Es tikai nesen biju sapratis, ka man ir tieksme arī pēc vīriešiem un biju uzsācis iepazīt geju saunu pasauli, lai vairāk socializētos, relaksētos un iepazītu jaunus draugus. Kādu reizi es saunā satiku puisi, kurš jautāja, vai nākamnedēļ apmeklēšu ikgadējo geju saunas zirgu izstādi. Es atzinos, ka par tādu nekad nebiju dzirdējis un viņš man smalki izstāstīja, kas tajās notiek un ka man tur noteikti patikšot.
Mani pārņēma ziņkārība par zirgu izstādi, tāpēc nolēmu piedalīties. Pēc nedēļas ierados saunā un biju šokēts, redzot rindu pie reģistrācijas. Tā kā es pārāk nereklamēju savas homoseksuālās tieksmes, es centos ātri nokļūt iekšā, lai mani nejauši neievērotu kāds pazīstams. Jāatzīst, ka doma par pasākumu mani tik ļoti satrauca, ka apvienojumā ar gaidīšanu sāku nekontrolējami trīcēt. Galu galā pienāca mana rinda.
"Ķēvīte vai ērzelis?" man jautāja.
"Ķēvīte," es kautrīgi atbildēju.
"Šeit būs tava biļete. Ej iekšā un dodies uz bāru, tur pēc piecām minūtēm sāksies instrukcijas."
Es steidzos augšā pa kāpnēm uz bāru un biju pārsteigts, redzot, ka tur ir tikai piecas "ķēvītes". Kāds vīrietis gados apskāva mani un jautāja, vai esmu jauniņais. Kad apstiprināju, viņš iepazīstināja sevi kā Ēriku un teica, ka šonakt būs mans staļļmeistars un rūpēsies par mani.
Iegājuši stallī mēs visi sekojām viņam uz ģērbtuvi, kur mums lika izģērbties. Pēc tam kaili mēs atgriezāmies bārā, es jutu satraukumu un bailes.
"Noteikumi ir vienkārši," skaidroja staļļmeistars. "Mēs piedāvājam sarkanu kapuci, ja vēlies bez prezervatīva un baltu, ja esi par drošību. Mēs sasienam jūsu rokas ar saiti un vedam jūs uz ringu, kur jūs novietos stallī. Staļļmeistars, tas ir es, izvēlēsies, kur katrs tiks piesiets, atkarībā no jūsu pieredzes līmeņa."
Staļļmeistars paskatījās uz mani, turpinot: "Kad ērzeļi ienāk, viņi tiek iepazīstināti ar ķēvītēm un, kad kāds no viņiem jūs izvēlas, jums viņam jāseko un jāveido saikne ar ērzeli. Ja atsakaties, jūs izņems no procesa un atgriezīs naudu."
Noteikumi bija ļoti skaidri un mēs, sešas ķēvītes, tos uzklausījām ar lielu uzmanību.
"Kapuces nedrīkst noņemt un, ja kāds to izdarīs, tad atstās pasākumu. Ja kādam ir nepieciešama pauze, vienkārši sauciet savu staļļmeistaru, kurš jums atnesīs lubrikantu, prezervatīvus, ūdeni vai pavadīs uz vietu, kur varat atpūsties. Bet ne ilgi!"
Viena no ķēvītēm pajautāja, cik daudz ērzeļu piedalīsies.
"Mums jau ir pārdotas 32 biļetes, tas nozīmē nedaudz vairāk par pieciem katrai ķēvei. Varbūt būs arī vairāk. Tātad – rēķinaties, ka vaislošanās būs nopietna!"
Mums vēlreiz tika pavaicāts, vai kāds vēlas atsaukt savu dalību, bet visi palika savās vietās. Es biju tik uztraukts kā vēl nekad.
Staļļmeistars Ēriks bija lielisks un ļoti iedvesmojošs. Viņš solīja pievērst man īpašu uzmanību, ņemot vērā, ka man esot "labākais ķermenis starp visām ķēvītēm un dupsis kā persiks", viņš brīdināja, ka es saņemšu daudz uzmanības.
