kavēšos, došos pie draudzenēm, negarlaikojies."Viņas ziņa bija maza, rotaļīga provokācija, kas tikai vēl vairāk uzkurināja. Beidzot, es devos uz mūsu iepriekš izvēlēto vietu – nomaļu ielu netālu no noliktavu rajona. Tā bija klusa un gandrīz neapdzīvota, tieši ideāla mūsu lomuspēlei. Es piebraucu ar savu auto un novietoju to nedaudz tālāk, lai varētu vērot notiekošo no attāluma. Jana jau tur bija – tērpusies melnajā ādas komplektā, augstpapēžu kurpēs un tīkliņzeķēs, izskatoties tieši tā, kā mēs bijām plānojuši. Bet bija vēl viens niecīgs papildinājums, kas mani pārsteidza – viņas rokās kūpēja cigarete.Jana ikdienā nesmēķēja, bet šovakar viņa izskatījās kā īsta prostitūta. Viņa lēnām staigāja pa ietvi, somiņu nolikusi blakus uz ietves, cigarete rokās, skatieni vērsti uz ielas. Tā bija loma, kuru viņa spēlēja nevainojami. Manas acis viņai sekoja. Un tad tas notika – piebrauca pirmais klients. Kad ieraudzīju auto, manī parādījās dīvains satraukums. Šis auto man likās pazīstams, bet sākotnēji es to neuztvēru nopietni.Logs automašīnā nolaidās tikai mazliet un Jana nevarēja skaidri saskatīt vīrieti iekšā. Tomēr viņa pieturējās pie mūsu scenārija, pavisam pārliecinoši spēlējot lomu. Viņa pieliecās pie loga, provokatīvi piedāvājot sevi."Ko jūs vēlaties?" viņa teica ar vilinošu balsi, paceļot kāju un izrādot savu figūru.Tajā brīdī viņas seja izmainījās. Acīmredzams šoks pārņēma viņas seju. "Jūs?" viņa izskatījās pavisam apjukusi, un atgriezās no lomas realitātē.Arī vīrietis viņu atpazina. "Jana?" balss skanēja no mašīnas, viņa tonī bija atpazīstama pārsteiguma sajūta.Es to visu vēroju no attāluma un mana sirds sāka strauji pukstēt. Tas, kas sākotnēji šķita tikai kā izdomāta spēle, bija pēkšņi kļuvis par neparedzētu un neērtu situāciju.Jana sāka neveikli atvainoties, izmisīgi mēģinot izskaidrot situāciju. "Es... es piedodiet, šis viss nav tā, kā izskatās. Tas ir tikai joks..." Viņas balss skanēja aizvien saspringtāk un viņa pagriezās prom no mašīnas. Viņas sejas izteiksme bija neizskaidrojama.Viņa ātri steidzās prom no auto, aizmirstot pat par savu somiņu, kas palika uz ietves. Viņa metās pie manas automašīnas un iekrītot blakus sēdeklī, iesaucās: "Braucam, braucam ātri prom!" Viņa bija satraukta un es bez vilcināšanās iedarbināju dzinēju un sāku braukt."Kas notika?" es jautāju, jūtot, kā manas rokas nedaudz dreb no adrenalīna."Tu neticēsi..." Jana ieelpoja dziļi, joprojām mēģinot atgūties no šoka. "Tas bija tavs priekšnieks Roberts. Mans dievs, es tam nevaru noticēt! Viņš mani atpazina! Viņš... viņš man izteica piedāvājumu un tad, kad es pieliecos tuvāk, es sapratu, ka tas ir viņš. Es nevarēju pateikt neko saprātīgu!"Man pār muguru noskrēja drebuļi. Mans priekšnieks? Man bija grūti aptvert notikušo. No visām iespējamām personām, tieši viņš bija tas, kurš piebrauca pie Janas. Situācija, kas sākotnēji bija vienkārša lomuspēle, pēkšņi pārvērtās par kaut ko daudz sarežģītāku un šokējošāku. Tomēr, kaut arī biju pārsteigts un satraukts, mani pārņēma spēcīgs uzbudinājums.Mēs turpinājām braukt klusumā, bet atmosfēra mašīnā bija elektrizēta. Mēs bijām gan šokēti, gan uzbudināti, adrenalīns kūsāja abos.Kad mēs beidzot atgriezāmies mājās, mēs nevarējām to visu noslēgt tikai ar sarunām. Neskatoties uz to, kā situācija bija pagriezusies, mēs abi bijām sasnieguši nevaldāmu uzbudinājuma pakāpi. Spriedze starp mums bija pārāk spēcīga un mēs padevāmies tai. Lomu spēle varbūt nebija izdevusies tā, kā mēs bijām plānojuši, bet rezultāts bija vēl spēcīgāks un intensīvāks.Mūsu neprātīgais sekss bija pilnībā pārņemts ar emocijām un adrenalīnu. Šis vakars paliks atmiņā kā ne tikai mūsu lomu spēles sākums, bet arī kā pierādījums tam, cik spēcīgas emocijas var izraisīt neparedzēti notikumi.
Nākamā diena – sarunas.
Kad pienāca nākamā diena, mēs ar Janu jutāmies savādāk. Pēc iepriekšējās nakts neprātīgā seksa un notikumiem ar manu priekšnieku, spriedze starp mums bija gan mazinājusies, gan mainījusies. Šis vakars bija atstājis dziļas pēdas ne tikai mūsu ķermeņos, bet arī prātos.Sēžot pie brokastu galda, es redzēju, ka Jana vēl aizvien domā par to, kas bija noticis. Arī es to pārdomāju – mana galva bija pilna ar domām par priekšnieku, par vakara negaidīto pavērsienu un par to, ko tas nozīmēs nākotnē."Es domāju, mums vajadzētu par to parunāt," es beidzot teicu, pārtraucot klusumu. Jana pacēla acis no savas kafijas tases un piekrītot pamāja ar galvu."Es arī visu laiku par to domāju," viņa teica, dziļi ieelpojot. "Tas bija... tik negaidīti. Bet tajā pašā laikā tik uzbudinoši. Es nezināju, ko darīt, kad sapratu, ka tas ir Roberts.""Es arī nespēju noticēt," es piebildu. "No visiem cilvēkiem... tieši viņš. Tas bija pilnīgs pārsteigums. Bet, cik dīvaini tas arī nebūtu, tas mani uzbudināja vēl vairāk, redzot tevi šādā situācijā."Jana iesmējās, kaut gan viņas smiekli bija mazliet nervozi. "Un tagad... ko mēs darīsim? Vai tu domā, ka viņš par to runās ar tevi pirmdien darbā?""Es to nezinu," es godīgi atbildēju. "Bet es esmu gandrīz pārliecināts, ka viņam radīsies jautājumi. Galu galā, viņš skaidri redzēja, kas notika. Un mēs nevaram vienkārši izlikties, ka tā visa nebija."Jana pavērsās pret mani, viņas seja bija nopietnāka. "Ko tu plāno viņam teikt?"Es uz brīdi apklusu, pārdomājot, kā vislabāk rīkoties. "Es domāju, ka man būs jābūt godīgam līdz zināmai robežai. Es nevaru vienkārši izlikties, ka neesmu tur bijis, bet es arī nezinu, cik daudz viņš gaida, ka es izskaidrošu."Jana pārdomāja manus vārdus un tad klusi sacīja: "Es nezinu, vai viņš sagaida, ka tu izskaidrosi visu līdz galam. Bet viņš noteikti gaidīs kādu atbildi."Mēs sēdējām, pārdomājot, kā rīkoties tālāk, bet šis pārrunu brīdis arī radīja iespēju, kurā mēs abi varējām atzīties savās patiesajās sajūtās. "Zini," es beidzot uzdrošinājos atzīt, "mani šis situācijas pavērsiens... uzbudināja. Pat tas, ko Roberts iespējams, tagad domās par mani. Mani uzbudina šādi tikt pazemotam."Jana uz brīdi pārsteigta skatījās uz mani, bet tad lēnām pasmaidīja. "Es arī to jutu. Kad viss tas notika... es biju tik šokēta, bet arī... uzbudināta. Tā sajūta, ka viņš mani redzēja, šādā lomā - mani padarīja vēl kaislīgāku."Mēs sapratām, ka šī pieredze bija ne tikai uzjundījusi jaunas sajūtas mūsu attiecībās, bet arī atklājusi kaut ko jaunu par mums pašiem. Tas, kas sākās kā lomu spēle, bija pārvērties par daudz spēcīgāku pieredzi, kurā mēs abi piedzīvojām jaunas emocijas.Tad, negaidīti, Jana piepeši atgādināja, "Ak un mēs aizmirsām manu somiņu."Es uzreiz sastingu, pārdomājot viņas vārdus. "Somiņu? Kas tur vispār bija iekšā?" es jautāju, joprojām apjucis pēc vakardienas notikumiem.Jana skatījās uz mani mazliet neveikli, bet arī ar nelielu rotaļīgu smaidu. "Lūpu krāsa... cigaretes..." viņa sāka skaitīt, taču tad pievienoja vēl dažus priekšmetus, kas mani nedaudz pārsteidza. "Prezervatīvi, manas apakšbiksītes, anālais korķis..."Manas acis izpletās pārsteigumā, kad viņa to teica. Es jau zināju, ka Jana labi bija gatavojusies šai lomai, bet šie priekšmeti lika man saprast, ka viņa bija to ņēmusi ļoti nopietni. "Tur bija tavas apakšbiksītes?" es jautāju, vēl joprojām mēģinot izprast visu situāciju.Jana iesmējās, piekrītoši pamājot ar galvu. "Jā. Es biju pilnībā gatava lomas izspēlei, bet... Nu, mēs zinām, kas notika."Tomēr tad viņa pievienoja kaut ko tādu, kas mani šokēja vēl vairāk. Viņa izskatījās mazliet neērti, bet turpināja: "Un... tur bija vēl kaut kas. Tur bija mana vizītkarte.""Vizītkarte?" es jautāju, jūtot nelielu satraukumu. "Kāda veida vizītkarte?"Jana aizdomīgi apklusa uz mirkli, it kā pārdomātu, kā vislabāk izskaidrot. "Nu, mana... mana prostitūtas vizītkarte. Es izveidoju sev profilu... kā daļu no spēles. Man šķita, ka tas padarīs mūsu lomu spēli vēl reālāku."Es biju pilnīgā šokā. "Tu izveidoji sev profilu?" es atkārtoju, nespējot pilnībā aptvert dzirdēto. "Kāpēc? Kad tu to izdarīji?"Jana sakoda lūpas, it kā nedaudz baidīdamās no manas reakcijas, bet turpināja skaidrot. "Es to izdarīju pirms pāris dienām. Tā bija tikai daļa no spēles, lai padarītu visu reālāku. Man šķita, ka tā es jutīšos vēl vairāk iegrimusi savā lomā."Man prātā zibēja dažādas domas, bet viena lieta mani pārsteidza visvairāk. "Parādi man to," es beidzot teicu, joprojām pārsteigts un nedaudz satraukts.Jana mazliet vilcinājās, bet tad piecēlās un devās pēc sava telefona. Pēc dažām sekundēm viņa atgriezās un parādīja man savu profilu. Tas bija profesionāli veidots – bildes, kas izcēla viņas sievišķību un pievilcību un teksts, kas uzsvēra viņas prasmes un vēlmes.Es pārlaidu skatienu pār profilu un lai gan sākotnēji mani pārņēma šoks, es sajutu, kā mani tas uzbudina. Mana sieva, kas bija izveidojusi šādu profilu, pat ja tas bija tikai daļa no mūsu spēles, manā galvā radīja intensīvas fantāzijas."Tas bija domāts kā daļa no spēles," Jana atkārtoja, it kā pārliecinot sevi, ka tas viss bija tikai lomuspēles sastāvdaļa. "Man šķita, ka tas radīs vēl lielāku realitātes sajūtu, ja es būtu izveidojusi profilu un varētu patiešām piedāvāt pakalpojumus... pat ja neplānoju nevienu reāli satikt."Es turpināju skatīties uz viņas profilu, sajūtot, kā sajūtas mani pārņem. "Tas ir... pārsteidzoši," es beidzot atzinu. "Es nespēju noticēt, ka tu patiešām to izdarīji."Viņas izvēlētais vārds – LustyDiva – bija perfekti pielāgots mūsu kopīgajām vēlmēm. Tas bija pietiekami provokatīvs, lai piesaistītu uzmanību, bet arī noslēpumains, tādējādi neļaujot uzreiz izprast viņas identitāti. Jana bija ievietojusi trīs erotiskas bildes, kurās viņas seja nebija redzama, bet tās izstaroja seksuālu pārliecību un pievilcību. Viņas tēls bija apzināti veidots, lai vilinātu un radītu intrigu.Pirmajā bildē Jana bija tērpusies melnā apakšveļā, ar dziļu dekoltē, stāvot pie spoguļa ar muguru pret kameru. Viņas ķermenis izskatījās perfekti izcelts, un tas noteikti piesaistīja skatienus.Zem šīs bildes bija vairāki komentāri. Viens no pirmajiem bija no - LielaisP -, kurš bija rakstījis, "Wow, dieviete! Es tevi vēlos jau tagad. Pa cik nakts ar tevi?" Citi komentētāji nebija mazāk uzmācīgi. Kāds - Fetišists - bija pievienojis, "Tu būtu ideāla manām vēlmēm. Vai tu arī piedāvā kādas īpašas pakalpojumus?"Otrā bilde, kur Jana nedaudz vairāk atsedza savu ķermeni, izstiepjot kājas, izraisīja vēl vairāk reakciju. - Mednieks - bija rakstījis, "Cik daudz, lai tu būtu mana šonakt?" Tāds pats tonis turpinājās arī pārējos komentāros – vēlmes, piedāvājumi un dažādas fantāzijas, ko šie vīrieši izteica.Bet visvairāk uzmanību piesaistīja trešā bilde – Jana sēdēja gultā, kājas pārkārtas pāri malai, caurspīdīgā naktskreklā. Zem šīs bildes komentāri bija vēl tiešāki. Kāds - Cietais - bija rakstījis: "Tev jābūt manai. Es maksāšu, lai tu būtu mana!" Kāds - MasterDom - pievienoja, "Tev ir perfekts ķermenis verdzības spēlēm. Kādi ir tavi nosacījumi?"Es biju pārsteigts un satriekts, redzot, cik lielu interesi Janas profils izraisīja. Vīriešu vēlmju un piedāvājumu dažādība lika man saprast, cik dziļi viņa bija iegrimusi šajā lomā. Bet tas, kas mani pārsteidza vēl vairāk, bija tas, kas bija vēstulēs.Kad Jana atvēra ziņu sadaļu, tur bija vēstule no mana priekšnieka. Viņš izmantoja citu vārdu – BigBoss – bet bija skaidrs, ka tas ir viņš. No tā, ko viņš rakstīja, bija acīmredzams, ka viņš atradis Janas vizītkarti somiņā, kuru viņa bija aizmirsusi un bija atradis viņu šeit."Es paņēmu tavu somiņu vakar vakarā," viņš rakstīja. "Es redzēju tavu vizītkarti un atradu tevi šeit. Man ir daudz jautājumu un es vēlos zināt vairāk par šo spēli, kuru jūs spēlējat. Vai tu patiešām piedāvā pakalpojumus, vai arī tas ir tikai teātris?"Kad mēs lasījām šo ziņu, mūsu uzbudinājums pieauga. Bija pilnīgi skaidrs, ka Roberts gribēja zināt, vai šī ir īsta lieta vai tikai spēle. Jana bija satriekta un es sapratu, ka situācija bija kļuvusi daudz sarežģītāka nekā sākotnēji domājām."Ko mums darīt?" Jana jautāja, acīmredzami apjukusi. "Ko mēs viņam atbildēsim? Viņš zina, ka mēs esam kopā šajā spēlē."Es pārdomāju situāciju. No vienas puses, mēs varējām viņam pateikt, ka tas bija tikai nevainīgs joks un lomu spēle. Bet no otras puses, man bija skaidrs, ka viņš nebija gatavs tik viegli atlaist šo situāciju."Es domāju, ka mums jābūt gudriem. Viņš jau ir iesaistījies un viņš grib zināt vairāk. Mēs varam izlemt, cik daudz viņam atklāt," es teicu, pārdomājot mūsu nākamos soļus.Jana skatījās uz mani un mēs sākām kopīgi apspriest, ko viņam atbildēt. Mēs abi sapratām, ka šī situācija bija kļuvusi par kaut ko vairāk nekā tikai lomu spēli starp mums. Tagad priekšnieks bija daļa no šīs fantāzijas un mums bija jāizlemj, vai mēs viņu iesaistīsim tālāk.Jana rakstīja atbildi uzmanīgi, konsultējoties ar mani par katru vārdu: "Tas, kas notika vakar, bija daļa no mūsu spēles. Tas nebija plānots, ka tu būsi iesaistīts, bet tagad, kad tas ir noticis, mēs domājam, ka varbūt varētu turpināt šo spēli. Ja tu vēlies zināt vairāk, mēs varam par to parunāt."
