Darbā

Самые популярные истории из категории жесткий секс

• • БДСМ
  • Фетиш
  • Жесткий секс
  Vasaras piedzīvojumi, jeb kā mani izmantoja ciema sievietes 7 daļa Gribās sakost zobus, bet rinķis neļauj.. Sajūtas nav pārāk foršas, bet dzirdu Baibas balsi.. - pasieties.. drīz būs savādāk... Kaut kas man "dupsī" kustās.. pamazām pārņem patīkamas izjūtas... Ilze kustās arvien ātrāk, un ātrāk.. , arī no aizmugures temps pieaug.. un tad.. jūtu,ka tūlīt beigšu... - Meitenes, pārtrauciet maigoties, - viņš tūlīt beigs, pat nepieskaroties, gribat nokavēt ?Es jūtu, ka vel viens grūdiens man dupsī, vai kustība uz sejas un viss...Un ta notiek... Orgasms ir ļoti spēcīgs.. , es pat neesmu pieskāries lsavam loceklim, arī Ilze beidz man mutē.. tikai Baiba mazliet piebremzē... bet īsti nepārtrauc... Agnese un Laila ir jau gatavībā, un tver manu spermu gaisā... .. dzirdu sajūsmas spiedzienus..tad viena no viņām paņem manu locekli mutē, un kāri apsūkā, tas joprojām ir piebriedis.. Ilze, mazliet padīdījusies, pieceļās.. un tad varu redzēt kas notiek..Agnese paklusām sūkā man locekli, Laila ar mēlīti klāsta viņas caurumiņus..Ilze, apsēžās krēslā, un paklusām sevi glāsta..Bet baiba izskatās ka tuvojas finālam, tems kļūst arvien ātrāks, un ātrāks.. un tad tas notiek, pagrūdusi malā Agnesi, viņa izrauj no sevūs duālo strāponu, un ar visu svaru uzsēžās man uz sejas... - laizi mauka, fiksi laizi "suka" .. ar rokām viņa papleš savu intīmās lūpiņas, un tad tas notiek.. man mutē gāžas vesels "ūdens kritums".. Baibas suliņas nav viegli šķidras bet samērā biezas, kā sāļš ķiselis, ar īpatnēju garšu.., tās ir daudz, ļoti daudz.. nekas neatliek, kā to visu norīt.. ar rinķi mutē to izdarīt ir grūti, drīzāk tās ietek vienkārši rīklē... Baiba paceļās, un sāk sevi masēt ar pirkstiņiem, papildus izsaucot "plūdus".. ...No tādas apiešanās ar manu seju, es nobeidzu otreiz.. OTREIZ, pat nepieskaroties..  Tad viņa pārtrauc sevi masēt, un nokomandē, izlaizi mani sausu, nevaru piloša, nekur doties..Es cenšos, laikam jau sanāk.. jo Baiba pieceļās no manis...- viss meitenes, man šodienai pietiek, viņš ir jūsu rīcībā, "mantiņas" atstāšu šeit, nav ko lieki staipīt šurpu turpu..Es pārģērbties, un uz mājām, bet 'jus varat priecāties...Saprotu, ka tas vel nav viss šī vakara fināls.. Jo Agnese un Laila, vel nav sasniegušas orgasmu, un tikai pamazām iesildās...Viņām vakara izklaides tikai sāk uzņemt apgriezienus.. Turpinājums sekos..  5786 3 2 года назад 0/5 - (0 Всего проголосовало) Johans,  53
  Был в сети: 1 неделю назад
• • Возрастная игра
  • Жесткий секс
  • Классический секс
  Vai es kļūstu par ma...ņu? 1.daļa “JĀ, ŅEM MANI... AK, DIEVS... JĀ, DRĀZ ... OOOOO ... JĀĀĀĀAAA!” Tas šķita tik neticami. Es dzirdēju šos vārdus un tie bija uzbudinoši, bet... bet es nespēju noticēt, ka tie ar tādu skaidrību un nopietnību plūda no MANAS mutes. Es nekad nebiju bijusi tāda, nekad nebiju lietojusi šādus vārdus vai izteikusi tos ar tādu atklātu un labvēlīgu attieksmi. Bet iepriekš es nekad neko tādu nebiju izjutusi. NEKAD. Manī bija 21cm garš un resns dzimumloceklis, kas ienāca manā mincītē un jau no pirmā ielaušanās brīža... neraugoties uz mincītes izstiepšanas sāpēm... mans ķermenis piedzīvoja to, ko es nekad nebūtu varējusi paredzēt. Es biju seksuālajās debesīs!Dzimumloceklis? Es šaubījos. Nē, nē, tas nebija dzimumloceklis. Es jau agrāk biju jutusi dzimumlocekli. Šis... bija PIMPIS. Tas bija garš, resns, dzīslots un ciets pimpis. Un tas bija neiedomājami uzbudinoši, kad tas piepildīja manu mincīti.Atvēru acis un paskatījos uz vīrieti, kas atradās starp manām kājām virs manis. Kā viņu sauca? Es labi neatcerējos. Es pacēlu galvu, lai ar neticīgām acīm paskatītos uz to milzīgo pimpi, kas ritmiski tika izvilkts no manas miklās mincītes un tad stumts atpakaļ iekšā. Bija brīži, kad viņa pimpis lēnām tika izvilkts pilnībā no manas ciešās mincītes, centimetru pēc centimetra atsedzot spīdošo pimpja miesu, bet tad stingri un spēcīgi stumts atpakaļ iekšā, lai atsistos manas mincītes dziļumos.Man aizrāvās elpa, kad es koncentrējos uz atkailināto pimpi, redzot katru centimetru un joprojām neticēju, ka es to visu ieņemu pat pēc pāris minūtēm, kad tas mani bija drāzis. DRĀZIS. Tas bija vienīgais veids, kā par to domāt. Tā nebija mīlēšanās. Tā bija drāšanās un pirmo reizi mūžā es to patiesi izbaudīju.Manas krūtis šūpojās un lēkāja ar katru viņa spēcīgo grūdienu. Mana galva atkrita atpakaļ uz gultas. Turēt to, lai neticīgi skatītos starp kājām, man bija pārāk liela piepūle. Šķita, ka vienīgais, ko es patiešām vēlējos darīt, bija ļaut, lai no manas mutes līdzās elpai izplūst nemitīga elsu, stenēšanas un vaidu plūsma.Kad viņš satvēra manas potītes un pacēla tās uz augšu, es atkal atvēru acis. Viņš bija uzlicis manas kājas uz saviem pleciem, kas lika manam dibentiņam pacelties augšup un viņš turpināja iegūt mani. Es pamanīju vizuālas izmaiņas, kad viņa milzīgais pimpis no iekšpuses atsitās pret mana vēdera augšdaļu. MANS KUNGS! Es redzēju, cik dziļi viņš mani drāž, jo pimpja galviņai atsitoties pret manu vēdera iekšpusi izstiepa pauguriņu uz tā!Mana galva atkrita atpakaļ uz gultas un es turpināju stenēt un elsot.“Vai... tev... ir... labi?” viņš izrunāja vārdus, līdz ar katru spēcīgo grūdienu.“Ahhhhhh ... Kungs, jā... ak, jā... jā... jā, jā...” Es izdvesu starp savām elsām.Viņš iesmējās, kas atkal lika man atvērt acis. Viņš pasmaidīja, turpinot iegremdēt savu brīnišķīgo pimpi manā mincītē. Mani gurni bija piepacelti no gultas, manas potītes bija uz viņa pleciem un viņa mežonīgie grūdienu triecieni lika manām krūtīm lēkāt, bet augšstilbiem un kājiņām trīcēt.Mana mutīte pavērās “O” formā un es atkal aizvēru acis. Es jau biju izjutusi orgasmu uz viņa locekļa un jutu, ka nākamais orgasms strauji tuvojas.“Es tūlīt... beigšu,” viņš murmināja, it kā perfekti lasītu manas sajūtas. “Man... izvilkt…?”“NĒ!” Es kliedzu, atkal pārsteidzot sevi ar iekāres kaisli, kas mani bija pārņēmusi. “Nē... nē... Es gribu... to... sajust...”Viņš bija ļoti tuvu kulminācijai, nākamajā mirklī es sajutu, kā viņa pimpis vēl vairāk uzbriest un sāk pulsēt. Viņš dziļi un spēcīgi iegrūda savu pimpi un turēja to manī. Tad, īsi pirms mani pārņēma orgasms, es sajutu, kā viņa sperma ieplūst manī. Mans Kungs, tās bija tik daudz. Bet tā bija tikai pirmā šalts. Mana mincīte bija pilnībā piepildīta ar viņa pimpi... Kurp tad aizplūda visa šī sperma?Manas rokas atkrita pie sāniem, kamēr es aizsmakusi elsoju. Viņš joprojām bija manī, tad viņš maigi nolaida manas kājas uz gultas un mani celīši paplētās uz sāniem. Viņš noliecās pār mani, vispirms noskūpstīja katru krūtsgaliņu, tad skūpstīja manas krūtis līdz pat kaklam un tad ieskatījās manās acīs. Es viņam veltīju vāju smaidu, vislabāko smaidu, kādu vien varēju sakopot, taču šaubījos, vai tas pienācīgi atspoguļoja pateicību par baudu, ko viņš man bija sagādājis.Ar rokām apķēru viņu ap kaklu un pievilku tuvāk, lai kaislīgi noskūpstītu. Viņš atlaidās uz mana ķermeņa un viņa loceklis ik pa brīdim noraustījās manī, kamēr mēs skūpstījāmies un centāmies savaldīt savu elpošanu un sirdspukstus.Mēs kādu laiku tā gulējām un skūpstījāmies, līdz viņš lēnām atrāvās no manām lūpām. Viņš noskūpstīja manas krūtis un viņa loceklis izlīdēja no manas ciešās, ar spermu piepildītās mincītes. Vēl nekad sajūtas, kad mani pamet loceklis, nebija bijušas tik erotiskas un jutekliskas, mana mincīte savilkās ap to, it kā negribētu ļaut tam aiziet. Un mana mincīte nekad nav jutusies tik tukša kā tagad, kad šis skaistais un masīvais loceklis bija prom.Es piecēlos uz elkoņiem, lai viņu vērotu. Manas acis pievērsās logam, kura aizkari bija plaši atvērti. Nespēju noticēt, ka nebiju to pamanījusi agrāk un aizvērusi aizkarus. Mani pārņēma dīvains uzbudinājums, apzinoties to, ko biju darījusi spilgti izgaismotā telpā pie atvērtajiem aizkariem. Protams, istaba atradās piektajā stāvā, bet tomēr... Šāda izrādīšanās nebija tas, ko dara kārtīga sieviete, vai ne? Man pār seju pārskrēja smaids, kad loga atspulgā ieraudzīju sevi kailu gultā. Es izskatījos ļoti apmierināta. “Kārtīga” sieviete arī nesatiekas ar svešu vīrieti, lai tiktu izdrāzta.Savu uzmanību atkal pievērsu šim vīrietim, kurš pajautāja, vai es negribu ko iedzert no minibāra. Es viņam uzsmaidīju un piekrītoši pamāju. Viņš bija ne tikai ļoti izskatīgs un tāds kurš bija spējis mani pavedināt, bet arī īsts džentelmenis, jo viesnīcas istabiņu bija apmaksājis ar savu kredītkarti. Es vēroju, kā viņš piegāja pie mazā minibāra skapī zem televizora. Salīdzinot ar mani, viņš bija milzīgs: 180 cm garš un 100 kg muskuļu. Tad es atcerējos, ka viņš teica, ka apmeklē sporta zāli un izskatījās, ka viņš to uztver ļoti nopietni. Mans skatiens pārlaidās pa visu viņa ķermeni, kad viņš izņēma divas nelielas brendija pudelītes. Tad viņš pagriezās pret mani, norādot uz brendiju, es piekrītoši pamāju, acis pievērsusi citai milzīgajai lietai, viņa 21cm loceklim, kurš rotaļīgi šūpojās ar katru viņa kustību un spīdēja no mūsu abu šķidrumiem. Tas mani uzreiz uzbudināja un mana roka noslīdēja, lai glāstītu savu mincīti, kuru tas bija mazliet izstiepis un apmierinājis. Kaut ko šādu es biju izbaudījusi pirmo reizi dzīvē.Viņš atnesa man brendija pudelīti. Man bija jāsaņemas, lai atrautu savu skatienu no šī brīnišķīgā locekļa, kurš šupojās manā priekšā. Es pieņēmu brendiju un viņš noskūpstīja mani uz lūpām. Es nopūtos. Viss šis bija tik ļoti labi visos aspektos.Es nedaudz pagriezos uz sāniem, ar vienu roku turēju dzērienu un ar otras rokas pirkstu galiem viegli noglāstīju viņa muskuļotās krūtis. Es paskatījos uz viņu un redzēju, ka viņš mani vēro ar maigu smaidu. Jauns, spēcīgs vīrietis. Divdesmit gadus jaunāks par mani. Salīdzinoši zemu atalgots mehāniķis. Un es: 43 gadus “jauna” sieviete, labi atalgota, lielveikala vadītāja, mans 165cm, slaidais augums izskatījās trausls, salīdzinājumā ar viņa un pēc gadiem viņš varēja būt mans dēls.Manas pārdomas pārtrauca viņa pirkstu pieskāriens manām krūtīm un joprojām uzbudinātajiem krūšu galiņiem. Es pasmaidīju un paskatījos uz spēcīgajiem pirkstiem, kas bija pieskārušies manam trauslajam ķermenim. Es paskatījos un pasmaidot paliecos pret viņu. Viņš arī lēnām noliecās un šoreiz mēs skūpstījāmies mazliet ilgāk un kaislīgāk. Pēc brīža es atrāvos, lai atvilku elpu un mani pārņēma trīsas.Dievs... Es tikko piedzīvoju savu mūža labāko skūpstu un es reaģēju uz viņa lūpu pieskārienu kā pusaudze uz savu pirmo īsto skūpstu. Es sevi pazinu, tāpēc, pirms sāku sevi tiesāt un apšaubīt, es ātri izdzēru atlikušo dzērienu un noliecos pār viņu, lai tukšo pudelīti novietotu uz sānu galdiņa. Es paskatījos uz viņu, manas krūtis stipri piespiedās pie viņa krūtīm un atklāju, ka viņš mani uzmanīgi vēro, ar pirkstiem maigi glāstīdams mani no pleciem līdz pat kājiņām.Es uzgūlos pilnībā ar savu ķermeni uz viņa, skatoties viņam acīs. Manas kājiņas bija starp viņa atvērtajām kājām, viņa loceklis spiedās man vēderā un mani cietie krūšu galiņi bija iespiedušies viņa krūšu lejasdaļā, es sāku skūpstīt viņa krūtis un kutināt tās ar savu mēli. Viņš tikai vēroja mani ar maigu smaidu, ar pirkstu galiem turpinot glāstīt manus plecus un muguras augšējo daļu. Es ar skūpstiem slīdēju lejup pa viņa ķermeni, tad sajutu, kā viņa loceklis, kurš berzējās gar manu ķermeni lēnām sastingst, acīmredzami gaidot. Es noskūpstīju viņa vēderu un pacēlu galvu, lai paskatītos uz, iespējams, vienīgo reālo sešpaku, ko jebkad biju redzējusi... un vēl jo vairāk - aptaustījusi.Es virzījos zemāk pa viņa vēderu, līdz sajutu viņa locekļa galviņu sev pie zoda. Es nedaudz pavirzījos lejup un noskūpstīju to. Tajā mirklī loceklis sakustējās un, šķiet, vēl vairāk sastinga. Es paskatījos viņam acīs. Viņš joprojām smaidīja. Ko gan es gaidīju, ka viņš varētu liegt man mīlēt viņa locekli? Es vēl kaislīgāk noskūpstīju locekļa galviņu, tad nolaizīju locekļa kātu apmēram līdz pusei, tad pacēlu galvu un aplaizīju lūpas, it kā izbaudītu garšu un tieši to es arī darīju.