Успех
Выберите язык
Выберите язык
Новогодний видеоконкурс 2024 🎥😍🎄
Щедрые призы для победителей 🏆🤑 Участвовать может каждый! Подробнее
Classic Sex Fetish Cuckold

Spēle ar lielmeistaru.

Stāsta Juris.
Pēc diviem laulības gadiem es iepazīstināju sievu ar jaunu spēli. Mēs katru mēnesi devāmies uz randiņu, bet pa ceļam uz mājām sarīkojām ko īpašu. Spēle bija dabisks turpinājums tipiskai vīriešu fantāzijai - vērot, kā sieva flirtē un izturas seksīgi citu vīriešu klātbūtnē. Gada laikā mēs pāris reižu spēlējām manu jauno spēli un mums abiem tā šķita aizraujoša.
Mēs devāmies uz kārtējo randiņu. Pēc vakariņām mēs braucām garām lielai viesnīcai, kas atradās tikai pāris kilometru attālumā no mūsu mājas. Es izlaidu sievu pie ieejas vestibilā un braucu novietot mašīnu autostāvvietā.
Mēs izvēlējāmies šo viesnīcu, jo tā bija bieža biznesa ceļotāju pieturvieta un ap desmitiem vakarā jebkurā dienā viesnīcas bārā noteikti atradās daži garlaikoti biznesmeņi. Viņu vakari kļuva daudz interesantāki, kad pēkšņi ienāca mana sieva.
Mana sieva ir ļoti jauka 37 gadus veca sieviete ar smalku, stingru un izskatīgu augumu. Viņai ir skaisti, gaiši mati. Liene vienmēr skaisti saģērbās un uzkrāsojās mūsu vakariem un viņa patiešām izskatītījās ļoti seksīgi.
Pirmo reizi, kad mēs spēlējām manu jauno spēli, es pusstundu pēc tam, kad biju viņu atvedis, vēroju Lieni viesnīcas bārā. Bārs atrodas pret autostāvvietu un visa ārsiena ir stiklota. Es sēdēju mašīnā un vēroju, kā Liene ienāk. Bārā sēdēja seši vai septiņi vīrieši, kas skatījās vakara futbolu un malkoja alu. Kad viņa ienāca telpā, viņi visi pagrieza galvas, lai viņu vērotu.
Liene piegāja pie bāra, nedaudz šūpojot gurnus. Visas acis bija pievērstas viņas stingrajam dibentiņam. Viņa apsēdās un gaidīja, kad pienāks bārmenis. Kad viņš pienāca, es redzēju, kā viņa ar viņu sarunājas. Bārmenis paskatījās uz vīrieti, kas sēdēja bāra galā. Es varēju nojaust, ka šis vīrietis piedāvāja manai sievai nopirkt dzērienu. Kad bārmenis pagriezās, lai piepildītu glāzi, vīrietis nokāpa no sava krēsla un piegāja klāt Lienei.
Vīrietis izskatījās apmēram manā vecumā, varbūt trīsdesmit pieci. Viņš izskatījās diezgan spēcīgs un viņam noteikti netrūka pārliecības, jo viņš piedāvāja nopirkt dzērienu manai sievai minūtes laikā pēc tam, kad viņa ienāca pa durvīm. Vīrietis sarunājās ar Lieni, neapšaubāmi flirtējot. Viņa bija tērpusies vienkāršā melnā kleitā ar dziļu izgriezumu priekšpusē un viņš saprātīgi kontrolēja savu skatienu. Viņa acis tikai ik pa laikam apstājās uz viņas krūtīm.
Es paskatījos pulkstenī, pārsteigts, ka ir pagājis tik daudz laika. Sakārtoju savu cieto locekli biksēs un izkāpu no mašīnas.
Spēlētājs, kā es viņu iedomājos, bija cieši klāt un runāja ar Lieni. Pārējie vīrieši telpā bija atmetuši cerības, redzot Spēlētāja gājienu un pārmaiņus skatījās futbola spēli un vēroja manu sievu. Domāju, ka visi bija pārsteigti, kad es iegāju bārā un aizgāju taisnā ceļā līdz vietai, kur sēdēja Liene. Spēlētājs atradās viņai pa labi un es aizņēmu bāra krēslu tieši viņai pa kreisi.
Bārmenis paskatījās uz mani ar jautājumu un es pasūtīju alu. Es paskatījos uz Lieni un pajautāju, ko viņa dzer. Viņas dzēriens bija gandrīz tukšs un es pasūtīju viņai jaunu. Kad es uzliku divdesmitnieku uz bāra letes, es pamanīju Spēlētāju, kurš skatījās uz manis naidīgām acīm.
Mēs ar sievu mazliet parunājāmies un viņa man pastāstīja savu izdomāto stāstu par to, ka viņa ir ceļojoša biznesa sieviete, kas apmetusies viesnīcā. Es spēlēju līdzi, izlikdamies, ka arī es esmu no citas pilsētas un viņu nepazīstu. Visbeidzot es noliecos un pietiekami skaļi, lai Spēlētājs dzirdētu, pateicu viņai, ka esmu apmeties viesnīcā un pajautāju, vai viņa vēlas doties uz manu numuriņu. Viņa piekrītoši pamāja ar galvu un es palīdzēju viņai nokāpt no krēsla un pavadīju viņu ārā. Mēs atstājām Spēlētāju sēdēt un brīnīties, kā viņa deguna priekšā tika nocelta seksīga sieviete.
Es mūs aizvedu mājās un pēc desmit minūtēm mēs jau plēsām viens no otra drēbes. Lienes mincīte bija slapja. Es iemetu viņas kailo ķermeni gultā un ar vienu grūdienu iegāju viņā. Viņas uzbudinājums man atklāja, cik ļoti viņai patika šī spēle. Tas, ka visi vīrieši bārā viņu vēroja, bija glaimojoši un vienlaikus uzbudinoši. Es nodomāju, vai viņa bija fantazējusi par došanos uz sava pielūdzēja istabu, kamēr viņa sēdēja un sarunājās ar viņu.
Nākamā gada laikā mēs šo spēli atkārtojām vēl pāris reizes. Es jutos mazliet slikti par to, kā mēs uzmācāmies šiem neko nenojaušošajiem ceļotājiem, bet patiesībā viss, ko viņi bija maksājuši, bija dzēriena cena un viņi pretī saņēma nelielu sarunu ar ļoti skaistu sievieti. Es arī nesaredzēju lielas briesmas, jo mēs ar Lieni bijām tie, kas dalīja kārtis, tāpēc mēs stingri kontrolējām spēli. Es turpināju tā domāt līdz brīdim, kad mēs kaut kādā veidā iedalījām sev džokeru no kāršu komplekta.
Kādu trešdienas vakaru mēs devāmies uz agrām vakariņām. Nedēļas sākumā restorāni nav īsti aizņemti. Es jutu, ka Liene jutās nedaudz uzbudināta, jo kad mēs iegājām restorānā, viņa man pa laikam pieskārās un neuzkrītoši glaudās man klāt. Viņa turēja manu roku pāri galdam, kamēr mēs sarunājāmies pie dzērieniem un es sajutu uzbudinājuma trīsas. Es jau gribēju viņu izbaudīt un mēs vēl pat nebijām sākuši ēst savus salātus.
Pēc vakariņām mēs noskatījāmies filmu kinoteātrī. Kad mēs izgājām, es mūs vedu mājās. Pēkšņi bez jebkādām diskusijām es iegriezos pie viesnīcas Sapnis. Liene paskatījās uz mani ar vilinošu, zinošu smaidu un es zināju, ka viņa piekrīt. Viņa bija uzbudināta un šis vakars bija lieliski piemērots, lai izspēlētu manu spēli. Es viņu izsēdināju un iegriezos autostāvvietā. Iebraucot stāvvietā, es laikus paskatījos, lai ieraudzītu Lieni, ieejot bārā.
Viņa ienāca un devās virzienā uz bāru telpas vidū. Es redzēju, ka viņa pēkšņi apstājās un pagriezās pret bāra galu, prom no logiem. Kas notiek? Pēc dažām sekundēm Liene devās tālāk, izzūdot man no redzesloka. Es nespēju iedomāties, ko viņa darīja, es vēl desmit minūtes nervozi sēdēju mašīnā un mēģināju izlemt, ko darīt tālāk. Beidzot nolēmu, ka labāk iešu iekšā.
Es izkāpu no mašīnas un devos uz viesnīcas vestibilu. Es iegāju iekšā, pagriezos pa labi un aizgāju vēl desmit metrus līdz bāra durvīm. Es ieskatījos, bet nekur telpā nevarēju pamanīt savu sievu. Dodoties pie bāra, es beidzot ieraudzīju Lieni. Mani pārņēma atvieglojums, kam sekoja izbrīns. Liene sēdēja tumšā stūrī pie bāra aizmugurējās sienas. Viņa sēdēja tik tuvu savam kompanjonam, ka viņu gurni bija saskārušies. Brīdi vērojot, es dzirdēju viņas smieklus.
Es apsēdos pie bāra, lai varētu viņus pētīt. Es nespēju saprast, ko Liene darīja.

