Kokosriekstu eļļa, vakuums un apelsīnu sula — jeb kā es gandrīz kļuvu par masāžas meistaru bez licences

Viss sākās nevainīgi. Vienkārši gribēju pārsteigt savu otro pusīti ar romantisku vakaru — tu zini, klasika: sveces, sāls lampa, vakariņas... un tad es atcerējos vienu blogu, kur dāma vakuuma pumpīti sauca par priekšspēles dievu, bet kokosriekstu eļļu – par svēto šķidrumu.

Domāju — nu kāpēc gan ne?

Nopirku eļļu, uzsildīju (nejautā, cik ilgi mikrenē), paņēmu apelsīnu un sagriezu to ar tādu precizitāti, it kā būtu ieguvis kulinārijas diplomu. Iegrebu miziņu, iebēru eļļu, bet kad uzliku šo sulīgo cepurīti savai lepnuma vietai... nu, teiksim tā — tā bija gan silta, gan kodīga pieredze.

Vienā brīdī sapratu, ka vakuuma pumpis ir pielipis ne tur, kur vajag, apelsīna miza slīd pa grīdu kā banāna miza, un es – pilnībā ieeļļots, ar dvieli uz galvas un vienu kāju uz sveces.

Vienīgais, kas glāba situāciju? Skaļi smiekli, slapjš parkets un jauns segvārds — Eļļainais mīlestības mandarīns.

Nobeigums? Kokosriekstu eļļa nav spēļlieta. Vai arī ir. Atkarīgs no tā, cik drosmīgs esi.