"Bez prezervatīva vai ar prezervatīvu?" vaicāja Ēriks.
"Ar prezervatīvu," atbildēju. "Vai tas nozīmē, ka man būs mazāk uzmanības?" es jautāju.
"Ne vienmēr. Es tevi vēl nestādīšu pie šūpuļ stenda, jo tas ir viskarstākais punkts. Sākumā tev jāsaprot, kā jutīsies. Bet, ja kļūsi pārliecinātāks vai arī neviens tevi neizvēlēsies, es tevi pacelšu šūpuļ stendā – un, tici man, tad noteikti saņemsi savu devu."
Ēriks uzlika man uz galvas kokvilnas kapuci, kura sniedzās tieši līdz mutītei. Ap kaklu man tika piesieta aukla ar piekarinātu lubrikanta tūbiņu. Tad uz rokām – plastmasas saite. "Ja vēlies," teica Ēriks, "varu pārgriezt saiti pēc tam, kad ērzeļi būs izvēlējušies." Viņš savilka saiti diezgan cieši.
"Labi, laiks doties pie ērzeļiem," noteica Staļļmeistars.
Ēriks norādīja, lai uzlieku sasietās rokas uz viņa pleca un viņš mani aizveda uz spēļu zonu, kas bija pazīstama kā īpašnieku loks. Apkārtējais klusums bija pārsteidzošs. Tad Ēriks piesēja citu saiti pie tās, kas apvija manas plaukstas un nostiprināja mani pie vertikālas kolonnas.
"Tu izskaties lieliski," Ēriks mani uzmundrināja. "Šī nakts tev patiks."
Es stāvēju un gaidīju, dzirdot, kā Ēriks atkāpjas. Nebija īpaši auksti, bet gaidīšana lika man nodrebēt. Durvis atvērās un skaļš gongs lika man satrūkties.
Staļļmeistars ar dūri uzsita pa metāla sienas paneli, lai paziņotu par ērzeļu ierašanos. Es dzirdēju nervozu smieklu un balsu murdoņu, jo ērzeļi sāka sapulcēties ap ķēvītēm. Drīz sajutu rokas, kas pieskaras maniem krūšu galiem. Mani pagrieza un ar spēku paplēta vaļā manus dibenvaidziņus. Muļķīgi, bet es mazliet pretojos. Tad dzirdēju dziļu balsi, "Šī nu gan ir ugunīga. Vēlos to 'iejāt'?"
Ēriks piegāja tuvu man un pačukstēja: "Viņš būs nedaudz skarbāks. Ja tas tev ir pieņemami, tad ļaušu viņam rīkoties, bet, ja būs par skarbu, vienkārši kliedz "Ērik"." Es piekritu.
Pēc īsa mirkļa sajutu spēcīgu pļauku pa dibentiņu un vienu no maniem krūtsgaliem nežēlīgi saspieda. Tas ļoti sāpēja, bet man patika un uzbudināja šīs sāpes. Pēc nākamās pļaukas pa dibentiņu es nodrebēju, pēc tam sekoja vēl vairāki. Tie bija patiesi spēcīgi un pēc piektā vai sestā sitiena es iekliedzos. Dzirdēju, kā Ēriks saka, ka ķēvīte ir savaldīta un ērzelis atkal plati paplēta manus dibena vaigus. Sajutu viņa elpu pie savas anālās atveres. Viņš mani intīmi pārbaudīja. "Skaists caurumiņš. Izskatās ļoti ciešs," teica ērzelis. "Es šo vēlos izjāt."