“Es nekad neesmu...” Es klusiņām teicu samulsusi un kautrīgi paskatoties uz viņu.Viņš maigi pieskārās manam vaidziņam, “Tu nekad neesi sūkājusi pimpi?” viņš jautāja.Iespējams, es nosarku. Es pakratīju galvu, manām lūpām pieskarasot viņa vēl puscietajam loceklim, “Nedaudz ar bijušo vīru, bet... ne pēc...”. Es atkal nolaizīju lovekli, joprojām skatoties uz viņu. Es paņēmu tā galviņu starp lūpām un aplaizīju to ar mēli. “Es domāju,” es kautrīgi noteicu, ”ka mūsu kopējais nektārs... garšo ļoti labi.”Pēc tam es paņēmu dziļāk mutītē viņa locekļa galviņu, daļēji tāpēc, lai neredzētu viņa reakciju, bet galvenokārt tāpēc, ka manī radās izmisīga vēlme, par kuras esamību es pat agrāk nenojautu. Es neticēju, ka esmu laba locekļu sūkātāja. Man bija tik maza pieredze. Tas nebija kaut kas tāds, ko savā iepriekšējā laulībā biju pieradusi darīt līdztekus vairumam citu seksuālu lietu. Tomēr viņa pastāvīgi briestošais loceklis liecināja, ka es daru pareizi un tas mani iedrošināja veltīt tam vairāk uzmanības ar rokām un muti. No viņa mutes atskanēja kluss vaids, kas lika manai mutītei drošāk virzīties lejup pa cieto kātu, līdz locekļa galviņa atdūrās man rīklē un es norīstījos. Es ātri atvilku galvu atpakaļ, lai dziļi ieelpotu, bet tad turpināju savus pūliņus, glāstot, sūcot un laizot resno locekļa kātu, kurš atkal bija pilnībā uzbudināts.Es jutu, kā viņa rokas maigi pavelk man plecus. Joprojām glāstot viņa locekli ar mēli, es paskatījos uz viņu. Viņa uzmundrinošais maigais smaids bija nomainījies pret uzstājīgu izteiksmi.“Pagājušajā reizē es drāzu tevi,” viņš sāka, ”tagad ir tava kārta.” Manā sejā parādījās apjukums, es nebiju pārliecināta par viņa vēlmēm. Pie vainas mana nelielā pieredze. Es vienmēr biju uz muguras, kad mani mīlēja... bijušais vīrs. Viņš pasmaidīja, šķiet, saprata. Viņš viegli noglaudīja man vaigu, vienlaikus maigi un iedrošinoši smaidot. “Sēdies uz manis. To sauc par “Jātnieces pozu”.”Beidzot es sapratu, viņš izstiepa savas kājas un es pārmetu kāju pāri viņa gurniem. Es noliecos uz priekšu, lai viņu noskūpstītu un berzēju savu ļoti miklo mincīti gar viņa cieto milzeni. Mana sirds paātrinājās, bet pa ķermeni pārskrēja kaisles vilnis. Divreiz? Vai es vienā naktī būšu izdrāzta divreiz? Un jau pēc pāris orgasmiem?Es apsēdos stāvāk un berzējos gar viņa cieto locekļa kātu. Tas bija apbrīnojami, kā viņa loceklis pašķīra manas lūpiņas, kad es virzījos gar to uz priekšu un atpakaļ. Locekļa galviņa berzās pret manu klitoru, tas radīja saldas trīsas visā manā ķermenī. Es sēdēju uz viņa, ar rokām glastot savas krūtis, bet ar gurniem slidināju savu mincīti uz priekšu un atpakaļ pa viņa locekli. Man patika šādi kaitināt viņu, bet viņa locekļa nepacietīgā noraustīšanās man lika saprast, ka ir pienācis laiks paņemt to sevī.Es pacēlos augstāk, pasniedzos sev starp kājām un pabīdīju viņa locekli, lai tas būtu vienā līmenī ar manu caurumiņu. Kad sajutu, ka tas tur ir, es nolaidos, lai locekļa galviņa varētu iespraukties manī. Es sajutu kā viņš ielauzās starp manām lupiņām, tad laidos vēl zemāk, tad vēl un vēl, es atkal vēlējos izbaudīt šos 21cm spēka.Kad sajutu to pilnībā sevī no manas mutītes atkal izlauzās elsas un maigas nopūtas. Es lēnām pacēlos uz augšu un uzmanīgi nolaidos atpakaļ. Viņš saspieda manus krūšu galiņus un mazliet pavilka tos.  Atvēru acis, lai paskatītos uz viņu, viņš smaidīja un izbaudīja, kā es jāju uz viņa, ar viņa locekli pilnībā sevī.Es noliecos uz priekšu, lai viņu noskūpstītu un tad atzinos: “Tas ir...kas jauns. Tas viss... ir kas jauns, priekš manis.” Es viņu cieši noskūpstīju un maigi pajautāju, “Vai es to daru labi?”Viņš iesmējās, pievelkot manu seju vēl kaislīgākam skūpstam. “Tu esi lieliska. Vienkārši dari to, kas tev sagādā prieku un tas sagādās prieku arī man.” Kad es apsēdos atpakaļ, viņš vēl spēcīgāk saspieda manus krūšu galiņus. “Labs sekss,” viņš turpināja, ”daļēji ir eksperimentēšana un uzmanība. Jaunu lietu izmēģināšana un pielāgošanās tam, kas sagādā baudu tev un tavam partnerim.”Es pamāju un jau arvien ātrāk un straujāk jāju uz viņa locekļa. Bija sajūta, ka vairs nevaru bez tā iztikt, ka man bija jāizbauda vēl un vēl un vēl un jājūt viņa loceklis pilnībā sevī. Bet es arī gribēju, ļoti gribēju sajust, kā viņa sperma atkal piepildīs mani. Es nekad ... NEKAD ... agrāk nebiju tā jutusies.Katru reizi, kad es pilnībā uzsēdos uz viņa locekļa, viņš kairināja manu klitoru ar savu pirkstu. Es negaidot beidzu, mani pārņēma baudas viļņi…. un tad sajutu, kā viņa loceklis noraustās un sāk pulsēt, piepildot mani ar karstu spermu. Tad es uzgāzos uz viņa krūtīm. Es jutos ļoti izsmelta un ļoti apmierināta, guļot uz viņa ķermeņa un ne mazākajā mērā nebaidījos par savu svaru uz viņa, ņemot vērā, ka viņš bija gandrīz divreiz smagāks par mani. Es elsoju un atklāju, ka varu saspiest viņa locekli ar savas maksts muskuļiem, kad tas sāka zaudēt savu cietību un samazināties, tāpēc tas joprojām palika manī.Es jutos... ļoti apmierināta. Divreiz lieliski izdrāzta un sajutusi vairākus orgasmus. Es negribēju kustēties. 5565 1 1 год назад 5/5 - (3 Всего проголосовало) OnTheKnees,  44
  Был в сети: 10 часов назад
• 
  • Жесткий секс
  • Классический секс
  • Треугольник
  Likmes cena. Asais aukstums no drēgna rudens vakara radīja īpaši mājīgu noskaņu Renāra un Janas mājās. Smagais, aukstais lietus, kas sitās pret logiem, tikai vēl vairāk atgādināja par siltumu un komfortu iekšpusē. Abi bija labā noskaņojumā, kā parasti piektdienu vakaros — gara darba nedēļa un nejauks laiks ārā liek vēl vairāk novērtēt savas mājas mieru. Istaba šoreiz bija pārkārtota citādi nekā ierasts, jo Renārs bija uzņēmies rīkot kāršu spēles vakaru ar paziņām un viņš bija pateicīgs, ka tas notiks pie viņa, jo nebūs jāiet ārā šādā laikā.Pārbīdot mēbeles, Renārs ar zināmu lepnumu bija izveidojis pagaidu spēles vietu viesistabas vidū — ne gluži īsts kāršu spēles galds, bet pietiekami labs, lai vakarā varētu spēlēt. Jana, jau trīs gadus kā viņa sieva, pēc kādām desmit minūtēm ilgas cīņas no Renāra puses ironiski aplaudēja, bet viņš atbildēja ar teatrālu paklanīšanos, vēl vairāk pastiprinot viņas sarkasmu."Šoreiz es vinnēšu kaudzi naudas," pajokoja Renārs, piesēžoties pie savas tumšmatainās sievas uz blakus esošā dīvāna. "Tu šovakar kaut kur dosies?" viņš pajautāja, pamājot loga virzienā."Laikam nē," Jana atbildēja. "Šovakar nemaz neesmu noskaņojumā tikties ar meitenēm.""Tad tev nāksies pievienoties spēlei," viņš atbildēja, pārskatot ziņas telefonā. "Kārlis un Jānis netiek.""Viņus laikam nobiedēja briesmīgais laiks," Jana pasmējās, piekļaujoties savam vīram, kamēr viņš turpināja lasīt ziņas. "Vai kāds vispār nāks?""Gvido," viņš atbildēja. "Gvido nekad nepalaiž garām kāršu spēles."Pagāja divdesmit minūtes neziņā — spēlei jau vajadzēja sākties, bet neviens vēl nebija ieradies. Renāram nepatika gaidīt un viņa nemitīgā staigāšana pa māju to tikai apliecināja. Jana tikmēr bija ielējusi sev otro vīna glāzi un diezgan apmierināti izbaudīja visu dīvānu vienatnē. To drīz pārtrauca spilgti gaismas stari, kad piebrauca taksometrs pie viņu mājas."Mīļais, laikam kāds tomēr ieradās," Jana uzsauca savam vīram, nemaz neizkustoties no savas vietas."Beidzot," viņš nomurmināja, dodoties pie ārdurvīm.Smagā lietus troksnis piepildīja telpu, kad Renārs atvēra durvis un sagaidīja ienācēju. Ārā joprojām stipri lija un saruna starp viņiem ātri vien ievirzījās par laikapstākļiem. Jana sadzirdēja klusas sarunas drumslas, kamēr viņi devās uz virtuvi paņemt sev alu, sūdzoties par Kārļa un Jāņa neierašanos."Tātad šovakar būsim viens pret vienu," Renārs noteica, jūtami priecīgāks, ka vismaz kāds ir ieradies.Vīriešu uzmanība sadalījās, kad viņi iegāja viesistabā. Renārs lepni devās pie savas improvizētās spēles vietas istabas vidū, izrādot ieguldīto darbu, tikmēr Gvido skatiens novirzījās uz Janu, viņa atbildēja ar skatienu, sveicinot viņu. Gvido manāmi atšķīrās no Renāra — īsi tumši mati, kopts izskats — garāks un fiziski spēcīgāks. Viņā bija kaut kas smagnējs, drūms, kas Janai lika justies mazliet neomulīgi. Šajā brīdī Renārs pamanīja, ka viņi skatās viens uz otru."Ak, piedod," viņš īsi iesmējās, bet smieklos nebija draudzīgā siltuma. "Gvido. Šī ir mana sieva Jana.""Nu, tu nemeloji — viņa tiešām ir skaista," Gvido noteica mierīgā, nedaudz rupjā balsī. Vārdi izskanēja pārāk tieši, bez ierastās pieklājīgās distances un tas lika Janai un Renāram mehāniski pasmaidīt — kaut arī sajūtas nebija gluži vieglas."Kā jau teicu," Renārs atbildēja, apsēžoties pie improvizētā galda. "Nu, aiziet — sāksim spēli.""Ja gribi ātrāk šķirties no naudas, man nav iebildumu," Gvido atmeta, apsēžoties pretī. Viņa kustības bija mierīgas un pārliecinātas."Nu, nu, puiši, tikai bez kautiņiem," Jana rotaļīgi piebilda, lai gan pati līdz galam nejuta, vai tas ir tikai joks.Kārtis sāka iet pa rokām un telpa piepildījās ar spriedzi — īsām piezīmēm, pusjokiem un koncentrētu klusumu starp gājieniem. Kāršu spēle ritēja ātri, bet ar saviem riskiem — likmes tika liktas skaidrā naudā un katrs gājiens prasīja stiprus nervus. Renārs un Gvido jau drīz pilnībā iegrima spēlē.Jana ik pa laikam paskatījās uz galdu. Viņa nepārzināja spēles noteikumus, bet saprata pietiekami, lai justu spriedzi — kad likmes aug, kad kāds blefo, kad kāds riskē pārāk daudz. Uzvaras tika pavadītas ar