Turpinājums sarakstei – uzbudinājums pieaug.
Kad Jana nosūtīja atbildi Robertam, mēs sēdējām klusumā, gaidot viņa reakciju. Spriedze starp mums bija pieaugusi un es redzēju, ka arī Janu tas viss aizrauj. Viņas acīs bija dzirksts, ko sen nebiju redzējis – tā bija pilnīga sajūsma par to, kas notika. Mēs abi sapratām, ka situācija kļuva arvien dziļāka un tas mūs uzbudināja.Pēc dažām minūtēm viņš atbildēja. Jana paskatījās uz savu telefonu un mēs noliecāmies tuvāk, lai izlasītu viņa ziņu. "Tātad tas viss ir spēle?" viņš rakstīja. "Bet tu izskatījies ļoti reāli. Es vēlos saprast, kāda ir tava loma šajā spēlē. Vai tu tikai izliecies vai arī piedāvā reālus pakalpojumus?"Es redzēju, kā Jana kļūst vēl nervozāka un arī uzbudinātāka vienlaicīgi. Šī situācija bija izaicinājums mums abiem, bet mēs arī sapratām, ka tas viss mūs ļoti piesaista. Jana pagriezās pret mani, meklējot padomu."Ko viņam atbildēt?" viņa jautāja, balss nedaudz aizsmakusi. "Vai mēs turpinām šo spēli, vai arī izstājamies?"Es uz mirkli apdomājos, bet uzreiz sapratu, ka mūs tas ir aizvedis pārāk tālu, lai apstātos. "Mēs varam turpināt," es teicu, jūtot, kā mani uzbudina doma par turpmāko spēli. "Mēs kontrolējam situāciju. Mēs varam izvēlēties, cik tālu vēlamies iet un kādā virzienā virzīt sarunu."Jana pamāja, joprojām sajūsmināta. Viņa sāka rakstīt atbildi: "Tas ir atkarīgs no tā, kā tu to uztver. Mēs spēlējam lomas un es vēlos izbaudīt šo lomu. Tu vari būt daļa no spēles tikai tad, ja esi gatavs sekot mūsu noteikumiem."Nosūtot ziņu, Jana man paskatījās acīs. "Tas viss ir tik saviļņojoši," viņa atzina. "Es nekad nedomāju, ka šāda spēle mūs varētu aizvest tik tālu."Es pasmaidīju, jūtot, kā arī mani tas aizrauj. "Es arī to negaidīju, bet tagad mēs esam šeit un tas ir tik uzbudinoši," es atbildēju, pieskaroties viņas rokai. Mēs abi bijām uzvilkti – šī situācija nebija tikai par saraksti, tā jau bija kļuvusi par realitāti, kas mūsos izraisīja jaunas sajūtas.Atbilde pienāca gandrīz uzreiz. "Jūsu noteikumi?" viņš rakstīja. "Es vēlos zināt, ko jūs abi vēlaties. Man šī situācija ir pārsteidzoša, bet arī aizraujoša. Esmu gatavs sekot spēles noteikumiem, ja tu esi gatava turpināt.""Mēs varam sarunāt, kā tas viss notiks," Jana rakstīja, lēnām gaidot manu piekrišanu. "Mēs nevēlamies, lai viss iziet ārpus kontroles."Roberta atbilde atkal bija ātra. "Es esmu gatavs spēlēt. Saki man, ko vēlies no manis?"
Sarakste turpinās – izšķirošais mirklis.
Tad Jana uz mirkli apklusa, pārdomājot nākamo soli un vērsās pie manis ar mazliet negaidītu jautājumu."Vai tu esi gatavs atkārtot mūsu scenāriju?" viņa jautāja, balss maiga, bet nopietna. "Bet šoreiz klients būs Roberts un kas zin, cik tālu tas aizies."Šis jautājums mani uzreiz pārsteidza, bet es jutu, kā mani tas uzbudina. Bija skaidrs, ka Jana gribēja zināt, vai es esmu gatavs spert nākamo soli un ļaut mūsu spēlei attīstīties jaunā līmenī. Mēs abi sapratām, ja es piekritīšu, tas vairs nebūs tikai par fantāziju – tas būtu īsts scenārijs, kurā mans priekšnieks kļūs par galveno spēles dalībnieku.Es skatījos uz Janu, viņas acīs redzēju uzbudinājumu. Mana sirds pukstēja strauji, jo es zināju, ka šis ir izšķirošs mirklis. "Jā," es beidzot izdvesu, mana balss bija nedaudz aizsmakusi no uzbudinājuma. "Tas mani ļoti uzbudina. Es esmu gatavs iet līdz galam."Jana uz mirkli pasmaidīja, viņa bija gaidījusi šo atbildi, bet gribēja būt pārliecināta, ka es esmu gatavs. "Es zināju, ka tu to vēlēsies," viņa teica maigi, pēc tam paskatoties uz telefonu. "Tad es viņam uzrakstīšu piedāvājumu. Mēs atkārtosim scenāriju, bet šoreiz klients būs viņš."Viņa sāka rakstīt ziņu Robertam, uzmanīgi izvēloties katru vārdu. "Mēs esam gatavi atkārtot mūsu scenāriju, bet šoreiz tu būsi klients. Mēs zinām, ka vēlies izbaudīt vairāk un šī būs tava iespēja."Kad Jana pabeidza rakstīt, viņa pagriezās pret mani un iedeva man telefonu. "Tev jānospiež sūtīt," viņa teica. "Tas būs zīme, ka esi gatavs ieņemt savu jauno lomu. Ja tu to izdarīsi, mēs iesim līdz galam."Es paskatījos uz viņas telefonu un mani pirksti nedaudz trīcēja no uztraukuma. Tas bija simbolisks solis – nosūtīt šo ziņu nozīmētu, ka es esmu pilnībā pieņēmis savu lomu spēlē. Lēnām, bet apņēmīgi, es nospiedu "sūtīt". Ziņa tika nosūtīta un es jutu, kā adrenalīns pārņem manu ķermeni. Jana, redzot manu izšķiršanos, pasmaidīja un pieskārās manai rokai."Spēle ir sākusies," viņa teica ar klusām, bet uzbudinātām notīm balsī. "Un tagad mēs redzēsim, kā tā attīstīsies. Es zinu, ka šis ir liels solis, bet redzu, ka tu esi gatavs."Es pamāju ar galvu, jūtot, kā mani pārņem spēcīgas emocijas – gan uzbudinājums, gan satraukums par to, kas nāks tālāk. Mēs gaidījām viņa atbildi, zinot, ka šis bija sākums kaut kam neizbēgami aizraujošam.Pēc dažām minūtēm pienāca ziņa no Roberta. "Es esmu gatavs," viņš rakstīja. "Kad un kur mēs tiksimies? Un vēl – es vēlos, lai Jana būtu tajā pašā tērpā, ko viņa nēsāja iepriekš. Tas bija perfekti piemērots lomai!"Jana izlasīja šo ziņu un smaids staroja viņas sejā."Mēs varētu tikties turpat – pie noliktavu rajona," Jana man teica, rakstot atbildi. "Viņam patika mans tērps un man nav iebildumu to vēlreiz uzvilkt."Es pamāju ar galvu un viņa turpināja rakstīt atbildi Robertam, "Mēs tiksimies turpat, kur iepriekš – pie noliktavu rajona. Un jā, es uzvilkšu to pašu tērpu. Kad tu esi gatavs?"Pēc dažām minūtēm atnāca atbilde, "Piektdien vakarā. Bet ir vēl viena lieta – es vēlos būt pārliecināts, ka Pauls ir lietas kursā par visu. Es vēlos apstiprinājumu no viņa."Jana paskatījās uz mani, acīmredzami saprotot, ko tas nozīmē. Priekšnieks vēlējās, lai būtu skaidrs, ka arī es esmu gatavs piedalīties šajā spēlē un apzinos visu situāciju."Viņš vēlas pārliecināties, ka tu tiešām esi gatavs," Jana teica, mazliet šauboties par to, kā vislabāk to izdarīt. "Viņš grib kādu apstiprinājumu no tevis. Vai tu esi tam gatavs?"Es pārdomāju. Mani uzbudināja doma, ka priekšnieks meklē šādu apstiprinājumu. "Jā," es atbildēju, "es esmu gatavs to apstiprināt. Ko viņš vēlas?"Jana turpināja lasīt ziņu. "Es vēlos, lai viņš veic kādu konkrētu darbību pirmdien darbā – kaut ko, kas man skaidri parādīs, ka viņš ir gatavs un piekrīt visam, kas notiek. Varbūt kāds simbolisks žests, ko tikai mēs sapratīsim."Jana skatījās uz mani, pārdomājot, kāds žests varētu būt piemērots. "Ko mēs varētu darīt? Kāds simbolisks žests, lai viņam būtu pilnīgi skaidrs?"Es pārdomāju un piedāvāju, "Varbūt es varētu viņam nodot tavas biksītes, kas simbolizētu tavu siltumu un simts eiro banknoti ar tavu lūpu nospiedumu, kā simbolu tavai pērkamajai lomai?"Jana pasmaidīja, šķita, ka ideja viņai patika. "Tas varētu strādāt. Viņam patiks!"Viņa uzreiz uzrakstīja atbildi un nosūtīja ziņu, mēs abi sapratām, ka spēle jau bija ieguvusi pilnīgi jaunu līmeni. Pēc dažām minūtēm pienāca priekšnieka apstiprinājums, "Labi. Pirmdien es gaidīšu simbolisko žestu. Pēc tam mēs sagatavosimies piektdienas vakaram."Kad Jana nolika telefonu, viņa pagriezās pret mani un smaidīja. "Mēs to darīsim," viņa teica ar klusu uzbudinājumu balsī. "Mēs visi trīs esam gatavi spēlei."
Svētdiena – manas lomas sākums.
Svētdienas vakars bija kluss un mierīgs, bet mani pārņēma uzbudinājums. Pēdējās nedēļas notikumi, sarakste ar priekšnieku un gaidāmā tikšanās piektdien, bija padarījuši atmosfēru starp mani un Janu ārkārtīgi elektrizētu. Manas domas griezās tikai ap to, kas notiks un cik dziļi mēs esam iesaistījušies šajā spēlē. Uzbudinājums bija audzis visu dienu un vakarā es vairs nevarēju izturēt.Kad mēs sēdējām uz dīvāna, Jana lasīja grāmatu, bet manas domas bija pilnībā citur. Es nespēju pārtraukt skatīties uz viņu. Viņas izskats, viņas ķermenis – tas viss mani neatvairāmi vilināja. Beidzot es vairs nespēju klusēt."Jana," es teicu, viņa pacēla acis no grāmatas un paskatījās uz mani. "Es vēlos tevi! Tas viss, kas ir noticis... mani tas uzbudina."Jana pasmaidīja, bet viņas smaids bija rotaļīgs, ar nelielu izaicinājuma nokrāsu. "Seksu?" viņa jautāja, it kā šis vārds viņai būtu svešs. "Un cik tu maksāsi?" viņa piebilda, acīm redzami izaicinot mani.Es apstulbu, bet arī jutu, kā viņas vārdi mani vēl vairāk uzkurina. "Ko tu ar to domā?" es jautāju, bet dziļi sirdī es jau zināju atbildi.Jana aizvēra savu grāmatu un nolika to malā. Viņa noliecās tuvāk man, acīmirdzot izbaudot šo mirkli. "Tu taču zini, ka bez maksas es vairs nesniedzu nekādu seksu. Tāda ir mūsu jaunā realitāte. Tagad es esmu sieviete, kas nopelna savu vērtību. Ja tu mani vēlies, tev par to jāmaksā."Viņas vārdi bija kā zibens, kas mani pārsteidza. Mani pārņēma pilnīgs uzbudinājums, bet arī neliela pazemojuma sajūta. Es sapratu, ka šī bija daļa no mūsu jaunajām lomām un viņa nebija vairs mana tradicionālā sieva – viņa bija kļuvusi par kaut ko vairāk. Bet, neraugoties uz to, mani tas vēl vairāk vilināja."Jā, es to saprotu," es teicu, jūtot, kā mani pārņem sajūsma. "Es esmu gatavs maksāt, ja tas nozīmē būt ar tevi."Bet Jana tikai noskaldīja, "Ne šovakar. Pataupies piektdienai un ja man nebūs klientu un ja tu paspēsi, tad varbūt tev būs iespēja."Es biju pārsteigts, bet arī dziļi iekšā jutu, ka tas mani vēl vairāk uzbudina. Tad Jana piecēlās un aizgāja līdz kumodei. "Bet man tev ir dāvana," viņa teica, atgriežoties ar nelielu kastīti rokās. "Te ir kaut kas, kas būs daļa no mūsu jaunās realitātes."Viņa man pasniedza nelielu, smalki iepakotu dāvanu. Es lēnām atvēru to un iekšā atradu locekļa nevainības būrīti. Es biju apjucis, bet arī uzreiz sapratu, ko tas nozīmē. Jana paskatījās uz mani, viņas acīs bija spēle, bet arī dziļa pārliecība."Šī ir tava jaunā loma mūsu ģimenē," viņa teica stingri. "No šī brīža es pilnībā kontrolēšu tavu tuvību. Un piektdien būs tavas lomas sākums – tu nēsāsi šo būrīti, kad es būšu ar kādu citu."Man bija grūti noticēt, bet mani tas uzreiz uzbudināja. Es jutu, kā mana sirds sitās straujāk un es sapratu, ka biju gatavs tam, ko viņa man piedāvāja."Es saprotu," es teicu klusi. "Es pieņemšu šo lomu."Jana pasmaidīja, viņas acis dzirkstīja no apmierinājuma. "Es zināju, ka tu to pieņemsi. Tu vienmēr esi bijis gatavs pakļauties manai gribai. Tagad šis būs tavs jaunais sākums."Mēs turpinājām sarunu un Jana man izstāstīja savu plānu. Viņa bija izdomājusi visu līdz pēdējam sīkumam – kā piektdien notiks tikšanās ar priekšnieku, kā viņa pilnībā pārņems kontroli pār mūsu attiecībām un kā mana loma kļūs par daļu no mūsu jaunās realitātes."Tev būs jāuzvelk būrītis piektdien," viņa teica. "Kad tas būs uzvilkts, tava loma būs apstiprināta – tu nebūsi vairs parasts vīrs, bet gan kukolds un tu pilnībā pakļausies man."Viņas vārdi mani pilnībā uzbudināja. Es jutu, kā mani pārņem sajūsma un satraukums par to, kas mūs sagaida. "Es esmu gatavs," es atzinu, skatoties viņas acīs. "Es pieņemšu šo lomu un darīšu visu, ko tu vēlēsies."Jana pagriezās pret mani un pasmaidīja. "Tad mēs esam vienojušies," viņa teica. "Piektdien viss sāksies."
