Rihards jau pavēra muti atbildei, bet tieši tajā brīdī beidza mazgāties trauki un ar troksni atvērās vaļā trauku mašīnas durvis. Tas lika Evelīnai atgriezties realitātē – tas, ko viņa darīja nebija pareizi. Viņa strauji sakļāva kājas, noteica, “Laiks būtu doties pie miera” un piecēlās no krēsla. Rihards apmulsis spēja izdvest – “Laikam jau”. Bet iekšā viss bija uzvilkts kā stīga – vai tiešām tas būs viss? Arī viņš piecēlās. Galvā Rihardam malās simtiem domu – ko darīt, ko teikt, kā rīkoties vai arī nekā nerīkoties. Arī viņš zināja, ka tas, kas bija viņa prātā nav pareizi, bet viņš nevēlējās laist garām izdevību, kura viņam pat sapņos nebija rādījusies. Evelīna devās laukā no virtuves neatskatoties. Un tajā brīdī Rihards viņu satvēra no mugurpuses un cieši apskāva. Evelīna uz brīdi sastinga, bet jau nākamajā mirklī viņa centās izrauties no apskāviena. “Beidz, Rihard – tu zini, ka tas pareizi un patiesībā es neko vairāk nemaz negribu. Nezinu, kas man bija noticis – laikam vīns”. Viņa jau gandrīz izrāvās, bet Rihards satvēra ciešāk viņas rokas. Evelīna zināja, ka kliegt nedrīkst. Viņa centās izlauzties, bet pašai par brīnumu, viņa to nedarīja no visa spēka, it kā gribētu zināt – kas notiktu, ja viņa tomēr paliktu virtuvē.
Rihards sajuta Evelīnas atslābumu un apskāva viņu vēlreiz. Viņš atglauda viņas matus un noskūpstīja sievas māsu uz kakla. Tikmēr roka satvēra viņas krūti un maigi saspieda. Evelīnas ķermenim pārgāja pāri trīsas – vai tas tiešām notiek? Tas tomēr laikam bija tas, ko viņa šovakar vēlējās. Rihards apgrieza viņu pret sevi un noskūpstīja uz lūpām, Evelīna viņam atbildēja. Viņu skūpsts bija kaislīgs, abu mēles iekļuva otra mutē. Riharda rokas klejoja pa viņas ķermeni, tās nonāca līdzi dibenam. Viņš pavirzīja kleitu un augšu, sagrāba un saspieda viņas dibena vaigus. Viņš skūpstīja viņas lūpas, kaklu, ausi, iekodās auss ļipiņā. Evelīna ieelsās. Tas Rihardam deva papildus stimulu. Viņš skūpstīja viņas kaklu, dekoltē un rokas tikmēr pārvilka pāri Evelīnas galvai viņas kleitu. Viņš satvēra krūštura aizdari un viegli to atvēra. Instinktīvi Evelīna satvēra savu krūšturi, tomēr Rihards paņēma viņas rokas, nolaida tās gar sāniem un krūšturis nokrita uz grīdas. “Tā, esmu vienās biksītēs”, Evelīna nodomāja. Tikmēr Rihardam pavērās skats uz viņas C izmēra krūtīm, kuras pēc zīdīšanas vairs nebija tvirtas, tomēr tik apetelīgas. Viņa lūpas no dekoltē devās zemāk, tās skūpstīja viņas krūtis, krūts galiņus. Rihards ar mēli laizīja tos pamīšus, līdz abi kļuva cieta. Evelīna izbaudīja to, viņa sāka elsot. Viņš skūpstīja viņas krūtis, lūpas devās zemāk uz vēderu.
Un tad Rihards piecēlās, noskūpstīja Evelīnu kaislīgi uz lūpām un pacēla viņu aiz dupša. Evelīnas kājas apņēma viņa vidukli un Rihards viņu aiznesa uz blakus esošās viesistabas dīvānu. Viņš apguldīja viņu uz muguras. Ar rokām glāstīja viņas kājas no lejas uz augšu un tad novilka viņas biksītes. Tumšākais plankumiņš uz biksītēm tiešām bija tas, ko Rihards bija domājis – viņa jau bija mikla. Viņš pavēra Evelīnas kājas un ar lūpām noskūpstīja viņas vēderu un tad laidās zemāk. “Vai tiešām tas notiek?”, Evelīna nodomāja. Laurim bija aizspriedumi pret orālo seksu, tāpēc viņa pat neatcerējās, kad kāds ar mēli un lūpām bija bijis starp viņas kājām. Rihards skūpstīja viņai starp kājām. Vēl bez mēles. Tad sāka laizīt ar mēli – visapkārt, nedaudz pavēra lūpiņas un paslidināja mēli starp tām. Viņš sajuta klitoru, bet mēle slīd tikai ap to, bet rokas tikmēr glāstīja Evelīnas kājas. Rihards turpināja laizīt starp lūpiņām, bet viņa vidējais pirksts tikmēr sāka slīdēt iekšā Evelīnas caurumiņā. Tas slīdēja arvien dziļāk, viņam paralēli darbojoties ar lēli un lūpām. Mēle arvien biežāk skāra viņas klitoru un nu jau arī rādītājpirksts pievienojās, slīdot pa viņas vagīnu. Evelīna no baudas satvēra Riharda matus, viņa elsoja un kunkstēja. Viņa zināja, ka skaļākas skaņas izdvest nedrīkst. Evelīna juta, ka tuvojas baudas virsotne – viņa iegrābās Riharda matos vēl ciešāk. Un viņa darbošanās nesa augļus – Evelīna aizvēra acis, atvēra muti un sāka trīcēt – tas bija, kas tāds, ka nebija izjusts gadiem. Orgasms ilga, viņai likās, ka mūžību. Viņa atslīga dīvānā.