īsiem, apmierinātiem komentāriem, zaudējumi — ar klusu neapmierinātību. Tas viss viņu ievilka, pat ja viņa centās pievērsties kam citam.Spēle turpinājās un līdz ar to arī tukšojās dzērieni. Drīz vien Jana jau gandrīz automātiski savāca tukšās alus pudeles un pienesa jaunas. Kārtējo reizi savācot pudeles, viņa noliecās pāri galdam, mēģinot saprast, kurš šobrīd vinnē — naudas kaudzītes uz galda mainījās pārāk ātri. Tieši tad viņa sajuta skatienu.Viņa pacēla acis un sastapās ar Gvido skatienu. Šoreiz tas nebija nejaušs. Viņš neskatījās uz kārtīm. Viņš skatījās uz viņu — tieši, smagi, it kā vērtējot. Viņa tumši brūnās acis bija dziļas un nepatīkami mierīgas. Janai uz mirkli kļuva neērti.Viņa ātri satvēra pudeli un iztaisnojās. Viņas vaigi viegli nosarka. Jana uzmeta skatienu Renāram — vai viņš to redzēja? Nē. Viņš bija pilnībā iegrimis savās kārtīs, pat nepaskatījās augšup.Jana devās uz virtuvi, bet pie durvīm tomēr neizturēja un atskatījās. Gvido joprojām skatījās, tieši uz viņu. Atgriežoties viesistabā, Jana apsēdās uz dīvāna. Vīns jau bija darījis savu — galva viegli reiba, domas kļuva lēnākas, bet sajūtas… asākas. Viņa juta ne tikai neomulību, bet arī kaut ko citu — nesaprotamu interesi.Viņa vēlreiz paskatījās uz galdu. Gvido tajā brīdī mierīgi pabīdīja uz priekšu dažas naudas zīmes. Bez emocijām. Bez steigas. Janu negaidīti pārņēma neliela vilšanās — kas lika viņai pašai sev uzdot jautājumu, kāpēc viņai vispār rūp, vai viņš uz viņu skatās. Un vēl vairāk — kā Renārs to nepamana? Vai spēle tiešām var būt tik svarīga?"Oho, pārliecināts, ja?" Renārs noteica, redzot likmi. Viņa balsī bija azarts. Gvido neatbildēja. Tikai īsi paskatījās uz viņu, tad atpakaļ savās kārtīs.Janas galvā domas kļuva intensīvākas. Viņa mēģināja sev iestāstīt, ka tas ir tikai alkohols. Ka viņa pārspīlē. Bet pirms mirkļa viņa pati cerēja, ka viņš paskatīsies vēlreiz. Jana pacēla skatienu. Tagad viņa apzināti vēroja Gvido. Viņš bija pretstats Renāram. Sejas līnijas asākas. Augums smagnējāks, spēcīgāks. Āda tumšāka, vaibstos kaut kas dienvidniecisks. Un viņa acis… tumši brūnas, gandrīz melnas, ar skatienu, kas lika nodrebēt. Janas sirds sāka sisties straujāk.Gvido pacēla acis un viņu skatieni satikās. Viņš viegli pasmaidīja — ne silti, drīzāk kā cilvēks, kurš kaut ko jau ir sapratis. Jana ātri novērsās. Viņa negribēja, lai tas izskatās pēc kaut kā vairāk. Viņa tikai… salīdzināja. Neko vairāk. Viņa paskatījās uz Renāru. Viņš ar apmierinātu smaidu kārtoja sev priekšā naudu, pilnībā iegrimis spēlē. Kad Jana atkal paskatījās uz Gvido, viņš viņu joprojām vēroja. "Vai uzvari?" Jana nedaudz saspringti pajautāja Renāram, vairāk lai pārtrauktu šo klusējošo spriedzi."Gvido jau var taisīties mājās," Renārs iesmējās un paskatījās uz sievu, tad uzreiz pamanīja viņas seju. "Vai tev viss kārtībā, mīļā?""Jā…" Jana īsi pamāja. "Te vienkārši mazliet par karstu. Es laikam paņemšu sev kādu alu.""Laba doma, paņemsi arī man?" viņš pajautāja, jau atkal skatoties savās kārtīs."Jā, protams," Jana atbildēja un izgāja no istabas — šoreiz apzināti neatskatoties. Viņa negribēja redzēt, vai Gvido skatās. Un tomēr… viņa jau zināja atbildi.Kad Jana iegāja virtuvē, sajūtas, kas bija sākušās viesistabā, tikai pastiprinājās. Vēdera apakšpusē parādījās nemierīgs siltums. Kas pie velna ar viņu notiek? Viņa taču bija pieradusi ignorēt svešu vīriešu skatienus — pilsētā tas bija gandrīz ikdienišķi. Kāpēc tieši Gvido lika viņas ķermenim tā reaģēt?Viņa atcerējās brīdi pie galda, kad bija noliekusies pēc pudelēm. Doma par to, kā Gvido skatiens slīdēja lejup uz viņas dibentiņu, lika viņas ķermenim savādi nodrebēt. Jana mēģināja sevi pārliecināt — tas ir tikai alkohols. Nekas vairāk. Vīrieši skatās — tas ir normāli. Viņa zināja, ka piesaista uzmanību. Tur taču nav nekā slikta.Tomēr sajūtas nepazuda. Viņa mēģināja tās apspiest, nolikt malā vēlākam vakaram, kad paliks divatā ar vīru. Viņa juta, kā uzbudinājums lēnām pieaug un domas neizbēgami aizslīdēja pie vīra — viņai bija vajadzīgs sekss. No viesistabas atskanēja skaļš izsauciens — Renārs acīmredzot atkal bija vinnējis. Ja tā turpināsies, ilgi nebūs jāgaida, līdz viņi paliks divatā. Doma par to ļāva viņai uz brīdi atslābt. Bet tad viņas galvā uzplaiksnīja cita ideja. Gvido pēdējā laikā zaudēja. Un ja viņš zaudē tāpēc, ka novēršas… Ja viņa ir tas, kas viņu novērš… Varbūt spēli varētu pabeigt ātrāk.Jana atgriezās viesistabā ar divām alus pudelēm. Abi vīrieši pacēla skatienus. Viņa viegli, rotaļīgi pasmaidīja un šoreiz ļāva savam skatienam mazliet ilgāk aizkavēties pie Gvido."Jūties labāk?" Renārs pajautāja, smaidot."Daudz labāk," Jana atteica viegli. Viņa nostājās nedaudz tuvāk Gvido pusei, lai gan alu nesa Renāram. Viņa pagaidīja brīdi līdz Renārs atkal pilnībā iegrima kārtīs. Un tad viņa rīkojās. Jana lēni noliecās pāri galdam, izstiepjot roku ar pudeli. Viņas kustība bija apzināta, izstrādāta. Viņa nolika alu Renāram priekšā… bet neiztaisnojās uzreiz. Viņas gurni palika nedaudz izvirzīti atpakaļ, cieši pieguļošie džinsi skaidri iezīmēja auguma līniju tieši Gvido priekšā, tikai pāris soļu attālumā. Viņa uz mirkli palika nekustīga. Sajūtas atkal uzliesmoja straujākas, intensīvākas nekā iepriekš. Viņa nekad neko tādu nebija darījusi. Bet šoreiz… viņa to darīja Renāra dēļ."Vai kaut ko vēlies?" Jana pagrieza galvu pret Gvido, balstoties ar rokām uz galda, viņas poza palika nemainīga."Nē…" Gvido atbildēja ar nelielu pauzi. Viņa balss bija zemāka nekā iepriekš. "Pagaidām man viss ir."Viņa skatiens šoreiz bija atklāts. Smags. Gandrīz fiziski jūtams. Jana pasmaidīja un iztaisnojās, dodoties atpakaļ uz dīvānu. Viņa juta, ka viņa skatiens seko un šoreiz Jana to izbaudīja. Renāram nācās viņu uzrunāt, lai Gvido atkal pievērstos spēlei."Spēlē vai padodies," Renārs viegli noteica, neko nemanot.Gvido, pat īsti nepaskatoties kārtīs, paņēma banknoti un uzlika likmi. Jana klusām pasmaidīja pie sevis, attaisīja pudeli un iedzēra — neliela, pāragri svinēta uzvara."Nu nevar būt!" Renārs salti iesmējās, kad Gvido nolika kārtis uz galda. "Tu zaudēji?" Jana jautāja, vērojot, kā Gvido savāc naudu. Vilšanās viņas balsī šoreiz bija īsta, bet ne tāpēc, ka viņu interesētu kāršu spēle. Viņa bija uzbudināta. Viņai vajadzēja vīru, viņa gribēja seksu."Vienkārši viņam paveicās," Renārs noteica stingrāk, jau jaucot kārtis nākamajai partijai."Es varu vinnēt tavu naudu visas nakts garumā," Gvido mierīgi atbildēja, skatoties uz Renāru, bet tajā pašā laikā viņa skatiens uz mirkli atkal aizslīdēja Janas virzienā.Janas domas arvien vairāk attālinājās no spēles un pievērsās tam, kas notiks, kad viņi paliks divatā ar vīru. Kur viņa vispirms aizvedīs Renāru? Uz guļamistabu? Varbūt atdosies turpat uz šī galda? Šī doma lika viņas ķermenim asi reaģēt, un drīz vien viņa neapzināti sāka nedaudz kustēties uz dīvāna, mēģinot mazināt spriedzi. Viņai vajadzēja seksu. Šobrīd viņa bija gatava vienkārši panākt, lai Gvido aiziet.Taču, kamēr viņas prātu piepildīja gaidas par to, kas varētu notikt vēlāk, cerība, ka tas notiks drīz, sāka izplēnēt. Gvido ne tikai pārstāja zaudēt — viņš sāka uzvarēt. Un pārliecinoši. Naudas kaudzīte viņa priekšā pieauga ar katru partiju.Renāra sejā parādījās pirmās neapmierinātības pazīmes, kuras tikai pastiprināja Gvido mierīgā, pašpārliecinātā uzvedība. Drīz vien uz galda, Gvido priekšā, jau bija ievērojama summa. Renāram līdzekļi sāka izsīkt un Gvido ierunājās."Beidzas piķis?" viņš viegli pasmējās. "Drīz paliksi tukšā!""Es šo partiju vinnēšu," Renārs atbildēja, skatoties savās kārtīs ar piespiestu pārliecību."Tad tev jāpiemet klāt," Gvido mierīgi noteica, ar galvas mājienu norādot uz nepietiekamo, Renāra uzlikto naudas summu. Renāra pārliecība viņu acīmredzami neietekmēja."Varu ielikt savu pulksteni," Renārs piebilda. "Nauda, kas man palikusi un pulkstenis — der?""Tavs pulkstenis ir krāms," Gvido pasmīnēja. "Tev pietrūkst 120 eiro un tas pat tik daudz nav vērts.""Platekrāna televizors?" Renārs piedāvāja, jau redzami cenšoties noturēties spēlē.Jana izskatījās pārsteigta. Viņa saprata, ka likmes kļuvušas lielas, pārāk lielas. Tas, cik viegli Renārs sāka mest galdā savas mantas, lika viņai saspringt. Viņa paskatījās uz viņu — pārliecība bija pazudusi, bet viņš joprojām gribēja turpināt."Man tāds nav vajadzīgs," Gvido atbildēja."Es tev atdošu vēlāk?""Nekādu parādu."Ar katru brīdi kļuva arvien skaidrāk — Gvido negrib pieļaut, lai Renārs šo partiju vinnē. Un Renārs to uztvēra kā Gvido vājumu. Viņš sāka censties vēl vairāk."Nu labi… vai vispār ir kaut kas, ko tu no manis pieņemtu?" Renārs beidzot pajautāja, skatoties tieši Gvido acīs.Gvido uz brīdi apklusa. Atbilde viņam bija skaidra, bet viņš negribēja to tik vienkārši atklāt. Kā jau vairākas reizes šajā vakarā, viņš pagrieza galvu Janas virzienā un ilgi, smagi paskatījās uz viņu. Šoreiz to pamanīja arī Renārs."Un, ja Jana tev atsūkātu," Renārs iesmējās, cenšoties izspēlēt to it kā joku. Taču viņa balsī jau bija dzirdama saspringuma nots. "Tas būtu šīs naudas vērts?" viņš piebilda ar acīmredzamu sarkasmu.Šie vārdi Janu satrieca. Viņas mute pavērās pati no sevis. Dusmas uzplaiksnīja — bet tās uzreiz sajaucās ar kaut ko citu. Neērti spēcīgu, negribētu uzbudinājumu. Viņas vīrs tikko bija piedāvājis viņu vīrietim, kā pērkamu sievieti. Tam pašam vīrietim, kurš visu vakaru viņu bija vērojis."Pieņemama likme," Gvido noteica mierīgi. "Un, ja tu tiešām esi pārliecināts par savām kārtīm un veiksmi, tev nav par ko uztraukties."Jana vēroja, kā Renārs paskatās uz savām kārtīm. Nē. Tas nevar būt nopietni. Viņš taču to neapsver? Viņš taču negrasās riskēt ar savu sievu… tikai kāršu spēles dēļ? Viņš nevar būt tik neprātīgs. Vai var?Renārs pacēla skatienu un jautājoši paskatījās uz Janu. Jana atbildēja ar dusmīgu sejas izteiksmi, skaidri parādot, ko par to domā."Tev vajaga laiku apdomāt?" Gvido mierīgi pajautāja Renāram. Šoreiz bija pavisam skaidrs, viņš nejoko."Nē!" "Es pieņemu likmi," Gvido noteica.Jana atkal neticīgi pavēra muti. Tas, ka Renārs vispār bija nonācis līdz šādam brīdim, jau bija pietiekami traki."Uzticies man," Renārs klusi nomurmināja Janai, tikai ar lūpām.Ar to pietika. Jana piecēlās, satvēra viņu aiz rokas un pavilka nostāk no galda. Satvēriens bija stingrs."Ko tu, pie velna, dari?" Jana nikni čukstēja. "Jana, es saprotu, kā tas izskatās," Renārs iesāka."Tev nav ne jausmas, kā tas izskatās," Jana asi atcirta un uzsita viņam pa plecu. "Ja tu saprastu, tu pat neiedomātos kaut ko tādu piedāvāt!""Risks nav liels," Renārs atbildēja, joprojām cenšoties saglabāt pārliecību. "Esmu pārliecināts par savu uzvaru!""Tā ir kāršu spēle, Renār!" Jana turpināja, dusmās gandrīz vārīdamās. "Tu