Ēriks pārgrieza saiti, kas mani bija saistījusi pie kolonnas. Ērzelis satvēra saiti, kas saistīja manas rokas un aizveda mani uz ķēvītes boksu. Es atkal sāku drebēt. Ērzeļa rokas stingi satvēra manus plecus un nospieda mani uz ceļiem un uzreiz es sajutu viņa locekli, kas piespiedās man pie lūpām. Man zem deguna bija patīkama, vīrišķības smarža. Es atvēru muti un man pat nevajadzēja sākt sūkāt, jo ērzelis ar varu iedzina savu locekli man mutītē. Viņa ceļi spiedās man pret pleciem un stipri piespieda mani pie sienas, kamēr mana mutīte tika rupji drāzta. Apkārt es dzirdēju kaislīgus kliedzienus un dažus pļauku sitienus, tur citas ķēvītes tika "savaldītas". Ērzelis piepacēla mani uz augšu un ar muguru noguldīja uz kaut kāda veida galda. Manas sajūtas bija pārslogotas. Viņš mani piespieda galdam un es nodrebēju, sajūtot auksto metāla virsmu. Viņš turēja mani, kamēr pieradu pie aukstuma. Tad viņš pacēla manas kājas uz augšu un izplēta tās.
Ar maigu pirkstu kustību Ēriks uzmanīgi ieeļļoja manu anālo atveri. Mazliet prātoju, vai nevajadzētu lūgt atteikumu, bet kaut kas nezināms mani virzīja uz priekšu. Tad viņš negaidīti un rupji spieda to manī. Ērzeļa loceklis bija trīs pirkstu platumā un sajūta, kad viņš mēģināja uzlauzt mani, bija ekstrēma. Kapuces tumsā visas maņas kļūst vēl asākas. Es sajutu kā ērzeļa rokas glāsta mani un viņa locekļa uzstājība radīja manī īstu sajūtu orgasmu. No galvas puses pievienojās arī otrs ērzelis un viņš satvēra manas kājas un piespieda pie manām krūtīm, vienlaicīgi piepildot manu mutīti ar savu locekli. Jutu, kā mans caurumiņš stiepās aizvien plašāks, kad pirmais ērzelis izspiedās cauri manam otrajam sfinkterim. Mans caurumiņš nevēlejās padoties un neatslāba, bet loceklis vienkārši izlauzās cauri savilktajai atverei un spiedās tālāk uz priekšu. Es pretojos, kad mans sfinkteris tika pakļauts intensīvam spiedienam. Mans prāts man teica, lai atslābinos un ļaujos, bet ķermenis saspringa un nevēlējās atvērties. Sekoja dziļi grūdieni un barjera tika pārvarēta. Pirmā ērzeļa loceklis iealuzās pilnībā manī. Viņa kustības bija ātras un dziļas. Citā situācijā, es varbūt būtu lūdzis viņam samazināt tempu vai pat pārtraukt, bet es pieņēmu ķēvītes lomu un padevos. Tieši šī bezpalīdzības un gandrīz piespiedu pakļāvības sajūta plosījās manā prātā.
Lai samazinātu sāpes, es stiprāk iesūcu otrā ērzeļa locekli, līdz sāku mazliet rīstīties. Mani drāza bez sirdsapziņas pārmetumiem un temps nemazinājās. Tad, kad es domāju, ka vairs nevarēšu izturēt, es dzirdēju kā pirmais ērzelis rupji noelsās. Jutu, kā ar siltumu piepildās viņa prezervatīvs, viņa kustības palēninājās un kļuva seklas. Viņš izvilka, atstājot manu caurumiņu mazliet paplēstu un sāpošu. Taču atelpas nebija.
Otrais ērzelis ieņēma pirmā vietu un drāziens turpinājās. Viņa loceklis bija tievāks, bet garāks. Šķita, ka tas ļoti viegli ieslīdēja manī, bet pēc tam sasniedza dziļumu, kuru nebiju gaidījis, liekot man elsot un vaidēt pie katra grūdiena. Katru reizi, kad tas ietriecās manī līdz galam, es piepacēlos no aukstā tērauda galda un šīs sajūtas man patika. Es kaislē sāku vaidēt un tas veicināja dziļākus grūdienus.
