Bāra malā, kur stikla glāzes atspoguļoja dūmojošo sarkano gaismu, Edgars kopā ar Katrīnu baudīja rūpīgi pasūtītos dzērienus. Viņas acu skatieni bija maigi, bet uzmanīgi — viņa zināja, ka šovakar notiks kas īpašs. Viņa justiņā sajuta viņa rokas vieglu pieskārienu pie saviem pirkstiem.

Tad pie viņu galda pienāca Anna — spilgta, ar mirdzošu skatienu un īsiem svārkiem, kas lika Edgara sirdij sākt pukstēt nedaudz ātrāk. Viņas smaids bija noslēpumains, un viņa runāja tieši Edgara ausī, nepārtraukti skatoties arī uz Katrīnu.

"Man, jūs abi izskatāties kā no citas pasaules šovakar," Anna čukstēja. "Domāju, ka šai naktij vajag kādu... papildu dzirksti."