nevari mani ‘likt’ kā likmi, nekādos apstākļos!""Man ir lieliskas kārtis," Renārs ātri nočukstēja, uzreiz saņemot vēl vienu sitienu krūtīs. "Es nekad to nedarītu, ja nebūtu pārliecināts, ka uzvarēšu.""Bet ja viņam ir labākas?" Jana neatlaidās. "Ko tad? Tad man viņam būs…?"Viņa pat nepabeidza teikumu."Nebūs!" Renārs asi nočukstēja, mazliet atkāpjoties, it kā gaidot nākamo sitienu. "Man ir ļoti labas kārtis. Labākas praktiski nav iespējamas."Jana paskatījās uz galdu. Gvido viņus vēroja. Un smaidīja. Viņa joprojām nespēja noticēt, ka atrodas šādā situācijā, kad minets citam vīrietim no viņas, tiek apspriests kā likme spēlē. Viņa paskatījās Renāram acīs. Viņš pamāja, cenšoties izskatīties pārliecināts."Tu nevari zaudēt?" Jana klusi pajautāja."Neiespējami," viņš atbildēja, mēģinot pasmaidīt."Bet ja tomēr…""Nē!"Istabā uz mirkli iestājās klusums, kamēr Jana sakārtoja domas. Viņa spēli īsti nesaprata, bet uzticējās Renāram. Viņu joprojām šokēja tas, ka viņš vispār bija gatavs viņu iesaistīt šādā veidā, taču tajā pašā laikā tas nozīmēja, ka viņš ir pārliecināts par savām kārtīm. Jana viegli sakoda lūpu un paskatījās uz Renāru. Tad viegli pamāja."Tātad likme paliek spēkā?" Gvido mierīgi pajautāja.Jana vēlreiz pamāja, acīmredzami samulsusi par pašu faktu, ka piekrīt šādiem noteikumiem."Tikai, atceraties, ne es to piedāvāju," Gvido noteica, sakārtojot naudu galda vidū.Jana viegli iepleta acis, viņa piegāja tuvāk galdam, joprojām saspringta. Viņa uzticējās Renāram, bet šāda viņas iesaistīšana likmē visu padarīja daudz nervozāku.Abi vīrieši vēlreiz ieskatījās savās kārtīs, lai gan situācija vairs nebija maināma, likme jau bija pieņemta. Gvido viegli pamāja, dodot zīmi atklāt. Ar platu smaidu Renārs nolika savas kārtis uz galda."Nu? Ko teiksi?" viņš noteica.Jana līdz galam nesaprata kāršu nozīmi, bet Renāra pārliecība uzreiz noņēma no viņas lielu daļu spriedzes.Gvido nedaudz pacēla uzacis."Labi nospēlēts," viņš teica, pārbīdot savu naudu Renāra virzienā.Jana viegli pasmaidīja, vairāk no atvieglojuma nekā prieka. Renārs uzmeta viņai skatienu, kas skaidri nozīmēja: Es tev teicu!Viņa atgriezās uz dīvāna, bet prāts vairs nebija mierīgs. Viņa joprojām nespēja līdz galam saprast, kāpēc piekrita likmei, kurā tika pieminēts minets no viņas, pat ja tas palika tikai kā minimāls risks. Pagāja vēl pusstunda. Spēle turpinājās, dzērieni tukšojās. Jana jau bija atmetusi domu kaut kā ietekmēt notiekošo, bet viņas domas joprojām kavējās pie tā brīža. Kas būtu noticis, ja Renārs būtu zaudējis? Vai viņš tiešām būtu gatavs ļaut citam vīrietim orāli iegūt savu sievu? Viņa atkal pārtrauca šo domu, bet šoreiz tas neizdevās tik viegli. Viņa sev atkārtoja, ka drīz viss beigsies. Ka viņi paliks divatā. Ka būs sekss — kaislīgs, ierasts, starp viņu un Renāru. Un tomēr sajūtas bija sarežģītākas.Jana sakrustoja kājas ciešāk, mēģinot savaldīt spēcīgo uzbudinājumu, kas viņā bija pamodies. Jana pielika alus pudeli pie lūpām, aptverot tās ap pudeles kakliņu, lai iedzertu vēl vienu malku, taču viņas prātā uzplaiksnīja aina, ka tas ir viņas vīra loceklis. Viņa tukšu skatienu raudzījās sev priekšā, iedomājoties figūru, kas stāv pār viņu un spiež viņas mutīti uz leju pa savu locekli. Sapņošana pārtrūka, kad viņa atjēdzās, ka šajā brīdī skatās uz Gvido."Par daudz iedzēri?" Renārs iesmējās, šoreiz nedaudz atslābinājies, jo viņa priekšā atkal bija pieaugusi naudas kaudzīte."Nē, viss kārtībā," Jana pasmaidīja, skatienam klejojot starp abiem vīriešiem.Vakars kļuva arvien vēlāks un lietus aiz loga nepierima. Jana uz brīdi pievērsa skatienu logam, vērojot, kā lietus lāses sitas pret stiklu, līdz viņas uzmanību atkal piesaistīja emocijas pie galda. Nauda tika pabīdīta uz priekšu. Renārs bija uzlicis visu, kas viņam vēl bija palicis. Pēdējā stunda viņam nebija bijusi veiksmīga. Nauda lēnām bija aizplūdusi atpakaļ pie Gvido, kurš tagad sēdēja mierīgi un pašpārliecināti, ar ievērojamu summu savā priekšā."Lieku visu," Renārs noteica, balsī bija dzirdams saspringums."Labi… pieņemu," Gvido atbildēja."Pagaidi," Renārs pēkšņi iebilda, skatoties uz Gvido naudas kaudzīti. "Varbūt paceļam likmi?""Tev nepietiek naudas," Gvido atteica, viegli saraucot pieri."Pagājušajā reizē arī nepietika," Renārs mēģināja izklausīties drošs."Puiši, varbūt pietiks!" Jana iesaucās, bet abi viņu ignorēja."Jā," Gvido īsi iesmējās. "Bet tad tu man piedāvāji izdrāzt tavas sievas mutīti. Gribi atkārtot likmi, esi pārliecināts?""Esmu," Renārs atbildēja un piecēlās, dodoties pie dīvāna. Viņš pieliecās pie Janas auss, mēģinot runāt klusām."Mīļā..""Pietika jau ar vienu reizi," Jana asi un skaļi pārtrauca, iesitot viņam pa plecu. Dusmas vairs nebija noslēpjamas."Man ir izcilas kārtis," Renārs mēģināja vēlreiz."Un tu nevari zaudēt — es zinu," Jana viņu pārtrauca, balsī bija skaidra neapmierinātība. "Kā tu atļaujies mani piedāvāt, kā kādu lētu padauzu?""Pēdējo reizi, labi?" Renārs ieskatījās viņai tieši acīs. "Uzticies man," viņš klusi piebilda.Jana uz brīdi apklusa. Viņas sejā joprojām bija spriedze, bet viņa jau juta, ka kontrole šajā situācijā nav pilnībā viņas rokās."Labi," viņa beidzot noteica sapratusi, ka izvēles viņai īsti nebija.Jana, tagad daudz uzmanīgāk pievērsās notiekošajam, likmes bija kļuvušas pārāk lielas, lai paliktu malā. Jana sajuta Gvido skatienu, kad viņa tuvojās galdam. Viņu acis uz mirkli sastapās un viņš viegli pasmaidīja. Jana uzreiz novērsa skatienu, pievēršoties kārtīm uz galda. Spriedze bija jūtama gaisā. "Nu, rādi," Gvido pārtrauca klusumu.Renārs lēni atklāja savas kārtis. Rokas nedaudz trīcēja."Maza iespēja šo pārsist," viņš noteica, mēģinot izklausīties pārliecinoši.Uz mirkli iestājās klusums. Jana sajuta, kā no viņas pleciem nokrīt daļa spriedzes. Maza iespēja, tas taču nozīmē, ka viss kārtībā… vai ne? Gvido uzacis viegli pacēlās. It kā pārsteigumā. Tad viņš mierīgi atvēra savas kārtis."Jā, maza iespēja," viņš teica.Renāra seja sastinga."Bet, tomēr…" Gvido turpināja. "Iespēja ir."Jana uzreiz nesaprata, bet Renāra reakcija visu izskaidroja. Viņš bija zaudējis."Pa.. pagaidi…" Jana saraustīti izspieda, kad Gvido jau sniedzās pēc naudas. "Tu, tu… zaudēji?"Renārs neko neteica. Viņš tikai skatījās uz kārtīm."Bļāviens, Renār…" Jana aizklāja muti. "Kas pie velna? Tu taču teici, ka nevari zaudēt?""Es…" viņš iesāka, bet apklusa."Es nespēju noticēt, ka tu.. ," Jana turpināja, balsij trīcot. Elpa kļuva ātrāka un saraustītāka.Viņa paskatījās uz Renāru, viņš bija sastindzis un skatījās uz galdu. Jana aizgriezās, ar rokām ieķeroties matos un spēcīgi tos sagrāba pirkstos, it kā mēģinot pamosties no visa notiekošā. Tad viņa atkal pagriezās pret galdu, Gvido sēdēja atgāzies un mierīgs, vērojot viņus ar vieglu, pašapmierinātu smaidu. Jana uz mirkli pacēla roku, it kā grasītos kaut ko teikt, bet vārdi nenāca."Tu esi lupata," viņa beidzot izmeta, paskatoties uz Renāru un strauji izgāja no istabas.Pēc brīža māju satricināja skaļš guļamistabas durvju blīkšķis. Istabā iestājās smags klusums. Pagāja dažas sekundes, līdz Renārs beidzot ierunājās."Klausies…" viņš sāka. "Skaidrs, ka es nepieļaušu viņai tev…""Vecīt," Gvido viņu pārtrauca mierīgi. "Tu pats to piedāvāji!"Īsa pauze."Jā, bet… kā joku," Renārs nervozi iesmējās."Tas nebija nekāds joks brīdī, kad tu bez problēmām paņēmi no manis naudu," Gvido atbildēja, balsij kļūstot vēsākai.Abi uz mirkli apklusa, kad no otras istabas atskanēja apslāpēts, dusmīgs Janas izsauciens, viņa bija dzirdējusi pietiekami daudz. Pēc brīža viņa parādījās durvju ailē, acis niknas, rokas saspringtas. Viņa skatījās uz abiem, bet īpaši uz Renāru. Istabā iestājās smags klusums. Gvido pirmais to pārtrauca. Viņš lēni pacēla skatienu uz Janu, tad atpakaļ uz Renāru."Tātad," viņš noteica mierīgi, bet balsī vairs nebija ne miņas no viegluma. "Es negribu ar tevi konfliktēt, Jana.""Ne jau tu liki to uz spēles," Jana asi atcirta, nepārtraukti skatoties uz Renāru.Gvido viegli pamāja, it kā pieņemot to, bet tad viņa skatiens atkal kļuva cietāks."Sākumā tas varēja likties, kā joks," viņš turpināja, tagad jau tieši uzrunājot Renāru. "Bet tu paņēmi no manis naudu. Un tu pats pacēli likmes. Neviens tevi nepiespieda."Viņa balss bija mierīga — pārāk mierīga. Tajā nebija dusmu, bet tieši tas to padarīja nepatīkamāku."Nē… jā," Renārs atbildēja, šoreiz bez pretestības. "Es zaudēju. Es samaksāšu."Janai sirds atkal savilkās. Tas skanēja kā kaut kas vairāk nekā vienkārša saruna starp paziņām. Gvido nedaudz pavirzījās uz priekšu krēslā."Tu samaksāsi," viņš atkārtoja, šoreiz lēnāk. "Nevis ‘kaut kad’. Nevis ‘kad sanāks’. Saprati?"Renārs nervozi pamāja."Es izņemšu naudu no bankomāta," viņš piebilda. "Un nopirkšu tev kasti alus. Lai viss būtu nokārtots."Gvido viņu vēroja dažas sekundes. It kā vērtētu, vai tas ir pietiekami."Tā jau labāk," viņš beidzot noteica.Renārs vēl mēģināja atvieglot situāciju: "Es taču neļaušu Janai tev… tas bija tikai..""Turi muti," Gvido viņu pārtrauca, pietiekami asi, lai Renārs uzreiz apklustu. "Nepiedāvā likmes, kuras nespēj izpildīt! Tas tev var slikti beigties!"Istabā atkal iestājās klusums. Jana to fiziski juta. Renārs nervozi pasmaidīja, bet tas izskatījās ļoti nožēlojami."Es visu nokārtošu," viņš atkārtoja un paņēma atslēgas."Renār, tu esi stipri dzēris," Jana uzreiz iejaucās, joprojām saspringta."Man viss kārtībā," viņš atbildēja, bet šoreiz jau mazāk pārliecinoši.Gvido paskatījās uz viņu."Neatgriezies tukšā," viņš mierīgi noteica. "Citādi.. Pats saproti, es nejokoju!""Es visu nokārtošu," Renārs atkal atkārtoja."Renār, nu beidz," Jana piegāja tuvāk, satverot viņu aiz rokas. "Varbūt rītdien?""Nē," viņš atteica, šoreiz skatoties nevis uz viņu, bet uz Gvido. "Es nokārtošu to tagad."Gvido tikai viegli pamāja. Pareiza atbilde."Jana, klausies," Renārs beidzot pagriezās pret viņu. "Es ātri. Stunda, maksimums divas. Un viss būs beidzies.""Tu nevari braukt šādā stāvoklī," Jana atcirta."Man tas ir jāizdara," viņš teica un šoreiz tas vairāk izklausījās pēc nepieciešamības, nevis izvēles. "Vienkārši… pasēdi ar viņu, kamēr es atgriežos."Jana paskatījās uz Gvido. Viņš skatījās pretī. Un šoreiz viņa skatienā nebija ne mazākās ironijas. Jana nevēlējās palikt divatā ar Gvido. Lai gan daļa dusmu bija noplokusi, redzot Renāra vainas sajūtu un pēkšņo dāsnumu, tas, kas viņu bija mocījis visu vakaru, nekur nebija pazudis. Viņa joprojām nespēja noticēt, ka viņš tik viegli bija uzlicis likmē minetu no savas sievas. Viņa mēģināja viņu apturēt. Viņi abi aizgāja līdz ārdurvīm. Renārs paķēra no ledusskapja enerģijas dzērienu, uzvilka mēteli un gatavojās iet. Pirms iziešanas viņš pagriezās un uzspieda viņai ātru buču uz vaiga. Jana