Vasaras piedzīvojumi, jeb kā mani izmantoja ciema sievietes ceturtā d

... 
Ātri izkārtoju nedaudzās mantas, devos izpētīt apkārtini.. 
Ciematiņš izrādījās neliels, kādas 15 privātmājas, ar palielām saimniecībām apkārt, un viena trīsstāvu padomju laika ēka ar divām kāpņutelpām ..
Nelielu lauku veikaliņu, kur tirgo sākot ar maizi, un beidzot ar naglām..
Tāds kalsisks Latvijas ciematiņš.. 
To ka ciematā nav vīriešu ievēroju ātri.. pamatā tikai sievietes.. tā ap gadiem trīsdesmit - piecdesmit
Pēc tā kas bija starp mani un Ilzi, uzbudinājums nekur nebija pazudis.. un ja apkārt tikai sievietes, vasarīgās kleitiņās, nojaušot ka lielai daļai apakšā nekas nav.. 
uzbudinājums tikai pieauga.. 
Iegāju veikaliņā, nopirkt pāris vieglos alus, un čipsu paciņu... bet tur jau priekšā vesels sieviešu bariņš.. 
Saprotams, kur gan ciema klačas palaist, ja ne veikaliņā.. 
Man kājās īsi šorti, un mugurā tikai T krekls.. 
Tā kā uzbudinājums liels, tad šortos tas labi nojaušams... 
Atri paņēmis savus aliņus devos uz ezermalu.. lai papētītu kur labāk būtu copēt, un parunāt par laivu.. 
Ezermalā apsēdos pavēnī, attaisīju aliņu - uhh labi vasara un brīvs.. 
Tā sūkdams alu, un grazdams čipšus aizdomājos, ko tad Ilze vakarā ir sadomājusi.. 
- KO tad darām? Izdzirdēju aimugurē sievietes balsis..
Pagriezies ieraudzīju, divas jaukas dāmas.. 
- Sēžu atpūšos, dzeru alu... 
- Un pie kā dad apmeties..
- Pie Ilzes, bez nekādas tālākas domas nosaku...
- Tad jau vakarā būs "pasēdēšana" ?
- nezinu, neko neesmu plānojis.. kāpēc jautājies?
- Nu Ilzei vīrietis atbraucis, gan jau gribēs izrādīt, palielīties..
- Vispār es atbraucu atpūsties, nevis sievu meklēt.. ar Ilzi iepazinos tikai šodien, jo īrēju no viņas istabu.. 
- aa.. A mēs jau domājām, tad jau esi brīvs?
- Vispār jā.. kādēļ tāda interese?
- Nu mums te, ziniet, ar tiem vīriešim tā pašvaki.. patas saproti.. 
- Varu nojaust.. Un kā varu palīdzēt?
- Pats nevari izdomāt? 
- Nē nevaru.. varbūt pastāstīsiet...
- Ko tur stāstīt.. Ilze tev visu parādīs, viņa mums draiska meitene, izdevību garām nelaidīs.. 
- varbūt iepazīsiemies Es esmu Agnese, un tā ir Laila.. 
- Jānis.. Un ko tālāk?
- pagaidām lakam neko.. nosaka Agnese..  Un nostājās tā, lai vējš, laiku pa laikam paceltu īso kleitiņu uz augšu, redzu, 
ka apakšā nekā nav, un  ka kūsis ir sakopts bet samērā biezss..
Laila izvelk mobīlo un zvana... 
- čau Ilze, mēs te ar tavu kavalieri iepazināmis.. ko nē.. ne jau tik tuvu, laikam tev uzticīgs.. a tu drudzene skaities, nevarēji padalīties?
Ko tikai šodien atbrauca?, ehh kā mes te nogribējušās visiem metamies virsū, ko?  Labi, vakarā pienāksim.. Drīkstam noprovēt, bet tikai lai izlaiza? 
Skaidrs, "družka", nepārkāpsim to robežu.. 
Laila, ieliek telefonu, kabatā.. 
- Ilze teica ka tu forši ar mēlīti strādājos, un ka tas tev ļoti patīk. Vai tā ir?
- NU ir tāda lieta.. A kas?
- Negribi mūs mazliet palutināt?
- nu nezinu.. ..
- Zini gan .. ka gribi, a ja negribi tad tāpat nāksies.. ja jau tava Saimniece deva atļauju, tad to izmantosim.. nekur neliksies.. 
- Agnese, pieturi viņu, es izdrāzīšu viņu mutītē.. un pēc tam tu varēsi.. ok?
Agnese satver mani no mugurpuses, nofiksējot manu galvu, tajā laikā Laila pienāk kļat, paceļ svārčiņus un ar savu pežiņu pespiežās pie manas sejas.. 
- Laizi, un kārtīgi.. 
Kas man cits atliek.. atkal jūtu ka sievietei sen nav bijis seksa... mana seja kļūst arvien slapjāka un lipīgāka.. Bet tas neturpinās ilgi Laila ātri sasniedz orgasmu, 
nolej mani ar savu "suliņu".
-Tagad tava kārta viņa noskaa Agnesei..
Dāmas samianās vietām.. un atkal man priekšā ir kārtējā slapjā "pežīnā", cītīgi strādāju ar mēlīti.. kamēr tieku noliets, Agnese ir daudz "sulīgāka", un tieku noliets pamatīgi..
- Uhh.. tas bija Dievīgi, nosaka Agnese.. 
- Laila izņem no somas salvetes.. - pasniedz man.. Aizej līdz ūdensmalai, noskalojies, krekliņu arī novelc, mājās izmazgās.. savādāk viss ciems zinās, ko esi darījis.. 
Tas ka ciems rīt visu zinās, man jau ir skaidrs.. bet vel jau vakars priekšā.. 
.....
Noskalojies, atgriezos pie abām dāmām....
- Nu kā? Agnese apjautājās..
- normāl.. un kā jums abām.. atlaida? 
- Jā, abas kopā atbildēja..
- Un kas tālāk..? Ko teksiet?
- pagaidām nekā, Laila noska, bet vakarā pienāksim, tu galvenais šņabi nesadzeries, savādāk nebūs nekāds kaifs.. 
- Es šņabi nedzeru, vel jo vairāk karstā laikā.. 
- Tas labi ... tad taisīsim alus vakaru.. 
Tad līdz vakaram, tas ir pēc pāris stundām.. 
Un abas pagrizušās ātri devās prom.. 
Nu ko, jaidzer aliņš, un jādodās uz "mājām" .. 
turpinājums sekos..