Stāsta Liene.
Kad mans vīrs pirmo reizi ieteica savu “spēli” - aizvest mani uz viesnīcas bāru, lai mani iekārotu sveši vīrieši, es domāju, ka viņš ir zaudējis prātu. Protams, man likās, ka sapratu, viņu tas uzbudina. Viņš var vērot, kā visi šie vīrieši sarunājas ar viņa sievu. Tad viņš pēdējā brīdī ienāk, noceļ sievieti un atstāj pārējos vīriešus stāvēt apkārt kā muļķus.
Bet man bija arī daudz šaubu. Es nejutos gluži pareizi, spēlējoties ar šiem vīriešiem, kuri pat nezināja, ka spēlē šo spēli. Es arī mazliet uztraucos, ka varētu notikt kautiņš. Taču Juris bija tik ieinteresēts izmēģināt šo spēli, ka es beidzot piekāpos un piekritu vienreiz to izmēģināt.
Pirmajā reizē, kad mēs spēlējām, es tik tikko biju pievērsusi bārmeņa uzmanību, kad kāds vīrietis no bāra gala piesteidzās un pasūtīja man dzērienu. Viņa vārds bija Renārs un viņš bija darba darīšanās. Viņš bija aptuveni manā vecumā un bija ļoti izskatīgs. Viņš bija sirsnīgs un jautrs un man patiešām patika viņa kompānija. Man bija grūti saglabāt raksturu.
Mums sarunājoties, es pat ļāvu domām aizklīst, kā būtu, ja šī nebūtu spēle. Jāatzīst, ka tad, kad esi precējusies, tu ne pārāk bieži domā par sevi. Man šķita ļoti glaimojoši, ka tāds izskatīgs puisis kā Renārs uzreiz izrādīja interesi par mani. Renārs diezgan skaidri izteica savus nodomus un es iedomājos, kā atļaujos viņam aizvest mani uz savu istabu un mīlēties ar mani visu nakti. Kopš mēs bijām precējušies, es nekad nebiju domājusi par seksu ar kādu citu, izņemot Juri, tāpēc šī doma man bija kā jauna un dīvaina lieta. Es sajutu uzbudinājuma uzplūdus, kad mani pārņēma šī nerātnā doma.
Pēc tam, kad Juris iejaucās un izlikās, ka mani noceļ, mēs devāmies uz mašīnu. Mani bija pārņēmis uzbudinājums un es sajutu mitrumu savā kājstarpē, kamēr Juris veda mūs mājās. Es nevarēju vien sagaidīt, kad sajutīšu viņu sevī. Mēnešu laikā mēs šo spēli spēlējām vēl dažas reizes. Kādu vakaru, kad devāmies uz vakariņām, es jau domāju, vai mēs apstāsimies viesnīcā. Tajā rītā es jau pamodos, jūtoties uzbudināta un man īsti nevajadzēja pārbaudīt kalendāru, lai saprastu, ka man jābūt tuvu sava cikla kulminācijai. Vakariņu laikā es sarunājos ar Juri, bet jau domāju par to, kad mēs atgriezīsimies mājās.
Mēs noskatījāmies filmu un tad devāmies mājup. Patiesībā es gribēju spēlēt spēli, bet nolēmu sēdēt mierīgi un skatīties, ko darīs mans vīrs. Bija tā, it kā Juris lasītu manas domas. Pat neprasot, viņš iegriezās pie viesnīcas. Spēle bija sākusies.
Es jutos ļoti seksīga, ejot pāri viesnīcas vestibilam uz bāru. Biju tērpusies savā iecienītākajā kleitā, pavisam vienkāršā melnā kleitā ar nelielu izgriezumu. Kleita bija cieši pieguļoša ap augšstilbiem un nesniedzās pat līdz ceļiem. Es jutos pārliecinātāka nekā iepriekšējās reizēs, tad atvēru durvis un iegāju iekšā. 
Es paguvu spert desmit soļus, kad kāda balss man uzsauca.
"Atvainojiet, lēdija?"
Mani ne pārāk bieži dēvē par “lēdiju”, tāpēc es apstājos un pagriezos. Vīrietis sēdēja pie bāra aizmugurējās sienas un ar cerībām lūkojās uz manis. Es gaidīju, lai redzētu, ko viņš vēlas.
"Vai jūs varētu uz brīdi atnākt pie manis?" viņš jautāja man patīkamā tonī. Es piegāju klāt. "Kāpēc jums nepasēdēt ar mani pāris minūtes?" Viņš jautāja tā, it kā tas būtu pilnīgi normāli.
Es nervozi aplaizīju lūpas, aplūkojot viņu. Tas nebija iekļauts scenārijā un es nebiju pārliecināta, ko darīt. Īsu brīdi apsvēru iespēju vienkārši pagriezties un doties uz bāru, kā biju iecerējusi, taču tas būtu nepieklājīgi.
Vīrietis bija nedaudz vecāks par mani, varbūt pat četrdesmit gadu vecumā. Tomēr viņš droši vien regulāri vingroja, jo izskatījās ļoti labā formā. Viņa mati bija nevainojami kopti un viņš bija tērpies perfekti piegrieztā tumši zilā uzvalkā. Viņš patiešām bija diezgan pārsteidzošs. Pretēji savām saprātīgajām domām es apsēdos līdzās viņam. “Es esmu Boriss,” viņš man teica, ”un jūs?” Es pateicu viņam savu vārdu.
"Ļaujiet, es jums pasūtīšu dzērienu," viņš teica pēc tam, kad bijām iepazinušies. Viņš pamāja bārmenim un es ieraudzīju apstiprinošu mājienu. "Es daudz ko zinu," Boriss turpināja, kamēr es neizpratnē skatījos uz viņu. “Lūk, pirmā lieta.” Viņš teica, kad man blakus parādījās viesmīlis. "Es paņemšu vēl vienu dzērienu un dāmai sidekaru," viņš teica bārmenim.
Es patiešām nedaudz sakustējos pie tā. Sidekars nav īsti ierasts dzēriens, kas patīk sievietēm un bija neparasti, ka šis svešinieks zināja, ka tas ir mans mīļākais. Tad es viņam nedaudz pasmaidīju un teicu: " Ļoti labi. Kādas citas “lietas” jūs zināt?”
“Kā jau teicu, es zinu daudzas lietas,” viņš atbildēja. "Vai jūs kaut kam piekritīsiet?"
Tas bija traki – piekrist kaut kam, pat nezinot, kas notiek, bet es tomēr pamāju ar galvu šim pievilcīgajam svešiniekam. Viesmīlis atnesa dzērienus un aizgāja.
"Es turpināšu tev stāstīt lietas," viņš teica pārejot uz “tu”, "un katru reizi, kad man būs taisnība, tu piekritīsi spēlēt tālāk un gaidīt nākamo soli."
Es atkal pamāju, it kā tas būtu pilnīgi loģiski. "Es zinu, ka tavs vīrs sēž automašīnā un iespējams brīnās, kāpēc viņš tevi tagad neredz," Boriss teica. Es nosarku. Man uz brīdi ienāca prātā doma piecelties un aizskriet uz mūsu auto, bet tad es atcerējos savu vienošanos ar svešinieku.
Boriss redzēja, ka es jūtos neērti. "Neuztraucies, Liene," viņš teica, "es lieliski saprotu jūsu spēli. Un tā kā man bija taisnība, es tev stāstīšu tālāk."
Es gaidpilni skatījos uz Borisu. Tas solījās būt interesanti.
"Tavam vīram patīk šī spēle, jo viņš vēlas redzēt, kā tu flirtē. Tas liek viņam justies vīrišķīgākam ar tik iekārojamu sievu. Lai viņam būtu vēl interesantāk, flirtē ar mani." Boriss apvija roku ap mani un pievilka mani tuvāk sev. Tagad mēs sēdējām tik cieši, ka mūsu gurni pieskārās viens otram. Es sajutu blakus sēdošā vīrieša bagātīgo aromātu, viņa smaržas un viskiju. Es jutu viņa roku, kas mani pievilka pie viņa un viņa plaukstu, kas stingri atspiedās uz mana kreisā augšstilba.
"Tavs vīrs parasti gaida tur diezgan ilgi, vai ne?" Boriss jautāja. Es pamāju. "Bet šovakar viņš negaidīs, jo tu esi pazudusi. Tavs vīrs ienāks šeit pēc trīs minūtēm," viņš teica, parādīdams man savu pulksteni. Mēs sēdējām kopā, vērojot sekundes rādītāju virzāmies pa ciparnīcu. Gandrīz tieši pēc trim minūtēm Juris ienāca bārā, izskatīdamies nedaudz nervozs. Es nevarēju atturēties no smiekliem. Tas bija kā sēdēt blakus burvim. Juris beidzot apsēdās pie bāra un pasūtīja dzērienu. Viņš vēroja mani un droši vien brīnījās, kāpēc es šeit sēžu. Es mēģināju ignorēt scenārija maiņu. Boriss bija interesants sarunu biedrs un es viņam stāstīju vairāk, nekā parasti to darītu ar svešinieku. Es arī sāku apzināties, cik cieši biju piespiedusies Borisam.