nereaģēja. Dusmas viņā vēl vārījās."Es ātri," Renārs noteica, mēģinot izklausīties mierīgi.Durvis atvērās, aukstais lietus uzreiz ielauzās iekšā un viņš izgāja ārā, aizcērtot tās ciet. Jana palika viena koridorā. Viņa smagi nopūtās, skatoties apkārt. Viss vakars bija aizgājis pilnīgi šķērsām. Pirms dažām stundām viņa bija domājusi, ka viss beigsies ar to, ka viņi paliks divatā ar vīru un nodarbosies ar seksu. Tagad viņa palika viena ar Gvido. Un joprojām uzbudināta. Dusmas un uzbudinājums — slikta kombinācija. Kad viņa dzirdēja, kā Renāra mašīna aizbrauc, Jana piegāja pie ledusskapja, paņēma pāris alus un uz brīdi apstājās, pirms iegāja atpakaļ viesistabā. Gvido bija atlaidies uz dīvāna, skatījās telefonā. Kad viņa ienāca, viņš pacēla skatienu. Jana apsēdās viņam pietiekami tuvu."Drīz tev būs vesela kaste ar šo," viņa noteica, pasniedzot alu."Paldies," Gvido atbildēja, uzreiz atverot pudeli. Iedzēra. Pauze."Par šovakaru…" viņš sāka."Labi," Jana atcirta."Es nopietni," viņš turpināja, redzot viņas reakciju. "Nebija pareizi tevi likt uz likmes.""Ne jau tev jāatvainojas," Jana asi atbildēja. "Tas idiots man teica, ka viņam ir droša uzvara. Viņš man meloja."Gvido viņu mierīgi vēroja."Es piekritu šai likmei," viņš noteica. "Par to tu vari vainot mani.""Nu jā, ļoti cēli," Jana ironiski pacēla uzacis, bet viņas skatiens uz mirkli novirzījās."Es labāk gribētu, lai tiktu izpildīta šī likme," Gvido piebilda, iedzerot vēl vienu malku. Balss bija mierīga, bez jebkādas vilcināšanās. "Nauda man nav tik svarīga!"Jana uz brīdi sastinga. Tad viņa viegli iesmējās, saprotot, ka tas nav joks."Nezinu, vai Renāram tas patiktu," viņa noteica."Viņš pats to uzlika uz galda," Gvido atbildēja, skatoties tieši viņai acīs. "Tātad viņam būtu jāsadzīvo ar sekām."Jana neatbildēja uzreiz. Viņa tikai skatījās uz Gvido."Varbūt sekas viņam būtu pārāk smagas," viņa beidzot noteica, pusjokā.Gvido viegli pasmaidīja."Vīrietim ir jāmāk samaksāt par savām kļūdām," viņš mierīgi atbildēja.Jana bija pārsteigta, cik brīvi viņi runāja par minetu — vēl jo vairāk par to, ka tas jāveic viņai šim vīrietim, kurš sēdēja viņai blakus. Viņa saprata, ka nekas no tā, visticamāk, nenotiks, bet tomēr ar interesi vēroja Gvido, jo jautājumi, ko viņš uzdeva, arvien skaidrāk atklāja viņa nodomus."Tu to būtu izdarījusi?" Gvido beidzot pajautāja. "Ja Renārs būtu piekritis?""Tu domā, vai es tev nosūkātu?" Jana uzreiz atcirta, ar jautājumu atbildot uz jautājumu, dodot sev laiku."Nu, ja…," Gvido iesmējās."Es mīlu Renāru," Jana atbildēja, iedzerot un paskatoties uz viņu ar vieglu smaidu."Tā nav atbilde," Gvido noteica, spiežot viņu atbildēt atklāti."Es mīlu Renāru," Jana atkārtoja, šoreiz iztukšojot pudeli. "Un es gribu gulēt."Patiesībā viņa nebija nogurusi. Gluži pretēji — viņa bija saspringta un uzbudināta. Bet viņa saprata, ka šī saruna jau aiziet pārāk tālu. Šādas sarunas jau bija uz robežas, pat ja tās deva savādu uzbudinājumu. Viņa nolēma apstāties."Netēlo pareizo meiteni," Gvido noteica, mēģinot viņu noturēt sarunā."Netēloju. Vienkārši šovakar jau pietiek," Jana iesmējās, pieceļoties. Viņa bija iedzērusi, bet vēl kontrolēja sevi."Paliec vēl mazliet ar mani," Gvido centās. "Būs interesanti.""Es tomēr iešu gulēt," Jana atteica, uzmetot viņam skatienu, pirms aizgriezās.Ja Jana būtu pilnīgi godīga, viņa atzītu — viņai patika šī uzmanība. Tas, kā viņš uz viņu skatījās. Tas, kā viņa tika ielikta likmē. Tas, kā viņi tikko runāja. Viņa labi saprata, ka Gvido nejokoja — viņš būtu paņēmis savu, ja varētu. Bet Renārs to “nokārtos”. Jana iegāja guļamistabā, nedaudz paklūpot pie durvīm."Es tev saku — būs interesanti!" Gvido vēl uzsauca, viņa tonī bija tā pati nekaunīgā pārliecība."Es eju gulēt!" Jana atmeta, aizverot durvis.Viņa pat nenoģērbās, vienkārši iekrita gultā un aizvēra acis. Alkohols lika galvai viegli griezties, bet tas nebija galvenais iemesls. Viņas prāts uzreiz atgriezās pie Renāra. Viņš drīz būs atpakaļ. Viņi paliks divatā un kaislīgi mīlēsies. Viņa neapzināti paplēta kājas, uzbudinājuma vilnim pārskrienot pāri ķermenim. Lai cik dusmīga viņa uz Renāru būtu, viņa nevarēja noliegt, cik ļoti viņa viņu gribēja. Un šī saruna par iespējamo minetu no viņas, bija tikai vēl vairāk viņu uzkurinājusi. Viņai bija vajadzīgs sekss.Viņas domas sāka slīdēt tālāk pie tā, kā tas notiks. Jana vienmēr bija jutusies īpaši uzbudināta, kad dusmas un vēlme sajaucās. Tajos brīžos sekss kļuva par kaut ko citu — vairāk par dzīvniecisku izlādi nekā maigu tuvību. Viņas roka neapzināti sāka slīdēt lejup pa ķermeni. Taču brīdī, kad Jana bija tuvu kaut kādam atslābumam, viņas telefons iezvanījās. Viņas domas momentā pārtrūka. Viņa pastiepās pēc telefona un paskatījās — Renārs."Kas atkal?" Jana klusi jautāja sev, pirms pacēla."Čau, mīļā," Renārs iesāka."Čau," Jana atbildēja ar nedaudz koķetīgu intonāciju. Viņa atkal atlaidās uz muguras un viņas roka automātiski aizslīdēja pie džinsu jostas sprādzes."Klausies, man tev kaut kas jāpajautā," Renārs sāka, bet viņa balsī bija manāma neliela vilcināšanās."Ņu?" Jana viegli nomurrāja, viņas roka lēni slīdēja zem džinsiem. Apakšveļa jau bija mitra pēc šī vakara spriedzes. "Kas tad?" Īsa pauze."Man ir jāsamaksā parāds un jānopērk alus," viņš turpināja, acīmredzami cenšoties atrast pareizos vārdus. "Bet… man šobrīd ir problēmas ar naudu?"Janas roka uzreiz apstājās."Un?" viņa asi noteica."Nu… man nav naudas, tāpēc es paņēmu tavu bankas karti," Renārs turpināja, jau jūtot, ka tas neizklausās labi. "Gribēju pajautāt tavu pin kodu pirms braukšanas, bet aizmirsu.""Renār, ko tu vispār atļaujies?" Jana gandrīz iekliedzās, bet savaldījās, atceroties, ka Gvido ir otrā istabā."Es tev atdošu," viņš ātri piebilda. "Vienkārši šovakar jāsamaksā un viss būs kārtībā."Jana uz mirkli apklusa. Ar šo viņas pacietība tika izsmelta. Likme, meli, viņas kartes paņemšana bez atļaujas. Pietiek."Renār," viņa beidzot noteica, balsī bija skaidrs saspringums. "Jāizbeidz šis stulbums. Es pateikšu Gvido, lai aizmirst par visu šo.""Man ir jānorēķinās," viņš atbildēja."Man vienalga," Jana asi atcirta. "Tiksi galā pēc tam. Es ar viņu sarunāšu."Īsa pauze."Tev izdosies?" Renārs jautāja, balsī atvieglojums."Jā, izdosies," Jana gandrīz atkal uzsprāga. "Viņš jau tā vinnēja pietiekami."Atkal klusums."Labi… pamēģini," Renārs beidzot noteica."Es uz tevis esmu ļoti dusmīga," Jana noteica un uzreiz nolika klausuli.Jana vēl brīdi skatījās uz telefona ekrānu pēc tam, kad zvans bija pārtraukts. Tad viņa klusi pie sevis kaut ko pārdomāja un piecēlās no gultas. Galva viegli reiba, kad viņa atvēra durvis un devās uz viesistabu, kur sēdēja Gvido. Viņa ienāca brīdī, kad Gvido taisījās atvērt vēl vienu alu. Viņš pacēla skatienu un uzmeta viņai pašpārliecinātu smaidu."Ziņas no Renāra?" viņš pajautāja, acīmredzot dzirdējis viņas balsi iepriekš."Jā," Jana atbildēja, nostājoties viņa priekšā. "Par to likmi.""Jā, kas ar to?" Gvido pasmaidīja, skatoties viņai tieši acīs. Janas skarbais skatiens viņu ne mazākajā mērā neietekmēja."Renārs gribēja par visu samaksāt ar manu naudu," Jana sāka. Gvido iesmējās. "Es viņam pateicu, lai aizmirst par manu naudu."Gvido smiekli pamazām norima. Viņš paskatījās uz viņu uzmanīgāk, mēģinot saprast, vai viņa runā nopietni."Viņš teica, ka samaksās," Gvido noteica."Es samaksāšu," Jana atbildēja, uz mirkli novēršot skatienu."Ko?" Gvido sarauca pieri."Likmi," Jana noteica, pieejot nedaudz tuvāk. "Es izpildīšu sākotnējo likmi.""Tu… nosūkāsi?" Gvido īsi iesmējās, vēl joprojām nepārliecināts, vai tas nav kaut kāds joks."Mans ‘VĪRS’," Jana uzsvēra vārdu ar skaidru rūgtumu, "mani uzlika kā likmi, sameloja un vēl paņēma manu karti, lai atrisinātu savas problēmas. Esmu nikna uz viņu.""Tu runā nopietni?" Gvido jau bija nedaudz pacēlies sēdus, skatienā interese un gaidas."Jā," Jana atbildēja stingri. "Bet ar vienu noteikumu.""Kādu?" Gvido pasmaidīja, joprojām nedaudz neticīgs."Tas paliks tikai starp mums," Jana noteica. "Manam vīram tu pateiksi, ka es tevi pierunāju aizmirst to stulbo likmi un ka viss ir nokārtots."Gvido brīdi klusēja, tad lēni pasmaidīja."Ja tu izmantosi savu mutīti, lai mani pārliecinātu…" viņš noteica, skatienam slīdot pār Janu, "tad tas noteikti paliks starp mums."Jana bija jau piegājusi tuvāk. Kaut kas Gvido pārliecībā lika Janai sajust patīkamu tirpuļošanu vēdera lejasgalā. Viņš mierīgi sēdēja uz dīvāna un atklāti runāja par to, kā viņa tūlīt viņam nosūkās, it kā tas jau būtu nolemts fakts. Jana neapzināti pavēra muti, iedomājoties to.Gvido pamanīja viņas reakciju un atlaidās brīvāk, izplešot kājas viņas priekšā. Viņš vēroja, kā viņa vēl mirkli novērtē situāciju, tad sper pēdējos soļus tuvāk un apstājas tieši viņa priekšā… tad lēnām nolaižas uz ceļiem.Jana paskatījās augšup Gvido acīs. Viņa sejā bija pašapmierināts smaids, kamēr viņš vēroja notiekošo. Viņš uzlika roku viņai uz pakauša un viņas sirds sāka sisties straujāk. Viņa pati īsti nespēja noticēt tam, ko bija apņēmusies izdarīt."Tu esi pārāk pārliecināts par sevi," Jana viegli noteica."Kādēļ man nebūt tādam? Es pie jums esmu tikai četras stundas un tu jau esi uz ceļiem man starp kājām, gatava ņemt manu pimpi mutē," Gvido atbildēja.