Pirmdiena – simbolisks žests.
Pirmdienas rītā, kad es pamodos, spriedze un uztraukums par to, kas šodien notiks, bija gandrīz neizturami. Jana jau bija pamodusies, gatavojoties darbam, bet mēs abi zinājām, ka šī diena būs īpaša. Tas nebija tikai par ikdienas rutīnu vai darba pienākumiem – šī diena bija par to, lai sniegtu galīgo apstiprinājumu priekšniekam, ka mēs abi esam gatavi mūsu lomai un es esmu pilnībā pieņēmis savu jauno lomu spēlē.Jana man iedeva aploksni, lai nodotu priekšniekam mūsu intīmo ziņu. Aploksnē bija divas lietas, kas spēlēja būtisku lomu mūsu simboliskajā žestā: viņas apakšbiksītes un simts eiro banknote ar viņas lūpu nospiedumu.Jana pasmaidīja, kad viņa man to pasniedza. "Tas ir viss," viņa teica, "viņš sapratīs, ka mēs abi esam gatavi. Kad tu viņam to nodosi, viss būs skaidrs."Es paņēmu aploksni un jutu, kā mana sirds sāk straujāk sisties. Šis nebija tikai kāds simbolisks akts – tas bija apstiprinājums, ka es esmu pilnībā iesaistījies un pieņēmis savu lomu."Ko tu viņam teiksi?" Jana jautāja, pārdomājot, kā viss notiks."Es viņam pateikšu, ka mēs esam gatavi," es atbildēju, jūtot, kā mani uzbudina doma par to, kas notiks tālāk.Kad es devos uz darbu, aploksne bija uzmanīgi paslēpta manā somā. Es zināju, ka šī nebūs parasta pirmdiena. Mēs jau bijām saskaņojuši visu ar priekšnieku – viņš gaidīja manu simbolisko žestu, un es biju gatavs nodot viņam šo apliecinājumu.Ierodoties darbā, es jutu, ka manas rokas nedaudz dreb no uztraukuma, bet mani tas arī uzbudināja. Kad priekšnieks iegāja birojā, viņš paskatījās uz mani ar nelielu zināmu smaidu sejā, it kā gaidīdams manu nākamo soli.Kad mēs beidzot satikāmies aci pret aci, manās rokās bija aploksne. Es viņam to pasniedzu, vērojot viņa reakciju. "Mēs esam gatavi," es teicu klusā, bet pārliecinātā balsī. "Šī ir viņas dāvana tev – viņa ļoti gaida piektdienu."Viņš uzmanīgi atvēra aploksni. Pirmais, ko viņš ieraudzīja, bija Janas apakšbiksītes – tumšas mežģīņu biksītes. Viņš paņēma tās rokās un es redzēju, kā viņa smaids kļuva platāks. Tad viņš izņēma simts eiro banknoti ar Janas lūpu nospiedumu. Šis žests viņam skaidri apliecināja, ka Jana pieņēma savu prostitūtas lomu un šī banknote simbolizēja viņas "pakalpojumu", kuru viņš gaidīs piektdienas vakarā.Viņš skatījās uz mani, acīmredzami apmierināts ar to, ko bija saņēmis. "Es redzu, tu esi gatavs," viņš teica un piebilda. "Un Jana arī ir."Es izgāju no viņa kabineta, jūtot, kā mani pārņem uzbudinājums un adrenalīns. Viss bija nokārtots – simboliskais žests bija veikts un priekšnieks bija pilnībā pārliecināts, ka mēs abi esam gatavi. Tagad bija tikai jāgaida piektdiena.
Ceturtdienas vakars – gaidīšana un spriedze.
Nedēļa bija smaga. Emocijas un domas par gaidāmo piektdienu mani nepārtraukti pārņēma. Katrs brīdis, ko pavadīju darbā vai mājās, mani tikai virzīja tuvāk tam, kas neizbēgami notiks. Mēs ar Janu nerunājām daudz par piektdienu, bet mūsu klusie acu skatieni, mazie smaidīgie mājieni un smalkās norādes padarīja spriedzi starp mums vēl nepanesamāku.Katru vakaru, guļot gultā, mani pārņēma uzbudinājums un nemiers. Es nespēju pārtraukt domāt par to, kas mūs gaidīja – par manu lomu, par Janu un priekšnieku un par to, kā šī spēle kļūs par realitāti. Mani ļoti uzbudināja doma, ka mana sieva kļūs par prostitūtu citam vīrietim, kamēr es nēsāšu nevainības būrīti, pilnībā pieņemot savu lomu mūsu attiecībās.Ceturtdienas vakarā spriedze sasniedza kulmināciju. Es jutu, ka vairs nespēju izturēt. Jana, šķiet, to pamanīja, jo, kamēr mēs sēdējām kopā pie galda, viņa pēkšņi ielūkojās man acīs ar dziļu skatienu."Tuvojas piektdiena," viņa teica, it kā lasot manas domas. "Es zinu, ka tev šī nedēļa ir bijusi smaga. Es to jūtu. Tu esi domājis tikai par piektdienu, vai ne?"Es pamāju ar galvu, nespējot izlikties. "Jā, es nevaru pārstāt domāt par to," es atzinu, balss nedaudz aizsmakusi no uztraukuma un uzbudinājuma. "Es visu laiku domāju par to, kas notiks."Jana pasmaidīja, bet viņas smaids bija maigs, gandrīz nomierinošs. "Es saprotu," viņa teica. "Un arī man šī nedēļa ir bijusi intensīva. Bet mēs abi zinām, ka šī piektdiena būs sākums kaut kam jaunam. Mūsu lomas kļūs īstas."Viņa pieliecās tuvāk man, viņas roka pieskārās manai plaukstai. "Vai tu tiešām esi gatavs tam, kas nāks?" viņa jautāja. "Vai tu joprojām esi gatavs ieņemt savu lomu?"Manas rokas sāka nedaudz drebēt, jo es jutu, ka šis ir izšķirošs brīdis. Ceturtdienas vakars jau bija klāt, un piektdiena bija tik tuvu, ka es varēju gandrīz to sajust. Es biju gatavs ļauties tam, ko Jana un priekšnieks bija ieplānojuši."Jā," es atzinu, balss mazliet trīcoša no uzbudinājuma. "Es esmu gatavs. Es nevaru sagaidīt."Jana pasmaidīja vēl plašāk, it kā būtu gaidījusi šo atbildi. "Tad tas viss ir izlemts. Rīt būs tava lomas pilnīga pieņemšana," viņa teica maigi, bet ar pārliecību. "Tas ir tas, ko tu vienmēr esi vēlējies, vai ne?"Es pamāju ar galvu, jūtot, kā mani uzbudina viņas vārdi. "Jā, tas ir tieši tas, ko es vēlos," es atbildēju. "Un es esmu gatavs pieņemt visu."Jana piecēlās no galda un pienāca man tuvāk, viņas roka atlaidās uz manas pleca. "Labi," viņa teica klusi, viņas balss bija dziļa un pavedinoša. "Es par visu parūpēšos."
Piektdienas rīts – pēdējie norādījumi.
Piektdienas rīts bija klāt un mana sirds sitās tik strauji, ka es gandrīz nespēju sakopot domas. Šodien viss mainīsies. Jana jau bija pamodusies, gatavojoties dienai, kas pilnībā pārveidos mūsu attiecības. Jana apsēdās uz gultas malas un pasmaidīja. Viņas balss bija klusa, bet tajā skanēja pārliecība. "Šodien ir tava diena," viņa teica, skatoties man acīs. "Un es zinu, ka tu esi gatavs."Viņa piecēlās un atvēra nelielo kastīti, kas stāvēja uz naktsgaldiņa. No tās viņa izņēma nevainības būrīti un pasmaidīja."Tagad," viņa teica, "es pati tev to uzlikšu. No šī brīža – tu piederēsi man un es kontrolēšu visu."Es stāvēju, ļaujot viņai izdarīt šo svarīgo soli. Jana lēnām uzlika būrīti un es jutu, kā mans loceklis kļūst bezpalīdzīgāks. Viņa aizslēdza būrīti un paņēma atslēdziņu savās rokās. Tad viņa piecēlās, viņas sejā bija pārliecinošs smaids."Atslēdziņa tagad ir pie manis," viņa teica, skatoties man acīs ar rotaļīgu izteiksmi. "Bet kas zina, varbūt kādu dienu man to vajadzēs nodot kādam citam. Tas būs atkarīgs no tā, kā tu uzvedīsies."Es jutu, kā mani pārņem uzbudinājums un neliels satraukums. Viņa paskatījās uz mani, it kā pārbaudot manu reakciju un pēc tam atgriezās pie saviem norādījumiem."Lūk, kā viss notiks šovakar," viņa teica, tonis kļuva nopietnāks. "Pēc darba tu sekosi Roberta mašīnai. Es jau būšu tur. Tavs uzdevums būs vienkāršs – sekot viņam, bet vienmēr palikt mašīnā. Lai kas arī notiktu, tev ir jāpilda sava loma un jāpārliecinās, ka tu nekādā veidā netraucē."Viņa man paskatījās tieši acīs. "Tu zini, cik svarīga ir šī loma. Tas ir tas, ko tu vienmēr esi vēlējies, vai ne? Pilnīgu pakļautību, ļaujot man darīt to, kas man patīk.""Un atkārtošu," Jana piebilda, viņas acis dzirkstīja no uzbudinājuma. "Neatkarīgi no tā, ko tu redzēsi vai dzirdēsi, tu paliec mašīnā. Tas būs tavs pirmais pārbaudījums. Vai tu saprati?""Jā," es atbildēju, mana balss bija klusa, bet pārliecinoša. "Es saprotu un esmu gatavs."Jana pasmaidīja, acīm redzot apmierināta ar manu atbildi. "Labi," viņa teica. Jana bija pārņēmusi kontroli un es biju gatavs sekot viņas plāniem.
Vakars – pēdējie uzmundrinājumi un sākums.
Vakars jau bija tuvu un mans prāts bija pilnībā aizņemts ar gaidāmajiem notikumiem. Pēdējās stundas darbā bija tik grūti izturēt, ka es gandrīz nespēju koncentrēties uz neko citu kā tikai to, kas drīzumā notiks. Katrs pulksteņa tikšķis lika manai sirdij sisties ātrāk un katra minūte šķita kā mūžība.Vēl pēdējo stundu pirms darba beigām es saņēmu īsziņu no Janas. "Es zinu, ka tu esi gatavs, mans topošo ragnesīt! Šovakar tava palaidnīgā sieva sāks savu jauno lomu. Tu būsi klāt – un redzēsi, kā es tiekos ar savu pirmo 'klientu'."Vārdi "topošais ragnesītis" mani pārņēma kā zibens. Mana sirds sāka sisties vēl straujāk un es jutu, ka uzbudinājums sasniedz jaunu līmeni. Jana mani sauca par to, kas es patiesībā kļūšu – vīru, kurš vēro savu sievu, kad viņa ir ar citu vīrieti. Un šovakar viss kļūs par realitāti.Es ieturot drošu attālumu sekoju Roberta mašīnai. Mēs tuvojāmies noteiktajai ietai. Mana sirds sitās arvien straujāk, jo es zināju, ka šis mirklis tuvojas. Un te nu mēs bijām. Jana bija tērpusies, tā kā mēs visi bijām vienojušies. Viņas gaita bija lēna, pārliecināta un viņa tuvojās priekšnieka mašīnai ar tādu pārliecību, ka tas mani uzreiz uzbudināja. Jana šobrīd izskatījās kā reāla prostitūta, kura copē savu pirmo klientu.Es vēroju, kā Jana pietuvojas Roberta mašīnai, rokas uz gurniem un pavērās nedaudz tuvāk logam. Viņas lūpas izliecās pavedinošā smaidā un es dzirdēju, kā viņa runā ar viņu, it kā sarunādamās par darījumu. Man nebija iespējas dzirdēt precīzi, ko viņi teica, bet es skaidri redzēju, kā viņa spēlē savu lomu – pārliecināta, izsmalcināta, un pilnībā iegrimusi lomā.Viņa mazliet pakāpjās atpakaļ, piedāvājot un izrādot sevi un tad lēnām atvēra priekšnieka mašīnas durvis. Viņa noliecās, teikdama vēl dažus vārdus un tad iekāpa iekšā. Viss šis process bija tik uzbudinošs un saviļņojošs, ka es jutu, kā manas rokas nedaudz trīcēja.Jana tagad bija priekšnieka mašīnā un viss, ko es varēju darīt, bija sēdēt un vērot. Šis bija tas mirklis, kad viņa pilnībā pieņēma savu jauno lomu. Pēc dažiem mirkļiem Roberta mašīna sāka kustēties un es sekoju. Tas bija mans uzdevums – sekot viņiem, bet vienmēr palikt ārpus visa notiekošā, tikai vērot. Es jutu, kā mani pārņem pilnīga sajūsma un uzbudinājums. Šī nebija vairs tikai fantāzija – viss bija kļuvis par realitāti.
Vakars turpinās – Jana pieņem savu lomu pilnībā.