Rihards beidza skūpstīt viņai starp kājām, noskūpstīja vēderu, krūtis un lūpas. Paralēli viņš novilkta savu kreklu, šortus, bokseršortus. Evelīna pavērās zemāk un ieraudzīja Riharda locekli – tas bija ciets un liels. Tā, ka tiešām liels. Viņai bija bijuši trīs seksa partneri un nevienam loceklis nebija tāds. Tas viņu nedaudz sabiedēja, bet arī no otras puses bija vēlme to sajust sevī. Rihards savirzīja Evelīnas kājas ceļos un loceklis tuvojās kājstarpei. Tas pavēra lūpiņas un galviņā lēnām ieslīdēja Evelīnas miklajā kājstarpē. Viņa to izjuta – tas bija ideāls. Tas slīdēja arvien dziļāk. Rihards sāka kustēties ātrāk un viņš juta Evelīnas trīsošo elpu. Viņa kustības kļuva arvien straujākas un Evelīna satvēra viņa dibenu, lai palīdzētu tam kustībās. Tad Rihards paņēma Evelīnas kājas un pārcēla tās pār saviem pleciem. Viņa loceklis nonāca arvien dziļāk viņā. Viņš drāza savu sievas māsu, skatoties tieši viņai sejā. Lai ieietu vēl dziļāk, Rihards noņēma vienu kāja no pleca, satvēra cieši ar rokām otru un turpināja viņu drāzt. Evelīna uz brīdi pat sarāvās – loceklis bija tik dziļi viņā.
Un tad Rihards noņēma viņas kāju no pleca, satvēra Evelīnu aiz matiem un lika nostāties uz ceļiem viņa priekšā. Evelīna ko tādu nebija gaidījusi. Neviens neko tādu ar viņu nebija darījis – tas bija mulsinoši, bet tajā pašā laikā viņai tas patika. Viņa zināja, kas sekos. Viņa savā dzīvē locekli savā mutē bija ņēmusi tikai dažas reizes, turklāt īsti nezināja, vai tas partnerim patīk. Rihards satvēra savu locekli un pievirzīja Evelīnas mutei, “Sāc sūkāt”, viņš pavēlēja. Evelīna satvēra viņa locekli ar roku un virzīja to tuvāk mutei. Loceklis bija pie viņas lūpām, viņa pavēra tās. Rihards satvēra Evelīnu aiz matiem un viņa loceklis iekļuva viņas mutē. Viņa sāka to sūkāt un tas ieslīdēja arvien dziļāk. Turēdams aiz matiem, Rihards kontrolēja Evelīnas kustības. Sākumā tās bija lēnākas, tad ātrākas. Nonākot loceklim dziļāk mutē, Evelīna sāka rīstīties, viņas acīs sariesās asaras un mute piepildījās ar siekalām. Tās nopilēja viņai uz krūtīm.
Rihards izbaudīja viņas lūpas, bet tad satvēra ciešāk Evelīnu aiz matiem un lika nostāties četrāpus ar muguru pret viņu. Viņš satvēra viņas dibenu, iepliķēja pa to, pavēra kājas. Loceklis noslīdēja gar viņas miklo kājstarpi. Viņa ieelsās un tad Rihards iegāja viņā no mugurpuses. Viņš satvēra viņas platos gurnus un sāka viņu drāzt no visa spēka. Viņas dupsis sitās pret Rihardu un viņš to atkal iepliķēja. Rihards satvēra Evelīnas matus, parāva tos. Viņa atlieca galvu un izbaudīja katru mirkli, kad tika vienkārši izdrāzta. Tas nebija nekāds sekss misionāra pozā. Viņa elsoja, stenēja un juta, ka drīz Rihards beigs.
Un tajā brīdī Rihards izrāva locekli no Evelīnas vagīnas, turot aiz matiem lika nostāties viņai uz ceļiem. Viņš satvēra savu locekli, ielika to Evelīnas mutē, liekot viņai to sūkāt. Un tad kulminācijas brīdī izņēma to laukā un beidza viņai uz sejas. Ņemot vērā Rihards seksa biežumu, sperma pārklāja ne tikai Evelīnas seju, bet trāpīja arī uz matiem, krūtīm. Viņa tur tupēja uz ceļiem sava māsas vīra priekšā, pārklāta ar viņa spermu. Bet tāpat kā Rihards, viņa elsoja labsajūtā. Tas bija, kas tāds, ko viņa nekad mūžā nebija piedzīvojusi, bet laikam bija ļoti alkusi. Viņa paspēja iedomāties – ko tagad, kāds būs turpinājums? Bet tieši tajā mirklī augšstāvā atvērās kādas istabas durvis un kāds iededza augšstāva koridora gaismas…
Комментарии