Šī atbilde Janu uzreiz uzbudināja vēl vairāk. Viņa uzlika rokas uz Gvido džinsu jostas un bez vilcināšanās atsprādzēja. Viņa pacēla skatienu uz Gvido, kamēr viņas pirksti lēni atvilka rāvējslēdzēju. Gvido pats pabīdīja džinsus uz leju, paliekot tikai apakšbiksēs un tajās bija skaidri redzams izteikts izcilnis. Jana viegli pavēra muti.Pat caur audumu bija redzams, ka loceklis ir ļoti liels. Viņas roka pati pavirzījās un satvēra to caur apakšbiksēm, sajūtot tā resnumu. Abiem cauri izskrēja spēcīgas sajūtas, viņas tvēriens bija stingrs."Patīk tas, ko redzi?" Gvido pašapmierināti noteica, pamanot viņas reakciju.Jana neatbildēja. Viņa vienkārši skatījās uz to, ko turēja rokā. Tas bija krietni lielāks nekā Renāram — gan garumā, gan resnumā. Kaut ko tādu viņa tiešām nebija redzējusi. Ar nepacietību viņa satvēra apakšbikšu augšmalu un sāka tās vilkt lejā. Pamazām atklājās arvien vairāk, līdz milzīgais Gvido loceklis izslīdēja brīvībā un strauji piepacēlās augšup."Bļāviens…" Jana klusi noteica, bet Gvido to dzirdēja.Viņa uzreiz aptvēra viņa kailo locekli un sāka to lēnu masēt. Caur viņas prātu lauzās pārāk daudz domu vienlaikus. Viņa bija uz ceļiem un gatavojās apmierināt… nevis sava vīra, bet sveša vīrieša milzīgo locekli. Un pats trakākais — viņa to gribēja. Viņa lēnam pacēla skatienu uz Gvido, ar grūtībām atraujot acis no viņa pasakainā locekļa un paātrināja kustības ar roku. Gvido ievaidējās un atlaidās brīvāk, vērojot, kā Renāra sieva masē viņa locekli ar savu rociņu."Mmmm.. Jā… tieši tā mazā… dročij manu pimpi, tev labi sanāk," viņš noteica, pamudinot viņu."Nerātnais, puika," Jana pasmaidīja, skatoties uz viņu no apakšas un paātrinot kustības. "Ko mans vīrs teiktu, ja dzirdētu šādas runas?""Apsolu, tas ir tikai sākums, mazulīt," Gvido atbildēja.Doma par Renāru strauji izplēnēja. Jana koncentrējās tikai uz milzeni, kas bija viņas priekšā, uz kustībām ar roku, uz aizliegto sajūtu un tas tikai pastiprināja viņas uzbudinājumu."Apsoli?" viņa koķetēja, balsī sajaucot nevainību ar netīru nokrāsu.Gvido jau grasījās atbildēt, bet Jana pieliecās tuvāk un piespieda lūpas viņa locekļa galviņai. Viņa viegli pavēra tās, vienlaikus masējot viņa locekli pavisam tuvu savai mutītei. Jana nenolaida skatienu no Gvido, it kā sev atgādinot, ka gatavojas paņemt mutē SVEŠA vīrieša locekli."Drīz tu pati kliegsi, cik nerātna mauciņa esi," Gvido ievaidējās, uzliekot roku Janas pakausim un satverot viņas matus."Redzēsim," Jana viegli pasmaidīja, viņas lūpas bija tikai dažu centimetru attālumā no locekļa galviņas.Viņa vēlreiz paskatījās uz Gvido locekli, novērtējot tā garumu un tad noliecās. Siltais locekļa gals pieskārās viņas lūpām, tās mazliet pavērās un aptvēra galviņu, tad viņa atkal atrāva savas lūpas no locekļa, siekalas stiepās līdzi, jo viņas mutīte pludoja. Tad viņa atkal paņēma to mutē ar lūpām cieši aptverot locekļa galviņu.Gvido dziļi izelpoja, sajūtot viņas silto, mitro muti uz sava locekļa. Viņš skatījās lejup, vērojot, kā viņa lēnām sāk kustēties, ar katru reizi paņemot locekli arvien dziļāk mutē."Bļā… tu māki sūkāt," viņš noelsās, noņemot roku no Janas pakauša. Viņa pati tika galā lieliski.Jana ar rokām satvēra viņa gurnus, pilnībā koncentrējoties uz locekļa sūkāšanu. Viņas mēle nolaizīja galviņu, pirms viņa liecās zemāk, ieņemot locekli tik dziļi, ka sajuta to atsitamies rīkles aizmugurē. No viņas izlauzās klusi vaidi, viņa pakāpeniski ņēma locekli dziļāk un dziļāk, viņas rīkle uzņēma vairāk un vairāk, kamēr viņa pati drāza sevi mutītē ar šo milzeni.Drīz telpu piepildīja ritmiskas, mitras locekļa sūkāšanas skaņas, Janas kustībām kļūstot ātrākām un vienmērīgākām. Viņa centās ieņemt to mutē pilnībā."Ohhh..Jā… tieši tā! Tā arī turpini, mauka!" Gvido skaļi teica Janai, kamēr viņas mutē bija jau vairāk kā puse no milzīgā locekļa.Janas prāts, kas vēl pirms brīža bija pilns ar pretrunām, tagad bija tukšs. Viņa fokusējās tikai uz sūkāšanu, uz sajūtām, uz savu kustību ritmu, uz aizliegto situāciju, kura tikai pastiprināja uzbudinājumu un viņas mincīte kļuva aizvien mitrāka."Bļatj… tavam kretīnam ir paveicies," Gvido rūca, vērojot Janas talantīgās prasmes. ..GULK.. SLURP.. GULK.. GULK.. Jana neatbildēja — viņa turpināja.Jana pacēla mutīti līdz Gvido locekļa galviņai un brīdi to spēcīgi sūkāja, ļaujot mēlei virpuļot ap tās pamatni, tad aizvēra acis un virzīja mutīti uz leju pa viņa locekļa stumbru. Gvido vēroja, kā precētās sievietes mute slīd uz leju pa viņa locekli, viņa skaļi rīstījās, kad viņa tuvojās tā pamatnei. Janas grims sāka izsmērēties, jo viņai asaroja acis, taču viņa bija apņēmības pilna ieņemt visu viņa locekļa garumu savā mutē, jūtot, kā tas silti un cieti spiežas pret viņas rīkles sieniņām. Viņa izvilka locekli un smagi ieelpoja, viņas seja šajā brīdī bija neticami apsārtusi.Gvido nespēja noticēt tam, ko redzēja. Šeit bija Renāra apburošā sieva, uz ceļiem viņa priekšā, sniedzot viņam labāko minetu viņa dzīvē. Viņš bija pārsteigts par to, cik dziļi Jana spēja ieņemt viņa locekli savā siltajā, mitrajā mutē. Kad viņa loceklis atkal iespraucās viņas rīkles dziļumā, viņš saprata, ka šādā tempā vairs ilgi neizturēs. Bet viņš vēlējās izbaudīt šo mirkli pēc iespējas ilgāk.“Tev patīk mans pimpis, Jana?”, jautāja Gvido, skatoties uz viņu. Viņam bija skaidrs, ka Janu šī tabu situācija bija ļoti uzbudinājusi. Viņa lēnām ar mitru skaņu izlaida Gvido locekli no savas mutītes un skaļi norija siekalas.„Tas ir fantastisks. . .” Jana pasmaidīja iekodusi lūpā, kamēr atguva elpu. „Tavs pimpis ir tik milzīgs, tas aizpilda visu manu mutīti.”„Bļatj, tu esi īsta mauciņa.” Gvido izdvesa, dzirdot viņas vārdus. Viņš grūda gurnus uz priekšu un viņa loceklis atkal pieskārās Janas lūpām. Bez jebkādas vilcināšanās viņa aptvēra lūpas ap locekli un turpināja to sūkāt, skaļi kunkstot. “Bļatj, es drīz beigšu, ja tā turpināsi.”To izdzirdot Jana kaislīgi novaidējās un sāka sūkāt nedaudz ātrāk. Tagad viņa ņēma mutē gandrīz jau visu Gvido locekli pilnībā, kaislīgi to sūkājot.“Ooooh, jā, drīz beigšu.” Gvido izdvesa, skatoties uz leju, kad Jana sāka sūkāt vēl enerģiskāk. “Tieši tā, mauciņ, nopelni manu spermu.”“Mmmhmmmm.” Jana izspieda apslāpētu nopūtu, kamēr viņas mute un rīkle bija piepildītas ar Gvido locekli.“Beigt tev mutē??” Gvido nopūtās, nedaudz sasverot galvu.“Jā.” Jana uzbudināti nomurmināja, izvelkot locekli no rīkles. “Es vēlos izbaudīt tavu spermu! Vai tu gribi piepildīt manu mutīti ar savu karsto spermu?”“Ohhh... jā, bļatj...” Gvido atbildēja, smagi elpojot. “Turpini sūkāt kuce, jau drīz..”Janu nevajadzēja divreiz pierunāt – viņa atkal noliecās un savā siltājā, mitrājā mutītē uzņēma Gvido milzīgo locekli. Viņa pacēla skatienu un redzēja, ka viņš smagi elpo un atliec galvu atpakaļ. Zinot, ka viņš tuvojas orgasmam, Jana aizvēra acis un spieda galvu uz leju, norijot katru locekļa centimetru savā mutē, intensīvi to sūkājot.***Renārs bezmērķīgi vizinājās pa ielām, pārdomājot savas vakara kļūdas. Lietus smagi sitās pret viņa vējstiklu, liekot viņam braukt lēnāk. Tajā pašā laikā, viņa iepriekš uzticīgā sieviņa Jana, bija uz celīšiem Gvido priekšā un intensīvi sūkāja milzīgo locekli, it kā rītdienas varētu nebūt, viņas galvas kustības bija ātras, cenšoties panākt, lai Gvido ātrāk beigtu.“Oh, bļatj... oh, kuce... jāaa... bļatj! Es tūlīt..,” Gvido rūca.Dzirdot šos vārdus, Jana izdvesa skaļu vaidu, kas Gvido tikai vēl vairāk uzkurināja. Viņa pacēla skatienu un viņu acis satikās. Jana juta, kā viņa milzīgais, cietais loceklis sāk pulsēt viņas rīkles dziļumos. Jana sāka sūkāt nedaudz spēcīgāk, augstu paceļot galvu, lai loceklis izslīdētu pilnībā un tad atkal iedzenot to savā šaurajā rīklē. Viņa redzēja, kā Gvido sēklinieki saspringst un bez īpašas brīdināšanas, viņa karstās un biezās spermas strūkla pēc strūklas, sāka izšauties viņas rīkles dziļumos.“Ooohh, bļāāāā...” Gvido noelsās, kad Jana sāka skaļi norīt katru spermas porciju, ko viņš izšāva viņai mutē. “Jā, pareizi... rij manu spermu, kuce.”Spermas strūklas nemitējās un Jana tās turpināja rīt… GULK.. GULK..Jana atvilka galvu, joprojām skatoties uz Gvido un ar mēli pieskārās viņa pulsējošā locekļa galam, ļaujot spermai izšļākties uz tās. Karstā sperma pārklāja viņas mēli un piepildīja muti. Viņas ķermenis viegli drebēja, kamēr viņš iztukšoja visu sevī uzkrāto spermu viņas mutītē.Spermas bija daudz, viņa izvilka Gvido locekli no mutes un masēja to ar roku, locekļa galviņu piespiežot pie sava vaiga. Atlikušās spermas strūklas pārklāja Janas vaigu, lūpas, tā lija pa viņas zodu un kaklu, tā trāpīja arī matos.Kad Gvido bija iztukšots pilnībā, viņš paskatījās lejup uz Janas seju, kura bija pilnībā pārklāta ar spermu. Jana pacēla skatienu un pasmaidīja, kontrasts uz viņas sejas bija spilgts un nepārprotams. Gvido ātri izvilka telefonu un pavērsa kameru pret Janas spermas pārklāto, smaidošo seju."Šo ir jāiemūžina," viņš iesmējās, fokusējot kameru uz Janu.Viņu pārsteidza, ka Jana pat neiebilda. Viņa palika uz ceļiem, skatoties kamerā un smaidot, it kā tas būtu pilnīgi normāli. Tieši brīdī, kad Gvido gatavojās nospiest fotografēšanas pogu, Jana nerātni passmaidīja un pavēra mutīti, parādot visu spermas daudzumu savā mutītē un uz mēles. Kameras klikšķis."Bļatj… tas bija neaizmirstami," Gvido smagi izelpoja.Tad Jana aizvēra savas spermas pārklātās lūpas un skaļi visu norija… GULK… GULK.."Mmm…" Jana klusi ievaidējās, kad pēdējais spermas malks bija norīts. "Tev ir ļoti garšīga sperma.""Bļatj, tu esi vienreizēji seksīga, kuce," Gvido iesmējās, atlaidies uz dīvāna.Jana ar mēli pārlaida pār lūpām, savācot pēdējās spermas paliekas, kas vēl bija palikušas uz sejas. Viņa uzmeta viņam skatienu un viegli pasmaidīja, turpinot norīt palikušo spermu."Laikam man vajadzēs dvieli," viņa iesmējās, beidzot aptverot, cik daudz spermas uz viņas vēl ir.Gvido piecēlās un piegāja pie drēbju kaudzes istabas malā, paņēma dvieli un pasniedza viņai. Jana to uzreiz piespieda pie sejas."Ja tu kādam parādīsi to bildi…" Jana iesāka, balss bija nedaudz apslāpēta caur audumu."Tā paliks pie manis," Gvido mierīgi atbildēja, stāvot viņai blakus, kamēr viņa slaucīja seju.Jana noslaucīja visu spermu, kas vēl bija palikusi uz viņas sejas un kakla. Viņa joprojām bija uz ceļiem un juta, ka Gvido viņu vēro. Noņēmusi dvieli, viņa paskatījās augšup un pateicīgi pasmaidīja. Taču viņas uzmanību uzreiz piesaistīja Gvido loceklis, kurš atradās tieši viņas sejas augstumā. Neskatoties uz visu to, kas tikko bija noticis, milzīgais locklis joprojām bija kaujas gatavībā."Bļāviens…" Jana noteica, nespējot atraut skatienu.Gvido tikai pašpārliecināti smaidīja, vērojot Janu, kamēr viņa lēnām pietuvojās tam tuvāk. Jana uz mirkli paskatījās viņam acīs, tad atkal lejup uz locekli, acīmredzami domājot, ko darīt tālāk. Viņa pacēla roku un satvēra to. Loceklis joprojām bija tikpat stingrs un karsts. Tas Janu pārsteidza. Kā viņš vispār to var? Renārs tā nespēja. Domājot par to, viņas roka pati sāka masēt šo skaistuli. Viņa paskatījās augšup uz Gvido."Pie velna… es vēlos to sajust sevī," Jana klusu, zemā balsī noteica."Likme bija tikai par minetu, vai ne?" Gvido iesmējās, skaidri norādot, ka tālāk viņa dara to pati pēc savas gribas."Mums jāpasteidzas," Jana atbildēja, pieceļoties kājās. Viņas roka joprojām neizlaida locekli. "Viņš mani uzlika likmē un zaudēja. Tagad es ļaušu tev iegūt mani. Ja vien tu to gribi."Viņa atkāpās, negribīgi izlaižot locekli no savas rokas un apsēdās uz dīvāna. Paskatījās uz Gvido, viegli iekožot lūpā un lēnām pavēra kājas, ar skatienu aicinot viņu tuvāk."Ne šeit. Es gribu tevi izdrāzt jūsu gultā," Gvido pēc īsa brīža noteica."Mūsu laulības gultā, kurā es guļu ar savu vīru?" Jana pajautāja, izbaudot pašu domu. "Nerātnais puika. Ko mans vīrs teiktu, ja to dzirdētu?""Kā jau teicu, drīz tu pati kliegsi, cik nerātna esi," Gvido atbildēja.Jana sāka elpot dziļāk, Gvido vārdi viņu vēl vairāk uzbudināja. Viņa piecēlās no dīvāna, satvēra viņu aiz rokas un vilka līdzi uz guļamistabu. Guļamistabā Jana pagriezās un uzreiz pieplaka Gvido lūpām. Viņi kaislīgi skūpstījās pakāpeniski virzoties tuvāk gultai. Gvido rokas satvēra viņas kreklu un Jana pati