Šajā brīdī es izdzirdēju ērzeļa balsi pa kreisi. “Šī ir savvaļas ķēvīte, viņu vēl jāsavalda un jāpakļauj.”
Es nezināju, ar ko viņš runā, bet dažu sekunžu laikā atskanēja spalga pļauka pa manu diebena vaidziņu. Pēc tam vēl trīs. Es jutu, kā mana savaldītāja loceklis sitās pret manām lūpām. Viņš vairākkārt sita pa manām lūpiņām ar sava piebriedušā locekļa galviņu. Mana mutīte palika ciet. Tad sekoja ļoti spēcīga pļauka pa manu dibentiņu.
Trešais ērzelis ar pirkstiem pašķīra manas lūpiņas. Tad ielika starp tām savu locekli. Es to nesūkāju. Viņš rupji nolamājās. "Sasodītā ķēve", viņš turpināja, "es izdrāzīšu tavu muti, līdz tu lūgsi piedošanu." Un sāka mani drāzt mutītē. Tajā brīdī otraiz ērzelis uzkrita man virsū, mans caurumiņš saspiedās un viņa grūdieni kļuva strauji un sekli.
Trešais ērzelis ātri izvilka savu locekli man no mutes un es jutu, kā viņš nošļāca manu vaigu un lūpiņas ar savu spermu. Gandrīz vienlaicīgi arī otrais ērzelis vēl ciešāk piespiedās man un beidza.
Es gulēju izsmelts, kājas trīcēja,tad Ēriks pielika man pie mutes ūdens pudeli. Es padzēros un pārdomāju šo savādi uzbudinošo pieredzi. Es biju vienkārši ķēve, kura bija domāta tikai ērzeļu priekam.
Ēriks piecēla mani no galda un aizveda atpakaļ uz manu boksu stallī, kur atkal piesēja. Manas kājas trīcēja un tas noteikti piesaistīja ērzeļu uzmanību. Daži noglāstīja manu dibentiņu, bet neviens mani neņēma. Mana dzirde saspringa, lai saprastu, kas notiek apkārt.
Man nebija ne jausmas, ka apkārt man bija vesels ērzeļu bars, kuri vēroja un apmierināja sevi, redzot, kā manas kājas un dibentiņš trīc. Tad es atkal izdzirdēju savu pirmo ērzeli: “Šūpoļbokss,” viņš teica. Mani atsēja un aizveda kādu gabaliņu tālāk.
Šūpoļboksā Ēriks pārgrieza manas saites un palīdzēja ērzeļiem mani iecelt šūpoļu ādas stiprinājumos. Es atgāzos un atslābinājos. Katra no manām kājām tika pacelta un nostiprināta kāpslīšos. Es turējos pie ķēdēm, kamēr mani lēnām šūpoja turp un atpakaļ, apzinoties, cik ļoti mans caurumiņš ir atklāts.
Tad atskanēja jauna balss, ceturtais ērzelis: “Cik fantastiska ķēve un kāda jauka pežiņa!”
“Tā ir,” noteica Ēriks, “un viņa ir labi jāiejāj!”
Ceturtais ērzelis ievadīja divus pirkstus manā nu jau pežiņā, lai kārtīgi visu iesmērētu ar lubrikantu. Es ar rokām apķēru savu dibentiņu un sajutu lipīgas spermas klātbūtni. Viņš pagrūda mani atpakaļ un es noslīdēju no viņa pirkstiem, bet kad šūpoles atgriezās atpakaļ es atkal uztriecos uz tiem un pirksti viegli ieslīdēja manī.
Ērzelis mēģināja paraustīt manu locekli, bet neskatoties uz to, ka es biju ļoti uzbudināts, tas tikai ļengani karājās. Tā reizēm notiek, ja tevi intensīvi drāž.