Es paskatījos uz juri, lai novērtētu viņa reakciju. Viņš tagad smaidīja, dzerot savu alu un es redzēju aizrautību viņa acīs. Viņam noteikti nebija ne jausmas, kā viņš mani izvilks no šīs situācijas, vērojot, kā es flirtēju ar Borisu, viņam tas patika. Arī es pati sāku justies uzbudināta. Manas lūpiņas bija pietūkušas no iekāres un es sāku just, kā mitrums sūcas manās biksītēs.
“Tātad, es domāju, ka man bija taisnība par tām trim minūtēm,” paziņoja Boriss. “Un tagad vēlos, lai tu izdarītu ko citu. Pieliecies tuvāk pie manis un pieglaudies pie mana auss, it kā mēs kļūtu ļoti intīmi.”
Es mazliet vilcinājos, jo nākamais solis mani darīja mazliet nervozu.
“Neuztraucies, Liene” Boriss mani mierināja. “Tavs vīrs ļoti uzbudinās. Bet tas nav tikai tāpēc, ka viņam patīk vērot citus vīriešus, kas mēģina ar tevi flirtēt. Viņam patīk tas nelielais kontroles zaudējums, redzot, kā tu flirtē ar mani.” Nevaru to izskaidrot, bet Borisa secīgā “pareizo lietu” kārtība lika man viņam uzticēties. Es arī jutu sava veida pienākumu ievērot mūsu neformālo vienošanos, ka turpināšu spēli, tik ilgi, kamēr viņam būs taisnība.
Tāpēc es pieglaudos viņa auss ļipiņai. Es redzēju, ka viņam tas patika, jo viņš nedaudz nodrebēja. Man patika viņam sagādāt baudu. Mēs apskāvāmies kā mīļākie. Mans uzbudinājums pieauga un biksīšu audums starp manām kājām kļuva no mitra līdz patiesi slapjam. Mani pārņēma vēlme kaislīgi noskūpstīt Borisu un piespiest savas mitrās biksītes pie viņa, bet zināju, ka vēlos pēc tam doties prom un doties mājās ar Juri, lai izbaudītu viņu.
Es paskatījos uz Juri. Viņa acis bija lielas un viņš neizskatījās dusmīgs. Viņš izskatījās vairāk uzbudināts nekā jebkad agrāk. Borisam atkal bija taisnība.
“Es domāju, ka tev tas patika un ne tikai tāpēc, ka tas uzbudināja tavu vīru,” teica Boriss. Es varēju tikai pamāt ar galvu. Atkal taisnība.
Boriss izņēma pildspalvu un papīra gabalu no žaketes kabatas. Viņš uzrakstīja kaut ko un salocīja papīru uz pusēm. Tad viņš izņēma savu elektronisko istabas atslēgu no kabatas un ievietoja zīmīti mazā papīra aploksnē. “Paņem šo, bet nelasi,” viņš teica, pasniedzot to man.
“Cik reizes es līdz šim man ir bijusi taisnība?” viņš man jautāja. Es pakratīju galvu, nezinot. “Es domāju, ka tās bija sešas reizes. Mans laimīgais skaitlis ir septiņi.”
Šis bija visneparastākais un viskaislīgākais vakars, ko jebkad biju piedzīvojusi.
"Tātad, es tev teikšu pēdējo, manu laimīgo septīto lietu," teica Boriss. "Šī ir svarīga."
Atkal pamāju ar galvu. Joprojām biju mūsu vienošanās varā.
"Šobrīd tavas biksītes ir tik slapjas no uzbudinājuma un tajās kļūst neērti," viņš man teica. Es nosarku, bet viņš pat negaidīja apstiprinājumu, ka viņam taisnība.
"Paņem šo istabas atslēgu un dodies uz dāmu istabu. Nelasi zīmīti. Novelc savas biksītes. Tad ej pie sava vīra, iedod viņam biksītes un atslēgu, pirms atgriezies šeit pie manis. Nesaki viņam neko."
Es vilcinājos, biju apjukusi. Dodot biksītes Jurim, liktu viņam domāt, ka es grasos doties prom kopā ar Borisu un pavadīt nakti ar viņu. Man šķita, ka Boriss zināja, ka tas pamatīgi uzbudinās Juri, bet es baidījos, ka tas varētu viņu arī pārāk šokēt. Un kāds bija istabas atslēgas nolūks? Vai Boriss piedāvāja savu istabu Jurim un man? Vai viņš cerēja mūs vērot savā istabā? Tas viss kļuva arvien dīvaināk.
Domājot par notikušo, man vēl tagad ir grūti noticēt, ka turpināju piedalīties šajā spēlē. Tomēr, es piecēlos un devos uz dāmu istabu, kā Boriss bija lūdzis. Man bija liels kārdinājums izlasīt zīmīti, bet nedarīju to. Man bija gandrīz atvieglojums novilkt biksītes. To audums bija burtiski slapjš no mana uzbudinājuma un es varēju iedomāties, ka Juris sajutīs manu uzbudinājumu uz tām.
Dāmu istabā gandrīz pārdomāju. Vienīgais, kas mani motivēja turpināt, bija tas, ka zināju, ka es visu kontrolēju. Jebkurā brīdī varēju vienkārši atgriezties pie Jura un teikt: "Laiks doties mājās." Mēs abi tikai pasmietos par dīvaino "burvi" viesnīcas bārā.
Izgāju no dāmu istabas un devos pie Jura. Viņš pasmaidīja, droši vien domādams, ka tagad mēs dosimies prom. Kad nonācu līdz viņam, satvēru viņa labo roku un tad ieliku visu viņam plaukstā. Es redzēju viņa apjukumu, kad pagāju viņam garām un atgriezos pie Borisa.
Kad nonācu līdz Borisam, viņš jau bija piecēlies, satvēra manu roku un veda mani no bāra ārā. Mēs pāris soļus nogājām pa foajē līdz viesnīcas mazumtirdzniecības veikalam. Jutu vēsa gaisa plūsmu uz savas atkailinātās mincītes, taču nekas nespēja dzesēt manu uzbudinājuma liesmu.
Kad mēs nonācām pie mazā veikala, Boriss man pasniedza desmitnieku un teica, lai es ieeju un nopērku prezervatīvu iepakojumu. Mani pārsteidza viņa pieprasījums un mans žoklis uz mirkli nolaidās, līdz ātri to aizvēru. Iegāju veikalā un darīju, kā man bija teikts. Kamēr pārdevējs izsita čeku, mans prāts virpuļoja – es neplānoju gulēt ar Borisu un man to vajadzēja viņam nekavējoties paskaidrot.
Kad iznācu no veikala, Boriss satvēra manu roku un veda mani uz liftu. Mirkli klusēju, jo pa foajē gāja vecāka kundze. Lifta durvis atvērās un mēs iegājām iekšā. Vecā kundze pievienojās mums un mēs klusumā uzbraucām līdz devītajam stāvam.
Kad izkāpām Borisa stāvā, viņš īsu gabalu pagāja līdz savai istabai, bet es apstājos.
"Boris, klausies. Tas viss ir, nu, ļoti aizraujoši, bet es nevaru iet tālāk," es viņam teicu. "Es neplānoju gulēt ar tevi."
Boriss piegāja pie manis un satvēra manas rokas. "Es zinu," viņš klusi teica. "Es iedevu tavam vīram otru savas istabas atslēgu. Viņš drīz atnāks uz šejieni."
"Ko mēs darām?" es jautāju.
"Es pacēlu tava vīra spēli nākamajā līmenī," teica Boriss. "Es tev parādīju, kā viņu var uzbudināt. Tagad uzticies manam pēdējam solim, tu nenožēlosi."
Tas bija riskanti. Es nepazinu Borisu un ļaut viņam palikt ar mani vienatnē viesnīcas istabā nebija laba ideja. Kā arī joprojām īsti nesapratu, kādu spēli viņš spēlē. Es pat nezinu, kāpēc ļāvu viņam mani aizvest pie numuriņa durvīm. Viņš ielika atslēgu un atvēra durvis. Tad es iegāju iekšā kopā ar viņu.