Es viņiem uzmanīgi sekoju. Manas rokas cieši satvēra stūri un mana sirds pukstēja arvien straujāk. Es biju iegrimis savās domās, domājot par to, kas notiek viņa mašīnā, kā viņi sarunājas, smejas un varbūt pat pieskaras viens otram. Tas viss mani uzbudināja tik ļoti, ka es vairs nespēju domāt racionāli.Roberta mašīna nogriezās uz kādu nomaļu ielu un es sekoju viņiem, pietiekami tuvu, lai redzētu, kas notiek. Mēs nonācām pie kādas viesnīcas – vietas, kas bija tik klusa un neuzkrītoša, ka šķita ideāla šim vakaram. Es apstājos tieši aiz viņiem. Viņi izkāpa no mašīnas un es vēroju, kā viņi lēnām iet uz viesnīcas ieeju. Jana pavērsās manā virzienā un viņa mazliet uzsmaidīja – tā bija zīme, ka viņa zina, ka esmu tur, vēroju un piedalos šajā spēlē. Viņa pacēla roku un pielika pirkstu pie lūpām, it kā pavēlētu klusēt un gaidīt.Viņi pazuda viesnīcā un es paliku viens savā mašīnā. Manā prātā spēlējās dažādi scenāriji, kā viņi pavadīs tur laiku. Jana bija pilnībā pieņēmusi savu lomu un es zināju, ka šis bija mūsu kopējais ceļojums, kurā viņa kļuva par palaidnīgu sievu, bet es – par viņas ragnesīti.Es sēdēju mašīnā, domādams par to, kas notiek aiz šīm viesnīcas sienām. Manas domas griezās ap Janu un priekšnieku un es jutu, kā mani pārņem pilnīga bezspēcība un uzbudinājums. Es biju tikai vērotājs, pasīvs, bet pilnībā iesaistīts. Katra minūte, ko viņi pavadīja tur iekšā, lika man prātot par to, kā viņi viens otru izbauda, kā Jana piepilda savu lomu un es tikai gaidu.Es nezinu cik laika bija pagājis, kad saņēmu īsziņu no Janas. "Es zinu, ka tu vēro un gaidi. Tas, kas šobrīd notiek, ir tikai sākums. Izbaudi – es gribu, lai tu redzi mani, kad mēs iznākam. Tā būšu jaunā “ES” un tu tagad reāli esi kļuvis par manu “Ragnesīti”."Šie vārdi mani uzbudināja pilnībā. Es zināju, ka Jana man dod iespēju vēl vairāk izbaudīt šo situāciju. Pēc kāda laika durvis atvērās un es redzēju Janu iznākam. Viņas seja staroja no apmierinājuma, viņas gaita bija lēna un pašpārliecināta. Roberts gāja aiz viņas un izskatījās vairāk, kā apmierināts, kā vīrietis, kurš izcīnījis trofeju. Jana atkal pavērsās manā virzienā un uzsmaidīja, it kā pateikdama, ka viss ir noticis tieši tā, kā viņa to bija plānojusi.Viņi atkal kaut kur brauca un es turpināju sekot, kā paklausīgs ragnesītis.
Vakars – negaidītais pavērsiens.
Es sapratu, ka viņi dodas uz sākuma punktu – tur, kur Jana bija uzsākusi savu "darbu" šajā vakarā. Kad mēs atgriezāmies pie ielas stūra, Roberts apstājās un ļāva Janai izkāpt. Viņa izkāpa no mašīnas ar to pašu pārliecību un vilinošo smaidu. Viņa atgriezās ielas malā, it kā viņa atkal būtu "strādājoša sieviete", kas gaida nākamo "klientu". Priekšnieks pavērsās uz mani un pasmaidīja, pirms aizbrauca.Es biju pārliecināts, ka tas bija viss, bet Jana palika uz ielas, vakars tomēr turpinājās. Mans uztraukums sāka pieaugt, kad es sapratu, ka Jana nebija beigusi savu lomu.Viņa paskatījās uz manu pusi, it kā pārliecinoties, ka esmu tur un vēroju un tad sāka lēnām staigāt uz priekšu un atpakaļ, izskatoties kā īsta prostitūta, kas gaida savu nākamo "klientu". Es biju pilnīgi neizpratnē, kas notiks tālāk, bet tad es ieraudzīju kaut ko, kas mani pilnībā šokēja.Piebrauca jauna mašīna. Es uzreiz pazinu šo auto – tā piederēja vienam no maniem kolēģiem darbā, tā teikt tiešajam sāncensim uz paaugstinājumu. Šo pavērsienu es nekad nebūtu gaidījis. Kad mašīna apstājās, mana sirds gandrīz uzmeta kūleni. Jana, noliekusi galvu, uzsāka sarunu ar viņu, tāpat kā ar priekšnieku. Viņa uzvedās tik dabiski, it kā tas būtu vienkārši kārtējais darījums. Un tas, kas mani visvairāk šokēja – kolēģis zināja, kas notiek un viņš bija daļa no šīs spēles. Es biju pilnībā apstulbis.Jana un mans kolēģis īsi sarunājās un es vēroju, kā viņa iekāpa viņa mašīnā. Es jutu, kā mani pārņem kauns un milzīgs uzbudinājums vienlaicīgi, bet mans "būrītis" neļāva manam loceklītim pilnībā piebriezt un es sapratu, ka mana loma kā ragnesim kļūst arvien dziļāka.
Vakars turpinās – jaunie pienākumi.
Kad Jana un mans kolēģis aizbrauca, es paliku viens savā mašīnā, pārņemts ar sajūtām, kuras bija grūti aprakstīt. Mana sieva bija ar citu vīrieti, vēl vienu no maniem kolēģiem un tas viss notika manā acu priekšā. Pienāca īsziņa no Janas. "Dodies mājup. Man būs nepieciešama atpūta pēc šīs tikšanās. Klients ir apmaksājis stundu un vēlāk aizvedīs mani mājās. Es nebūšu spējīga veikt mājas darbus – tas tagad ir tavs uzdevums. Sagatavo dušu, kā arī gultu, jo es būšu nogurusi."Es izlasīju ziņu un mani pārņēma apziņa, ka mana loma ir pilnībā mainījusies. Jana man norādīja, ka es ne tikai esmu vērotājs šajās situācijās, bet arī mans uzdevums ir parūpēties par viņas komfortu, kad viņa atgriezīsies no tikšanās ar "klientiem". Es biju pieņēmis šo jauno realitāti.Drīz pēc tam saņēmu nākamo īsziņu. "Un vēl – rīt vakarā esmu nolīgta uz visu nakti. Roberts rīkos pirts vakaru ar dažiem saviem draugiem. Neuztraucies – Roberts par visu parūpēsies."Šie vārdi mani satrieca un vienlaikus es sajutu neizskaidrojamu uzbudinājumu. Jana ne tikai izbaudīja savu jauno lomu, bet viņa aktīvi to attīstīja – viņa bija nolīgta uz nakti un priekšnieks ar draugiem bija tie, kuri viņu gaidīja. Es atbildēju īsziņā, izsakot piekrišanu. "Es darīšu visu, ko tu liec, mīļā. Es sagatavošu māju, dušu un gultu, lai tu varētu atpūsties, kad atgriezīsies. Es esmu gatavs pieņemt savu lomu un rūpēties par tevi, kā vien tu vēlēsies."Kad es noliku telefonu, mani pārņēma pilnīga pakļaušanās sajūta. Es biju pieņēmis savu vietu – ne tikai kā skatītājs, bet kā kalps savā mājā. Es biju tas, kurš parūpēsies par viņas ērtībām. Atgriezies mājās, es uzreiz ķēros pie darba – sagatavoju dušu un izklāju gultu, lai Jana varētu atpūsties pēc tikšanās ar kolēģi. Kad viss bija sagatavots, es apsēdos un gaidīju Janas atgriešanos.
Vakars turpinās – atklāta saruna par nākotni.
Kad Jana beidzot atgriezās mājās, es biju pilnībā gatavs. Māja bija sakopta, duša bija sagatavota un gulta izklāta. Es sēdēju virtuvē, gaidot viņas atnākšanu un mani pārņēma sajūtu kombinācija – uztraukums, uzbudinājums un arī pilnīga pakļaušanās viņas gribai.Durvis klusām atvērās un Jana ienāca iekšā. Viņa bija nogurusi, bet viņas seja staroja no apmierinājuma un viņas kustības bija lēnas un pašpārliecinātas. Es piecēlos un gāju viņai pretī, bet viņa tikai nedaudz uzsmaidīja un devās taisnā ceļā uz dušu, nesakot nevienu vārdu. Kad Jana iznāca no dušas, viņa izskatījās atsvaidzināta un mierīga. Viņa apsēdās uz gultas un norādīja, lai es apsēžos blakus."Šis vakars bija vēl labāks, nekā es biju iedomājusies," viņa teica ar nelielu smaidu. "Tavs kolēģis bija ļoti... apmierināts. Viņš teica, ka Roberts viņu ir apbalvojis par lielisku darbu un es biju tikai daļa no šīs balvas. Viņš tika paaugstināts amatā." Jana turpināja. "Bet es vēlos runāt par to, kā mēs varētu attīstīt šo jauno dinamiku. Mēs abi zinām, ka tas, kas notika šovakar, bija tikai sākums. Es jūtu, ka esmu tikai sākusi izbaudīt šo lomu un es vēlos, lai tas turpinātos. Un tev šajā visā ir savs uzdevums."Viņa noliecās tuvāk un uzlika savu roku man uz ceļa, skatoties man tieši acīs. "Es vēlos, lai tu pilnībā pieņemtu šo lomu ne tikai mājās, bet arī citās vietās. Vai tu būtu gatavs pakļauties manai gribai arī sabiedriskajā dzīvē?"Manas domas sāka griezties. Ko viņa ar to domāja? Publiskā dzīve? Es jutu, kā mani pārņem neliels satraukums, bet arī neizskaidrojams uzbudinājums no šīs idejas."Ko tu ar to domā?" es beidzot jautāju, mana balss nedaudz trīcēja.Jana pasmaidīja, viņas balss bija mierīga un pārliecinoša. "Es domāju, mēs varētu šo dinamiku ieviest arī darba ballītēs, mūsu draugu tikšanās reizēs. Varbūt nākamreiz, kad mēs būsim ballītē ar priekšnieku un kolēģiem, tu varētu parādīt, ka esi mans pilnīgais apakšējais. Es varētu pievērst uzmanību arī citiem vīriešiem, ļaujot viņiem saprast, ka tu esi pilnībā manā kontrolē."Tas bija daudz vairāk nekā es biju gaidījis, bet es sapratu, ka šī bija daļa no manas jaunās realitātes – pilnīga pakļaušanās Janai, gan mājās, gan sabiedrībā. "Es... es esmu gatavs," es beidzot atbildēju, mana balss bija klusa, bet pārliecināta. "Ja tas ir tas, ko tu vēlies."Jana pasmaidīja, viņas acis dzirkstīja ar apmierinājumu. "Es zināju, ka tu piekritīsi," viņa teica. "Mēs to darīsim pakāpeniski, bet es zinu, ka tu būsi gatavs visam, ko es no tevis prasīšu."Es jau biju gatavojies izslēgt gaismu, kad Jana pēkšņi teica. "Zini, es domāju, ka tev vajadzētu uzzināt sīkāk, kā man gāja šovakar. Es domāju, ka tas tevi uzbudinās."Viņa atspiedās uz spilveniem un pasmaidīja, it kā izbaudot iespēju dalīties pieredzē. "Tavs kolēģis bija... nu, ļoti apmierināts," viņa sacīja un viņas acis dzirkstīja. "Viņš bija ļoti pacilāts par šo balvu, kuru priekšnieks viņam bija sagādājis. Viņam nebija jāpieliek daudz pūļu, lai mani pārliecinātu par manu lomu. Viss gāja tik gludi."Viņa pagriezās pret mani un jautāja: "Kā tu jūties zinot, ka tavs kolēģis mani izbaudīja šovakar? Esi... uzbudināts?"Es pamāju, atzīstot, ka esmu uzbudināts.Jana turpināja. "Tā tikšanās bija ļoti aizraujoša. Tava reakcija, kad ieraudzīji viņu, bija neaprakstāma. Un viņš to zināja – viņam tas patika. Viņš pat jautāja, vai šī ir tikai pirmā reize. Es teicu, ka tas viss ir tikai sākums, ka mums ir daudz plānu, un viņam tas patika."Viņa noglāstīja savu somiņu, kas atradās uz grīdas blakus gultai. "Starp citu, viņš un Roberts atstāja dāvaniņas... dāvaniņas tieši tev."Es nedaudz sakustējos, jūtot kā ziņkāre mani pārņem. "Dāvaniņas?" es jautāju, balss viegli aizsmakusi.Jana ar vieglu smīnu atvēra somiņu un izvilka izlietotus prezervatīvus. Trīs no tiem bija pilni ar spermu, bet divi pārplīsuši, viņa piemiedza ar aci. "Šie acīmredzot bija par vāju. Kādam no maniem klientiem bija ļoti liels loceklis, no rīta būs jāskrien uz aptieku!" viņa piebilda, smejoties un viegli uzsmaidot. Tas mani vēl vairāk samulsināja, bet es zināju, ka mana vieta ir pieņemt šo situāciju.
Beigas. Tālāk ir vieta Jūsu iztēlei!
733
0
22 pirms vairākām stundām
OnTheKnees,
43
Pēdējā vizīte: 11 pirms vairākām stundām
-
Sapņots. Vērots. Piedzīvots.
Piedāvājums..