palīdzēja to novilkt. Palika tikai melns, mežģīņots krūšturis. Gvido skatiens uzreiz noslīdēja pie viņas krūtīm. Viņš stingri satvēra vienu caur audumu un Jana ievaidējās. Viņa ātri sāka atpogāt savus džinsus, Gvido novilka tos lejā, atklājot viņas seksīgās kājas.Drīz jau Janas kājas bija apvītas ap Gvido vidukli, pievelkot viņu tuvāk. Viņu ķermeņi saskārās, kustības kļuva arvien intensīvākas. Jana bija palikusi tikai apakšveļā, kamēr Gvido pilnīgi kailais ķermenis spiedās viņai klāt. Viņa sajuta viņa karsto, cieto locekli atspiežamies pret savu vēderu. Jana vairs negribēja vilkt garumā."Gulies uz muguras," viņa klusi, bet nepacietīgi noteica. Gvido bez vilcināšanās paklausīja.Jana notupās uz ceļiem Gvido locekļa priekšā. Viņa novilka savas apakšbiksītes, atklājot savu gludi skūto mincīti, kura jau bija pilnībā mitra. Tad viņa pārlika vienu kāju pāri viņa gurniem, pieskaroties ar mincīti viņa locekļa galviņai un tas uzreiz lika viņai nodrebēt. Viņa bija uz robežas — vakara gaitā uzkrātais spriegums bija gatavs izlauzties. Un viņa skaidri apzinājās, cik ļoti viņu uzbudina tas, ko viņa gatavojas darīt.Gvido rokas satvēra viņas gurnus un stingri spieda tos uz leju, uzvelkot viņas mincīti uz sava locekļa. Viņš vēroja ar pašpārliecinātu smaidu, kā viņa loceklis lēnām ielaužas Janā.Jana ievaidējās, sajūtot, kā loceklis piepilda viņas mincīti — arvien vairāk, arvien dziļāk. Sajūtas bija ļoti intensīvas, neko tādu viņa nebija izjutusi iepriekš. Viņa kustējās lēni, izbaudot katru brīdi, līdz beidzot viņš bija dziļāk, nekā viņas vīra loceklis jelkad ir bijis."Aaaah… jāaa…" Janai izlauzās un viņas acis plaši iepletās.Jana paskatījās lejup un ieraudzīja Gvido pašapmierināto smaidu. Viņa pārliecība tikai vēl vairāk viņu uzkurināja. Sajūtas nāca viļņiem, pārņemot viņas ķermeni un piepildīto mincīti. Viņa sāka kustēties, šūpojot gurnus uz priekšu un atpakaļ, sajūtot cik cieši viņas mincīte ir aptvērusi spēcīgo Gvido locekli."Bļatj, tava pežiņa ir tik cieša," Gvido noelsās, sākot kustēties pretī Janas kustībām, arvien ātrāk.Sāpju nebija, tikai intensīvs spiediens, lai gan tik liels loceklis nekad nebija bijis Janā. Viņa koncentrējās tikai uz sajūtām, cik ļoti viņas mincīte tiek izstiepta."Bļāviens… tev ir tik liels," viņa ievaidējās, izliecot muguru un atbalstot rokas uz viņa krūtīm, kamēr turpināja kustēties uz milzīgā locekļa.***Renārs turpināja braukāt, viegli dungojot ar pirkstiem pa stūri. Viņš bija nolēmis vēl mazliet nomierināties, lai gan zināms smagums no pleciem jau bija noņemts — viņš bija pārliecināts, ka stulbā likme būs nokārtota, pateicoties Janai. Viņš pat nenojauta, cik “nokārtota” tā patiesībā būs.Ja viņš zinātu, ka tieši šajā brīdī viņa sieva ir viņu gultā ar Gvido, pilnībā izbaudot seksu ar šo bīstamo vīrieti, viņa reakcija būtu pavisam cita.Jana skaļi ievaidējās, kustoties pretī katram Gvido grūdienam, viņu kustības saskanēja arvien spēcīgāk. Viņa nekad nebija piedzīvojusi šādu seksu — tik intensīvu, tik tiešu, bez jebkādām robežām. Viņa ļāva savām sajūtām pilnībā pārņemt viņas prātu."Ooāahhh… Gvido… tavs pimpis ir tik sasodīti liels." Jana novaidējās, satiekoties ar Gvido skatienu, viņas mutīte bija pavērta, elpa saraustīta. "Tik labs…""Nerātnule," Gvido atbildēja ar to pašu toni, kādu viņa bija lietojusi iepriekš, pievienojot pašpārliecinātu smīnu. "Ko tavs vīrs teiktu, ja dzirdētu, kā tu runā?""Ahhh… bļāviens…" Janai skaļi ievaidējās, dzirdot pieminam savu vīru."Ko… bļatj… viņš darītu, ja redzētu, kā es tevi tagad drāžu?" Gvido aizsmakušā balsī jautāja, spēcīgi ieejot Janas mincītē. Viņš skaidri juta, cik ļoti Janu uzkurina tieši šis aizliegtais aspekts."Tu domā… ooohh…" Jana centās runāt, bet viņas elpa piepildījās vaidiem. Viņas kustības kļuva arvien ātrākas, spiežot milzīgo locekli sevī dziļāk ar katru kustību, viņas klitors berzējās gar locekļa kātu. Viņa mēģināja savākt elpu, pirms turpināja, balsī sajaucot nevainību ar kaisli:"Ko viņš darītu, ja… ahh… velns… JĀ… ja viņš redzētu… kā es… jāju uz tevis… uz tava… lielā… tik… resnā pimpja…?"Gvido ievaidējās, skaidri izrādot cik ļoti viņam patīk drāzt Janu. Viņš vēroja, kā viņa turpina lēkāt uz viņa locekļa, pilnībā nodevusies sajūtām. Viņš knapi spēja ticēt savām acīm. Renāra skaistā sieva Jana, kaila, tikai vienā krūšturī, lēkāja uz viņa locekļa, kā neprātīga. Un tas viss notika viņu laulības gultā."Tieši tā, precētā mauka, mmmm.. jāj manu pipeli," viņš rūca. "Parādi, visu ko māki."Jana atmeta galvu atpakaļ un viņas krūtis izvirzījās uz priekšu. Tās kopā ar krūšturi sāka lēkāt līdzi viņas ritmam, kamēr viņa arvien intensīvāk jāja uz Gvido locekļa ar savu pludojošo mincīti. Viņas ceļi sāka nedaudz drebēt, bet viņa tikai paātrināja tempu, ar katru kustību ieņemot sevī Gvido locekli aizvien dziļāk. Viņa paskatījās lejup uz Gvido, viņš bija aizlicis rokas aiz galvas, ar pašapmierinātu smaidu vērojot, kā viņa jāja uz viņa locekļa savā laulības gultā."Aaaah, Gvido…" Jana skaļi ievaidējās. "Tev patīk… mmmm… ooohhh, vai tev ir labi?""Jā…. bļatj, tu esi seksīgākā kuce, kuru esmu drāzis," Gvido izdvesa baudā.Gvidoš juta, ka šādi ilgi vairs neizturēs, viņš satvēra Janu aiz gurniem. Viņš pacēlās uz augšu, pievelkot viņu sev klāt un ar strauju kustību apgrieza viņu uz muguras. Gulta skaļi iečīkstējās, kad viņš uzgūlās uz Janas."Oooohhhh…" Janai izlauzās, kad viņa tika piespiesta gultai zem Gvido.Jana paskatījās Gvido sejā ar pilnīgu kaisles un baudas pilnu skatienu, kad viņš sāka viņu ritmiski un spēcīgi drāzt. Jana vēl vairāk izpleta kājas, pielāgojoties viņa kustībām, viņas ķermenis instinktīvi sekoja līdzi katram grūdienam. Viņa negribēja, lai tas beidzas."Āāāhhhhh… jā!" Jana elsoja, kamēr gulta ritmiski čīkstēja.Viņa aizvēra acis, pilnībā izjūtot Gvido locekli sevī, ar pirkstiem cieši satverot palagu. Katrs Gvido trieciena vilnis izplatījās pa visu Janas ķermeni."Mmmm… ohhh… mmm.. jā, Gvido… tu, tu… esi tik liels… āaahhh.. drāz mani.. jāaa… stiprāk…," viņa saraustīti elsoja, kamēr Gvido loceklis ritmiski piepildīja viņas pludojošo mincīti.Šajā brīdī viņai vairs nebija nozīmes nekam citam. Ne tam, ka vīrs varētu drīz būt mājās, ne tam, kur viņa atrodas. Visa uzmanība bija veltīta tikai sajūtām, kuras dāvāja Gvido loceklis viņas mincītē. Viņa cieši apvija kājas ap Gvido muguru, pievelkot viņu sev tuvāk, kamēr viņš turpināja viņu drāzt."Ummmmhhh… bļāa… tev patīk mans pimpis?" Gvido norūca, atspiežoties ar rokām pret gultu, lai nezaudētu līdzsvaru, kad viņš dziļi triecās Janas mincītē."Jā…! Āāhhh… Jā!... Es to mīlu! Es to ļoti mīlu!" Jana vaidēja, skatoties viņam acīs, kamēr Gvido turpināja viņu drātēt.Janas domas sāka griezties ap to, cik neprātīgi uzbudinoša ir visa šī situācija. Viņas vīrs jebkurā brīdī varēja ierasties mājās, bet viņa tikmēr tika karaliski drāzta viņu laulības gultā. Turklāt viņa pati skaļi atzina, cik ļoti viņa mīl Gvido locekli."Tev patīk, kā es tevi drāžu?" Gvido atkal ierūcās, ar pašpārliecinātu smaidu, jo viņš redzēja kā Jana šo visu izbauda."Ļotiiii…! Oāahh jā…! Tik… ļoti…ļotiiii…." Jana elsoja, gultai čīkstot līdzi viņu mežonīgajam ritmam. Viņa dziļi ieskatījās Gvido acīs un knapi savaldot elpu, turpināja: "Tu mani tik labi drāz… oooh jā! JĀ! Tu mani tik labi drāz ar savu…. oooohhh… milzīgo… pimpi….. bļāviens…. PIRPILDI MANI…. DRĀZ MANI….. mmmm."Gvido smagi ievaidējās, viņas vārdi viņu tikai vēl vairāk uzkurināja un viņš palielināja tempu. Telpu piepildīja ritmisku kustību skaņa, katrs grūdiens arvien spēcīgāk ietrieca Janas dibentiņu matracī."Jāaa, bļatj….," Gvido rūca raupjā balsī. "Kad džeki uzzinās, kā es tevi izdrāzu, viņi nožēlos, ka neatāca!"Janas vēders viegli sarāvās no šiem seksīgajiem vārdiem. Viņa juta, kā Gvido loceklis aizvien dziļāk ielaužas viņas līdz šim šaurajā mincītē. Viņas ķermenis jau bija uz robežas un katrs nākamais brīdis tikai pastiprināja sajūtu, ka viņas orgasms ir pavisam tuvu.Jana pacēla skatienu uz Gvido, elpa raustījās no intensīvā seksa. Viņa sejā bija redzams pašapmierināts, gandrīz izaicinošs smaids, kas tikai vēl vairāk pasvītroja viņa pārliecību. Jana saprata, ka daļēji viņš to dara, lai parādītu savu pārākumu pār Renāru, bet viņai tas šobrīd vairs nebija svarīgi. Viņa gribēja tikai, lai šis sekss nebeidzas. Jana pasmaidīja un saprazdama, cik provokatīvi tas skanēs, nolēma viņu vēl vairāk uzkurināt."Tev tagad nāksies skatīties Renāram acīs, zinot, ka tu izdrāzi viņa sievu," viņa noteica maigā, bet pavedinošā balsī.Kā bija sagaidāms, šie vārdi nostrādāja. Gvido rupji ierūcās un sāka viņu drāzt vēl intensīvāk, kustības kļuva vēl spēcīgākas un neatlaidīgākas. Jana sajuta, ka gulta zem viņiem jau drīz var neizturēt šo tempu. Viņa skaļi ievaidējās, kad viņš atkal pilnībā ietriecās viņā."Bļāviens… tu mani tik labi drāz Gvido…!" Jana elsoja, pavērtu mutīti, viņas ķermenim kustoties līdzi katram Gvido grūdienam. "Drāz mani…. mmmmmhhh… jā… drāz, kā Renārs nemāk…. drāz…. es tevi ļoooti griibuuu…""Ahh… bļāa… es gribēšu tevi vēl," Gvido smagi ievaidējās, noliecoties tuvāk Janai, lai kustības būtu vēl spēcīgākas."Jā… jā…! Drāz mani.. Gvido… Drāz, kad vien gribēsi…! Esmu tava! Tava… mmmh… tava mauciņa." Jana elsoja, pilnībā zaudējusi kontroli pār sevi, katrs vārds nāca saraustīti starp baudas viļņiem. "ES BŪŠU TAVA MAUCIŅA! TIKAI NEAPSTĀJIES… DRĀZ MANI!""Tev patīk mans pimpis?" Gvido zemu ierūcās, viņš juta, ka tuvojas orgasmam."