Stāsta Juris.
Es kādu laiku vēroju Lieni bārā, īsti nesaprazdams, ko darīt. Viņa sēdēja līdzās kādam vīrietim, kurš, šķiet, bija nedaudz vecāks par mums. Skatoties uz viņu, sapratu, ka viņš izskatījās labi. Viņi abi sēdēja ļoti cieši kopā, kā... nu, kā mīļākie, kas čukstas tumšajā bārā. Nolēmu atslābināties un kādu brīdi malkot savu alu, lai redzētu, kas notiks tālāk.
Pat ļāvu domām mazliet aizklīst uz TV virs bāra, bet, kad atkal paskatījos uz viņiem, mani pārsteidza tas, ko redzēju – mana sieva cieši apskāva svešinieku un pieglaudās viņa kaklam. Kad paskatījos zemāk, redzēju viņa lielo roku, kas stingri spiedās uz viņas augšstilba. Sākumā tas nešķita nekas pārlieku intensīvs, bet, laikam ritot, man sāka šķist, ka starp viņiem kļūst intīmāk.
Nesaprotu, kāpēc, bet man nevajadzēja būt tik mierīgam – man bija jābūt dusmīgam, bet es nebiju. Tā vietā biju neticami uzbudināts. Mans loceklis bija tik ciets, ka tas burtiski pulsēja biksēs. Es jutu, kā auksti sviedri izsitās uz manām rokām, vērojot, kā Liene apmīļo šo svešinieku. Man vajadzēja piecelties un iet pie viņiem, bet es neko nedarīju. Vienkārši turpināju sēdēt un vērot, ļaujot acīm uzsūkt katru detaļu.
Pēc dažām minūtēm viņi pārtrauca apskāvienu un turpināja sarunu. Vīrietis izvilka pildspalvu, kaut ko uzrakstīja un pasniedza to Lienei. “Beidzot,” es nodomāju. “Viņš dod viņai savu telefona numuru un mēs varēsim doties.” Liene devās uz tualeti. Izvilku banknoti, lai samaksātu par savu alu un gatavojos doties mājup. Es nevarēju sagaidīt, kad varēšu ievilkt Lieni gultā. Laikam nekad iepriekš nebiju juties tik uzbudināts.
Liene iznāca no tualetes un devās tieši pie manis. Es piecēlos. Pēdējā brīdī pamanīju, ka viņai bija dīvains satraukums sejā. Viņa pēkšņi satvēra manu roku un ielika man tajā kaut ko, pirms devās atpakaļ pie sava jaunā drauga. Kas pie velna?
Viņa un svešinieks izgāja no bāra, sadevušies rokās. Paskatījos, ko Liene bija ielikusi manā rokā un biju pārsteigts – tās bija viņas plānās melnās biksītes. Kad tās pagrozīju rokās, jutu, ka tās bija pilnīgi izmirkušas. Pārliecinājos, vai neviens uz mani neskatās un tad pacēlu tās pie sejas. Lienes iekārojamā ķermeņa smaržas piepildīja manas nāsis.
Es steidzos pie bāra durvīm, lai redzētu, kur viņi dodas. Es ieraudzīju, kā Liene iegāja viesnīcas veikalā. Redzēju, ka viņa kaut ko iegādājās. Kad pārdevējs gribēja ievietot viņas pirkumu papīra maisiņā, man šķita, ka redzu prezervatīvu iepakojumu.
Mana sieva man bija pasniegusi savas slapjās biksītes un pēc tam devusies prom kopā ar svešinieku, lai nopirktu prezervatīvus. Ziņa bija sāpīgi skaidra, bet tik negaidīta, ka man bija grūti to saprast. Mana spēle ar nevainīgu flirtēšanu bija pilnībā apgriezta kājām gaisā. Liene grasījās doties uz šī vīrieša istabu un pārgulēt ar viņu.
Tad sapratu, ka manā rokā ir vairāk nekā tikai slapjās biksītes. Tur bija arī istabas elektroniskā atslēga, ko viņa man bija pasniegusi un kad to izvilku no papīra aploksnes, no tās izkrita zīmīte. Pacēlu to un izlasīju.