Vakars bija mierīgs. Mēs sēdējām virtuvē, pusizdzertas tējas krūzes uz galda un Amandas seja bija nopietna. Es uzreiz sapratu – viņa kaut ko grib pateikt."Paul," viņa sāka, maigi maisot tēju. "Man piedāvāja jaunu darbu."Es pacēlu acis. "Jā? Un, kādu?""Migrantu integrācijas centrā," viņa atbildēja, it kā vēl pati censtos to sagremot. "Viņi meklē latviešu valodas skolotāju. Tur ir daudz cilvēku no dažādām valstīm – pārsvarā no Āfrikas. Viņiem nepieciešama palīdzība, lai iemācītos runāt latviski un spētu iekļauties sabiedrībā."Es noliecu galvu, apsverot šo domu. "Un kāpēc tu vēl šaubies? Izklausās pēc laba piedāvājuma."Amanda nopūtās. "Es nezinu… Tas būtu izaicinājums. Jauna vide, jauni cilvēki. Es nekad neesmu strādājusi ar tik dažādu kultūru cilvēkiem. Viņu mentalitāte, viņu attieksme var būt ļoti citāda."Manī iezagās neizskaidrojama sajūta, bet es to vēl nespēju formulēt."Mēs esam Latvijā, viņiem būs jāmācās pielāgoties," es mierīgi teicu. "Tu būsi tur, lai palīdzētu."Amanda pamāja, bet joprojām šķita neizlēmīga."Ko par to saka Kristīna?" es jautāju, domājot par mūsu meitu, kas tikko bija sākusi patstāvīgu dzīvi un arī bija skolotāja."Viņa domā, ka man vajadzētu pamēģināt. Viņai šķiet, ka tas būtu interesanti," Amanda pasmaidīja.Es pieņēmu viņas smaidu, bet kaut kas manī palika nemierīgs. Varbūt tā bija mana intuīcija. Varbūt kaut kas cits. Es apskatīju Amandu un jutu, kā sirds sitas nedaudz straujāk. Viņa pati vēl nebija izlēmusi, bet es zināju, ko vēlos."Es domāju, ka tev vajadzētu pieņemt," es sacīju, cenšoties izklausīties vienkārši atbalstošs.Amanda pacēla acis un vēroja mani. "Tiešām? Kāpēc tu tā domā?"Es izlikos, ka pārdomāju. "Tāpēc, ka tas ir kaut kas jauns, izaicinošs. Tu vienmēr esi bijusi brīnišķīga skolotāja, bet šī būtu iespēja palīdzēt cilvēkiem, kuriem valoda patiešām ir nepieciešama. Tu pati taču vienmēr esi teikusi, ka gribi darīt ko nozīmīgu."Viņa viegli uzsmaidīja, "Jā, bet tas tomēr būs pilnīgi citādi. Es nezinu, kā es jutīšos."Manā prātā jau bija iztēles attēli, kas mani neatstāja vienaldzīgu. Amanda, svešā vidē, svešu vīriešu uzmanības centrā. "Tu vari to izmēģināt," es piebildu mierīgi, nedaudz noslēpjot savu nepacietību. "Ja nepatiks, vienmēr vari atteikties. Bet vismaz tu būsi pamēģinājusi."Amanda nedaudz saspieda rokas kopā, it kā pārdomājot. "Tu domā, ka es varētu?""Protams," es sacīju un pasmaidīju.Viņa nopūtās un pasmaidīja. "Labi. Es padomāšu. Bet ja es to pieņemšu, tev būs jābūt pacietīgam – tas varētu prasīt daudz laika un uzmanības."Es pamāju. Tieši to es vēlējos dzirdēt.Amanda pieņēma darbu un es centos izlikties, ka tas man bija vienaldzīgi. Bet patiesībā, ar katru dienu, ar katru viņas stāstu es jutu, kā mans prāts lēnām slīd dziļāk manās slepenajās fantāzijās.Viņa nāca mājās nogurusi, bet apmierināta. Pirmajā nedēļā viņa daudz stāstīja par centru – par to, kā tiek organizētas nodarbības, kā cilvēki cenšas iemācīties latviešu valodu."Tā ir pilnīgi cita pasaule," viņa sacīja vienu vakaru pie vakariņu galda. "Viņiem ir pilnīgi cita kultūra, citas manieres. Dažiem ir ļoti grūti saprast latviešu valodas struktūru, bet viņi cenšas.""Un kādi ir tavi audzēkņi?" es jautāju, it kā nevainīgi.Viņa pasmaidīja. "Man ir neliela grupa – pieci vīrieši. Visi no Āfrikas. Viņi ir diezgan atšķirīgi – dažs ir nopietnāks, cits rotaļīgāks, bet visi ir nobrieduši, pieauguši vīrieši. Viņiem šeit nav viegli, bet viņi ir ļoti motivēti."Es iedzēru tēju, slēpjot savas domas. "Kā viņiem veicas ar valodu?""Dažādi," Amanda atbildēja. "Viens no viņiem, Samuels, ir ļoti centīgs, viņš pat pieraksta visu. Bet citi... piemēram, Kofi, viņš neizrāda tik lielu interesi. Viņš bieži joko, mēģina ar mani runāt angliski, lai izvairītos no latviešu valodas lietošanas.""Un tu to pieļauj?" es viegli pasmaidīju.Amanda nedaudz paraustīja plecus. "Es cenšos viņus visus turēt rāmjos, bet dažreiz ir grūti. Viņi ir... ļoti pašpārliecināti. Viņu kultūrā vīrieši ir citādi. Tie ir spēcīgi, dominējoši."Es pamanīju viņas savādo uzvedību to sakot un mani pārņēma dīvains sajaukums – greizsirdība, satraukums un... uzbudinājums."Un kā viņi izturas pret tevi?" es pajautāju.Amanda uz mani paskatījās un pasmaidīja. "Viņi mani ļoti ciena, es tomēr esmu viņu skolotāja. Protams, viņi ir brīvāki savā uzvedībā nekā, piemēram, latvieši, bet nekas nepieklājīgs. Profesionālas attiecības."Es pamāju, bet jutu, kā mana iztēle jau darbojas pati no sevis. Viņa varbūt domāja, ka viss ir profesionāli, bet es zināju, ka vīrieši, par kuriem viņa stāstīja, viņu redzēja citādāk. Un tas mani uzbudināja vairāk, nekā es gribētu atzīt.
Manu vakaru rutīna izmainījās..
Kad Amanda devās gulēt pēc garas darba dienas, es paliku nomodā. Viņa domāja, ka es lasu ziņas vai kādu rakstu, bet patiesībā mans prāts bija aizņemts ar ko citu. Es atvēru pārlūkprogrammu un sāku rakstīt.Sākumā tas bija nevainīgi – meklēju vispārīgu informāciju par cuckold tēmu, domājot, ka tas ir tikai ziņkārības vadīts eksperiments. Bet jo vairāk es lasīju, jo dziļāk es tajā iegrimu.Es atradu forumus, kur vīrieši dalījās pieredzē par savām fantāzijām un realitāti. Daži stāstīja, kā viņi lēnām ievadīja savas sievas šajā pasaulē. Citi tikai slepeni vēroja, kā viņu sievas pievēršas citiem vīriešiem, neko par to nezinot.Un tad sekoja porno video.Es noskatījos pirmo – balta sieviete, sākotnēji atturīga, bet pakāpeniski padevīga spēcīgam, dominējošam melnādainam vīrietim. Viņas vīrs bija tikai vērotājs, viņš nekontrolēja neko, viņš bija vienkārši klātesošs, liecinieks viņas jaunajai pasaulei. Un mani tas uzbudināja vairāk, nekā es biju gaidījis. Es zināju, ka tas bija tikai ekrānā, tikai kāda cita realitāte. Bet vai tiešām?Amanda, ap viņu pieci nobrieduši, pašpārliecināti vīrieši, kas neapšaubāmi viņu redzēja ne tikai kā skolotāju. Viņa vēl neko nesaprata, bet es zināju, viņi iekāro manu sievu!Un es vairs nespēju atrauties no domas par to.Vakari turpinājās vienādi – es izlikos, ka vienkārši interesējos par viņas darbu, bet patiesībā mani vadīja kas cits.Katru reizi, kad viņa atgriezās mājās, es gaidīju, kad viņa sāks stāstīt. Es uzdevu jautājumus, cenšoties izdabūt no viņas ko vairāk, bet viņa palika profesionāla."Un kā viņiem sokas?" es jautāju kādā vakarā, kad viņa, nogurusi, sēdēja pie virtuves galda."Nu, Kofi joprojām nemēģina runāt latviski," viņa pasmaidīja. "Viņš ir tāds… nu, viņam patīk jokošana vairāk nekā mācīšanās. Pārējie cenšas, bet viņam ir sava pieeja.""Un kā viņš izturas pret tevi?" es pajautāju, it kā nevainīgi.Amanda uz mani paskatījās ar neizpratni. "Kā parasti. Viņš ir draudzīgs, bet es viņiem visiem esmu skolotāja, Paul. Es zinu, uz ko tu velc," viņa nedaudz iesmējās, "bet viņi mani ciena."Es pamāju, mēģinot noslēpt vilšanos.Katru nakti, kad es paliku viens, mani sapņi un iztēle turpināja uzkurināt mani. Bet realitātē – nekas nemainījās. Amanda palika profesionāla. Un es turpināju gaidīt. Varbūt kaut kas notiks. Varbūt viss, ko es gaidu, vēl tikai priekšā.Es sapratu, ka man ar to nepietiek. Fantāzijas bija spēcīgas, bet tās palika tikai manā galvā, kamēr realitāte palika nemainīga. Es sāku domāt – ja jau šādas situācijas pastāv, ja citiem tas izdodas, varbūt es varu uzzināt vairāk?Slepeni, naktīs, kad Amanda jau gulēja, es sāku meklēt specifiskus forumus. Nevis vienkārši cuckold kopienas, bet tieši tās vietas, kur melnādainie vīrieši apsprieda baltās precētās sievietes.Tādas vietas pastāvēja. Man bija jāieiet dziļāk internetā, bet es atradu to, ko meklēju – anonīmus diskusiju dēļus, kur “Buļļi” runāja savā starpā.Tās nebija tikai parastas sarunas. Viņi dalījās ar stratēģijām – kā uzrunāt precētas sievietes, kā saprast, kuras ir potenciāli ieinteresētas, kā viņas pakāpeniski pievērst un pārveidot. Viņi to dēvēja ar vārdu - BLACKED.Es lasīju un mācījos. Viņu valoda bija citāda. Uzrunas, saīsinājumi, īpašs ritms teikumos. Viņi rakstīja ar pašpārliecību un tiešumu, kas mani savā veidā fascinēja. Es sāku mācīties viņu rakstības un runas stilu, cenšoties saprast, kā viņi domā.Un tad es atradu sadaļu, kas mani patiešām satricināja. "Potential HotWifes – They Just Need a Little Push"Tajā lietotāji apsprieda baltās sievietes, kuras viņi uzskatīja par “gatavām” vai “viegliem mērķiem”.Viņi runāja par skolotājām, sekretārēm, ārstēm – par sievietēm, kurām, pēc viņu vārdiem, pietika tikai ar pareizu vīrieti, lai atvērtu viņu īsto dabu.Un tad man radās kāda doma. Vairāk jau laikam fantāzija. Vai kāds jau varēja būt ievērojis manu sievu Amandu? Vai viņa jau bija “potenciālā” kādā no šiem sarakstiem? Un ja nebija… vai es varētu panākt, ka viņa tur nokļūst?Es jutu, kā adrenalīns pulsē manās dzīslās, kad izveidoju anonīmu profilu. Lietotājvārds: "BlackAlphaXXX". Attēla nebija – tikai tukšs profils, kas varēja būt jebkurš.Es atradu piemērotu sadaļu: "Wives in Progress – Which Ones Are Ripe?"Un tad es rakstīju.Es jutu, kā manas rokas trīc no sajūsmas, uzbudinājuma un nervu spriedzes, kad es sāku rakstīt. Es biju pilnībā iegremdējies lomā.Tēma: "Amanda from Latvia – Almost Broke Her, But...""Yo, listen up. Had this fine lil’ white bitch back in Step Inside Latvia Refugee Aid. Name Amanda. She teachin’ there, act all professional n’ shit, but trust me, she ain’t as cold as she wanna be. I was WORKIN’ on her, bro. Real talk. She was startin’ to feel it, startin’ to slip. The way she looked at me, the way she laughed at my jokes – she was OPENIN’ UP. One time, I got real close, whisperin’ in her ear, hand on her waist. She ain’t move away, just kinda froze like she ain't know what to do.But then? Bullshit happened. Got sent to another center before I could FINISH THE JOB. Listen, if any of y’all in Latvia, CHECK HER OUT. She still ripe, she still waitin’. She just need the right touch."Es aizvēru acis un dziļi ievilku elpu. Es zināju, ka tas bija tikai teksts. Tikai fantāzija. Bet… ja nu? Ja nu kāds to uztvers nopietni? Ja nu kāds patiešām sāks viņu meklēt? Un kāpēc es no šīs domas jutu tikai vēl lielāku uzbudinājumu? Es paliku sēžot, gaidot pirmās atbildes. Es turpināju skatīties ekrānā, sirds dauzījās, pirksti negribīgi slīdēja pāri tastatūrai. Atbildes sāka parādīties gandrīz uzreiz."Yo, she sound like a prime one, bro. You sure she was ready?""Damn, you almost got her? You shoulda pushed harder, my man.""This the kinda white wife that just need one real man to show her what’s up."Es sajutu dīvainu gandarījumu, lasot šos komentārus. Viņi to uztvēra nopietni. Viņi patiešām ticēja manam stāstam. Un tad kāds pajautāja neizbēgamo."Got pics, bro?"Es noriju kamolu kaklā. Es zināju, ka šis jautājums nāks."Nah, man, I ain’t got no pics." es ātri atbildēju. "But trust me, she was on the edge."Daži piekrita, bet citi nebija tik viegli apmierināmi."Come on, man, we need to see what she look like. Even somethin’ small."Es atkal izjutu uzbudinājuma un sajūsmas sajaukumu. Es zināju, ka man nevajadzēja atbildēt, ka man vajadzēja vienkārši vērot. Bet mana vēlme bija pārāk spēcīga."She real classy, man. Blonde, slim but got them curves in the right places. She the type that don’t even know how bad she need it. She just waitin’ for the right man."Atbildes nāca vēl ātrāk."Damn, she sound like a keeper. If you was close, someone else can finish the job.""Any brothers in Latvia? This sound like a challenge."Es sajutu drebuļus skrienam pa muguru. Kas tagad notiks? Un kāpēc es turpināju skatīties, kā tas attīstās?Es biju gatavs jebkam, bet