Ļoti… ohh… ļoti…" Jana elsoja, aizvērusi acis."Tas ir labāks nekā Renāram?" Gvido turpināja, skatoties viņas sejā, gaidot atbildi."Jā…! Oooohh.., jā! Tavs pimpis ir daudz lielāks.. Lielāks nekā manam vīram, Gvido!" Jana izelsoja, balsī sajaucoties kaislei un spriedzei. "Mmmmmhh… Tas ir… Tik liels!!""Es drāžu tevi labāk?" Gvido uzstāja, viņš vēlējās to dzirdēt."JĀ! BĻĀVIENS…! Tu mani drāz daudz labāk nekā mans vīrs.. tev ir daudz lielāks… tu mani piepildi pilnībā! JĀ.. mmmmhhhmm..", Jana vaidēja atverot acis un satiekoties ar Gvido skatienu, viņa redzēja, ka viņš drīz beigs. "Es vēlos, lai tu mani izdrāz atkal… kad vien vēlies. Es esmu tava mazā mauciņa. Renāra sieva, bet tava mauciņa. Mmmhhh, jāaa… Jā, vēl….mmm… Es drīz beigšu.. MĪĻAIS… Varēsi mani drāzt atkal un atkal… Labāka par tevi man nav bijis.""Bļatj… Jana… es drīz…beigšu." Gvido balss daļēji pazuda gultas ritmiskajā troksnī."Jā… beidz manī… Piepildi savu mauciņu, ar savu karsto spermu…" Jana elsoja, balss bija pilna spriedzes un gaidu. Viņi abi bija uz robežas un Gvido to skaidri juta. Viņš satvēra Janu stingrāk, piespiežot viņu sev, kamēr pats kļuva vēl intensīvāks. Kustības kļuva straujākas, dziļākas, bez jebkādas pauzes. Janas acis strauji pavērās plašāk, viņas seja bija tikai dažus centimetrus no Gvido, viņu ķermeņi kustējās vienā ritmā."Jā… tieši tā… es… es vairs nevaru…" viņai izlauzās, balss pārvērtās gandrīz kliedzienā. "Es BEIIIDZUUU….."Viņas mugura izliecās, ķermenis saspringa un viņa vairs nespēja kontrolēt savas sajūtas. Janas ķermenis sāka nekontrolējami trīcēt. Viņu pārņēma spēcīgs orgasma vilnis, kas izgāja cauri visam ķermenim, liekot katrai muskuļu šķiedrai saspringt un atslābt vienlaikus. Viņa skatījās tieši uz Gvido, kurš nezaudēja tempu."OOOH… MMMMMMM…" Viss apkārt it kā izplūda, palika tikai šis brīdis, šī intensitāte. Viņa ciešāk apvija kājas ap viņu, ķermenis vēl joprojām trīcēja, kamēr spriedze lēnām sāka atkāpties."Tā… tieši tā mauka…, uuuhhh… Jana… Es tūlīt beigšu!" Gvido smagi ievaidējās, dziļi ietriecoties Janā.Jana sajuta, kā Gvido loceklis sāka ātri pulsēt atrodoties viņas dzīlēs, pirms tas sāka izšaut lielas, karstas, beizas spermas porcijas tieši viņas mincītē. Janu pārņēma vēl viens mini orgasms."Ooooo… Jā…Mīļais… beidz… beidz manī…" viņa klusi elsoja, viņas ķermenis notrīcēja pēc katras spermas porcijas. "Ooooohhh… Jā…Es jūtu, kā tu mani piepildi."Gvido turpināja kustēties, katra nākamā kustība nesa sev līdzi spēcīgu spermas šalti. Jana to sajuta kā karstu, pulsējošu plūsmu, kas viņu pilnībā pārņem. Viņas ķermenis vēl joprojām trīcēja, nespējot pilnībā atgūties no tikko piedzīvotā. Viņa ievaidējās, ļaujoties sajūtām, kas vēl ilgi neatkāpās. Katrs brīdis šķita izstiepts, piepildīts ar smagu, nogurdinošu baudu. Elpa bija dziļa un neregulāra, ķermenis pilnībā atslābis pēc spriedzes. Jana sajuta, kā karstā sperma sāk izplūst no viņas pārpildītās vagīnas.Gvido beidzot apstājās, viņa ķermenis vēl mirkli palika cieši piespiests pie Janas. Abi vienlaikus izpūta smagu, nogurušu izelpu, it kā visa spriedze beidzot būtu atbrīvota. Viņš atlaidās uz viņas un kādu brīdi viņi vienkārši palika nekustīgi, ļaujot sajūtām norimt. Jana viegli sakoda lūpu, jūtot, kā ķermenis pamazām atgūst kontroli.Pagāja brīdis — varbūt ilgāks, nekā šķita. Jana gulēja uz muguras, skatoties griestos, mēģinot sakārtot domas. Kad viņa beidzot atvēra acis pilnībā, viņa pamanīja, ka Gvido jau velk drēbes, skatoties uz viņu ar vieglu, pašpārliecinātu smaidu. "Es tev teicu, ka panākšu, lai tu saki neķītras lietas," Gvido pašapmierināti pasmējās, skatoties uz izdrāzto un nogurušo Janu."Es neticu, ka mēs tikko to izdarījām," Jana noteica, viņas balsī gan vairāk bija neticība nekā nožēla."Sāc pierast, kuce." Gvido atbildēja ar vieglu augstprātību. Kaut kas viņa tonī Janu nedaudz sakaitināja.Gvido brīdi vēroja Janu, viņas kājas bija vēl pavērtas, tad atkal paņēma savu telefonu. Jana viegli pasmaidīja, redzot, kā viņš kameru pavērš pret viņu."Bet līdz tam… man vajag šo," viņš noteica prasīgi."Tikai tev..," Jana brīdināja, pirms vairāk paplēta savas kājiņas.Atskanēja klikšķis. Gvido paskatījās uz attēlu — Jana, kaila tikai krūšturī, ar izspūrušiem matiem un vieglu, nogurušu smaidu, kājas paplēstas, no pežiņas tecēja sperma, kura jau sāka sūkties palagā. Sperma, viņa sperma! Skats bija nepārprotams un viņa pašapziņa tajā brīdī bija tikpat izteikta kā nogurums.Pirms Gvido paspēja ilgāk apskatīt bildi, pie mājas piebrauca mašīna. Janas sirds uz mirkli apstājās — viņa momentā izslīdēja no gultas, steigā velkot mugurā drēbes, lai paspētu, pirms vīrs ienāk mājās. Par laimi, Gvido jau bija saģērbies."Es viņu aizkavēšu," viņš pārliecinoši noteica un izgāja no istabas, atstājot Janu vienu, lai viņa ātri savestu kārtībā visu, kas varētu nodot notikušo.Renārs izkāpa no mašīnas un ātri devās uz mājas durvīm. Lietus bija nedaudz rimies. Viņš atslēdza durvis, iegāja iekšā un uzreiz novilka jaku, cenšoties atbrīvoties no slapjajām drēbēm. Mājā bija silts un neparasti kluss. Viņš iegāja virtuvē, cerot satikt Janu, bet viņas tur nebija. Viņš pieņēma, ka viņa jau devusies gulēt."Gvido?" Renārs uzsauca no virtuves, pārbaudot, vai viņš vēl ir tur."Hei, draugs," atskanēja atbilde no viesistabas un Gvido iznāca viņam pretī."Vai Jana ar tevi pārrunāja to muļķīgo likmi?" Renārs jautāja, nedaudz vainīgi."Jā," Gvido viegli pasmējās. "Mums bija neliela saruna. Tā bija stulba likme no paša sākuma — aizmirstam to un nākotnē bez šādiem gājieniem.""Piekrītu," Renārs atbildēja, redzami atvieglots. "Tu zini, kur Jana?"Pirms Gvido paspēja atbildēt, atvērās durvis. Jana parādījās — nedaudz apjukusi, ar vieglu satraukumu sejā, bet tajā pašā laikā ar smaidu. Viņa pienāca pie vīra, skatoties viņam acīs un pieliecās viņu noskūpstīt."Hei, mīļā," Renārs teica, noskūpstot Janu. "Vai tev viss kārtībā?""Jā," Jana atbildēja pārāk ātri, balsī bija jūtama spriedze. "Viss labi, kāpēc jautā?""Tu izskaties nedaudz satraukta… un sakarsusi," Renārs pasmaidīja."Jā…" Jana nervozi iesmējās. "Pie mums vienkārši ir ļoti silts. Es tieši grasījos iet dušā.""Tu labi smaržo," viņš piebilda.Gvido gandrīz iesmējās, bet Jana uzmeta viņam asu skatienu. Viņu pārsteidza, ka Renārs neko nepamana. Mati izspūruši, elpa vēl nedaudz saraustīta un tomēr viņš neko nenojauta."Ko jūs abi darījāt?" Renārs jautāja, turot Janu aiz gurniem."Vienkārši… mazliet parunājāmies, iepazinām viens otru," Jana pasmaidīja, ar acs kaktiņu pamanot Gvido smaidu."Viņa tevi pārāk neaizskāra, Gvido?" Renārs iesmējās, paskatoties uz viņu. "Viņai mēdz būt asa mēle!""Nu… mēle viņai talantīga," Gvido pasmaidīja, paskatoties uz Janu, liekot viņai nedaudz nosarkt."Mēs ļoti labi sapratāmies," Jana rotaļīgi noteica, ātri novirzot tēmu. "Būs jāaicina viņš biežāk.""Priecājos dzirdēt," Renārs pasmaidīja. "Bažījos, ka jums šovakar nesanāks saprasties.""Nē, viss sanāca!" Jana atbildēja. Viņa pagriezās pret Gvido un pasmaidīja, tad apzināti piebilda, skatoties uz vīru: "Viss bija lieliski."Gvido viltīgi pasmaidīja un piecēlās no dīvāna kājās."Laikam došos," viņš noteica. "Paldies par viesmīlību šovakar, Renār.""Nav par ko, vecīt. Bez aizvainojuma par iepriekšējo," Renārs piebilda, uzsitot viņam uz pleca."Būtu prieks tevi redzēt vēl," Jana pasmaidīja pret Gvido un tad, ar vieglu smaidu balsī, piebilda: "Nāc ciemos, kad vien vēlies."Gvido tikai pasmaidīja. Jana vēroja, kā Renārs pavada viņu līdz ārdurvīm, abiem sarunājoties par to, kad varētu būt nākamais kāršu spēles vakars un kur tas notiks. Viņa dzirdēja, kā Gvido ieminējās, ka varētu atkārtot divatā spēli šeit un tas Janā izraisīja klusu, bet ļoti jūtamu uzbudinājumu.Pirms dažām stundām Jana nebūtu noticējusi nekam no tā, kas šajā vakarā notika. Tas, kas sākās kā garlaicīgs, pelēks vakars mājās, bija pārvērties par intensīvāko un spēcīgāko seksu, kādu viņa jebkad piedzīvojusi un ne ar vīru.Ja tikai Renārs saprastu, cik tālu var aizvest tik muļķīga likme, cik nopietnas sekas tai var būt un kā tas viss pavērsīsies pret viņu pašu… viņš, nemaz nebūtu šo vakaru organizējis. Bet Jana vairs par to nedomāja ar nožēlu. Tieši pretēji — viņa bija pateicīga par viņa pārliecību un muļķību, jo tas viņai atvēra pilnīgi jaunu pieredzi. Un tagad, kad viss bija sācies, Jana jau domāja par to, kas sekos tālāk. 3058 2 1 месяц назад 4.2/5 - (22 Всего проголосовало) OnTheKnees,  44
  Был в сети: 10 часов назад
• 
  • Анальный секс
  • Фетиш
  • Жесткий секс
  Labākais drāziens Es jau kādu laiku sarakstījos ar viņu gribu portālā. Viņa bija pusmūža mājsaimniece, aptuveni 45 gadus veca, ar sulīgām formām, gariem brūniem matiem un vienkāršu kleitu, kas izcēla viņas apaļos gurnus un seksīgās krūtis. Mēs runājām par ikdienas dzīvi, bet ātri nonācām pie erotiskām fantāzijām – viņa atzina, ka ilgojas pēc kārtīga kniebiena. Tagad, pēc dažu dienu sarakstes, es aizbraucu pie viņas, mana sirds dauzījās, kad klauvēju pie durvīm. Viņa atvēra ar smaidu, acīs mirdzot gaidīšanā. 'Nāc iekšā,' viņa teica maigi, aizverot durvis aiz mums. Mēs apsēdāmies viesistabā, bet saruna ātri kļuva karsta. Es pieskāros viņas rokai, tad vilku tuvāk, skūpstīju kaklu. Viņa elpoja ātrāk, un es sajutu, kā viņas ķermenis reaģē. 'Es gribu tevi tagad,' es čukstēju, un viņa pamāja. Es pacēlu viņu un aizvedu uz viesistabas dīvānu. Viņas kleita pacēlās augšup, atklājot baltas biksītes. Es nometos ceļos un noņēmu tās, skatoties uz viņas neskūto maksti, kas jau bija mitra. Es atvēru bikses, un mans cietais loceklis izleca brīvībā, garš un pulsējošs. Viņa paņēma to rokās, glāstīja, tad ielika mutē. Viņas lūpas apņēma galvu, mēle riņķoja ap stumbru, un es satvēru viņas matus, virzot dziļāk. Viņa sāka sūkāt ritmiski, ieņemot vairāk, līdz loceklis pieskārās rīklei. Es jutu, kā spiediens uzkrājas, un pēc dažām minūtēm izšāvu – karsta sperma plūda viņas mutē, viņa norija daļu, pārējais tecēja pa zodu. Viņa elsoja, acīs prieks, un es redzēju, kā viņa rokā glāsta savu maksti, tuvojoties savam pirmajam orgasmam. Bet mēs neapstājāmies. Es pacēlu viņu un aizrāvu uz virtuvi, kur nometu uz galda. Viņas kājas izplētās, un es iegrūdu divus pirkstus viņas makstī, jūtot mitrumu. Viņa elsoja, 'Jā, turpini,' un es sāku berzēt klitoru, līdz viņa izliecās, trīcot orgasma vilnī, mitrums tecēja gar kāju. Tad es uzrāpos virsū, loceklis atkal ciets, un ar vienu kustību iedzinu dziļi viņas makstī. Viņa kliedza prieka saucienā, apskaujot mani. Es sāku kustēties– lēni, tad ātrāk, katrs trieciens sita pret viņas iekšām, krūtis šūpojās zem manis. Viņas nagi ieķērās man mugurā, un mēs sinhroni kustējāmies, līdz es jutu nākam. Izšāvu iekšā, piepildot viņu ar spermu, un viņa beidza atkal, maksts savilkās ap manu locekli, izspiežot katru pilienu. Viņa elsoja, 'Vēl... dupsī,' čukstēdama, un es zināju, ko viņa grib. Es pagriezu viņu uz vēdera, uz galda, pacēlu gurnus. Viņas ānuss bija ciešs, rozā, un es uzspļāvu uz to, iemasējot ar pirkstu. Viņa atslābinājās, un es lēnām iegrūdu locekļa galvu, tad vairāk. Sāpes sajaucās ar prieku viņas vaigos, un es sāku kustēties – dziļi, ritmiski. Viņa rokā berzēja klitoru, un mēs ātri sasniedzām tempu. Es satvēru viņas gurnus, dzinu ātrāk, līdz izšāvu trešo reizi, sperma piepildīja viņas anālu, tekot ārā. Tajā pašā brīdī viņa beidza spēcīgi, ķermenis trīcēdams, kliedzot manu vārdu. Mēs aizgājām uz guļamistabu, kur turpinājām. Vēlreiz mutē – viņa sūkāja, līdz es izšāvu sejā, un viņa laizīja lūpas. Tad makstī uz gultas, misionāra pozā, beidzām kopā, viņas orgasma vilnis pārņēma mūs abus. Visbeidzot anālā, viņa virsū, līdz mēs beidzām vienlaikus, sperma izplūda no viņas dupša. Beigās mēs gulējām savijušies, elsojot, pārklāti ar sviedriem un pārējiem šķidrumiem. Viņa čukstēja, 'Tu esi labākais,' un es zināju, ka mūsu sarakste portālā bija tikai sākums kaut kam lielākam. 2972 1 2 месяцев назад 3.8/5 - (20 Всего проголосовало) FAKETaxi Rīga,  39
  Был в сети: 7 часов назад