Liene vēlas doties uz manu istabu ar mani. Pagaidi desmit minūtes un seko līdzi, jo viņa vēlas, lai tu vērotu. – Boriss

Manā prātā sāka veidoties ainas ar manu sievu, kas atslīgusi uz gultas, kamēr viņu bez apstājas bauda šis vīrietis no bāra. Mani sāka pārņemt panika. Ko viņa izdomāja? Mēs nekad iepriekš nebijām pat apsprieduši kaut ko tādu. Vai tiešām viņa gribēja pārgulēt ar viņu? Tas šķita pārāk traki.
Es paskatījos uz pulksteni. Bija pagājušas piecas minūtes, kopš viņi pazuda. Es nervozi staigāju pa viesnīcas foajē dažas minūtes, nezinot, ko darīt. Beidzot sasniedzu savu robežu. Man bija jādodas uz numuriņu, lai redzētu, kas notiek. Es devos tieši pie lifta.
Uz papīra bija rakstīts "907", tāpēc devos uz devīto stāvu. Likās, ka tur nokļūt prasa veselu mūžību. Izgāju no lifta un gāju līdz istabas durvīm. Apstājos, lai paklausītos, bet iekšā nesadzirdēju nevienu skaņu. Sirds nevaldāmi dauzījās krūtīs, izvilku atslēgu un ievietoju to slēdzenē. Iedegās zaļa lampiņa un es atvēru durvis.