ne tam, kas sekoja.Jauns lietotājs, kuru es vēl nebiju redzējis, pēkšņi ierakstīja komentāru:"Yo, I think I seen this one before. She work at that center, right?"Zem viņa ziņas ielādējās attēls. Mana sirds apstājās. Es nespēju elpot.Attēlā bija sieviete, kas erotiski noliekusies uz galda. No aizmugures. Apgaismojums nebija skaidrs, bet dibena izliekums, slaidās kājas, veids, kā viņas gurni piepacelti – tas viss bija pārāk pazīstams.Tas bija viņas ķermenis. Tā bija Amanda, mana sieva. Es jutu, kā mani pārņem šoks un uzbudinājums vienlaikus. Komentāri sāka birt kā lietus."Damn, bro, that ass crazy. You sure this the one?""If that’s her, she already halfway there.""Yo, OP, confirm this. This your girl?"Es sajutu, kā mani pirksti svīst uz tastatūras. Man vajadzēja apdomāties. Man vajadzēja klusēt. Bet es nevarēju."Yeah, that’s her."Es to uzrakstīju. Un tas mainīja visu. Es vairs nebiju tikai fantazētājs. Foruma pavedienā aktivitāte pieauga un es nespēju atrauties. Katrs jauns komentārs, katrs jauns jautājums lika manai sirdij sisties straujāk."Yo, she got a number? Socials? Where she at?""This one too fine to be wasted on some weak-ass dude."Man nebija atbildes. Es nevarēju atbildēt. Un tad viņš parādījās atkal – tas pats lietotājs, kurš bija ievietojis bildi."Nah, y’all chill. This one’s mine now."Vārdi spiedās caur ekrānu kā trieciens. Es sastingu. Viens no viņiem. Kāds no viņas grupas. Viņš bija redzējis viņu, bildējis viņu un tagad viņš atklāti paziņoja, ka viņa tagad pieder viņam. Komentāri eksplodēja."Oh shit, you already in? Respect, bro.""Damn, OP, looks like you was too slow."Es nevarēju elpot. Viss, kas līdz šim bija tikai fantāzija, pēkšņi sāka vilkties tuvāk realitātei. Un tā vietā, lai apturētu to, es tikai vēroju, kas notiks tālāk.Ekrāns mirdzēja tumsā un es jutu, kā mana elpošana kļūst smagāka. Ja sākumā tas bija tikai eksperiments, tikai fantāzija, tad tagad viss ieguva jaunu dimensiju.Tas pats lietotājs, kurš bija ievietojis bildi, man privāti uzrakstīja."Yo, you had her close, right? What she into? What get her excited?"Es sastingu. Man vajadzēja apstāties. Es zināju, ka vajadzēja. Bet es nevarēju. Manas rokas pašas rakstīja atbildi."She act all professional, but she love attention. Compliments, confidence. She don’t even know how much she need it."Atbilde atnāca uzreiz."Yeah, I seen it. She pretend to be strict, but when she smile? That’s when you know she soft underneath."Manā galvā viss griezās. Viņš bija redzējis to pašu, ko es. Viņš turpināja."What about physical? She like soft touch or she need it rough?"Es nevilcinājos."She used to soft. Never had real pressure. She probably don’t even know she like rough... yet."Es jutu, kā pirksti trīc, bet ne no šoka. No uzbudinājuma. Viņš atbildēja ar smiekliņu un īsu teikumu."We gon’ find out."Kad es sāku šo spēli, es domāju, ka tā paliks tikai fantāzija. Bet tagad es pats stumju Amandu tuvāk citam vīrietim, un es pat īsti nesaprotu, kāpēc es to daru. Viņš turpina jautāt."She the type to take control, or she like to be led?"Es nerakstu uzreiz. Iedomājos Amandu, kā viņa klasē stingri vada nodarbību, kā viņa pārliecinoši organizē savu darbu. Bet mājās... viņa vienmēr ir bijusi maigāka."She think she in control, but deep down, she want a strong hand. She need someone who won’t ask – just take."Viņš uzreiz atbild."That’s what I thought. She just need the right push. You know she gon’ love it."Es noriju kamolu kaklā. Un tad nāk nākamais jautājums."Lemme make it easy. Give me her number. I’ll handle the rest."Šis bija brīdis, kad man vajadzēja apstāties. Bet es neapstājos. Es skatījos uz ekrānu. Pirksti trīcēja virs tastatūras. Un tad – es to uzrakstīju. Viņas numuru. Nosūtīju. Pārbraucu ar mēli pār sausajām lūpām un gaidīju. Viņš tikai uzrakstīja vienu vārdu."Good."Un tajā brīdī es sapratu, ka robeža ir pārkāpta.Manas rokas joprojām bija sasprindzinātas pēc tam, kad nosūtīju viņas numuru. Es sēdēju, skatoties tukšumā, cenšoties saprast, kas tikko notika.Un tad es to dzirdēju. Skaņa. Klusa pīkstoņa no sievas telefona. Ziņa.Mana sirds sāka sisties straujāk. Es lēnām piecēlos, cenšoties nekustēties pārāk strauji, lai nesadzirdētu pats savu elpošanu.Amanda atradās guļamistabā, viņas telefons uz naktsgaldiņa. Es izlikos, ka esmu noguris un teicu, ka gulēšu viesistabā."Tu labi jūties?" viņa pajautāja, nedaudz pārsteigta."Jā, vienkārši karsti," es atbildēju, pasmaidot, it kā viss būtu normāli.Es paņēmu segu un devos uz dīvāna, bet es negulēju. Es gaidīju. Klusumā es dzirdēju, kā viņa pārvietojas gultā. Un tad – vēl viens pīkstiens. Manas ausis saspringa. Es varēju iedomāties, kā viņa paceļ telefonu, skatās ekrānā, varbūt viegli sarauc pieri, nespējot uzreiz saprast, kas tas ir. Tad es dzirdēju viņas kluso nopūtu. Un tad – klusumu. Viņa lasīja. Mana sirds dauzījās tik skaļi, ka es baidījos, ka viņa to varētu dzirdēt. Vai viņa atbildēs? Vai viņa aizies gulēt, izdzēsīs ziņu? Es paliku nekustīgs, klausoties, vērojot tumsu, gaidot nākamo skaņu.Es biju pārgājis robežu. Un man tas patika vairāk, nekā es gribētu atzīt.Es paliku guļus uz dīvāna, klusējot un klausoties. Istabā bija pilnīgs klusums, izņemot vieglo lapu šalkoņu no atvērta loga un retās skaņas no guļamistabas.Es mēģināju iztēloties, ko viņa dara, kā viņas pirksti slīd pāri ekrānam, kā viņa nedaudz ievelk elpu, lasot negaidīto ziņu no nepazīstama numura.Es atgriezos pie telefona un atvēru forumu. Tur viss turpinājās."She get the message yet?""If she answers, it’s over for her husband, lmao."Un tad atkal viņš – tas pats, kurš bija saņēmis viņas numuru."She reading. Bet she thinkin’. Give her time. That first shock gotta wear off."Mana elpa kļuva lēnāka. Viņš zināja. Viņš juta. Es vairs neko nekontrolēju. Man vajadzēja nobīties, bet tā vietā es turpināju lasīt, klausīties, gaidīt. Kas notiks tālāk?Es turpināju lasīt forumu, acīm pielīpot pie ekrāna. Manas rokas bija nosvīdušas, bet es tās neslaucīju – es pat nepamanīju, kā laiks skrēja. Un tad jauna ziņa."She got the dick pic. She ain't block me."Sirds uzreiz sāka sisties straujāk. Tad nāca nākamais komentārs."She answered. Not much, but she answered."Mana elpa kļuva sekla. Viņa atbildēja. Ko viņa teica? Manas ausis joprojām bija sakoncentrētas uz guļamistabu. Bet es neko nedzirdēju. Viņa klusēja, bet tajā pašā laikā viņa runāja – ar viņu, nevis ar mani.Es jutu, kā mana realitāte sašķeļas starp divām pasaulēm – vienā es joprojām biju vīrs, otrā es biju tikai vērotājs.Un es gribēju redzēt vairāk. Es nevarēju vienkārši gaidīt. Man vajadzēja zināt vairāk. Esmu pārāk dziļi iekšā, pārāk iesaistījies, lai tagad apstātos. Es atgriežos forumā un uzrakstu ziņu:"What she say, bro? She curious?"Atbilde atnāk gandrīz uzreiz."She playin’ shy. Just a simple ‘?’ at first. But she ain't block me. She still there."Mana sirds sāk dauzīties vēl straujāk. Viņa neatbildēja tieši, bet viņa neatgrūda. Es redzu, kā citi komentētāji sāk aktīvāk iesaistīties."She already thinkin’ about it.""That’s the first step, bro. Now she just need the right words."Un tad viņš atkal raksta."I’ma keep it slow. Let her get comfortable. But she already feelin’ it."Es nevaru apturēt sevi. Mani pirksti paši uzraksta:"Keep pushin’, man. She just need a lil’ more pressure."Es jūtu, kā trīsas pārņem visu ķermeni. Es uzmundrinu viņu, palīdzot viņam tuvoties Amandai. Un tajā pašā laikā gaidu, kas notiks tālāk.Es pamodos ar dīvainu sajūtu – sajūtu, ka kaut kas nav tā, kā vajadzētu būt. Amanda jau bija prom. Es paliku guļus, skatoties griestos, vēl ne līdz galam saprotot, kas notiek. Bet tad viss triecās atpakaļ manā prātā.Forums. Viņas ziņa. Viņa neatgrūda viņu. Es pasniedzos pēc telefona, instinktīvi gribēju paskatīties, kas noticis tālāk, bet ziņas nebija. Nekas. Man vajadzēja zināt. Bet bija jāiet uz darbu. Ceļā uz darbu es nevarēju domāt ne par ko citu. Manas domas griezās ap vienu un to pašu jautājumu – vai viņa atbildēja vairāk? Vai viņš jau ir panācis, ka viņa sāk runāt? Bet darbs bija problēma. Es nevarēju atvērt forumu, nevarēju pārbaudīt ziņas, nevarēju uzzināt neko jaunu. Laiks vilkās nežēlīgi lēni. Man bija jāgaida līdz vakaram, un tas mani padarīja traku.Es atgriezos mājās un uzreiz sapratu, ka kaut kas nav kārtībā. Viss bija pārāk kluss, pārāk tukšs.Es paņēmu telefonu, cerot uz kādu ziņu, bet forumā nekas jauns nebija parādījies.Tad pīkstiens. Īsziņa no Amandas. Es ātri to atvēru."Hey, mīļais. Es kavēšos, esmu ar draudzenēm. Viss labi, nesatraucies. Mīlu tevi."Es sastingu. Tas neizklausījās pēc viņas. Viņa meloja. Es zināju to. Es jutu to. Bet es atbildēju mierīgi."Labi, mīļā. Izbaudi vakaru."Un tad es vienkārši sēdēju, skatoties tukšumā, domājot, kas patiesībā notiek. Un vēl vairāk – kas vēl notiks tālāk?Es sēdēju viesistabā, izliekoties mierīgs, bet katru sekundi vērojot pulksteni. Laiks vilkās lēni un katra minūte lika manai trauksmei pieaugt.Un tad es dzirdēju, kā atveras durvis. Viņa bija atgriezusies. Es lēnu piecēlos, centos neizrādīt, ka esmu gaidījis.Amanda izskatījās citādi. Viņas mati bija mazliet izjukuši, acis smagas un no viņas nāca alkohola smarža. Viņa mēģināja uzsmaidīt, bet tas nebija īsts smaids."Hey, tu vēl neguli?" viņa pajautāja, balss nedaudz aizsmakusi."Nē, vienkārši skatījos kaut ko." Es turēju balsi mierīgu, vēroju viņu. Viņa pārāk viegli nosmējās."Draudzenes turēja mani ilgāk nekā plānots. Zini, kā tas ir."Es zināju, ka viņa meloja. Bet es nepajautāju neko. Es tikai pamāju."Jā, protams."Viņa neskatījās man acīs. Tikai nopūtās, ātri novelkot kurpes."Es esmu nogurusi, iešu gulēt, labi?""Protams," es sacīju, vēl joprojām vērojot viņu.Viņa iegāja guļamistabā un es paliku viens tumsā, klusumā, ar savām domām. Un tagad es zināju – kaut kas patiešām bija mainījies.Es sēdēju viens, tumsā, tikai ekrāna gaisma izgaismoja manu seju.Amanda jau bija guļamistabā. Es dzirdēju viņas lēno elpošanu, vieglās kustības. Viņa centās gulēt, bet es zināju, ka viņas prātā kaut kas notiek. Un es zināju arī, kas notiek manā prātā. Es atvēru forumu. Jauni komentāri.Tas pats vīrietis."She had a good time. She was real nice tonight."Mana elpa uz mirkli apstājās. Viņš rakstīja par viņu. Vai tas nozīmēja…? Es vēroju ekrānu, acis pielipušas pie teksta. Un gaidīju, kas notiks tālāk."Where she at on the scale, bro?""What level she on? She a beginner or already getting there?"Es nesapratu, ko viņi domāja. Līmenī? Es sāku meklēt forumā, pāršķirstīju dažādas tēmas, līdz beidzot atradu to, ko viņi domāja.Seši līmeņi.1️. "Curious but unaware" – Sieviete ir precēta, bet nekad nav pat apsvērusi domu par attiecībām ārpus laulības. Viņa var pieņemt komplimentus, bet nerāda nekādu interesi.2. "Flirting stage" – Viņa sāk pieņemt uzmanību no citiem vīriešiem, var flirtēt, bet joprojām kontrolē situāciju. Viņa nenojauš, cik tālu tas var aiziet.3️. "Emotional vulnerability" – Šajā stadijā viņa sāk sajust pievilcību pret kādu citu. Viņa var pieņemt ziņas, atbildēt, bet vēl šaubās, pretojas savām sajūtām.4️. "Testing the waters" – Viņa vairs nejūtas vainīga. Sāk eksperimentēt, var pieņemt fizisku tuvību, bet joprojām vilcinās.5️. "Fully embraced" – Viņa ir pieņēmusi savu jauno lomu, pilnībā pakļaujas jaunajai dinamikai un vairs neuzskata savu laulību par ierobežojumu.6️. "No return" – Šajā stadijā vīrs ir pilnībā izstumts no viņas dzīves. Viņa ir pārgājusi jaunajā realitātē, kur viņa ir pilnībā pakļāvusies jaunajiem vīriešiem.
