Kronbergs,

50 лет

Рига , Riga r.

Reiz dzīvoja sludinājums. Sludinājumam bija sludinājuma daba. Viņš regulāri sekoja citiem sludinājumiem [lasīja, ko raksta citi; brīnījās par tiem; nesaprata tos; dažreiz tiem rakstīja]. Reiz kādā naktī uznāca nemiegs. Sludinājums nolēma uzrakstīt savu sludinājumu. Taču ko gan rakstīt? Norādīt sava sludinājuma garumu viņš negribēja, jo neuzskatīja, ka ir tirgū; minēt, ka "bez garas sarakstes" arī nevēlējās, jo zināja, ka sludinājumi, kas nemāk rakstīt, bieži nemāk arī runāt un domāt; izvirzīt prasības arī ne, jo, prasot no citiem, arī no paša "tiks paprasīts". Tā nu sludinājums zināja tikai to, ka viņam pieder puse no gadsimta un ka viņam patīk vīriešu kārtas sludinājumi. Dzīvei, draudzībai, mīlestībai, priekiem un bēdām, melnajai kafijai un melnajai tējai, vēlu celties un vēlu gulties. Ar cieņu un pašcieņu. Utt. U.tml. U.c.

P.S. "Jau desmit gadus laimīgi "izkāpis no skapja" un citi piedzīvojumi". [Vasarā lokācija — 5 km ap Raganu & Rīga.]

сегодня 17:29

21 просмотров (сегодня 21)