Stāsta Liene.

Boriss novilka mēteli un pakarināja to. Viņš noņēma kaklasaiti un atpogāja krekla apkakli, tad pieveda mani pie lielās gultas malas un paņēma no manis brūno papīra maisiņu. Viņš izņēma prezervatīvu iepakojumu un nolika to uz naktsgaldiņa, pēc tam apsēdās uz gultas.
"Nāci šurp," viņš teica, norādot, lai es pievienojos viņam uz gultas.
"Es taču teicu, ka negulēšu ar tevi," sacīju ar zināmu aizkaitinājumu.
"Es joprojām esmu apģērbies. Vienkārši uzticies man."
Boriss bārā bija šķitis šarmants, pievilcīgs un seksīgs, bet tagad viņš lika man justies neērti. Es gribēju aiziet un es domāju, ka būtu to darījusi, ja ne tas, ko biju redzējusi jura sejā agrāk. Kad Boriss mani pārliecināja viņu noskūpstīt, biju droša, ka Juris sadusmosies. Bet tā vietā, kā Boriss bija paredzējis, Juris šķita vēl vairāk uzbudinājies. Varbūt Borisam bija taisnība, kad Juris mūs atradīs viesnīcas istabā, viņš būs vēl vairāk uzbudināts. Man šķita, ka Borisam bija lielāka izpratne par šo spēli nekā man vai Jurim.
Tas bija neprāts. Es varēju to izskaidrot tikai ar savu uzbudinājumu un dīvaino pienākuma sajūtu pret mūsu vienošanos ar Borisu, kas ļāva viņam mani pievilkt vēl tuvāk. Kad Juris ieradīsies, es to pārtraukšu, apsolīju sev. Es piecelšos un došos prom kopā ar savu vīru. Boriss atlaidās uz gultas un es lēnām apgūlos, lai noliektos pār viņu. Mana kailā mincīte bija tikai pāris centimetrus virs viņa gurniem.
"Tas ir slikts lēmums," es čukstēju.
"Vienkārši uzticies man," Boriss atbildēja.
Man bija nedaudz neērti, tāpēc lēnām nolaidos līdz atbalstījos uz viņa. Es nodomāju, ka viņa bikses, iespējams, tiks notraipītas ar manu mitrumu. Tad viņš mazliet pakustējās un es sajutu viņa biksēs iespīlēto cieto locekli, kas berzējās pret manu mincīti. Borisam bija ļoti ciets un šķita arī diezgan liels. Es noelsos no viņa vēl neatklātā locekļa berzes pret manām lūpiņām. Tas bija neprāts. Es vēlējos seksu un gribēju doties mājās ar Juri, lai mēs beidzot atdotos viens otram.
Kad nolaidos zemāk, mana ciešā kleita bija uzslīdējusi augšup pār gurniem. Ja Boriss paskatītos, viņš bez šaubām redzētu manu kailo mincīti ēnā zem kleitas apakšmalas. Ja kāds ienāktu pa durvīm, tas noteikti varētu redzēt manu kailumu.
"Juris mūs abus varētu nogalināt, kad ienāks," es teicu Borisam.
Tieši tad es izdzirdēju kā durvis atslēdzas.

Stāsta Juris.

Es atvēru viesnīcas istabas durvis un acumirklī uztvēru visu ainu. Boriss bija novilcis mēteli un atlaidies gultā. Liene bija uz viņa, rokas atbalstītas uz Borisa krūtīm. Viņas kleita bija uzslīdējusi augšup un es skaidri redzēju viņas kailā dibentiņa iekārojamās formas. Viņas pežiņa bija pavisam kaila, atsegta un piespiesta Borisa gurniem. Prezervatīvu iepakojums stāvēja uz naktsgaldiņa, ērti pieejams, kad viņi būs gatavi turpināt savu piedzīvojumu.
Mani pārņēma šoks, bloķējot jebkādu vēlmi rīkoties. Liene acīmredzot bija izlēmusi spēlei piešķirt pavisam jaunu dimensiju. Apdullis, es iegāju istabā un nespējot nostāvēt, nokritu uz krēsla stūrī. Manas domas bija piesātinātas ar spēcīgām emocijām. Jutos viegli noreibis no bailēm un greizsirdības sajaukuma, taču degu no uzbudinājuma un vēlmes.
Ielūkojos Lienes acīs. Viņa mani uzmanīgi vēroja. Es nespēju nolasīt viņas izteiksmi, es gaidīju, lai redzētu, ko viņa darīs tālāk.