Es jutu, kā mani pārņem karstums. Kurā līmenī viņa bija? Viņa bija atbildējusi uz ziņu. Viņa bija atnākusi mājās citādāka. Vai viņa jau bija pārgājusi no “emocionāli ievainojamas” uz “testēšanas fāzi”? Es skatījos uz ekrānu, elpojot lēni un dziļi. Foruma komentāri turpināja nākt viens pēc otra."She got the potential, bro. Some of them take time, but I can tell – she gon’ move fast.""She just need the right push, and she’ll be all the way Black Only.""She could be a real Queen of Spades. One of the best."Es lasīju šos vārdus atkal un atkal. Viņi ticēja, ka viņa var kļūt pilnībā viņu. Ka viņa vairs nekad neskatīsies atpakaļ.Un es nezināju, ko es jutu vairāk – šausmas, trauksmi vai kaut ko daudz tumšāku.Es atvēru jaunu cilni un sāku meklēt."Queen of Spades meaning.""Black Only lifestyle."Meklēšanas rezultāti parādījās uzreiz. Es sāku lasīt, iegrimstot vēl dziļāk šajā pasaulē, kas pirms tam man šķita tikai fantāzija."Queen of Spades" – sieviete, kas apzināti izvēlas attiecības tikai ar melnādainiem vīriešiem. Simbols, kas tiek izmantots, lai parādītu savu lojalitāti un vēlmi piederēt šai pasaulei. Dažas no viņām atmet visas attiecības ar baltajiem vīriešiem un pilnībā pāriet uz šo dzīvesveidu."Black Only" – sieviete, kas vairs neatzīst baltus vīriešus kā savus seksuālos partnerus. Viņa var būt precējusies, bet pēc šī pārejas punkta viņa savu vīru vairs neuztver kā īstu vīrieti. Viņas vēlmes, viņas baudas avots, viņas piederība ir tikai pie viena tipa vīriešiem.Es pievēru acis un ļāvu tam nogrimt manā apziņā. Viņi ticēja, ka Amanda varētu kļūt par vienu no šīm sievietēm. Ka viņa jau ir uz šī ceļa. Un es to netraucēju. Es ļāvu tam notikt. Es vēroju, kā viņa tiek ievilkta iekšā un es pat viņus uzmundrināju. Un tagad… es sāku saprast, ko tas patiesībā nozīmē. Es sēdēju nekustīgs, acis pielipušas pie ekrāna, lasot katru vārdu vēl un vēlreiz."We took outta the city, somewhere quiet.""She was nervous, playin’ shy at first, but you could tell she was feelin’ the energy.""Couple drinks later, she was loosenin’ up. Started smilin’ more, laughin’ at my jokes."Manas rokas bija saspiestas dūrēs, bet ne aiz dusmām. Es biju kā paralizēts. Un tad nāca nākamais trieciens."First time I kissed her, she tried to pull back. But after a second, she gave in. Full tongue, deep kiss. No hesitation.""Her lips soft as hell. She wanted it. Just needed a little nudge."Es jutu, kā manas krūtis savelkas."When I touched her, she ain’t stop me. Slid my hand inside, and damn, she was wet.""That’s always a good sign. She ain't even realize how ready she was."Manas elpas vilcieni bija sekli, kā ja es pats būtu tur, vērojot to visu notiekam savu acu priekšā. Un tad… pēdējā daļa."When we kissed again, I took her hand and put it on my cock. She froze. I could feel her breath stop.""She looked down, touched it, and said: ‘Oh my God… that’s huge.’""She smiled. She LIKED it."Es nolaidu telefonu uz ceļiem, skatoties tukšumā, bet prātā vēl joprojām spēlējās katrs teikums. Vai tas patiešām notika? Un vēl svarīgāk… kāpēc mani tas tik ļoti uzbudināja?Es vēl joprojām skatījos uz ekrānu, vēl joprojām mēģināju saprast, ko jūtu, kad forumā sāka parādīties jauni komentāri."What about her husband? He a problem?""Yo, this dude even matter? He soft or he gonna get in the way?"Es noriju siekalas. Viņi runāja par mani. Es jutu, kā mani pārņem karstums, bet ne no dusmām. Es gribēju redzēt, ko viņš atbildēs. Un tad parādījās viņa komentārs."Nah, man. He don’t even count. He’s weak. The type that don’t even see what’s happenin’.""Probably still think she his. But we know better."Es sajutu vieglu trīsas vilni cauri ķermenim."Damn, that’s perfect. He gon’ do nothin’. She already slippin’ away."Es turpināju lasīt, vērot, gaidīt. Man vajadzēja vēl. Es lasīju, kā viņi sāka apspriest mani un jutu, kā kaut kas mani vilina vēl dziļāk."We should see the husband. What kinda dude he is?""Yeah, if he’s weak, then this gon’ be easy.""Maybe he into it and don’t even know it yet."Es nevarēju atbildēt no sevis. Bet es zināju, ko viņi grib dzirdēt. Es uzrakstīju kā viens no viņiem. Kā vēl viens bullis, kurš dod padomus."Yo, if you wanna really break her in, do it while he’s there. Make him watch, let him FEEL it. Some of these husbands don’t even know they ready for that life. If he home, she gon’ feel that rush. That danger. That’s what takes them over the edge."Es nosūtīju komentāru un gaidīju. Atbilde atnāca gandrīz uzreiz."Damn. You right. That’s a whole new level.""That’s a GOOD idea."Un tad viņš atbildēja."Let’s make it happen."Es sajutu, kā mana elpa kļūst sekla. Es biju tikko devis padomu tam, kurš jau bija bijis ar manu sievu. Un es nebiju pārliecināts, vai vēl gribu apstāties. Es vēl joprojām biju paralizēts, skatoties, kā foruma diskusija kļūst arvien trakulīgāka.Pēc tam, kad viņš piekrita idejai apciemot viņu, citi sāka viņu uzmundrināt, dot padomus, plānot, kas notiks tālāk.Un tad viņš uzrakstīja kaut ko, kas lika maniem pirkstiem sastingt uz tastatūras."I ain’t gon’ be me if I don’t put my black baby in her. Maybe two or three. Let her man raise them while the whole world see."Komentāri eksplodēja."Yo, that’s how you do it! That’s the real way to OWN her!""She gon’ know her place when she carrying your seed.""Let that weak-ass husband be the babysitter. That’s what he here for."Es sēdēju bez kustības, sajūtot, kā auksti viļņi pārskrien cauri manam ķermenim. Kas tas bija? Vai tas tiešām bija tikai tukša runāšana? Vai… viņš to tiešām plānoja? Un vēl briesmīgāk – kāpēc es biju nonācis tik tālu, ka biju to atļāvis? Es biju šokēts. Un es zināju, ka atpakaļceļa vairs nav. Es vēl joprojām sēdēju, elpojot sekli, nespējot atraut acis no ekrāna. Viss bija aizgājis tālāk, nekā es jebkad biju iedomājies. Un tad jauns komentārs."I bet all five of us will fuck that bitch together and each of us individually, but me first. And real soon."Es sastingu. Piecatā? Tie paši pieci vīrieši, kurus viņa pati man bija aprakstījusi kā savus studentus.Foruma komentāri eksplodēja sajūsmā."Shit, now THAT’S a real takeover.""She ain’t ever gon’ be the same after that.""Her man? He ain’t even part of the equation no more."Es skatījos uz vārdiem, bet tie vairs nebija tikai vārdi. Tie bija plāni. Un es zināju, ka viss, kas līdz šim bija tikai teksts forumā, vairs nebija tikai fantāzija. Un es tikai sēdēju un vēroju. Nespējot apturēt savu elpu no trīcēšanas. Nespējot novērsties no tā, kas notiek tālāk. Vārdi dega manā prātā."I bet all five of us will fuck that bitch together and each of us individually, but me first. And real soon."Es nebiju šokā kā iepriekš. Es to sajutu savā ķermenī – man tas patika. Man tas sāka patiešām patikt un uzbudināt! Es vēlējos to ieraudzīt. Es gribēju, lai tas notiek. Es zināju, ka man vajadzētu justies vainīgam, dusmīgam, apjukušam. Bet tā nebija patiesība. Patiesība bija tā, ka mani tas pievilka. Es gribēju redzēt, kā viņa tiks pilnībā pārņemta. Es sajutu alkas, kas iepriekš nebija bijušas tik spēcīgas.Tad ielādējās attēls, selfijs no augšpuses. Sieva un vīrietis dziļā skūpstā, sievas roka piespiesta viņa kājstarpei.Es skatījos uz ekrānu, sirds dauzījās tik skaļi, ka šķita – visa istaba to dzird. Foruma komentāri eksplodēja."Damn, she GONE, bro. Look at that grip!""She ain’t even pretendin’ no more. She HOLDIN’ IT.""That’s when they know they can’t go back. She his now."Es jutu trīsas visā ķermenī. Viņa tur bija. Viņa to darīja. Un es nebiju tur, lai to apturētu. Vai es to gribēju apturēt? Vai es tikai vēl vairāk alkāju redzēt nākamo?Attēli, komentāri, plāni – tas viss attīstījās bez manis, bet es nevarēju atrauties. Es redzēju, kā viss turpinās, kā viņa tiek ievilkta dziļāk. Un es tikai skatījos. Es vairs nejautāju sev, kāpēc. Es biju pieņēmis savu vietu šajā spēlē. Attālināti. Klusi.Man ienāca kāda doma un es atvēru jaunu cilni. Forums vēl joprojām pulsēja ar jaunām ziņām, bet man vajadzēja zināt.Cuckold levels.Cuckold hierarchy.Es sāku meklēt, ritināt, lasīt. Un tad es to atradu. Cuckold līmeņi.1️. "Denial stage" – vīrs fantazē, bet nespēj pieņemt realitāti. Viņš vēl domā, ka kontrolē situāciju.2️. "Passive acceptance" – viņš vairs nepretojas. Viņš vēro no attāluma, bet vēl nejūtas kā daļa no procesa.3️. "Encourager" – vairs ne tikai vērotājs, bet arī veicina situācijas attīstību. Viņš netieši palīdz, lai viss ietu tālāk.4️. "Submissive cuckold" – viņš zina savu vietu, pieņem, ka viņa sieva ir ar citiem, un jau izbauda savu lomu.5️. "Full transformation" – viņš pilnībā atsakās no savām tiesībām uz sievu. Viņš kļūst par pasīvu novērotāju bez jebkāda spēka vai pretenzijām.6️. "Humiliation & exposure" – viņš vairs nav tikai vērotājs. Viņa loma ir kļuvusi par atklātu, publisku realitāti, un visi zina viņa vietu.
Es lasīju un sapratu, kur es biju. Es bija pasīvā pieņemšanā, bet es gāju dziļāk. Vai es jau biju encourager? Es gribēju zināt, cik tālu es iešu. Es vēlreiz atgriezos forumā.
Ceturtdienas vakars..
Amanda tikko bija iznākusi no dušas. Halātiņš tik tikko aizsedza viņas ķermeni, mitrie mati slīdēja pār pleciem un kā parasti pēc dušas, zem tā viņa bija kaila. Viņa izskatījās atbrīvota, bezrūpīga.Durvju zvans.Es piecēlos un devos atvērt, vēl nesaprotot, cik daudz viss mainīsies tieši šovakar. Un tur viņš bija.Masīvs, plati pleci, smagnējs skatiens, viegls smīns uz lūpām, it kā viņš jau zinātu, kā viss notiks. Viņš nekautrējās no manis, nevilcinājās, vienkārši stāvēja durvīs kā saimnieks, kas ieradies pārbaudīt savas mantas stāvokli. Aiz manis Amanda sastinga. Es dzirdēju viņas straujo elpu. Kad viņa ieraudzīja, kas stāv durvīs, viņas seja zaudēja ierasto mieru."Kofi…" viņa tikai nočukstēja.Viņš neko neatbildēja. Tikai pasmaidīja un pastiepa roku man. Spēcīgs, dzelžains rokas spiediens. Es instinktīvi nedaudz sarāvos, pirkstu locītavas viegli iekrakšķēja. Viņš to redzēja. Viņš saprata. Un viņam tas patika. Bez liekiem vārdiem viņš pārliecinoši iegāja iekšā, it kā šī jau būtu viņa teritorija. Es tikai aizvēru durvis un vēroju, kā Amanda nervozi spēlējās ar halātiņa jostu.Viesistabā Kofi apsēdās dīvānā tieši blakus Amandai. Viņa satraukti sakustējās, it kā gribētu radīt distanci, bet viņš pavēra plašu smaidu, it kā visu kontrolētu. Es apsēdos pretī, vēl mēģinot uzturēt normālu sarunu, bet jau no pirmajiem vārdiem sapratu – viņš spēlējās."Tu sieviete, bet viņa sievietis?" viņš jautāja, paskatoties uz mani un pēc tam uz Amandu.Amanda acīmredzami apjuka, sarkstot un pārtraucot viņu."Tu domā – es esmu skolotāja, bet viņš ir skolotājs?" viņa steidzīgi izlabojās, bet es redzēju, kā viņas rokas cieši satvēra halātiņa maliņu.Kofi pasmaidīja, viegli uzlika roku uz viņas kājas. Viegls pieskāriens. It kā nekas. Bet es to redzēju. Un Amanda to juta.Pie galda es visus apkalpoju, centos būt mierīgs, laipns, bet Kofi palika nekaunīgāks."Tava sieva skaista. Viņai patīk darīt liels?" viņš pajautāja, pavēršot savu dziļo skatienu pret Amandu.Viņa izplūda spilgtā sārtumā, samulsusi paskatījās uz mani, tad uz viņu."Tu domā – man patīk lielas lietas?""Jā, jā! Liels… stiprs. Viņa sajūt stipru, jā?"Viņa nekā neatbildēja. Tikai nervozi spēlējās ar pirkstiem. Kofi paņēma karoti, lēni pārbaudot ēdiena temperatūru, tad paskatījās uz mani."Tu dot man sievu. Es gribu viņu sajust."Amanda pārsprāga klepus lēkmē, acis ieplešot vēl lielākas nekā iepriekš."Tu domā – parunāt ar mani?" viņa steidzīgi precizēja, bet balss nodeva viņas nervozitāti."Jā, jā! Tu nebaidīties, viņai patiks!"Es redzēju, kā Amanda norij siekalas. Viņa bija pilnībā zaudējusi kontroli pār sarunu. Viņas loma bija mainījusies – viņa vairs nebija skolotāja, kas vada, bet sieviete, kas tikai reaģē uz notiekošo. Kofi uzlika elkoni uz galda un pavērsās pret Amandu tuvāk."Viņa garšīgs. Es gribu… ēst viņa…"Es uzreiz paskatījos uz Amandu, bet viņa bija pilnīgi sastingusi un viņas sejas ādu klāja karsts sārtums."Viņš domā – ēdiens ir garšīgs!" viņa steidzās izlabot, bet Kofi tikai pasmaidīja."Viņa ļoti silta, man patīk silta."Amanda aizmirsa pat izlabot viņu. Viņa vienkārši sēdēja, nesaprotot, kā viss varēja aiziet tik tālu. Kofi nolika karoti malā un viegli pieskārās Amandas rokas delnai."Viņa man teica – tas ir liels. Es pateicu – tas tikai sākums."Amanda pēkšņi piecēlās."Tev laikam gribas alu?" viņa izteica pirmo teikumu, kas ienāca prātā, it kā mēģinot lauzt šo atmosfēru.Es sapratu, kas jādara. Man bija jāatstāj viņus divatā."Jā, es aiziešu pēc tā," es pateicu un piecēlos.Amanda paskatījās uz mani pār plecu, it kā gribētu ko teikt, bet nepateica neko. Kofi pasmaidīja. Es aizvēru aiz sevis durvis. Un viņi palika vieni.Kad es atgriezos, man uzreiz šķita, ka