Gar manu šķirbiņu tika berzēts loceklius un tad tas ielauzās manī. Mana caurumiņa gredzentiņš labprātīgi padevās un mans ānusiņš pilnīgi kā iestrādāta vagīna apķēra un apglauda ievadīto locekli. Mani drāza kādas desmit minūtes pirms ceturtais ērzelis paātrināja ritmu. “Jā, drāz viņu skarbāk,” iesaucās mans pirmais Ērzelis.
Katrs grūdiens manī izraisīja maigu vaidu un mans loceklītis ļengani kratījās, kamēr mani drāza.
Brīdī, kad domāju, ka tas tūlīt beigsies ērzelis kļuva nežēlīgāks. Viņš uzlika pirkstu uz sava locekļa un reizē ar locekli to iegrūda manī. “Nē, nē, nē!” Es protestēju.
Ēriks iejautājās, “Ķēvīte vēlas pārtraukt?” Es neatbildēju. Ērzeļa pirkstam pievienojās otrs. Es jutu kā mana pežiņa izstiepās, es sapratu, ka tā vairs nebūs tāda, kā iepriekš.
Ērzelis turpināja mani drāzt. Es nespēju atbrīvoties, tas man bija sāpīgi. Es jau grasījos atteikties, kad ērzelis beidza un atbrīvoja manu caurumiņu. Mans pārbaudījums bija galā. Ēriks juta, ka man pietiks. Viņš palīdzēja man izkļūt no šūpolēm un pavadīja atpakaļ uz pārģērbšanās vietu. Ejot aiz Ērika es dzirdēju pirmā ērzeļa balsi, “Savvaļas ķēvīte tika savaldīta, tagad viņa pieņems savu lomu dzīvē.”
Ģērbtuvē Ēriks pacēla manu kapuci. Es biju izsmelts. No pļaukām bija palikuši zilumi un mans caurumiņš joprojām nebija pilnībā aizvēries. Ēriks mani viegli noskūpstīja. “Tev nav pārāk labi, vai ne?” viņš jautāja. Es pakratīju galvu. Man acīs parādījās asaras un es turpināju trīcēt. Ēriks apsēdās man blakus un apskāva mani. Es kādu laiku pavadīju viņa rokās, kamēr atguvos.
Kad es pacēlu galvu, Ēriks paņēma mani pie zoda un dāvāja man uz lūpām dziļu skūpstu. Es ievadīju savu mēlīti viņa mutē un mēs dažas minūtes kaislīgi skūpstījāmies. Ēriks no biksēm izvilka savu locekli un es nometos ceļos starp viņa kājām. Es viņu tik ļoti vēlējos un ar mīlestību paņēmu viņu mutītē, maigi masēju viņa locekļa kātu, iespiedu savu mēles galiņu viņa urīnkanālā. Tā turpinājās kādu brīdi mana galva kustējās lejup un augšup. Ēriks vairākas reizes noraustījās. Viņam patīk, es nodomāju, tāpēc es turpināju viņam sūkāt.
“Āaaahhhh….”, Ēriks ievaidējās un no viņa locekļa izlauzās sperma strūkla, kuru es kā kārtīga ķēvīte visu noriju. Pēc tam mēs kādu laiku skūpstījāmies un man par izbrīnu Ēriks palūdza manu mobilo numuriņu, es ar prieku acīs atbildēju, “28 27 21 95, bet pirms raksti, jo man ir sieva”.
“Protams, jo man arī tā pat!” Tad Ēriks devās atpakaļ, jo viņam bija pienākumi.
Es sēdēju uz sola un pārdomāju pašu neparastāko, bet seksuālāko un noteikti fantastiskāko piedzīvojumu savā dzīvē. Es ar mēlīti pārbraucu savām lūpām un sajutu Ērika jau mazliet apžuvušo, sāļo spermas garšu. Vai man vēlreiz izdosies to izbaudīt kaut kad, es prātoju.
Ja, Jums patika vai nepatika rakstiet komentārus.
Var rakstīt arī privāti. Ja ir vēlme varu izveidot kādu īpašu stāstu arī kādam no Jums!
Комментарии