Stāsta Liene.

Kad Juris ienāca istabā, viņš kādas desmit sekundes šķita visu novērtējam. Es gaidīju kāda būs viņa reakcija. Taču viņš mani pārsteidza, jo… neko neizrādīja. Viņš vienkārši šķērsoja istabu un apsēdās uz krēsla, it kā būtu tikai vērotājs. Viņš pieņēma situāciju un mani tas pilnīgi apstulbināja.
Es vēroju viņu, mēģinot izprast viņa rīcību. Vai tiešām? Juris gribēja vērot, kā es ar Borisu eju tālāk? Tas mani nostādīja dilemmas priekšā.
Es jau biju teikusi Borisam, ka netaisos ar viņu gulēt un to biju domājusi pavisam nopietni. Bet tagad, kad biju šeit, uz viņa un jutu Jura mudinošo skatienu, cik tālu es biju gatava iet? Uz šo jautājumu es nezināju atbildi. Man likās, ka varētu nedaudz paberzēties pa Borisu, varbūt ar to pietiks.
Es viegli šūpoju gurnus uz priekšu un atpakaļ. Borisa locekļa berze pret manu kailo mincīti caur biksēm uz brīdi jutās patīkama, bet drīz kļuva pārāk raupja un pārāk sausa pret manām lūpiņām.
Es skatījos uz Juri. Viņa skatiens bija intensīvs un viņa izteiksme liecināja par milzīgu uzbudinājumu. Vai man vajadzētu ieklausīties Jura vēlmēs un atbrīvot Borisa locekli? Skatoties uz viņu, es lēnām atsprādzēju Borisa jostu, atpogāju bikses un izvilku viņa locekli. Biju nolēmusi, ka vienkārši mazliet paslidināšos pa viņu un ar to arī pietiks.
Kad viņa loceklis bija atbrīvots, es to aplūkoju tuvāk. Tas bija gluds un silts manā plaukstā. Borisam bija ļoti resns un garš un tas bija ciets kā akmens. Es maigi pārslidināju plaukstu pa visu tā garumu, jūtot smago, izteikto formu, kas vijās no pamatnes līdz spožajai galviņai. Es to palaidu vaļā un slīdēju ar gurniem uz priekšu, pieliekot savu mincīti virs viņa.
Es sajutu, kā viņa cietais loceklis pašķir manas lūpiņas un es slīdēju ar gurniem uz priekšu un atpakaļ, slidinot savu mincīti pa viņa milzeni. Biju tik slapja, ka viņa loceklis kļuva mitrs. Sajūtas bija dievīgas. Nespēju atturēties un netīšām ievaidējos.
Turpinot mans uzbudinājums nekontrolējami auga. Es tik ļoti vēlējos, lai viņš mani piepilda, ka atteikšanās no šīs vēlmes kļuva gandrīz sāpīga. Ar katru gurnu kustību es gāju mazliet tālāk un Borisa locekļa gals tuvojās manas mincītes atverei. Zināju, ja es pavirzītos vēl puscentimetru un noliektu gurnus nedaudz leņķī, viņš ieietu manī. Man bija jābūt ļoti uzmanīgai.

Stāsta Juris.