kaut kas nav tā, kā vajadzētu būt. Amanda izskatījās citādi. Viņa mēģināja jokot, smaidīt, bet tas nebija tas pats smaids, ko es parasti redzēju. Viņa bija nervoza. Uztraukta. Viņas mute apsārtusi un halātiņš bija savilkts ciešāk nekā iepriekš, it kā viņa steigā to būtu sakārtojusi, bet ne līdz galam pareizi.Kofi nebija istabā. Es paskatījos apkārt, mēģinot uztvert, kas vēl bija mainījies. Uz galda bija saburzītas salvetes. Amanda tās pamanīja gandrīz vienlaicīgi ar mani. Es vēroju, kā viņas pirksti tās ātri un neuzkrītoši satvēra, it kā cerot, ka es neko nepamanīšu.Kofi atgriezās no balkona. Viņš bija pasmēķējis un izskatījās mierīgs, kā arī ļoti apmierināts, lepns. Viņa krekls bija izvilkts no biksēm, kakla pogas atpogātas. Es nejautāju neko. Es tikai smaidīju, apkalpoju, rūpējos par viesi un viņa komfortu.Amanda mierīgi skatījās uz mani, bet viņas acīs bija kaut kas jauns. Un es turpināju spēlēt savu lomu. Es novietoju alus pudeli uz galda. Amanda paskatījās uz mani un pasmaidīja, bet tas smaids bija savādāks – kaut kas starp piespiedu vieglumu un satraukumu. Viņa vēlējās izskatīties mierīga, bet es redzēju, kā viņas rokas joprojām viegli trīcēja.Kofi sēdēja atslābinājies, viena roka brīvi uzlikta uz dīvāna atzveltnes, viņa skatiens lēni slīdēja no manis uz Amandu un atpakaļ."Tu ilgi bija… bet labi. Mēs labi pavadīt laiku."Amanda ātri ierunājas, gandrīz pārtraucot viņu: "Jā, jā, mēs runājām par mācībām. Mēs…"Viņa nervozi iesmējās, uz brīdi aizskarot kaklu, it kā neapzināti vēlētos noslēpt apsārtumu ap lūpām."Viņa ļoti gudrs… Viņa zina daudz par… kā pareizi darīt. Par dzīve. Par sajūtas. Par mācīt citiem kā just… dziļi."Amanda nervozi pakustināja kāju, strauji ierunājās, it kā mēģinot novērst uzmanību."Kofi… es viņam mācīju, kā trenēt izrunu. Tu zini, cik grūti dažiem ir latviešu skaņas!"Viņa smējās, bet es redzēju, ka tas nebija dabīgs smiekls. Kofi pavērās viņā, pasmaidīja un viegli atslējās dīvānāļ."Jā, jā… viņa daudz māca. Par mute. Par mēle. Viņa rāda, kā likt mutē… skaņas pareizi."Es paskatījos uz Amandu, bet viņa izvairījās no mana skatiena.Es saprotoši mēģināju uzturēt sarunu normālā gultnē: "Tātad jūs runājāt par valodu?""Jā. Bet viņa teica – vajag trenēt ilgāk. Lēnāk. Lai jūt."Amanda šķietami aizmirsa elpot uz mirkli, tad strauji pielika vīna glāzi pie lūpām. Kofi turpināja, it kā nekas nebūtu bijis."Sākumā viņi nesaprot, bet Amanda dot viņiem vairāk un vairāk, līdz viņi jūt pareizi."Es vēlreiz paskatījos uz sievu. Amanda norija siekalas, viņas seja bija viegli nosarkusi.Es klusu pajautāju: "Kā viņi saprot, ka dara pareizi?"Kofi vēl plašāk pasmaidīja un apsēdās ērtāk."Kad viņi saprot, kā darīt, tad viņi dara viņai no priekšas. Viņa skatās, smaida un saka – ļoti labi!"Amanda aizrijās ar vīnu, viņas acis ātri paskatījās uz mani, tad prom."Viņš gribēja teikt – es laboju viņus, kad viņi izrunā nepareizi!"Kofi plati smaida, paceļ rokas it kā nevainīgi: "Jā, jā, pareizs cilvēks sapratīs, citam tas neder."Es vēroju Amandu, bet viņa izvairījās no mana skatiena. Es jutu, ka kaut kas bija noticis. Bet es izlikos, ka neko nemanīju. Es piegāju pie galda, paņēmu glāzes un ielēju dzērienus un turpināju spēlēt savu lomu. Kofi iedzer alu."Amanda ļoti laba skolotājs. Viņa māca mums par… viņa sevīm, kāda ir dabīga, cik daudz apauguma, kur daudz mitruma…"Amanda strauji paceļ acis, aizrijoties ar vīnu un nervozi iesmejas."Tu domā – par Latvijas dabu, ja?""Jā, jā! Viņa ļoti dabiska! Cilvēki nāk, ieiet, izbauda, pēc tam jūtas ļoti labi!"Amanda nosarkst, bet mēģina saglabāt nopietnību, kā skolotājai pieklājas."Jā, jo daba Latvijā ir ļoti daudzveidīga un cilvēki bauda tās skaistumu!""Un viņa saka – ja cilvēks grib saprast viņu, viņam jāsajūt tās dabīgums. Jāizjūt, cik dziļi tā var būt. Jāpaņem laiks un jāizbauda to lēni!"Es paskatos uz Amandu, bet viņa tikai nervozi pasmaida, iedzer vēl malku vīna."Jā, viņa rāda mums, kā kustināt mēli pareizi, kā to likt mutē!"Amanda pēkšņi paliek ļoti nervoza, uzreiz izlabo Kofi, cenšoties situāciju normalizēt."Tu domā – kā pareizi izrunāt latviešu skaņas!""Jā, jā… Viņa saka, ka, ja dari to regulāri, pēc laika kļūst viegli un patīkami!"Amanda vairs neko neatbild, tikai iedzer vīnu, acīmredzami izvairoties no mana skatiena."Viņa ļoti laba skolotāja! Viņa rāda, kā to darīt pareizi, līdz mums patīk!"Es pametu skatu uz Amandu, bet viņa sarkst, bet joprojām mēģina saglabāt savu tēlu, nezinot, kur likties."Viņa māca ar pacietību. Dažiem vajag ilgāk. Dažiem viņa rāda, kā kustēt mēli pareizi."Amanda acumirklī uzsit ar roku viņa plecam, spēlēdama skolotājas stingrību, bet viņas balss viegli trīc."Nu, nu, Kofi! Tev jāmācās labāk un cītīgāk!"Es piepildu viņa glāzi ar vēl vienu alu, it kā tā būtu mana loma – rūpēties par viesa labsajūtu.
Vakars tuvojas beigām..
Kofi piecēlās lēni, pašpārliecināti. Viņš nekur nesteidzās, it kā viņam nebūtu nekas jāpaskaidro par vēlmi doties prom, it kā tikai viņš izlemtu, ka viss ir beidzies.Amanda palika istabā. Viņa bija nogurusi, joprojām uztraukusies, it kā mēģinot atrast pareizos vārdus, bet nezinot, ko tieši teikt.Es klusībā sekoju Kofi līdz durvīm, zinot, ka tas ir mans pienākums – pavadīt viņu ārā. Kad mēs bijām pie durvīm, Kofi apstājās, pagriezās pret mani un uzlūkoja mani no augšas uz leju. Viņa diženums spieda mani nolaist skatienu uz leju. Viņš pastiepa roku. Es automātiski to satvēru. Viņa rokas spiediens bija vēl spēcīgāks nekā iepriekš. Viņš vairs nesmaidīja. Viņa skatiens bija dziļš, caururbjošs.Un tad viņš rupjā, klusā čukstā, bet skaidri pateica vārdus, kas mani pilnībā paralizēja."You understand everything, cuck? Your wife is my woman now. You get that?"Es sastingu. Elpa aizrāvās. Viņš nedaudz pievilka mani tuvāk, viņa pirksti kā dzelžaina skava spieda manus kaulus. Es gribēju protestēt. Gribēju kaut ko teikt. Bet mana balss mani pievīla.Un tad no stiprā rokas spiediena, no šoka, no sajaukuma starp bailēm un vēl kaut ko, man izdevās vājš, meitenīgs, sadragāts čuksts: "Y-yeah…"Kofi vēl sekundi skatījās man acīs, tad pasmaidīja, it kā viņš tieši to arī būtu gaidījis. Viņš atlaida manu roku, pagriezās un devās prom, it kā būtu uzvarējis spēli, kurā es pat nebiju sapratis, ka piedalos.Kad atgriezos istabā, Amanda sēdēja uz dīvāna, acīmredzami vēl nervoza."Es… atvainojos," viņa sacīja, uzmetot man skatienu un ātri novēršoties."Par viņu. Viņš dažreiz nesaprot robežas…"Viņa mēģināja smaidīt, bet es redzēju – tas nebija īsts smaids.Es pasmaidīju viegli, pārliecināti un mierīgi."Viss kārtībā," es sacīju. "Es saprotu, lai cik laba tu esi skolotāja, ne visus var iemācīt."Viņa atkal paskatījās uz mani, bet šoreiz viņas acīs bija kaut kas cits. Vai tas bija atvieglojums? Vai apjukums? Viņa neko neteica, tikai nopūtās, nogurusi pasmaidīja un devās uz guļamistabu.Es gaidīju. Es gaidīju, līdz viņa aizmigs. Tad paņēmu telefonu, atvēru forumu…Pirksti vieglām trīsām ritināja ekrānu. Jaunas ziņas. Jauni komentāri. Jauni fakti. Es lasīju. Katrs vārds dzēla manā prātā."Damn, bro took control of her like she was made for it.""She knows her place now. No hesitation.""Not a drop was wasted. She took it ALL."Neviena pile? Es aizturēju elpu."And her man? Hah, he’s the SOFTEST cuck I’ve seen.""Dude ain’t just weak, he’s submissive as fuck."Un tad parādījās kaut kas jauns."We need a new level for him. He ain't just a cuckold. He’s something MORE."Es sastingu. Jauns kukoldu līmenis?"He doesn't just watch. He serves. He submits completely. He welcomes it.""He ain't just letting it happen. He’s part of it. Encouraging it. Pushing it forward.""That’s the highest level. Beyond cuckold. Beyond humiliation. That’s REAL acceptance."Es lasīju un jutu, kā iekšā kaut kas plīst un vienlaikus nostiprinās. Es biju pieņēmis savu lomu. Un mani tas neprātīgi uzbudināja. Un tad es to ieraudzīju. Jaunākais foruma ieraksts. Kofi bija augšupielādējis attēlu.Es ielūkojos ekrānā un sajutu, kā elpa apstājas. Amanda. Uz ceļiem. Mūsu viesistabā, kad es biju devies pēc alus. Viņa smaidīja. Bet tas nebija viņas ierastais smaids. Tas bija kaut kas cits. Padevība. Pieņemšana. Apzinātība.No viņas pavērtās mutītes uz zoda… mazliet iztecējusi sperma… Tā spīdēja gaismas atspulgā, bija redzams, kā tā plūda lejup. Viņas halātiņš bija atvērts. Krūtis bija kailas, atklātas. Viņa neko neslēpa. Un Kofi? Viņš stāv virs viņas. Viņa seja nav redzama, bet attieksme ir nepārprotama. Tas bija pierādījums notikušajam.Forums eksplodēja."Damn, bro! She’s PERFECT.""That’s full submission right there.""She’s already his. Look at her face. No guilt, no shame. Just pleasure."Un es sajutu, kā mans ķermenis nodevīgi trīcēja. Es biju pieņēmis savu lomu. Un tagad es nevarēju no tā atteikties.
Nakts..
Es pamodos no klusas skaņas. Vannas istabas durvis aizvērās lēnām, uzmanīgi. Klusums. Tikai vāja čukstoša balss. Amanda. Es sastingu nekustīgs. Klausījos."I am yours, you know that.""Only for you."Mana sirds sāka sisties straujāk."Yes, I am ready."Es noriju siekalas. Tad pauze. Viņas balss mazliet klusāk, bet es dzirdēju katru vārdu."Why don’t you use rubber?""I am in my most unsafe days."Es sastingu. Pēc brīža."Okay, but not inside me."Mana elpa kļuva sekla."I am waiting for it too."Tad nākamie vārdi lika asinīm sastingt."All of you?"Pēc tam… vēl viens čuksts."Yes, you are my Bull now."
Piektdienas vakarā..
Amanda ieradās mājās ar īpašu noskaņojumu. Viņas smaids bija pārāk plats, smiekli – mazliet samāksloti. Es redzēju to uzreiz. Viņa gaidīja īsto brīdi, lai kaut ko pateiktu. Beidzot viņa viegli pieskārās manai rokai, it kā mēģinot maigi mani sagatavot."Mīļais… šajās brīvdienās es aizbraukšu pie draudzenēm. Mazliet atpūtīšos, parunāšos, atslēgšos no darba."Es zināju, ka viņa melo. Bet es to neizrādīju. Es paskatījos viņai acīs, uzsmaidīju, biju saprotošs."Protams, mīļā. Tev tas pienākas."Viņa uzelpoja viegli, it kā būtu gaidījusi pretreakciju, bet nesaņēma to. Es pieskāros viņas rokai, glāstoši, sirsnīgi, un viņa nedaudz sakustējās, bet nepaskatījās man acīs."Kad atgriezīsies?" es jautāju nevainīgi."Svētdienas vakarā."Es pasmaidīju."Lai tev jauka atpūta."Viņa samirkšķināja acis, it kā gribētu ko teikt, bet neko neteica.
Sestdiena..
Es biju atstāts viens. Es centos aizdzīt domas, nolēmu sakārtot istabu. Un tad es to ieraudzīju. Čeks. No aptiekas. Es to pacēlu, paskatījos. Tikai viena pozīcija."EllaOne"Es nesapratu uzreiz. Zāles? Pret kaut ko? Es atvēru tālruni, ievadīju meklētājā. Avārijas kontracepcija."Nākamās dienas tablete."Es skatījos uz ekrānu un čeku savās rokās. Sirdspuksti kļuva skaļāki, smagāki. Kāpēc viņai tas bija vajadzīgs?Un tad es sapratu.
Ja, nu kādam iepatikās šis stāsts vai ir par to, ko teikt, ieteikt. Varbūt ir idejas turpinājumam? Rakstiet man personīgi. Citādi nav motivācijas turpināt.
961
1
1 pirms dienas
OnTheKnees,
43
Pēdējā vizīte: 11 pirms vairākām stundām
-
Dana pie kundzes
Sagribēju seksu. Meklēju vīrieti, dažādu iemeslu dēļ nesanāca. Izdomāju aiziet pie kundzes. Pazvanīju, sarunāju.
Sagaidīja kundze, pupi lieli tvirti, blonda, melnas zeķubikses, tieši tāda kurai gribētos atdoties. Kundze lika man izģērbties un gulties uz vēdera. Gultā jau stāvēja rinda mantiņu un sapratu, ka daļa no viņām būs manī.
Īsa masāžiņa un sāka iestrādāt manu caurumu. Divi pirksti iegāja iekšā kā pa sviestu. Pēc kāda brīža man pajautāja, vai gribu, lai ieeju manī. Es protams to jau sen gribēju, tik gaidīju kundzes pavēli.
Bet tā vietā, lai ieietu manā caurumā, viņa iebāza locekli man mutē un lika sukāt un procesā sāka teikt – nu ko kucīt, patīk sūkāt. Un man patika, un es paņēmu locekli pats rokās un sāku sūkāt, kamēr kundze sāka spēlēties ar manu caurumu.
Mans caurums jau bija no kundzes puses nosaukt par pīzdiņu un es pats jau biju Dana. Un mana kundze sāka Danu drāzt ar dažādā izmēra mākslīga izmēra locekļiem.
Pēc brīža ievadīja manu tādu pamatīgu, apmēram 17 garumā un 2,5 biezumā, lika apsēsties uz gultas maltas un kamēr loceklis bija iekšā manā pizdiņā, sāka mani drāzt mani mutē. Jūtos super, kā īstai meitenei.
Papisusi mani mutē, kundze lika man nostāties četrrāpus un es varēju redzēt spogulī, kā mani ņem priekšā. Sajūtas ļoti patīkamas, tavs dupsis uz augšu un tevi drāž kā kuci. Pēc kādām desmit minūtēm es beidzu un viss beidzās.
Teikšu tā, sajūtas super. Kad gan mutē deva locekli, gan kad stāvi četrrāpus un tevi ņem priekšu. Arī tagad to visu rakstu un esmu uzbudinājusies, mmm. Un iedomājos, ka atkal esmu Dana, kuru tūlīt ņems priekšā.
1537
0
5 pirms dienām
tiktiesvelos,
36
Pēdējā vizīte: 31 pirms minūtēm
Esi daļa no mūsu kopienas
Pievienojieties Sexdraugiem
- Bezmaksas reģistrācija
- Privāts seksa čats
- Reāli profili
