Tad jau nākas pēc ilga laika kaut ko papildināt pie visa, visnotaļ, garā un nebeidzamā stāsta. Tagad rakstu ar atkāpi ne tikai, ka laiks pagājis starp rakstīšanu, bet arī, ka starp veselu jūru idiotiskām vēstulēm un uzrunām, dažiem sakarīgajiem bija radušies pavisam normāli neizprotami jautājumi. Pirmkārt, vai stāsts ir īsts, vai izdomāts. Sūdi tādi, ka nav izdomāts!! - Kāpēs es stāstu un rasktu? - Jo vienkārši patīk un tieši pareizajā momentā dzīvē sagribas kaut ko tādu intīmi par sevi pastāstīt, taj pat laikā paliekot kā aiz plīvura. Tie puiši, kuriem kandaulisma ietvaros patīk izrādīt savas "beibes" citiem, sapratīs un piekārtos bikšupriekšu, bet es pati par to nekad mūžā nebūtu pat iedomājusies, ka tāds novirziens vīriešiem ir diezgan populārs. Lūk, arī manam vīram kaut kas ļoti no tā arī piedien. Bez pārspīlējumiem un bez lielas publicitātes, taču jā - viņam uznāk vēlme "mani parādīt". Kā jau mīlošās attiecībās pienākas, mēs mīļi cenšamies pieņemt otras pusītes dīvainības, un bieži vien atļaujam ieskrieties ar tām par tālu. Sākumā tikai kaut kāds nevainīgs flirts par tēmu - "pirtī bez peldkostīmiem", tad top-less pludmalē - ko tu lauzies, lūzne!? Ne jau gluži tiem vārdiem, bet kaut kā tā sanāk ar laiku, ka arī man ap 30 kaut kā tas parāva vaļā virsvējā! Kā kādreiz te pat Jūrmalā Alla Barisovna lepni teica - "figura u meņja horošaja"!
Koroče mēs ar vīru jau kādu labu laiku "ļaujam" viens otram sānsolīšus. Tas ir vairāku puņķainu sarunu un tielēšanās vakaru rezultāts, bet tik un tā sadzīvošanas vārdā noslaukām asaras par pārdzīvojumiem un no rītdienas paliekam vēl par mazumiņu labāki! TAS (es uzsveru), kā šis rezulāts tiek izprasts nākotnes formā, diemžēl diviem dzimumiem ir ļoooti dažāds! Te ieausieties visi tie precētie ar savu mīļoto, vīrieši, kuri seko šai izklaidei ar augšupejošu sasprindzinājumu! Īsā pamācība ir - nedariet to! Apturiet šito monstru, kuru paši esat tagad izdomājuši un izdzemdējuši! Tas ne pie kā laba nenovedīs, ja vien tavs 45+gadnieka sapnis nav nodročīt sevi līdz bezvējam, uz mūžiem rāmiem ūdeņiem. Jūsu sapņi par piepildītu seksuālo dzīvi ar savu mīļoto, jo viņa beidzot ir "atvērusies", nenotiks tā, kā esat savā, dročītāju, prātā iedomājušies. Daba ir baigā maita. Tā nepiedod tavu vājumu pat vistiprākajās attiecībās. Daugava plūst garu ceļu caur visu mūsu mīļo zemi, un iedomājieties to kā visu dzīvi. Tagad mēs esam pasteigušies iziet ārā Rīgas līcī daudz par ātru, agru dzīvē! Varbūt ap 65+ tas būtu tādā laika griezumā vēl ok, jo večiem ap to laiku jau caurmērā tā pat vairs tās enerģijas nav. Bet palaist savu mīļoto, es pat teiktu izgrūst viņu laukā pa deltu, līcī? Paši ziniet, kāds straumes "rullis" jāparvar, lai tiktu no līča atpakaļ! Īpaši ap oktobri.
Lūk raugi. Tas liek noprast, ka mana mazā atļaušanās padraiskoties ar svešiniekiem ir teju vai ikdiena. Taču tā nav! Mēs ar Ilonu esam situācijā nokļuvušas tādā garā, pakāpeniskā ķēdes reakcijā, ko sauc par atļaušanās "mandātu". Man tāds ir ticis piešķirts, taču kā es to izmantoju un kad, ir līdz šim palicis tāds abstrakts. Jā, ir bijuši mums uz pirktstiem skaitāmi atgadījumi, un es kā godīga sieva vīram tos esmu atstāstījusi. Un arī otrādi, abpusēji - esmu klausījusies viņa piedzīvojumus. Bāc es nevaru pietiekami uzsvērt nozīmi pietiekami, lai atšķaidītu to visu un pateiktu vieglāk, bet man tas no paša sākuma ir vairāk kā riebies! Jā, stulbi skan, bet man savos 40+ tajbrīdi vajadzēja tomēr vīrieša (vīra) stingru roku, lai tā pievilktu manu krītošo "virsvēja pusi" un iztaisnotu gaitu. Un tas nenotika. Tāpēc tagad (ne tagad, kad rakstu, bet tad) man vairs nav nekādu bremžu! Esmu kolosālā kompānījā ar mīļo Ilonu, esam uz palielas motorjahtas jau cauri Lielupes sērēm. Laiks ir burvīgs un diena būs izdevusies. Jāsaka, ka vienīgais apstāklis, kas man vēl tad liek palikt tādai domīgai un bažīgai, ir kā es ar to visu, ko esmu atļāvusies darīt vakar un šodien, atsauksies uz manu parsto dzīvi ar ģimeni un vīru. Un ziniet - fuck it! Fuck it! Man ir gan baža, gan pārliecība, ka nu es tad vienkārši visu tā arī izstāstīšu! Un visbeidzot, taču atbrauc, mīļais, rīt ap pusdienas laiku un mani savāc! :) Vai ne?
Tuprināšu... Bet man šo iestarpi vajadzēja ielikt! Lūdzu, jūs, tie, kuriem stāstos tikai vajag dzirdēt pežas un pimpjus un spermu, lai stāsts uzrunātu, lasiet ko citu! Es stāstu kaut ko īstu un tad, kad gribu. ok?
Comments