Liene mani vēroja ilgu laiku, bet es pamanīju, ka viņa arī viegli berzējās pret Borisu. Nespēju noticēt, ka viņa bija tik ļoti uzbudināta un neķītra. Pēc brīža es redzēju, kā viņa atsprādzē viņa jostu un atpogā viņa bikses. Viņa izvilka viņa locekli.
Borisa loceklis bija ļoti liels un izskatījās vēl lielāks, kad Liene to turēja savā mazajā rociņā. Es sajutu īsu baiļu sajūtas mirkli, kad ieraudzīju savu sievu, turot viņa milzīgo locekli. Viņa kustējās virs viņa, kleita uzslīdēja pilnībā pāri gurniem. Es varēju redzēt, ka loceklis atrodas starp viņas kaunuma lūpiņām.
Viņa šūpojās uz priekšu un atpakaļ, slīdot ar savu pilnīgi mitro mincīti pa viņa locekli. Pēc kāda laika viņa sāka viegli elsot un vaidēt. Man nav ne jausmas, cik ilgi tas turpinājās, bet ar laiku es redzēju, kā viņas kustības kļūst arvien garākas. Borisa locekļa gals katras kustības beigās sāka pazust starp viņas kaunuma lūpiņām, meklējot ieeju.
Un tad vienā brīdī viņa noslīdēja uz leju un viņa loceklis vairs nebija redzams. Liene pēkšņi skaļi ievaidējās, lēnām spiežoties atpakaļ. Mani pārņēma intensīvs baiļu un ekstāzes sajaukums, kad sapratu, ka Borisa milzīgais loceklis slīd iekšā manas sievas pežiņā un es to vēroju. Mana sieva tika pista manā acu priekšā un vienīgais, ko es darīju, es sēdēju un jutu kā dauzās mana sirds.
Borisa loceklis pilnībā bija Lienē. Viņa aizvēra acis un lēni papurināja galvu vai nu viņa centās noliegt to, ko darīja, vai arī vienkārši mēģināja pierast pie viņa masīvā locekļa – es nebiju drošs.
Pēc īsa pauzes Liene sāka uz viņa intensīvi jāt. Viņa slīdēja ar gurniem uz augšu un leju, paceļoties gandrīz līdz tam, ka pilnībā izlaida locekli no sevis, tad atkal slīdēja lejup, piepildot savu mincīti. Pēc dažām minūtēm viņas kustības mainījās uz tām, kuras atpazinu, tā viņa parasti jāja uz manis.
Viņa piespiedās cieši pie viņa gurniem un vienkārši šūpojās uz priekšu un atpakaļ. Borisa loceklis kustējās dziļi viņā, kamēr viņa nepārtraukti berzēja savu klitoru un kaunuma lūpas pret viņa kaunuma kaulu. Mana sieva sāka trīcēt no orgasma uz Borisa locekļa.
Liene izskatījās skaisti, kad viņa atkal un atkal sasniedza kulmināciju. Ar katru orgasmu viņas gurni raustījās un viņa dziļi vaidēja, izbaudot to. Starp orgasmiem viņa nogurusi sēdēja uz ceļiem, elsojot, atgūstoties pēc intensīva seksa, izsmelta un izstaipīta no resnā locekļa, kas viņai sniedza tik daudz baudas. Es pamanīju, ka uz viņas krūtīm sāk veidoties viegls sviedru slānis.
Pēc neskaitāmiem orgasmiem, man šķita, ka Boriss saprata, ka viņa sāk pagurt. Viņš satvēra viņas ķermeni savās rokās un apguldīja viņu uz muguras. Viņš nostājās pie gultas malas un pievilka viņu tuvāk sev. Tajā brīdī viņš izkāpa no biksēm. Viņš satvēra savu milzeni un ievadīja to atpakaļ manā sievā, tad atpogāja kreklu un novilka to.
Boriss stāvēja starp manas sievas kājām un mierīgi pisa viņu, man tas likās, ka mūžiba. Es pat piecēlos no sava krēsla un devos aiz viņa, lai varētu labāk redzēt. Lienes kaunuma lūpas bija plaši atvērtas ap viņa resno locekli, kad tas pazuda viņā. Es vēroju, kā viņš ritmiski un dziļi pisa viņu. No šīm dziļajām kustībām Liene vēl pāris reizes beidza un es sāku brīnīties par viņa izturību.
Boriss atkal izvilka locekli no viņas. Uz brīdi es varēju redzēt visu viņas mincīti. Viņas kaunuma lūpas bija pilnībā uzbriedušas no uzbudinājuma un viņas sulas bija izsmērētas pa visu kaunuma zonu un iekšējiem augšstilbiem. Viņas mincīte palika pavērta.
Boriss lika viņai nostāties pie gultas malas. Liene atspiedās uz elkoņiem, pavēršot viņam savu pievilcīgo dibentiņu. Šis skats man likās neticami uzbudinošs.
Boriss piegāja un atkal satvēra savu locekli un nevilcinoties iegrūda to Lienes mincītē. Viņš sāka viņu ļoti spēcīgi pist. Es vēroju, kā viņš cieši satvēra manas sievas gurnus, lai atkal un atkal pavilktu viņas ķermeni pret sevi. Borisa smagie sēklinieki sitās pret Lienes ķermeni, viņš sāka smagi elsot, tuvojoties finišam.
Pēkšņi Boriss skaļi ievaidējās un spēcīgi viņu pievilka sev klāt. Borisa kustības norima, kad viņu staricināja orgasms. Es pēkšņi iedomājos par neizpakoto prezervatīvu kastīti uz naktsskapīša, bet bija jau par vēlu. Viņš turpināja rupji stenēt un mazliet trīcēt. Liene atkal ievaidējās, sajūtot, kā Borisa loceklis pulsēja dziļi viņas ķermenī. Es iedomājos, kā viņa sperma piepilda Lieni, kamēr es to vēroju.
Beigu beigās, pilnībā izsmelts, Boriss izvilka locekli no manas sievas un atkāpās. Viņa loceklis bija daļēji atslābis un nedaudz spermas vēl pilēja no tā. Liene apgūlās uz sāniem. Pirmo reizi kopš brīža, kad Boriss viņu bija ieguvis viņa paskatījās uz mani un es redzēju izbailes viņas sejā.
Es viņu maigi mierināju ar savu skatienu, nezinu kā, bet mans loceklis man bija rokā un es mežonīgi beidzu skatoties savas sieviņas acīs. Mans loceklis pulsēja ļoti spēcīgi un es ejakulēju ar mežonīgu spēku. Es iztukšoju sevi pilnībā.
Pēc tam es noliecos, lai viņu noskūpstītu. Mans loceklis, sāka atslābt. Pēc skūpsta abi jutāmies mazliet neveikli. Boriss bija apsēdies uz krēsla, no kura es biju piecēlies un vēroja mūs ar neatšifrējamu izteiksmi. Es aiztaisīju bikses, Liene sakārtoja savu apģērbu un mēs bez jebkādām sarunām izgājām no istabas.
Mēs devāmies uz leju līdz foajē un klusējot gājām uz auto. Kad nonācām līdz auto, es atvēru viņai durvis un pievilku pie sevis īsam apskāvienam un skūpstam. Pēc mirkļa Liene pārtrauca skūpstu un palūdza man paņemt salvešu kasti no viduskonsoles.
Es iekāpu viņas vietā, kamēr viņa stāvēja pie auto, bet tā vietā, lai darītu, kā viņa lūdza, es uzliku rokas uz viņas augšstilbiem pie kleitas apakšmalas. Es pacēlu viņas kleitu, atklājot viņas mincīti sev un kailo dibentiņu tukšajam autostāvvietas laukumam.
Mans minējums izrādījās patiess, Borisa lielā spermas deva lēnām tecēja no manas sievas mincītes lejup pa viņas kājiņām. Skats mani pilnībā apbūra un es to vēroju dažas sekundes.
"Es neticēju, ka tu tiešām gribēji, lai es to daru!" viņa beidzot noteica.
"Es? Es tikai piedalījos," atbildēju. "Tā bija tava izvēle."
Liene nolaida kleitu atpakaļ un mēs skatījāmies viens uz otru, dziļi iegrimuši domās. Domāju, ka abi vienlaikus sapratām. Boriss bija spēlējies ar mums. Liene pasmaidīja un es piecēlos, lai viņu noskūpstītu.
"Brauksim mājās," es viņai teicu. "Jau ir diezgan vēls."
Joprojām nezinu, ko domāt par Borisu. Nezinu, vai bijām viņa neapzinātie līdzdalībnieki vai veiksmīgie mācekļi. Viņš noteikti pierādīja sevi kā īstu spēles lielmeistaru.

Ja, Jums patika vai nepatika rakstiet komentārus.
Var rakstīt arī privāti. Ja ir vēlme varu izveidot kādu īpašu stāstu arī kādam no Jums!

Комментарии

Отправить